Atpūta

Piektdienas intervija ar AERODIUM Technologies un AERODIUM valdes priekšsēdētāju Ivaru Beitānu

Lelde Petrāne, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Beitāns, SIA AERODIUM Technologies un SIA AERODIUM valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

1.Viens no pasaules līderiem vertikālo vēja tuneļu tehnoloģijās.

2.Vienīgais uzņēmums pasaulē, kas ar panākumiem izstrādā profesionālu vēja tuneļu tehnoloģiju šovbiznesam.

3.Vienīgais savas nozares uzņēmums, kas kvalificējies un sadarbojas ar pasaules lielāko izklaides industrijas kompāniju Disneyland.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es šo uzņēmumu radīju pirms 10 gadiem. Mūsu attīstība vēl arvien notiek tik strauji un dinamiski, projekti ir tik izaicinoši un aizraujoši, ka šajā uzņēmumā ir ļoti interesanti strādāt. Uzņēmuma attīstība sniedz iespēju profesionāli izaugt un attīstīties arī pašam personīgi. Šis bizness ļauj komunicēt ar ļoti ietekmīgiem un iedvesmojošiem cilvēkiem visā pasaulē: Šeihiem, slavenībām, militāriem ģenerāļiem, valstu vadītājiem, biznesa haizivīm, šovbiznesa producentiem, izgudrotājiem un inovatoriem.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mūsu nozarei Latvija ir kā ražotājvalsts. Savukārt, noieta tirgi ir valstis ar lielāku iedzīvotāju skaitu. Attiecīgi varu tikai pozitīvi novērtēt mūsu inženiertehnisko kompetenci, kas ir spējīga apmierināt visprasīgāko klientu vajadzības visā pasaulē.

Latvijā iepriecina jaunā biznesa elite, kas spēj sasniegt pasaules līmeņa panākumus ar inovatīvām idejām un pašaizliedzīgu darbu.

Apbēdina Latvijas korumpētā un politiski angažētā biznesa vide. Ir nožēlojami skatīties, kā atsevišķi korumpēti politiķi un ierēdņi izsaimnieko valsts kopēji radīto labklājību. Nožēlojami, ka Latvijā uzvar, nevis labākā biznesa ideja un kvalitatīvākais darba veicējs, bet gan tas, kuram labāki sakari politiskajā vidē.

Korupcija ir kā spēlēt futbolu ar sarunātu rezultātu - spēle it kā notiek, bet tajā neuzvar labākie un spēcīgākie. Uzvar tie, kas samaksājuši tiesnešiem. Latvijas mērogā tādu spēli var turpināt, bet mūsu spēlētāji no tā stiprāki nekļūst.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Iepriecina izaugsme un pastāvīgi pieaugošais profesionālais kolektīvs. Arvien izaicinošāki jauni projekti, arvien profesionālāki sadarbības partneri.

Apbēdina tas, ka mūsu, pret korupciju noraidošās nostājas dēļ, esam spiesti nemitīgi tērēt resursus bezjēdzīgai cīņai ar atsevišķām iestādēm un ierēdņiem. Šī cīņa brīžiem nonāk līdz absurdam, kad pie mums ierodas iestādes pārstāvji un sāk apgalvot, ka mūsu darbs un produkti neesot inovatīvi, ka mums nepienākas jauno tehnoloģiju izstrādei paredzētais Eiropas atbalsta programmu finansējums.

Taču mūsu lielākais klients Disneyland ar mums sadarbojas galvenokārt tādēļ, ka spējam radīt pilnīgi inovatīvas un līdz šim nozarē nebijušas tehnoloģijas!

Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Jaunu produktu attīstība. Jaunu tirgu apgūšana. Jaunu sadarbības modeļu ieviešana.

Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, var, jo virtuālā vide ir mūsu galvenais pārdošanas kanāls. Attiecīgi tam pievēršam arvien lielāku uzmanību.

Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Labākā: Radošums -spēja radīt inovācijas, aizrautība ar jaunām idejām un spēja par tām pārliecināt visaugstākā līmeņa partnerus.

Sliktākā: Dažriez uzņemos pārāk daudz pienākumu un nespēju ar visu pats tikt galā.

Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

1.Nostabilizēt uzņēmumu

2.Turpināt audzēt profesionālu kolektīvu

3. Turpināt apgūt jaunus tirgus

4. Realizēt jaunos tehnoloģiski un stratēģiski svarīgos produktus

Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Mēs uzņēmumā veidojam pozitīvu un cilvēcīgu gaisotni. Atbalstām uz rezultātu vērstus cilvēkus.

Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Jau no agras bērnības es pats vienmēr esmu veidojis savu dzīvi un viemēr esmu darījis tikai to, kas mani aizrauj un man patīk. Mani hobiji ar laiku pārtapa biznesā.

Pirmais darbs… jau skolas laikā šo to tirgoju klases biedriem, tad pats radīju produktus (T-kreklus), kurus pārdevu. Vēlāk kļuvu par pirmo gumijlēcēju Latvijā, ko arī izveidoju par savu pirmo nopietno biznesu.

Vēja tunelis sākotnēji bija mans sapnis kādus 10 gadus. To uzdrošinājos realizēt par iekrāto naudu un iegūto pieredzi pēc 33 gadu vecuma sasniegšanas.

Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

AERODIUM ir pasaules pirmais uzņēmums, kas 1979.gadā Kanādā izgudroja, izgatavoja un komerciāli izmantoja vēja tuneli cilvēku lidināšanai.

Pirmo tehnoloģiju mēs nopirkām no kanādiešiem. Mūsu ideja bija kanādiešu uzņēmumu pārstāvēt Austrumeiropā. Tāpēc arī izmantojām šo nosaukumu. Vēlāk sākām paši uzlabot tehnoloģiju un pakāpeniski pāraugām kanādiešus tehnoloģiski un kompetencē. Ļoti ātros tempos attīstījās arī mūsu pieredze vēja tuneļu ekspluatācijā. Rezultātā 2009. gadā kanādieši saprata, ka esam kļuvuši spēcīgāki par viņiem un piedāvāja izpirkt viņus no biznesa, to arī izdarījām un pārņēmām šo zīmolu pilnībā.

AERODIUM logo tika radīts 2009. gadā. Vēlējāmies logo, kas ataino un simbolizē lidošanu, kā arī pasaules redzējumu no cita skatu leņķa.

Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Ir grūti piedot nodevību un apzinātu krāpšanos.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Manuprāt, daudzi Latvijā vēl īsti nezina un nespēj noticēt, ka AERODIUM ir latviešu inženieru sasniegums. Mēs Rīgā radām visas šīs zināšanas un tehnoloģijas. Mēs Latvijā ražojam iekārtas, kuras tiek sūtītas pa visu pasauli. Katru gadu izsūtam aptuveni 100 konteinerus ar augstas pievienotās vērtības tehnoloģijām.

Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Izpūt gaisu un sāc konstruktīvi risināt problēmu. Emocijas viennozīmīgi problēmu atrisināt nepalīdzēs.

Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Pirms nedēļas patīkami pārsteidza biznesa partneri Vjetnamā. Nebiju šajā valstī pirms tam bijis un nezināju, ko tur sagaidīt no biznesa partneriem. Tomēr jāsaka, ka katrā valstī ir atrodami ļoti labi cilvēki un jaunas idejas. Galvenais nevajag ļauties stereotipiem.

Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Man patīk Vidusjūras virtuve: grilēta zivs, salāti, svaiga sula… Otra alternatīva būtu autentiskās Ķīnas virtuve (tas nav tas pats, ko par Ķīnas virtuvi dēvē Eiropā un Amerikā!)

Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Iespējams, ka Tūra Heierdāla un Žila Verna ceļojumu grāmatas. Tās man lika sapņot par pasaules apceļošanu, cilvēku un tautu iepazīšanu. To arī visu dzīvē daru.

Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Citu cilvēku personīgais piemērs! Ja kāds ir izcils visā, ko viņš dara, tas mani motivē censties vairāk, lai sasniegtu izcilību tajā, ko daru es pats.

Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Kas viegli nācis, to gribētos arī viegli iztērēt. Varbūt kādai izklaidei, ceļojumam, hobijam…?

Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Tā kā esmu savā dzīvē ļoti intensīvi sportojis, tad šobrīd ļoti negribas iesūnot darbā. Tāpēc mēģinu arī darba dienas laikā neaizmirst par regulāru fizisku aktivitāti. Pēc manas iniciatīvas mums birojā ir uzstādīts pievilkšanās stienis, kuru gan es personīgi, gan kolēģi izmantojam vingrošanai vairākas reizes dienā.

Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Pēdējā, ko esmu dzirdējis: «Ebrejs tirgo gaili par 100 EUR. Gailis tāds noplucis izskatās. Garāmgājējs prasa: kāpēc tik dārgi? Ebrejs atbild: vienkārši naudu ļoti vajag!»

Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Dariet to, kas jūs aizrauj, un nemitīgi pilnveidojiet sevi. Esiet līdzsvaroti un laimīgi!

Lūdzu iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru pēdējā laikā esat apmeklējis (vai plānojat doties, vai vēlētos apmeklēt), un kuru ieteiktu arī citiem?

Iesaku teātra izrādi Frankenšteins. Lika aizdomāties par dzīvi un vērtībām.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Beitāns: Veids, kā uzzinājām par atbalsta iespējām, līdzinājās detektīvam

Monta Šķupele, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl atkal jau parādīja, ka birokrātija nespēj turēt līdzi uzņēmēju ātrumam un nesaprot uzņēmēju dilemmas".

Tā uzskata SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, kurš veidu, kā uzņēmumi uzzināja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, salīdzina ar detektīvu, nevis ideāli atstrādātu sistēmu.

Atšķirīga pieredze pandēmijas glābiņa finansējuma saņemšanā 

Latvijas valsts kopējais plānotais atbalsts Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai mērāms 3,8...

“Es, piemēram, par šiem instrumentiem uzzināju uzņēmēju WhatsApp grupas čatā. Tie, kas šajā grupā nebija, droši vien neuzzināja. Normāli, manuprāt, būtu, ja valsts izveidotu tiešu komunikācijas kanālu ar uzņēmējiem, kur tiktu komunicētas šādas ziņas. Piemēram, katrs uzņēmējs saņem e-pastu ar viņam pieejamiem finanšu instrumentiem, katram uzņēmējam ir valsts nozīmēts konta menedžeris, kura uzdevums ir palīdzēt (līdzīgi, kā bankas to dara). Es neesmu grāmatvedis un pats fiziski nesniedzu šos pieteikumus, bet mana profesionālā grāmatvede teica, ka iesniegt esot bijis samērā viegli. Par citām firmām esmu dzirdējis, ka grāmatveži nav tik apmierināti un procesu izprotoši,” stāsta I.Beitāns.

FOTO: Aerodium līdzīpašnieks uzsāk jaunu biznesu 

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem...

Viņš dalās ar piemēru no sava uzņēmuma viedokļa: “Martā, kad sākās pandēmijas ierobežojumi, mums ofisā tobrīd strādāja apmēram 45 kvalificēti speciālisti, kuriem algu budžets mēnesī bija ap 100 000 eiro. Pirmo un vienīgo atbalstu no valsts mēs 2020. gadā saņēmām tikai septembrī aptuveni 130 000 eiro, bet tajā pašā laikā, ja mēs komandu gribētu noturēt pilnā komplektā, tad no marta līdz gada beigām mums būtu jāiztērē 1 000 000 eiro. Tātad man būtu šogad jāzaudē 870 000 eiro, tikai lai saglabātu firmu šī gada sākuma izmērā. No darbinieka viedokļa: neviens no augsti kvalificētiem darbiniekiem nestrādā par tik zemu atalgojumu, lai valsts izdomātie dīkstāves pabalsti ar griestiem 700 eiro būtu viņiem kaut cik ievērojams motivators palikt darba attiecībās. Tāpēc visi kā viens šie speciālisti izvēlējās apmaksātu bezdarbnieka statusu un turpināja šovasar saņemt savus 80% no iepriekšējās algas. Kurš gan gribētu palikt neskaidrās darba attiecībās par 700 eiro, ja var neko nedarīt un saņemt divas, trīs reizes vairāk? Ja es būtu bijis ministrs: valsts pārvaldei nevajadzēja pieņemt sabiedrības mazāk apmaksātajiem dalībniekiem populārus lēmumus. Jāsaprot, ka jaunus, eksportspējīgus produktus rada augsti kvalificēti speciālisti ar daudz lielākām algām. Attiecīgi pareizi būtu bijis atbalstu veidot simetrisku konkrētā darbinieka pirms tam saņemtajam atalgojumam un nomaksātajiem nodokļiem. Jo, ja valsts atbalsts būtu bijis ātrāks, nepārprotamāks un lielāks, tad, piemēram, Aerodium šos speciālistus vai vismaz pusi no tiem varētu uzlikt uz jaunajiem R&D projektiem un mēs būtu ļoti spēcīgi sagatavojušies periodam pēc pandēmijas”.

