Pārtika

Plāno ievērojami paplašināties, palielinot ražošanas apjomus

Kristīne Stepiņa, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Pēc sentēvu receptūras Muceniekos tiek kūpinātas zivis, SIA Jūras karaliste plāno ievērojami paplašināties, palielinot ražošanas apjomus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jūras karaliste nepārtraukti paplašina savas produkcijas klāstu, tikko uzņēmums sācis ražot laša «smalkmaizītes», drīzumā Latvijas veikalu plauktos būs atrodamas arī lašu nūjiņas.

Sākām ar atdzesētu zivju importu, bijām sagādnieki teju visiem zivju pārstrādātājiem Latvijā – gan konservu, gan preservu, gan kūpinājumu ražotājiem. Zivis tika importētas pārsvarā no Norvēģijas, stāsta SIA Jūras karaliste ražošanas un pārdošanas vadītājs Aleksejs Petričenko. Pirms pāris gadiem uzņēmumam radās ideja izveidot pašiem savu ražotni, kurā varētu apvienot mūsdienīgas kūpināšanas tehnoloģijas ar senām latviešu tradīcijām un receptēm. Muceniekos atrasta veca kūpinātava, kura tobrīd bija slēgta. Uzņēmums to saveda kārtībā, izmantojot savus līdzekļus.

Visu rakstu Kūpina un vilina ar laša «smalkmaizītēm» lasiet 31. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas piekrastes pašvaldībās apspriež iespēju tirgot svaigas zivis tieši no laivām

LETA, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Gardumu karaliste par pusmiljonu eiro plāno pārbūvēt zivju pārstrādes cehu

Žanete Hāka, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ropažu novada uzņēmums SIA Gardumu karaliste izsludinājis iepirkumu zivju pārstrādes ceha pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena noteikta 580,6 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – 2018.gada 30.aprīlis.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 6.decembrim.

Jūras karaliste ražo konservus, kā arī ir lielākais kūpināto zivju ražotājs Latvijā. Zivju produkti ražoti ar vienotu produktu marku - «Jūras Karaliste», kurā ietilpst aptuveni 80 produktu vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

VID piemērojis nodrošinājumu uzņēmumam Baltijas zivis - 97

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmumam SIA «Baltijas zivis - 97» piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde saistībā ar SIA «Baltijas zivis - 97» nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz šī gada 7.aprīli uzņēmuma bija VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds nepilnu 29,5 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Baltijas zivis - 97» dibināts 1997.gadā, un tas ražo salītas, marinētas, ceptas zivis dažādās mērcēs, kā arī kūpinātas zivis un zivju salātus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 104 154 eiro un tā īpašnieki ir trīs privātpersonas.

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,331 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1504 eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 47 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 135 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāji arī pēc šā gada 1.septembra, kad beigsies spēkā esošā policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) atkāpe tradicionālajiem kūpinājumiem, varēs kūpināt gaļu pēc tradicionālām metodēm, žurnālistiem šodien sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.

Viņa teica, ka Latvija varēs piemērot PAO atkāpes arī pēc 2017.gada 1.septembra, līdz Eiropas Komisija (EK) pabeigs PAO normas pārvērtējuma procesu un nāks klajā ar atbilstošu risinājumu.

Matuzale atgādināja, ka pērn ar ZM atbalstu tika realizēts zinātniskais projekts par PAO kūpinātā gaļā un izstrādātas vadlīnijas jeb labas ražošanas prakses ieteikumi benzopirēna un PAO samazināšanai tradicionālā kūpinātā gaļā un gaļas produktos. Vadlīnijas ievietotas ZM mājaslapā. Secināts, ka, ievērojot labas ražošanas prakses ieteikumus, ir iespējams samazināt PAO piesārņojumu kūpinātos produktos.

Pētījuma dati ir nosūtīti EK, kura ir sākusi atkāpes pārvērtēšanas procesu, lai, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, rastu atbilstošu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas 28. jūlija valdes sēdē Rīgas brīvostas valde Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprināja Ansi Zeltiņu.

Jau 28. jūnijā Rīgas brīvostas valde vienbalsīgi atbalstīja A.Zeltiņa kandidatūru pārvaldnieka amatam, bet vēl bija jāsaņem arī satiksmes ministra Ulda Auguļa saskaņojums, kas tika saņemts. Darbu pārvaldnieka amatā A.Zeltiņš sāks no 1. augusta.

