Finanses

Pētījums: Tikai 24% iedzīvotāju regulāri veic uzkrājumus

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaiste pamata finanšu pakalpojumu izmantošanā ir augsta – savs konts bankā ir 91% iedzīvotāju, norēķinu kartes izmanto – 89%, internetbanku klienti ir 65% iedzīvotāju, liecina jaunākais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un pētījumu centra SKDS pētījums.

Pakalpojumus, kuri prasa papildu izmaksas šodien, bet to ieguvumi ir vērsti vairāk uz tuvāku vai tālāku nākotni, Latvijas iedzīvotāji izvēlas retāk – risku apdrošināšanu izmanto 41%, privātajos pensiju fondos ir iesaistīti 14%, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veic vien 4% iedzīvotāju.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, maza sabiedrības daļa veido finansiālo nodrošinājumu nākotnei – tikai 24% iedzīvotāju regulāri veic uzkrājumus. Atbildot uz jautājumu, cik ilgu laiku privātu finansiālu sarežģījumu gadījumā (piemēram, paliekot bez ienākumiem) mājsaimniecība spētu segt pamatizdevumus un iztikt bez aizņemšanās, 43% Latvijas iedzīvotāju atklāja, ka viņu uzkrājums jeb drošības spilvens izturētu nedēļu vai dažas dienas. Tomēr tendence apzināti veidot uzkrājumus pieaug, piemēram, kopumā aptuveni 18% iedzīvotāju uzkrājuma veidošanai izmanto krājkontu un pēdējo divu gadu laikā krājkontu ir atvēruši 6%.

Tāpat, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, ir audzis iedzīvotāju rīcībā esošās naudas daudzums, jo 24% atzīst, ka uzkrājums, kas pēdējā gada laikā izveidojies, saucams kā – vairāk naudas manā kontā.

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2014-2020 noteikto FKTK turpmāk regulāri nodrošinās šādus pētījumus, lai varētu noteikt finanšu pratības līmeņa izmaiņas sabiedrībā noteiktā laika posmā. Aptaujas anketā iekļauti gan FKTK ekspertu izstrādāti jautājumi, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD bāzes anketa, kas ļaus Latvijai, iekļaujoties OECD, salīdzināt iedzīvotāju finanšu pratības līmeni ar citām OECD valstīm.

FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste finanšu pratības jomā Ieva Upleja skaidro, ka pirmās nacionālās aptaujas rezultāti ir bāzes datu fiksēšana turpmākiem mērījumiem.

«Šobrīd redzams, ka vēl cīnāmies ar pārliekās kreditēšanas sekām. Labā ziņa ir tā, ka arvien vairāk sākam domāt par privātiem uzkrājumiem, kaut nereti rocība vēl visiem neļauj tos veidot, tik daudz, cik būtu vēlams vismaz tā saucamajai nebaltai dienai». Protam samērā labi risināt uzdevumus un visu sarēķināt ikdienas finanšu lietās, taču joprojām vissliktāk Latvijas iedzīvotājiem veicas ar ilgtermiņa finanšu plānu veidošanu un līdzekļu atlicināšanu tālākai nākotnei,» saka I. Upleja.

Pirmā nacionālā finanšu pratības pētījuma visu rezultātu kopsavilkums tiks publiskots un būs pieejams ikvienam interesantam Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja veikta pēc FKTK pasūtījuma sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2014. gada 3. ceturksnī. Aptaujāti 1009 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Aptauja veikta tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

66% iedzīvotāju pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez iztikas līdzekļiem

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prezidenta kandidātu finanšu iespējas ne tuvu nelīdzinās Bērziņa rocībai