Visu viedokli lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijas uzņēmumi meklē ceļu uz Kanādu

Daiga Laukšteina, Didzis Meļķis, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas inženiernozaru uzņēmumi pirmie izrāda interesi par sadarbību ar Kanādu

To apliecina arī industriālo iekārtu ražotāja SIA SFM Latvia valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons, sakot, ka pagaidām vēl sadarbības ar Kanādu nav, bet to vēlētos. «Eiropas tirgus un ar to saistītās aktivitātes jau ir skaidras. Ar to turpināsim strādāt. Galvenais sadarbības partneris ir Anglija. Nākamais mēģinājums būs atrast jaunus klientus un pasūtītājus Kanādā. CETA dod tādas cerības,» spriež N. Jansons.

Interesi par iespējām ieiet Kanādas tirgū līdz šim ir izrādījuši 73 Latvijas uzņēmumi, publiskajā diskusijā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) - ieguvumi un iespējas sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, atsaucoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) datiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja Velga Balode klāsta, ka LIAA un Latvijas uzņēmumi vairākkārtīgi, bet pagaidām nesekmīgi ir mēģinājuši atrast kontaktus un uzsākt sadarbību ar Kanādas kapitāla lielajiem uzņēmumiem. Tomēr laika gaitā vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri strādā atsevišķu nišas produktu jomās, ir spējuši dibināt kontaktus, piemēram, SIA Aerodium Technologies (vēja tuneļu ražošana). Tā pārstāve Līga Gablika stāsta: «Aerodium uzņēmums ir dzimis Kanādā. Ar kanādiešiem sadarbojamies kopš 2005. gada, kad iegādājāmies pirmo vēja tuneļa tehnoloģiju. Redzot, ar kādiem apgriezieniem iekarojam tirgu un radām jaunas tehnoloģijas, 2009. gadā kanādiešu partneri piedāvāja mums pārņemt Aerodium uzņēmumu un kļūt par tā vienīgajiem īpašniekiem. Sadarbība ir bijusi veiksmīga. Kanādiešu partneri ir uz rezultātu orientēti, uzticami un pretimnākoši. 2009. gadā izveidojās arī pretējā virziena sadarbība. Proti, mēs citam partnerim pārdevām vēja tuneli, kas veiksmīgi darbojas arī šobrīd.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.aprīļa numurā lasi:

  • Spēles noteikumi - izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos
  • Tēma - Latvija pabaro sevi un vēl citu valstu iedzīvotājus
  • Finanšu tirgi - Plaukst un zeļ spekulācijas uz parāda
  • Biznesa ideja - Circeņi kā nākotnes pārtika
  • Portrets - Ivars Beitāns. SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies vadītājs
  • DB konferences - Par jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu
  • Brīvdienu ceļvedis - Ilze Grase-Ķibilde, VW un Audi importētāja vadītāja Baltijas valstīs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu grupas Sigulda Adventures, kura apvieno tādas aktivitātes kā Siguldas vagoniņu, gumijlēkšanu, Zērgli, Smart Bike elektrisko velosipēdu un atrakciju nomu, dibinātājs un līdzīpašnieks

I.Beitāns sākumā nav mācījies uzņēmējdarbību, bet gan studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un tajā laikā pat domājis, ka rakstīs grāmatas vai kļūs par pasniedzēju. Tie bija 90. gadi, un tajā laikā ar finansēm klājās grūti, tāpēc nācās sākt pašam domāt, kā nopelnīt, lai studētu un nodrošinātu sevi.

“Tajā laikā daudz sportoju un biju kaskadieru grupā kinostudijā. Mums bija izrādes, kuru laikā braucām pa Latvijas pilsētām, rādījām šovus, un mums sanāca nopelnīt kaut kādu naudu. Vecākie kaskadieri visus labākos trikus jau bija rezervējuši sev, attiecīgi, lai ko nopelnītu, man pašam bija jāizdomā jauns triks. Es televīzijā noskatījos Jaunzēlandē tikko sākto lēkšanu ar gumiju un 1989. gadā uztaisīju pats savu pirmo triku – sagriezu riepu kameras strēmelēs, izveidoju no tām gumiju, ar kuru nolēcu Siguldā no tilta,” stāsta I. Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AERODIUM ir uzbūvējis vēja tuneli pasaules lielākajai Disnejlendai - Shanghai Disney Resort-, kas jūnijā tika atvērta Šanhajā, Ķīnā. Radītais vēja tunelis ir lielākais atvērtais tunelis pasaulē, un tas ir iebūvēts Karību jūras pirātu šova Eye of the Storm skatuvē, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Līga Gablika.