«Ansis Zeltiņš ir dzimis 1975. gadā, ieguvis profesionālo bakaulaura/maģistra grādu jūras transportā Latvijas Jūras akadēmijā, kā arī maģistra grādu biznesa vadībā Salfordas Universitātē, Apvienotajā Karalistē. A.Zeltiņa profesionālā pieredze saistīta gan ar kuģniecības nozari (kapteiņa palīgs uz Aframax tipa kravas kuģiem), gan vadošos amatos privātajā un publiskajā sektorā transporta un loģistikas jomā. Pašlaik A.Zeltiņš ieņem VAS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāja amatu, ir SIA Rīgas brīvostas flote direktors un valdes loceklis, kā arī VAS Latvijas Jūras administrācija valdes priekšsēdētāja padomnieks. Pirms tam bijis transporta nozares atašejs Eiropas Savienībā, vadījis VAS Latvijas Jūras administrācija, kā arī strādājis vadošos amatos vairākās privātos ar transporta un loģistikas nozari saistītos uzņēmumos,» informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivsaimniecības uzņēmums VARITA attīstībā investē 3,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības uzņēmums «VARITA» ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un bankas «BlueOrange» piešķirtā finansējuma palīdzību uzņēmuma attīstībā investējis 3,6 miljonus eiro.

«VARITA» nodarbojas ar zvejniecību, zivju pirmapstrādi un saldēšanu, gatavas produkcijas pārdošanu un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Aptuveni trešā daļa piešķirtā finansējuma jeb 1,1 miljons eiro izlietoti ražošanas ēkas rekonstrukcijai Skultes ostas teritorijā, kā arī ēkas aprīkošanā ar jaudīgām saldēšanas iekārtām. Jauno saldēšanas kompleksu plānots nodot ekspluatācijā augusta sākumā.

«Jaunās saldēšanas iekārtas ļaus īsā laikā svaigi sazvejotās zivis sasaldēt mīnus 40 grādu temperatūrā. Tā ir nozīmīga investīcija uzņēmuma attīstībā, jo tieši zivju sasaldēšanas ātrums nosaka produkcijas kvalitāti. Jo ātrāka sasaldēšana, jo kvalitatīvāku preci varam piedāvāt klientiem zivju produktu izgatavošanai,» skaidro uzņēmuma vadītājs Agris Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis atbalsta Zeltiņa kandidatūru Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā

Dienas Bizness, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam virzītā Anša Zeltiņa redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, kā arī ņemot vērā pretendentu atlases un izvērtēšanas komisijas un Rīgas brīvostas valdes vienbalsīgu atbalstu Zeltiņa virzīšanai amatā, satiksmes minsitrs Uldis Augulis pieņēma pozitīvu lēmumu attiecībā uz Zeltiņa virzīšanu apstiprināšanai minētajā amatā, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Liene Užule.

Pēc Auguļa saskaņojuma mēneša beigās tiks sasaukta Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā jāpieņem gala lēmums un Zeltiņš jāapstiprina amatā.

Piektdien, 14.jūlijā, Zeltiņš satiksmes ministram prezentēja savu redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, tai skaitā izaicinājumiem un veicamajiem galvenajiem uzdevumiem. Ministrs uzsver, ka Rīgas brīvosta ir būtiski attīstījusies, kļuvusi par vienu no vadošajām ostām Baltijas valstīs. Nākamajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam būs jāspēj līdzsvarot valsts un pašvaldību intereses, nodrošinot efektīvu ostas pārvaldības procesu.

Kā Rīgas ostas pārvaldnieka galvenos uzdevumus Augulis akcentē nepieciešamību nodrošināt brīvostas pārvaldības caurskatāmību, tai skaitā Valsts kontroles ieteikumu striktu ieviešanu un profesionālu personāla, finanšu vadību. Tāpat ir sekmīgi jārealizē Krievu salas projekta īstenošana, kā arī jāveicina uzņēmējdarbības izaugsme, sekmējot kravu plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ārlietu ministrs: vēlamies dzirdēt no Lielbritānijas piedāvājumu par turpmāko attiecību modeli

Lelde Petrāne, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes ietvaros Briselē notikusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES valsts ministra Deivida Džonsa (David Jones) tikšanās.

Sarunā E. Rinkēvičs paudis vēlmi veidot ciešu nākotnes ES un Apvienotās Karalistes attiecību modeli arī pēc Brexit, kas primāri balstītos uz visu iesaistīto pušu tiesību un pienākumu līdzsvaru. «Mēs vēlamies dzirdēt no Lielbritānijas piedāvājumu par turpmāko attiecību modeli. Latvijai ir īpaši svarīgs valstspiederīgo tālākais liktenis Apvienotajā Karalistē un turpmākā sadarbība ekonomikas, ārlietu, drošības un aizsardzības jomā. Latvija vēlas ciešas un konstruktīvas attiecības ar Apvienoto Karalisti,» teicis E. Rinkēvičs.