Lāsma Vaivare, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena Valsts prezidenta kandidāta finanšu iespējas nav ne tuvu līdzīgas kā esošā prezidenta Andra Bērziņa deklarācijā norādītājām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars Latvijas Reģionu apvienībai pērn ziedojis savus gada ienākumus. Faktiski vienīgie M. Bondara pērnā gada ienākumi ir pēc ievēlēšanas Saeimā saņemtā alga teju 4,3 tūkst. eiro apmērā, izriet no viņa amatpersonas deklarācijas. Tikmēr savam politiskajam spēkam pērn vairākos ziedojumos viņš atvēlējis 4,8 tūkst. eiro, izriet no KNAB informācijas. Arī kompānijas, kur deputātam pieder kapitāldaļas 2,6 tūkst. eiro vērtībā, pērn nav bijušas finansiāli veiksmīgas, secināms no Lursoft. Proti, konsultāciju uzņēmums SIA PBK saimniecisko darbību nav veicis, slīgstot vairāk nekā 36 tūkst. eiro zaudējumos. Arī SIA Harijs Bondars situācija ir līdzīga, tikai zaudējumi pērn bijuši mazāki – 5,1 tūkst. eiro. Jāpiebilst, ka viņa profesionālā darbība, gan ne attiecībā uz šiem uzņēmumiem, bija saistījusi VID interesi, bet neskaidrības esot novērstas, ziņo LETA. DB jau iepriekš ziņojis, ka ziedojumus politiskiem spēkiem drīkst veikt no ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados. M. Bondars pēc ilgāka laika privātā biznesā par valsts amatpersonu kļuva tikai pērnruden, tādēļ par viņa pēdējo gadu ienākumiem oficiāla informācija nav gūstama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākajai daļai mājsaimniecību veiktie uzkrājumi nodrošinātu iztiku vien mēnesi

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Apgalvojumi par to, ka uzkrājošie produkti ir pārāk dārgi, neiztur kritiku

SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Pensiju 2.līmeņa uzkrājumi nav virtuāls ieraksts kādā ministrijas mapē, bet reāli līdzekļi

Žanete Hāka, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2.līmenis kļuvis aizvien nozīmīgāks - sistēmā iemaksāti teju 2,3 miljardi eiro un tas sistēmas darbības laikā nopelnījis vairāk nekā 400 miljonus eiro, preses konferencē par pensiju sistēmu sacīja AS Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vadītājs Pēteris Stepiņš.

Novembra beigās uzkrājumi bija 2,7 miljardi eiro un šogad visdrīzāk pārsniegs 3 miljardus eiro,

Viņš uzsvēra, ka bieži vien izskan izteikumi, ka pensiju 2.līmenis nespēj atpelnīt inflāciju, taču tā īsti nav patiesība. Ja 2.līmeņa iemaksas nepārspētu inflāciju, tad uzkrājumi nebūtu sasnieguši pat 2,5 miljardus eiiro.

Eksperts uzsvēra, ka pensiju 2.līmeņa līdzekļi ir katra cilvēka reāli uzkrājumi, un tas nav virtuāls ieraksts kādā ministrijas mapē, kā 1.līmeņa pensija, tas ir aprēķināts uzkrājums uz papīra, reāla nauda, kas funkcionē ekonomikā.

Viņš gan atzina, ka inflācija sistēmai radīja problēmas pirmskrīzes laikā, kas buma laikā sasniedza pat 18% gadā. Tik daudz nespēj nopelnīt teju neviens pensiju pārvaldnieks, taču sistēma atkal atguvās pēckrīzes periodā, kad sistēmā turpināja veikt iemaksas un pensiju 2.līmenis sāka apsteigt inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Loginova pēdējie deklarētie uzkrājumi veido kopumā 279 820 eiro, bet Pečaka - 352 132 eiro

LETA, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova uzkrājumi aprīļa beigās veidoja kopumā 279 820 eiro, bet viņa vietnieks Aigars Pečaks pērnā gada nogalē bija uzkrājis kopumā 352 132 eiro, liecina pēdējās amatpersonu iesniegtās deklarācijas.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus vairāk nekā 850 000 eiro apmērā

Loginova deklarācija, pārtraucot pildīt Rīgas brīvostas pārvaldes uzņēmuma Rīgas brīvostas flote valdes locekļa pienākumus šogad 24.aprīlī, liecina, ka bezskaidrā naudā viņš bija uzkrājis 243 872 eiro un 17 237 ASV dolārus (14 398 eiro) bankās Latvijā un Spānijā, savukārt skaidrā naudā - 21 550 eiro.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopējie Loginova uzkrājumi izteikti eiro valūtā 24.aprīlī veidoja 279 820 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvijā aizspriedumi par investīcijām vērtspapīros – iedzīvotāji domā, ka tas ir kazino, kur valda spekulanti