Izklaides parks aizņem 390 ha lielu platību un tā radīšana izmaksāja 6,3 miljardus ASV dolāru. Izklaides parkā iekļautas inovatīvas atrakcijas, lai arvien vairāk pārsteigtu parka apmeklētājus. Kā viens no tehnoloģiski inovatīvākajiem risinājumiem tiek izcelts tieši Eye of the Storm šovs, kura kulminācija ir AERODIUM radītais tunelis un tā akrobātu lidojums. Šobrīd visos šovos lido latviešu lidotāji, taču paralēli jau tiek trenēti arī vietējie akrobāti.

Eye of the Storm ir 30 minūtes ilgs šovs, kas balstīts uz filmas Karību jūras pirāti scenāriju. AERODIUM vēja tunelis un lidotāji piedalās šova noslēguma ainā, kad notiek cīņa starp galveno varoni pirātu kapteini Jack Sparrow un admirāli James Norrington. Viņu cīņas laikā sākas vētra, kas paceļ gaisā abus pretiniekus. Cīņa turpinās, lidojot gaisā. Šovs pretendē uz labākā šova titulu atrakciju parku industrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Aerodium Toma Krūza jaunajai filmai uzbūvē pasaulē lielāko vēja tuneli

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Aerodium atver pasaulē pirmo lidošanas amfiteātri Ķīnā

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium sadarbībā ar Ķīnas investoriem atvēris pasaulē pirmo lidošanas amfiteātri, kas paredzēts pastāvīgu šovu un klientu apkalpošanas nodrošināšanai, informē uzņēmumā.

Vēja tunelis Flying Dream atrodas svēto kalnu SongShan vidū, netālu no pasaulslavenā Šaolinas klostera Ķīnā.

Katru dienu klienti varēs gan vērot lidošanas un kung fu šovu, gan arī paši piedzīvot īstu lidojumu. «Tā kā vēja tunelis atrodas netālu no Šaolinas klostera, kurā mūki jau gadu simtiem ir mēģinājuši izzināt levitāciju, tad arī šova galvenā ideja ir parādīt lidošanas attīstību no dzenbudisma rašanās līdz šim brīdim. Šovā sākotnēji iesaistīti vairāk kā 200 kung-fu meistari, dejotāji, dziedātāji un, protams, lidošanas akrobāti, kuri lido līdz pat 15 metru augstumam, » atklāj projekta vadītāja Līga Gablika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO: Latvietim 2. vieta starptautiskās lidošanas sacensībās vēja tunelī

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium lidotājs Toms Īvāns (25) ieguva 2. vietu Flight Fighters - starptautiskās sacensībās lidošanā vēja tunelī.

Sacensības aizvadītajā nedēļas nogalē notika Gravity Indoor Skydiving Bahreinā. Tajās kopumā gan individuālajās, gan komandu disciplīnās piedalījās 85 pasaules labākie lidotāji no Bahreinas, Austrālijas, Singapūras, Francijas, Lielbritānijas un citām valstīm. Sacensību kopējais balvu fonds bija 100 000 USD.

VIDEO:

«Sacensībās piedalījos prestižajā freestyle disciplīnā. Tā ir sarežģītāka par citām, jo, lai tajā piedalītos, ir jāizstrādā horeogrāfisks priekšnesums. Tiek vērtēta ne tikai triku izpildes precizitāte un sarežģītība, bet arī izveidotā horeogrāfija un sinhronitāte ar mūziku. Man pašam izaicinoši bija tas, ka, atšķirībā no visiem citiem dalībniekiem, ikdienā lidoju un trenējos atvērtā tipa vēja tunelī, taču sacensības notiek tuneļos, ko ieskauj sienas. Adaptēšanās rada vēl papildus piepūli, lai demonstrētu labu sniegumu, » stāsta T. Īvāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem "Adventures zone".

Jauno piedzīvojumu parku, kas izvietots tirdzniecības parkā "Alfa", ir projektējuši "Aerodium" inženieri – komanda, kura 2018. gadā Toma Krūza filmas vajadzībām uzbūvēja lielāko vēja tuneli pasaulē.

"Adventures zone" ir jauna koncepta aktīvās atpūtas un izklaides piedzīvojumu parks bērniem un viņu vecākiem, kas vienuviet 700 kvadrātmetru platībā, divos stāvos ļauj izmēģināt spēkus dažādās aktivitātēs.