Deivids Džonss apliecinājis Latvijas ārlietu ministram, ka tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas Apvienotajā Karalistē, arī pēc Brexit tiks ievēroti tiesiskās noteiktības principi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iebraucot no Apvienotās Karalistes, būs jāmaksā nodokļi par precēm, kuru vērtība pārsniedz 430 eiro

LETA, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb «Brexit» ceļotājiem, kuri ar gaisa vai jūras transportu iebrauks Latvijā no Apvienotās Karalistes, būs jāmaksā nodokļi par precēm, kuru vērtība pārsniegs 430 eiro, pirmdien seminārā žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas eksperte Irēna Knoka.

Vienlaikus, šķērsojot robežu, ceļotājiem būs pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tās apmērs būs ekvivalents vai pārsniegs 10 000 eiro.

Savukārt neapliekot ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un muitas nodokli varēs ievest preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 430 eiro, ja ceļo ar gaisa vai jūras transportu.

Tāpat, ceļojot ar lidmašīnu, varēs ievest 200 cigarešu, vai 100 cigarillu, vai 50 cigāru, vai 250 gramu smēķējamās tabakas, litru alkoholisko dzērienu vai divus litrus dzērienus līdz 22% alkohola (arī gāzētie vīni). Tam varēs pievienot četrus litrus negāzēta vīna un 16 litrus alus.

Knoka uzsvēra, ka ES no trešajām valstīm, kas pēc «Brexit» būs arī Apvienotā Karaliste, ir aizliegts ievest gaļu un gaļas produktus, kā arī pienu un piena produktus. Tas attiecas arī uz dzīvnieku pārtiku, kuras sastāvā ir gaļas vai piena produkti. Savukārt uz zīdaiņu pārtiku tas neattiecas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu papildina ar 29 kultūras un dabas mantojuma vietām

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa prognozes 2019: Latvijas lielo iespēju gads

Jānis Goldbergs, 11.12.2018

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs svētdien brīdinājis, ka atlikusi vairs tikai aptuveni nedēļa, lai Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība (ES) varētu noslēgt vienošanos par turpmākajām savstarpējām attiecībām pēc breksita.

Sarunām starp abām pusēm turpinoties Londonā, Rābs norādījis, ka, viņaprāt, saturiskām sarunām atlikusi pēdējā nedēļa.

Sarunas jau tā ievilkušās ilgāk par iepriekš noteikto galīgo termiņu - novembra vidu, kad vajadzēja panākt vienošanos, lai abām pusēm būti pietiekami daudz laika tās ratificēšanai līdz pārejas perioda beigām 31.decembrī.

Neskatoties uz faktisko strupceļu, kuru joprojām nav izdevies pārvarēt, Rābs sarunā ar "Sky News" uzsvēris, ka "vienošanās ir jāpanāk".

Viņš piebildis, ka panākts progress jautājumā par līdztiesīgu konkurenci un standartiem, kas Lielbritānijai jāievēro, lai eksportētu savus ražojumus uz ES.

Lielākais klupšanas akmens joprojām, šķiet, ir zvejniecība, kas no ekonomiskā viedokļa ir salīdzinoši nenozīmīga nozare, taču tai ir liela simboliska nozīme tām ES dalībvalstīm, kas atrodas pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija ar trešdienu mazinās aizlieguma nosacījumus, kas tika noteikti ieceļošanai no Lielbritānijas līdz ar ziņu parādīšanos par lipīgāko koronavīrusa paveidu, kas izplatījies Apvienotajā Karalistē.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņi un iedzīvotāji, kā arī briti varēs ieceļot no trešdienas, ja viņi spēs pierādīt, ka viņiem bijis negatīvs Covid-19 testa rezultāts, kas nav vecāks par 72 stundām.

Ar trešdienu tiks atjaunota gaisa, jūras un dzelzceļa satiksme starp Franciju un Lielbritāniju, pavēstīja Francijas transporta ministrs Žans Batists Džebarī.

Lielbritānijas transporta ministrs Grānts Šapss pauda gandarījumu par vienošanos ar Francijas valdību.

Eiropas Komisija (EK) otdrien mudināja ES valstis atcelt ceļošanai no Lielbritānijas un uz to noteiktos aizliegumus.

Jauna koronavīrusa paveida konstatēšana Lielbritānijā laikā, kad daudzviet pasaulē sākusies masveida vakcinācija pret Covid-19, izraisīja globālu paniku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņa pieaugums ļautu samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas un paaugstināt tirgus likviditāti, kā rezultātā veidotos izdevīgāks cenu piedāvājums, norāda eksperti

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš Latvijā sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis Andrejs Belijs (Andrei Belyi) skaidro, ka patēriņa kritums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Nozares pārstāvji prognozē, ka pieprasījumu pēc gāzes varētu veicināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un saspiestās dabasgāzes (CNG) attīstība.

