Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Janvārī plānotais šprotu konservu eksports uz Ķīnu varētu sākties tikai pēc tam, kad šajā valstī tiks apstiprināts attiecīgais sertifikāts, kurš savukārt uz Ķīnu ticis nosūtīts aprīlī, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ķīnā šogad ir mainījušās prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. No vēstniecības Ķīnā jauno formu saņēmām aprīļa sākumā. Kontaktējoties ar Ķīnas atbildīgo institūciju, formu esam aizpildījuši un nosūtījām to atpakaļ uz Ķīnu apstiprināšanai. Tālākā lietu virzība jeb sertifikāta formas apstiprināšana atkarīga no Ķīnas dienesta,» sacīja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka jebkuram uzņēmumam, kurš vēlas eksportēt preci uz Ķīnu, līdzās minētajai sertifikāta formai jābūt arī reģistrētam attiecīgajā Ķīnas reģistrā. Tomēr reģistrācijas process esot aizkavējies, tādēļ maija sākumā plānots to veicināt ar klātienes sarunām augstākajā līmenī. «Par Brīvo vilni un dažiem citiem uzņēmumiem, kuri gatavi sākt eksportu, zinām, ka tie reģistrā ir iekļauti. Tomēr atsevišķi uzņēmumi reģistrā vēl neesot iekļauti, līdz ar to maija sākumā kopā ar zemkopības ministru [Jāni Dūklavu (ZZS)] dosimies uz Ķīnu, lai sarunās ar attiecīgo dienestu augstāko vadību gūtu apliecinājumu, ka tālākais process būs raitāks,» sacīja PVD vadītājs.

Iespējamā preču kustība abos virzienos kļūst aizvien reālāka, norāda ne tikai valsts pārstāvji, bet arī komersanti

Eirāzijas sauszemes transporta koridora attīstības iespējas ir viens no Ķīnas galvenajiem intereses objektiem šobrīd, tā būs arī viena no galvenajām transporta prioritātēm Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē, DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš sepembra sākumā vadīja Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegāciju biznesa misijā uz Ķīnu.

Latvijas pārstāvji, kā ierasts, aicinājuši Ķīnu izmantot mūsu valsts transporta un loģistikas koridoru preču distribūcijai Baltijas jūras reģionā, kā arī veikt investīcijas transporta infrastruktūrā. Ministrija saglabāšot galveno koordinējošo lomu, lai nodrošinātu Latvijas valsts un privātā sektora pārstāvju sadarbību, veidojot integrētus piedāvājumus Ķīnas partneriem. Pagaidām Ķīna ir tikai 13. nozīmīgākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union šodien nosūtījis pirmo saldējumu Ekselence un Nu Smoothie kravu uz Šanhaju, Ķīnā, tādējādi kļūstot par pirmo piena produktu ražotāju Latvijā, kas uzsācis eksportu uz Ķīnu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Precīza tirgū virzīšanas stratēģija un aktivitātes vēl tiek plānotas, taču provizoriskā saldējumu Ekselence dubultajā šokolādes pārklājumā un augļu sorbetu Nu Smoothie cena būs aptuveni 4 EUR gabalā.

Pirmā saldējuma krava uz Ķīnu ir 10 tonnas jeb 2 jūras konteineri. Katrā konteinerā ir 75 000 paciņu saldējuma. Plānots, ka pēc 45-60 dienu jūras ceļa no Rīgas brīvostas uz Hamburgas ostu un tad uz Šanhaju, saldējumi Šanhajas premiālajos veikalos City Super, City Shop un Ole parādīsies jau pašā augusta sākumā. Šis sūtījums organizēts sadarbībā ar Ķīnas Tautas Republikas trešo lielāko pārtikas koncernu Bright Food Group. Mēneša laikā ir plānots nosūtīt jau nākamo saldējuma kravu.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ķīnas izveidotās «jaunā Zīda ceļa» iniciatīvas ietvaros aicina uzņēmējus izmantot iespēju, lai uzsāktu eksportu uz Ķīnu, informē LTRK.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ķīnas izveidotās Jaunā Zīda Ceļa Iniciatīvas ietvaros aicinauzņēmējus izmantot situāciju, lai uzsāktu eksportu uz Ķīnu. Lai to realizētu, jau nodrošināti veiksmīgi transporta kanāli, kā arī parakstīti nozīmīgi starpvalstu sadarbības līgumi nodokļu, investīciju un citos jautājumos.

LTRK informēja, ka pašreiz Latvija ir viena no aktīvākajām projekta dalībniecēm, kur savu atbalstu sadarbības veicināšanai ar austrumu valsti sniedz arī LTRK.