Tajā pieejama "Nindzju" šķēršļu josla, kāpšana pa māju fasādēm un klinšu sienām, četru stāvu labirinti, batuti un tīklu parks, caurspīdīgs tilts septiņu metru augstumā un attīstošas spēles.

"Man pašam ir trīs bērni, un es kopā ar viņiem regulāri apmeklēju visdažādākos rotaļu laukumus. Kā jebkurš vecāks, gribu, lai bērni rotaļās attīstās un izaug sportiski, kreatīvi un gudri. Redzēju, ka Latvijā rotaļu laukumu līmenis diemžēl ne vienmēr ir apmierinošā kvalitātē, kā arī piedāvājuma dažādības ziņā mums vēl ir krietni, kur augt. Tā arī radās doma atvest uz Rīgu labāko, ko esmu redzējis pasaulē. Esot kopā ar bērniem, man ir vēlēšanās aktīvi līdzdarboties, tādējādi gūstot gan fizisku nodarbi sev, gan kopīgu piedzīvojumu ar bērniem. Tieši tas tagad ir iespējams "Adventures zone". Mums ir svarīga arī augstākā līmeņa drošība, laukuma higiēna un serviss. Gribējās radīt augstāko kvalitāti rotaļu laukumu segmentā. Ceru, ka to pamanīs un novērtēs arī citi vecāki," stāsta jaunā parka idejas autors un izveidotājs, "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.oktobrī atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku.

LIAA prasības pamatā bija apstākļi, ka 2006.gada 20.decembrī starp LIAA un GSSC tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu.

Tā kā projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu, LIAA izmaksāja atbildētājai atbalsta finansējumu 1 346 386 latu apmērā, no kura vairāk nekā puse bija Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējais Latvijas finansējums.

Tomēr vēlāk, 2011.gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atmaksāšanu, pamatojoties uz to, GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to LIAA ieskatā īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Aerodium līdzīpašnieka Ivara Beitāna un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola strīda sekas, ir pamats satraukumam par uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Šobrīd no sešus gadus ilgās tiesāšanās pāri ir palikusi tikai krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un tā var kļūt par precedentu, ka uzņēmējs tiek krimināli sodīts par uzņēmējdarbību.

Īsumā – 2008. gadā ar Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa Sporta sertifikācijas centrs (GSSC) saņem LIAA sniegto ES un valsts atbalstu Jelgavas gaisa tuneļa būvniecībai – aptuveni divus miljonus eiro. 2011. gadā LIAA pieprasa naudu atpakaļ, jo finanšu sasniegumi ir tālu no prognozēm, kas izdarītas pirms krīzes. Augstākajā tiesā pierāda, ka maksātnespējīga uzņēmuma dalībniekiem divi miljoni nav jāatmaksā.

Tas nav mainījis Ozola nostāju, ka Beitānam jāpiedzīvo sods par paveikto, – par to, ka valsts nav saņēmusi atpakaļ naudu, ko piešķīra kā atbalstu GSSC. Varēja taču pagaidīt ar biznesa rezultātiem, bet negaidīja. Tuneli pārdeva izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atrakcijas ir pastāvīgs, dzīvotspējīgs un peļņu nesošs bizness, kas sevi ir pierādījis 26 gadu garumā, būdams nepārtraukts veiksmes stāsts,» laikrakstam Dienas Bizness uzsver uzņēmējs Ivars Beitāns.

99% peļņas tiek gūti ārzemēs, tomēr arī Latvijā gumijlēkšana, lidojumi vēja tunelī un nobrauciens pa gaisa trošu ceļu ļauj nopelnīt.

Pagājuša gada vasarā Sigulda Adventures (ar šo zīmolu dažādas atrakcijas piedāvā uzņēmumi SIA LGK grupa, SIA LGK Atrakcijas un SIA Aerodium) izklaides piedāvājumu portfeli papildināja ar nobraucienu pa gaisa trošu ceļu ar Zērgli.

Lidojums vēja tunelī tiek piedāvāts Belfāstā (Lielbritānijā), divu mēnešu laikā to varēs baudīt arī Floridas pilsētā Maiami un Misuri štatā (ASV), līdz šī gada beigām atrakcija būs arī Lasvegasā (ASV). «Lielbritānijā investīcijas atpelnījām nepilna gada laikā, kas no biznesa viedokļa ir ļoti ātri,» secina I. Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Grantu programmā (ie)dvesma šogad plānots izsniegt vismaz sešus grantus

LETA, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no pirmdienas, 24. jūlija, klientiem pakalpojumus nodrošinās jaunā un modernā Siguldas tehniskās apskates stacijā, kas atradīsies jaunā adresē - Vidzemes šosejas 46. kilometrā, Inčukalna novadā (blakus Aerodium un Siguldas Bloks), informē CSDD.