Liels potenciāls

Šobrīd nepietiekamais pieprasījums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem dabasgāzes piegādes avotu diversificēšanā, uzskata A.Belijs. «Jāsaka, ka kopš 2011. gada dabasgāzes patēriņš Baltijā ir ievērojami samazinājies, sevišķi tas attiecas uz elektroenerģētikas un siltumenerģijas sektoru. Šī iemesla dēļ kļuvis ļoti sarežģīti piesaistīt reģionam jaunus piegādātājus, īpaši - zemo cenu periodā. Viens no veidiem, kā audzēt pieprasījumu, ir gāzes izmantošana sauszemes un jūras transportā. Zināms, ka jau šobrīd gāzi dzinējos veiksmīgi izmanto gan sašķidrinātā, gan saspiestā veidā, un es uzskatu, ka šiem alternatīvās degvielas veidiem ir liels potenciāls arī nākotnē. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem CNG izmantošanā transporta sektorā ir Apvienotā Karaliste, taču arī Igaunijā šis sektors ik gadu aug,» stāsta A.Belijs, atgādinot, ka, izmantojot virtuālos cauruļvadus, CNG un LNG iespējams nogādāt uz jebkuru vietu, arī tādu, kas atrodas ārpus tīkla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mucenieki, kas pazīstami galvenokārt ar to, ka šajā ciemā atrodas patvēruma meklētāju centrs, ir lieliska vieta biznesam – meža ielokā plaukst uzņēmējdarbība, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ropažu novada Mucenieki, tāpat kā Silakrogs un Zaķumuiža, ir ciemi, kas ģeogrāfiskā novietojuma ziņā atrodas vistuvāk Rīgai, ar samērā labu infrastruktūru, tuvu transporta koridoriem un kuros koncentrējas ražošanas teritorijas.

Ņemot vērā ciema izdevīgo novietojumu, Muceniekiem ir iespējas turpināt attīstīties par nopietnu ražošanas un loģistikas centru Pierīgā, atzīst Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus.

Aktsiaselts Baltem Rīgas filiāles servisa vadītājs Kaspars Legzdiņš atrašanās vietu Mucenieku ciematā vērtē kā labu, jo tuvumā ir lielie ceļi, ir ērti atvest un aizvest tehniku. SIA Peruza valdes priekšsēdētājs Arnis Petrānis piekrīt, ka Mucenieku ciemats ir laba biznesa vieta, jo atrodas pie apvedceļa un no loģistikas viedokļa piekļūšana uzņēmumam ir ļoti izdevīga. Lielākie uzņēmumi, kas darbojas Muceniekos, ir jau pieminētie Aktsiaselts Baltem Rīgas filiāle, SIA Peruza, kā arī SIA Atlantikstar, SIA Baltplast un SIA Jūras karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvija pirmo reizi piedalīsies Londonas Dizaina biennālē 2018

Monta Glumane, 31.08.2018

Instalācijas sastāvdaļa ir «Statistikas sols», uz kura katrs varēs apsēsties. Kokmateriāli ir Latvijas lielākais eksports, tāpēc sols reizē arī izglītos skatītājus par Latvijas mežiem un valsts ekonomiku

Foto: Vents Āboltiņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) pirmo reizi pārstāvēs Latviju Londonas Dizaina biennālē 2018 ar jaunā dizainera Artūra Analta interaktīvo instalāciju «Matter to Matter», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

«Matter to Matter» ir instalācija, kurā izmantoti dabīgi materiāli (koks, ūdens) un atspoguļota dabas loma Latvijas kultūrā un ikdienā. Mākslas objekta autors Artūrs Analts iedvesmojies no savas dzimtās pilsētas Rīgas un tās apkārtnes mežiem, kurus ietekmē Baltijas jūras tuvums, veidojot gaisotni un klimatu. Eksponētajā darbā to iemieso zaļā stikla siena, kas ar eksperimentālu tehnoloģiju starpniecību nodrošina dabīgu ūdens agregātstāvokļa pārejas procesu no gāzes līdz šķidrumam. Stikla pamatne pārtop par interaktīvu platformu komunikācijai, kas rekonstruē visiem zināmu fizikālu parādību - kondensāciju. Biennāles apmeklētāji tiks aicināti uz stikla virsmas atstāt pašiem savu vēstījumu, gluži kā bērnībā, kad tika zīmēts uz norasojuša loga.

Komentāri

Pievienot komentāru