Lai nodrošinātu maksimāli ērtu partnerību, Ķīna un Latvija ir parakstījušas sadarbības līgumus par neierobežotu tirdzniecību, investīciju aizsardzību, nolīgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, tehnoloģisko sadarbību, gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu u.c. Salīdzinājumā ar laiku, kad iniciatīva vēl nebija spēkā, importa preču skaits no Latvijas uz Ķīnu pieaudzis par 77%, padarot Ķīnu par otro lielāko tirdzniecības partneri ārpus Eiropas Savienības.

Latvijas ceļotāji ir iecienījuši tūrisma braucienus uz Ķīnu, un pieprasījums pēc tiem ir stabils, pat neskatoties uz to, ka pieaug šādu braucienu cenas, saka Latvijas tūrisma kompānijas 1Travel vadītājas Margarita Šalajeva un Olga Altuhova.

Stabils pieprasījums pēc tūrisma braucieniem uz Ķīnu ir ne tikai Latvijā - ceļojumi uz Ķīnu gūst aizvien lielāku popularitāti arī Rietumos, tāpēc aviokompānijas palielina lidojumu skaitu un līdz ar to paaugstina aviobiļešu cenas.

«Turklāt pastāvīga pieprasījuma pieauguma dēļ Ķīnā sadārdzinās viesnīcu pakalpojumi, ēdināšana restorānos un transporta pakalpojumi,» norādīja Altuhova.

Aptuveni pirms trim gadiem lidojums līdz Pekinai turp un atpakaļ Latvijas tūristiem izmaksāja 256 latus, savukārt tagad būtu jāmaksā divkārt vairāk, un tas tik un tā tiktu uzskatīts par izdevīgu piedāvājumu.

Šalajeva norādīja, ka pašlaik Baltijas valstu tūristi labprāt dod priekšroku individuālajām programmām, un vēlas iepazīt Ķīnu savā autotransportā sava gida pavadībā.

Latvijas pārtikas ražotājiem, kuri vēlas pārdot savu produkciju Ķīnā, ir jārēķinās, ka tas nenotiks tik ātri, jo no paziņojuma par tirgus atvēršanu līdz brīdim, kad tiks saņemti visi apstiprinājumi, paies laiks, intervijā Nozare.lv norāda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš.

Viņš arī skaidro, ka cenu ziņā produktus transportēt uz Ķīnu būs izdevīgāk pa jūru, ņemot vērā, ka no Ķīnas tiek transportētas vērienīgākas kravu plūsmas, sevišķi tās, kas nāk uz Latvijas pusi. Tas nozīmē, ka ir daudz tukšu konteineru, kurus «par smieklīgu cenu» var aizsūtīt atpakaļ uz Ķīnu.

Kā uzsver eksperts, esot skaidrs, ka uz Ķīnu, visticamāk, netiks vesti svaigie piena produkti. Tas būšot piena pulveris un produkti, kam ir ilgs uzglabāšanas termiņš. «Domāju, ka tie nebūs autopārvadātāji, kuri iegūs jaunas kravas, jo savu teritoriju Ķīna ir bloķējusi un svešus autopārvadātājus iekšā nelaiž. Līdz ar to attiecīgi būtu jāveic pārkraušana. Cenu ziņā ir skaidrs, ka izdevīgākais variants būs vest produkciju pa jūru, ņemot vērā disbalansu, kas pastāv starp kravu plūsmām no un uz Ķīnu. No Ķīnas tiek transportētas vērienīgākas kravu plūsmas, sevišķi tās, kas nāk uz Latvijas pusi. Tas nozīmē, ka ir daudz tukšu konteineru, kurus var aizsūtīt atpakaļ uz Ķīnu,» uzsver Krūmiņš.

Paralēli jau esošajam saldējuma eksportam, piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzsācis regulāru piena produktu eksportu uz Ķīnu, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas Šanhajas veikalu plauktos.

«Piena produktu eksports uz Ķīnu ir otrais secīgais solis Food Union ieiešanai šajā tirgū, un, lai arī tā norisēja ilgāk nekā saldējuma eksporta uzsākšana, uzņēmumam tas, neapšaubāmi, ir pēc apjoma vērienīgāks un nozīmīgāks notikums. Ja turpināsim strādāt kā iecerēts un palielināsim eksporta apjomu, Ķīna visai drīz kļūs par vienu no mūsu svarīgākajiem eksporta tirgiem,» stāsta Normunds Staņevičs, AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs.

Food Union uz Ķīnu uzsāk eksportēt UHT pienu (piens pasterizēts augstākā temperatūrā, kas nodrošina ilgāku glabāšanas termiņu) ar produktu zīmoliem Limbažu piens un Rasa 200 ml iepakojumā, ko Šanhajas premium lielveikalos pārdod komplektos pa 16 iepakojumiem.

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Neskatoties uz recesijas draudiem un stingrajiem taupības pasākumiem, kurus pieņēmušas daudzas Eiropas Savienības valstis, Briseles ierēdņus nākamajā gadā gaida algu palielinājums 1,7% apmērā.