«CSDD izvirzījusi mērķi kļūt par labāko pakalpojumu sniedzēju valstī, tāpēc tiek modernizēti klientu apkalpošanas centri, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus veidus, kā klientiem mazināt pakalpojumu saņemšanas laiku. Tāpat šis mērķis nav sasniedzams bez tehnisko apskašu staciju modernizēšanas un pilnveidošanas,» informē direkcijā atzīmējot, ka jaunā Siguldas tehniskās apskates stacija palīdzēs sasniegt šo mērķi, jo tā turpmāk atradīsies daudz ērtākā vietā, stacija būs plašāka, jo vienas tehniskās apskates līnijas vietā būs trīs. Tas savukārt pilnībā atdalīs kravas auto plūsmu no vieglo auto plūsmas, palielinot stacijas caurlaidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem būs nepieciešams valsts atbalsts

Lelde Petrāne, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi novēro negatīvu vīrusa ietekmi uz biznesu, norāda Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", kas ir apzinājusi eksportējošos uzņēmumus. Daļai uzņēmumu vīruss var būt kritisks un būs nepieciešams valsts atbalsts nodokļu brīvdienu formā.

Šobrīd lielākā problēma ir nevis darbinieku prombūtne, bet fakts, ka ir kritušies pārdošanas apjomi uz vīrusa skartajiem eksporta tirgiem vai ir sarežģījumi produktu komplektācijas un piegādes ķēdē. Lai gan uzņēmumi komplektē vai ražo produkciju Latvijā, bieži sastāvdaļas vai izejmateriāli tika iepirkti no Ķīnas vai citām vīrusa skartajām valstīm. Ja šīs piegādes kavējas, tad nav iespēju nokomplektēt produkciju un kavējas piegādes, kas attiecīgi ietekmē uzņēmuma finanšu plūsmu.

Daudzi uzņēmumi ir sajutuši pārdošanas apjomu kritumu, kas iespaido arī ražošanai nepieciešamās jaudas. "Mūsu biznesu vīruss skar negatīvi, jo mūsu klientiem krīt pārdošanas apjomi, kas ietekmē to, vai klients no mums var pirkt iekārtas un pakalpojumus. Valsts atbalsts būtu svarīgs, ja situācija uzņēmumā kļūs kritiska," pauž Kristiāns Vēbers, "Vendon" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: 100 izcilāko Latvijas eksporta zīmolu apbalvošana

Dienas Bizness, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas simtgadei, šodien Melngalvju namā valsts augstākās amatpersonas svinīgā ceremonijā apbalvo Latvijas izcilākos eksporta zīmolus, kas nes pasaulē mūsu valsts vārdu. «Eksporta izcilības foruma» ietvaros, ko svinīgi atklāj Valsts Prezidents Raimonds Vējonis, apbalvo 20 Latvijas izcilākos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Kopējais skaits sasniegs simbolisko 100.

Pasākuma programma:

12:30 Reģistrācija

13:00 Eksporta izcilības formula – atklāšana, Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna

13:10 How to succeed internationally? – Shauli Katznelson, VP Economic

13:30 Latvijas ekonomika šodien un rīt – Uldis Rutkaste, Latvijas Banka

13:45 Latvijas eksportspējīgās nozares – iespējas un izaicinājumi – Vjačeslavs Dombrovskis, Certus Domnīca

14:00 Kā pavairot produktivitāti? – eksportētāju panelis – Aerodium, Vendon, Lattelecom

15:20 Kā par sevi stāstīt ārpus Latvijas? – digitālās platformas prezentācija

15:40 Kafijas pauze

16:00 Atziņas no Red Jackets pētījuma 2017

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksporta izcilības balvas saņem Mikrotīkls un Latekofood

Dienas Bizness, 17.03.2016

AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs (no kreisās) pasniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksporta izcilības balvu "Krišjāņa Valdemāra balva "Latvji, brauciet jūriņā!"" programmatūru attīstītāja "Mikrotik" tehniskajam direktoram Arnim Riekstiņam

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 17.martā, pasniedza eksporta balvas, kur Kr.Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! saņēma programmatūru attīstītājs Mikrotīkls, bet Sprīdīša balvu saņēma Latekofood.