Žanete Hāka, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Latvijā ir izveidota laba biržas infrastruktūra un ir pieejami augsti kvalificētu brokeru un ieguldījumu fondu pakalpojumi, Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu ieguldījumi vērtspapīros proporcionāli ir ceturtie zemākie Eiropas Savienībā (ES), liecina LKA Pensiju fondu apskata ekspertu pētījums.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2014. gadā tiešie ieguldījumi vērtspapīros (kotētās akcijās, obligācijās, fondos) veidoja zem 5% no Latvijas mājsaimniecību kopējiem finanšu aktīviem. Finanšu aktīvi šajā gadījumā ir nauda, noguldījumi, vērtspapīri, pensiju uzkrājumi, dzīvības polises, tie neiekļauj nekustamo īpašumu, privāto uzņēmumu daļas u.c. Tas ir 4. zemākais rādītājs ES. Situāciju daļēji “glābj” uzkrājumi pensiju 2. un 3. līmenī, kas arī pēc būtības ir ieguldījumi vērtspapīru tirgos, taču neapšaubāmi populārākais naudas turēšanas un uzkrāšanas veids Latvijā ir noguldījumi bankās – ar 75% no kopējiem finanšu aktīviem Latvijas mājsaimniecības ir 4. vietā Eiropā. Augstāks rādītājs ir tikai Kiprā, Bulgārijā un Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trūcīgai personai varēs piederēt uzkrājumi 128,06 eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien vienojās, ka trūcīgai personai jeb ģimenei turpmāk varēs piederēt naudas līdzekļu uzkrājumi 128,06 eiro apmērā, informē Labklājības ministrija.

Šāds naudas līdzekļu uzkrājums paredzēts, lai mājsaimniecībai būtu iespēja segt kādus neparedzētus izdevumus, piemēram, sadzīves tehnikas remontam/nomaiņai, neparedzētiem veselības aprūpes izdevumiem, apģērba, apavu iegādei un citus mājsaimniecības ikdienas vajadzību nodrošināšanai.

Par naudas līdzekļu uzkrājumu uzskatāms personas naudas uzkrājums vai noguldījums kredītiestādes kontā un skaidrās naudas uzkrājumi. Šī norma paredzēta labticīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem, kuri godprātīgi iztikas līdzekļu deklarācijā uzrādīs skaidrās naudas līdzekļu uzkrājuma apmēru. Tas nenozīmē, ka sociālajam dienestam jāveic kādas papildu darbības, lai pārliecinātos par skaidrās naudas līdzekļu uzkrājumiem klienta mājsaimniecībā. Tajā pašā laikā tas neatbrīvo sociālo dienestu no pienākuma vispusīgi izvērtēt klienta sociālo un materiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību 2016. gadā liecina, ka koncerns ar 111,2 miljonu eiro realizāciju ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, informē uzņēmums.

Pērn koncerna realizācija pieauga par 14%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tā peļņa 2016. gadā ir 10,1 miljons eiro, kas ir par 33% mazāk nekā 2015. gadā, kad tā bija 15,2 miljoni eiro. 2016. gada peļņu ļoti būtiski ietekmēja veiktie uzkrājumi debitoru parādu nodrošināšanai aptuveni 7 miljonu eiro apmērā. AS “Olainfarm” valde piedāvā izmaksāt akcionāriem dividendes 0,66 eiro apmērā par akciju no mātesuzņēmuma 2016. gada peļņas un, ja radīsies vajadzība, arī no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. To varētu darīt vienādos maksājumos 2017. gada otrā, trešā un ceturtā ceturkšņa beigās.