Apturēt ES ierēdņu algu palielināšanu aicinājušas Lielbritānija, Vācija, Francija un citas bloka valstis, tomēr Eiropas Komisija (EK), kurai ir tiesības noteikt darbinieku algas, ir atteikusies spert šādus soļus.

«Ekonomiskā situācija ES joprojām saglabājas ļoti nopietna un savienības dalībvalstu valdības pieņem smagus lēmums, lai kontrolētu naudas izmaksas saviem ierēdņiem, tāpēc ES nevar palikt imūna un neveikt līdzīgus ierobežojumus saviem darbiniekiem,» laikrakstam The Daily Telegraph sacīja Lielbritānijas valdības pārstāvis.

Lai iesaldētu algu palielināšanu aptuveni 44 tūkstošiem ES institūciju darbinieku, ES Padome, kas pārstāv valstu valdības, ir vērsusies Eiropas Savienības tiesā. Līdzīgu tiesvedību Padome zaudēja 2010. gadā.

Baltijas dzērienu ražotājs SIA Cido Grupa turpina attīstīt eksportu uz Ķīnu un nosūtījis pirmo kravu ar pašu ražoto zīmolu produkciju – sulām, gāzētajiem dzērieniem, alu un ūdeni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz šim uzņēmums eksportēja uz Ķīnu produkciju, kas tika ražota pēc individuāla pasūtījuma.

SIA Cido Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas: «Ķīna ir sarežģīts, bet vienlaikus ļoti perspektīvs tirgus Latvijas ražotājam. Sadarbībā ar ietekmīgu ražotāju Eiropā, uzņēmums jau divus gadus speciāli Ķīnas tirgum ražo atsevišķus produktus. Šī pieredze ļāva mums iepazīt šo valsti un tās darbības nosacījumus, kā rezultātā pēc vairāku gadu intensīva darba esam uzsākuši savu produktu eksportu uz Ķīnu. Eksportēt savu produkciju ir pavisam cita pieredze, nekā ražot pēc individuāla pasūtījuma. Vienlaikus tā ir iespēja popularizēt arī Latviju un tās garšas tradīcijas.»

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Lai eksportētājs ieietu Ķīnā, viņam jārēķinās ar priekšdarbiem vairāku mēnešu garumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi.

Viņa stāstīja, ka laiks no brīža, kad uzņēmējs izdomā eksportēt uz Ķīnu, līdz reālām produktu piegādēm šim tirgum ir atkarīgs no tā, kāda ir Ķīnas noteiktā produkta un pakalpojumu importa sertifikācijas un reģistrācijas kārtība.

«Piemēram, attiecībā uz gaļas produktiem, lai kompānija varētu eksportēt produktus uz Ķīnu, vispirms ir jābūt noslēgtam divpusējam līgumam starp attiecīgajām valstu institūcijām, un tikai tad var sākties kompāniju un produktu sertifikācija. Līdzīga kārtība ir arī attiecībā uz piena produktiem un izstrādājumiem. Kā vieglāko importa preču kategoriju var minēt šokolādi un tās izstrādājumus. Bet, lai saskaņotu un veiktu visas nepieciešamās formalitātes, uzņēmējam tik un tā būtu jārēķinās ar 2-3 mēnešiem,» sacīja eksperte.

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ norādīja, ka mainās Ķīnas pozīcija attiecībā uz ierobežojumiem importam no Lietuvas.

"Attiecībā uz importu no Ķīnas pēdējos mēnešos noteikti ir vērojama pielaidīgāka attieksme. Es teiktu, ka mēs jūtam, ka dažas Lietuvas kompānijas var importēt daudz vairāk detaļu," Janulevičs sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Pēdējā laikā zināmā mērā ir pielaidīgāka nostāja attiecībā uz Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu," Janulevičs paskaidroja, piebilstot, ka sarunas ir sākušās, bet reālais eksports vēl nav atsācies.

"Pārtikas un dzērienu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav sācies, bet ir sarunas ar importētājiem, kuri agrāk importēja Lietuvas dzērienus un pārtiku," teica Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents.

Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācija oficiāli atļāvusi 11 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem sākt produkcijas eksportu.

«Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vizītes Šanhajā, šodien saņēmām Ķīnas oficiālās iestādes atzinumu, ka 11 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi iekļauti sarakstā, kas ļauj sākt eksportu uz Ķīnu,» sacīja Zemkopības ministrijas Tirgus veicināšanas departamenta direktore Rigonda Krieviņa.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – A/S Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, SIA Līcis-93 Ģipkas cehs, SIA Līcis-93 Kolkas cehs, SIA Karavela, Dorado, SIA Piejūra, SIA Sabiedrība IMS, SIA Saiva ANNO 1949, SIA Saldus gaļas kombināts, SIA Unda – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos zivju produktus Ķīnas veikalos, informē Ārlietu ministrija.