Balvas tika pasniegtas LTRK gada kopsapulces laikā. Kr.Valdemāra balvai Latvji, brauciet jūriņā kopumā bija izvirzīti trīs uzņēmumi specializēto iekārtu ražotājs Peruza, vertikālo vēja tuneļu ražotājs Aerodium un programmatūru attīstītājs Mikrotīkls, kurš arī to ieguva. Saņemot apbalvojumu uzņēmuma Arnis Riekstiņš norādīja, ka ir patīkami saņemt tik respektablu balvu no LTRK, jo īpaši laikā, kad kompānija svin 20 gadu dibināšanas jubileju.

Kr.Valdemāra balvai Latvji, brauciet jūriņā! varēja pieteikties uzņēmumi, kura 51% pamatkapitāls pieder Latvijas rezidentam, kurš ne mazāk kā piecas preces eksportē vismaz uz piecām pasaules valstīm, kā arī kopējais eksporta preču vai pakalpojumu apjoms ir ne mazāk kā 700 tūkstošu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā pieņemtais SIA Polymold lēmums mainīt darbības virzienu no formu ražošanas plastmasas izstrādājumiem uz metālapstrādi veicinājis izaugsmi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Polymold kāpinājis apgrozījumu no 124 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 2,2 milj. eiro 2014. gadā. Izaugsme nodrošinājusi uzņēmumam vietu Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Līdz ar uzņēmuma pārorientēšanos uz metālapstrādi tā vadības grožus uzņēmās Signe Strausa. «Uzņēmumā bija izveidojusies laba komanda. Atradām jaunas ražošanas telpas. Mums bija tikai daži metināmie aparāti un sākām strādāt. Tā kā mums nebija speciālu iekārtu, 2012. gadā apgrozījums nebija liels. Paši spējām tikai veikt metināšanas darbus, bet pārējo ņēmām ārpakalpojumā,» atminas uzņēmuma vadītāja. 2013. gadā līdz ar pusmiljonu lielām investīcijām iekārtu iegādē piedzīvots atspēriens. Metināšanas aparātam piepulcējās lāzergriešanas un metāla locīšanas iekārtas, virpa u.c. speciālā tehnika. Uzņēmums kļuva konkurētspējīgāks un ar saviem resursiem varēja sākt veikt sarežģītākus pasūtījumus. «2013. gadā mūs uzrunāja liels klients, zivju ražotājs no Liepājas, kurš mums uzticēja apgūt zivju pārstrādes līnijas pilno ciklu. Tas mums bija liels izaicinājums, jo līdz tam bijām veikuši samērā mazus un nesarežģītus darbus – izgriezām metāla detaļas un salocījām tās,» stāsta S. Strausa. Tajā pašā gadā veiksmīga sadarbība izveidojās arī SIA Aerodium, kas uzticēja jaunajam metālapstrādes nozares dalībniekam ražot sarežģītas vertikālā vēja tuneļa sastāvdaļas. Šis klients palicis uzticīgs Polymold vēl aizvien, un arī DB viesošanās reizē ražotnē atradās vēja tunelis, kuram tika veidotas nepieciešamās metāla detaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada uzņēmumiem Baltijas valstīs ir vēl nebijusi iespēja piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai ar savstarpējās aizdevumu platformas www.capitalia.com palīdzību. Vadošais uzņēmumu alternatīvais finansētājs Baltijas valstīs Capitalia ir izstrādājis jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt investīcijas sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan biznesa attīstībai.

Jau šobrīd ar platformas starpniecību finansējumu saņēmuši 12 investīciju projekti vairāk nekā miljons eiro apmērā, to vidū mežistrādes un IT uzņēmumi, tā arī mazumtirdzniecības, būvniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi. Finansējumu piesaiste uzņēmumam ar savstarpējās aizdevumu platformas palīdzību ir līdzīgi kā akciju izvietošana fondu biržā vai riska kapitāla piesaiste. Šādā veidā uzņēmums apliecina, ka par savu biznesa potenciālu var pārliecināt daudzus privātos investorus un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu. Savukārt privātajiem investoriem ieguldījums vietējos uzņēmumos ir arī ne tikai finansiāls ieguvums, bet personisks pienesums vietējās ekonomikas attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Komentāri

Pievienot komentāru