«2016. gads Olainfarm bija nozīmīgs ne vien ar to, ka papildinājām koncernu ar četriem meitasuzņēmumiem, bet arī uzstādījām apgrozījuma rekordu. Pirmo reizi Olainfarm vēsturē tā apgrozījums sasniedza un pat pārsniedza 100 miljonus eiro. Lai gadu no gada celtu sasniedzamo mērķu latiņas, mums ir jākļūst arvien spēcīgākiem. Tāpēc integrējam iegādātos uzņēmumus koncernā, papildinām produktu portfeli, nostiprināmies esošajos tirgos un apgūstam jaunus, kā arī lūkojamies pēc jauniem meitasuzņēmumiem dažādās ar farmāciju saistītās nozarēs,» norāda Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju uzkrājumu grūtā pārskatāmība kaitē iedzīvotāju izpratnei par savām un par valsts finansēm

Šonedēļ darbību ir sācis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo 2. pensiju līmeņa plāns Indexo Izaugsme, ievērojami uzlabojot konkurenci attiecīgajā jomā. Jautāts, kāpēc tieši tagad, Indexo akcionārs Henriks Karmo sarunā ar DB paskaidro, ka pēdējos gados pieaugušie pensiju fondu uzkrājumi rada vidi efektīvākām finansēm.

Dabiski, ka Tuleva bija pirmais šāds fonds reģionā, jo jūs esat igaunis. Bet vai var kaut kādā mērā teikt, ka Igaunija ir līderībā?

Igaunijas pensiju fondi pirmām kārtām ir nedaudz lielāki, lai gan mums ir mazāk iedzīvotāju. Iemesls tam ir drusku lielākas algas, drusku labāka nodokļu deklarēšana, un Igaunijā nav arī izpeļņas griestu, līdz kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju 2. līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz trešdaļai (29,3%) Latvijas mājsaimniecību 2020. gada sākumā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskā novērtējuma dati.

Lielākajai daļai (40,9 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, savukārt tikai 29,8 % mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni 3 mēnešus vai ilgāk.

CSP šobrīd veic iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Šīs aptaujas ietvaros tiek iegūta informācija arī par mājsaimniecību veiktajiem uzkrājumiem. Provizoriskā novērtējuma dati ir iegūti no 1 004 mājsaimniecību atbildēm, kas ir aptuveni piektdaļa no plānotā aptaujāto skaita. Dati no tik maza respondentu skaita tiek publicēti, lai sabiedrībā raisītu izpratni par iedzīvotāju ekonomisko situāciju COVID-19 krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Obligāciju emisija kā uzņēmuma attīstības finansējuma instruments kļūst arvien populārāka

Db.lv, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīts kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem ir Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus plaši pazīstams un izmantots finanšu risinājums, ar kura palīdzību uzņēmumi ir veidojušies un attīstījuši savu darbību Latvijā un eksporta tirgos, norāda AS Baltic International Bank eksperti.

Finansējuma piesaiste ir aktuāls jautājums visiem uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt savu darbību vai iekarot jaunus mērķa tirgus. Vienlaikus bankās tiek turēti vairāk nekā 10 miljardi rezidentu un privāto sabiedrību uzkrājumi, un otrā pensiju līmeņa aktīvu summa pārsniedz pat 3,5 miljardus eiro.

«Vēl nesen uzņēmumi Baltijas valstīs uzskatīja, ka banku aizdevumi ir vienīgais iespējamais ārējā finansējuma avots. Latvijas uzņēmēji kopš Latvijas neatkarības ir pieredzējuši dažādus ekonomikas attīstības ciklus, un ar banku kredītu palīdzību ir veidojuši veiksmes stāstus Latvijā un eksporta tirgos. Tomēr banku kredīti nav vienīgais un visās situācijās optimālākais uzņēmumu attīstības ceļš. Uzņēmumi, kas strādā Baltijā, ir gatavi jauniem finanšu risinājumiem,» komentē Baltic International Bank Korporatīvo finanšu departamenta direktors Oto Davidovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Zobi, veselība un kapitāla tirgus

LHV bankas institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mutes dobuma veselība norāda uz ķermeņa vispārējo veselību - tātad problēmas, kas atrodas cilvēka mutē, var ietekmēt pārējo ķermeni. Tas ir ideāls analogs par to, kā mūsu valsts šobrīd neizmanto savu pilno potenciālu ekonomikas attīstībai.

Kāda sakarība zobiem ar kapitāla tirgu? Ļoti vienkārša! Ja ķermenis ir mūsu valsts ekonomika, barību ir veiksmīgi jāsagremo, lai to pareizi izmantotu. Ja kādam zobam ir bojājumi, to nevar risināt ar maksimālo efektivitāti. Ekonomiskai izaugsmei viena no svarīgākajām barības vielām ir kapitāls. Atcerēsimies, ka cilvēkam zobi vajadzīgi arī artikulēto skaņu veidošanā, tātad komunikācijā ar citiem (šeit tā ir starptautiskā komunikācija ar citām valstīm).

Kapitālu tālākai izaugsmei iegūst no dažādiem avotiem, tātad nosauksim to par kapitāla ekosistēmu. Tajā ietilpst: kredīti/obligācijas (no bankām, starptautiskajām iestādēm, obligāciju emisijām utml.), uzkrājumi (pensiju fondu, kā arī privātpersonu un juridisko personu uzkrājumi utml.), privātais (riska) kapitāls (angliski: ‘private equity’, kā arī ‘venture capital’) un publiskais kapitāls (angliski: ‘public equity’). Šis pēdējais avots galvenokārt nāk no regulētas tirdzniecības vietas, kuru ikdienā aprakstam kā ‘kapitāla tirgu’ un tā šobrīd klibo. Kopējo vērtību no publiskā kapitāla tirgus akcijām nosauksim par ‘tirgus kapitalizāciju’.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID padziļināti izvērtē 171 dienesta amatpersonas deklarācijas

LETA, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) patlaban tiek veikta 171 VID amatpersonas deklarāciju padziļināta izvērtēšana par 2014.-2015.gadu.

Jau līdz šim ieņēmumu un izdevumu analīze tika veikta 33 VID darbiniekiem, 15 darbiniekiem tika pieprasīta papildu deklarācija, bet pieciem darbiniekiem tika veikts nodokļu audits, kā rezultātā budžetā papildus tika aprēķināti 73 000 eiro.

Jau pagājušā gada martā VID Nodokļu kontroles pārvaldei tika uzdots veikt VID amatpersonu iesniegto deklarāciju par 2014.gadu analīzi. Pērn septembrī šī analīze tika izvērtēta un noteikta pienākumu sadale starp Nodokļu kontroles pārvaldi un Finanšu policijas pārvaldi (FPP) turpmākai rīcībai.

FPP informē, ka skaidras naudas uzkrājumi virs 10 000 eiro ir deviņām amatpersonām jeb 6% no kopējā FPP amatpersonu skaita. Vienai FPP amatpersonai skaidras naudas uzkrājums ir 71 000 eiro, pārējiem astoņiem vidējais skaidras naudas uzkrājums ir 13 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Lielākā daļa cilvēku nenojauš, ka pensiju uzkrājumi var kļūt par lielāko aktīvu, kas viņam dzīves laikā pieder

Žanete Hāka, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs trešais aptaujātais atzīst, ka, viņaprāt, svarīgākā informācija par pensiju 2. līmeni, ir sava izveidotā uzkrājuma apmērs.

Tajā pašā laikā respondentu vairākums – 81% – nemaz nezina, cik liels pensiju 2. līmeņa kapitāls viņiem ir uzkrāts un katrs otrais nezina savu pensiju plānu, secināts SEB bankas klientu veiktajā aptaujā.

Vājš zināšanu līmenis un maza interese par pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem varētu būt saistīta ar to, ka daudzi iedzīvotāji par pensiju 2. līmeni nedomā kā saviem personīgajiem uzkrājumiem. Turklāt aptaujas dati liecina, ka vairākums neinteresējas par savu uzkrāto kapitālu, jo nezina, kur iegūt šādu informāciju.

SEB Investment Management vadītājs Jānis Rozenfelds: «Diemžēl lielākā daļa klientu pat nenojauš, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumi var kļūt vai jau ir kļuvuši par lielāko finanšu aktīvu, kas cilvēkam pieder viņa dzīves laikā. Ja esat piedalījies pensiju 2. līmenī no tā ieviešanas paša sākuma (2001. gads) un par jums visu laiku ir maksāti nodokļi, tad jūsu personīgie uzkrājumi jau tagad sastāda trešdaļu vai pat pusi no jūsu gada bruto algas. Tā jau ir nopietna summa.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru