Jaunākais izdevums

Postoša sēnīte banānus nākotnē var padarīt par luksusa preci, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Globālā mērogā izplatījusies banānu ražu iznīcinoša sēnīte, kas tiek saukta par Panamas slimības paveidu Tropical Race 4 (arī par banānu plantāciju HIV). Tiek norādīts, ka šī slimība, pret ko turklāt neesot izdomāti pretlīdzekļi, dažu pēdējo gadu laikā izplatījusies Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Austrālijā. Biznesa ziņu vietnes Quartz aptaujātie eksperti arī uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, kad šī sēnīte pārcelsies uz Latīņameriku (un varbūt tas jau esot noticis), kas ir lielākais pasaules banānu audzēšanas reģions. Jāpiebilst, ka Latīņamerika ir atbildīga aptuveni par trīs piektdaļām no pasaules banānu eksporta. Quartz savos izteikumos pat iet tik tālu, ka norāda: «Ikoniskā dzeltenā augļa dienas ir skaitītas.»

Visu rakstu Dzeltenā ikona apdraudēta lasiet 11. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludināts ideju konkurss par restorāna Sēnīte attīstību

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» izsludinājis ideju konkursu par restorāna «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Konkursa priekšmets ir attīstības ideju koncepts Ēku kompleksa Restorāns Sēnīte Inčukalna novadā restaurācija, pārbūve un teritorijas attīstīšana, tajā ietverot arhitektonisko risinājumu un teritorijas labiekārtojumu. Piedāvājumi tiks vērtēti, ņemot vērā idejas oriģinalitāti un māksliniecisko kvalitāti, kā arī funkcionalitāti, objekta plānojuma atbilstību videi un izmantošanas mērķim.

Kopējais godalgu fonds ir 2000 eiro. Plānots, ka attīstības koncepcijas uzvarētājs saņems 1500 eiro, bet otrās vietas ieguvējs - 500 eiro.

Konkursā var piedalīties Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiska vai fiziska persona - speciālists vai speciālisti, kā arī šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2019.gada 20.janvārim «Liepkalnu» birojā, Garajā ielā 7, Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā

LETA, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik slavenais restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, šorīt vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasoties ēku pārdot.

Siguldas šosejas malā esošā Sēnīte pašlaik stāv tukša un pamesta. Par padomju laika ēkas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā sākotnēji vienprātības nebija. Iekļaušanas atbalstītāji un pretinieki bijuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), iekļaušanai pretojušies Sēnītes saimnieki.

Tagad ir panākts kompromiss un aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa bijušā restorāna ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc šosejas atjaunošanas Sēnīte paliks bez piebraucamā ceļa

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu «Sēnīte» paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei, liecina Liepkalnu paziņojums Facebook.

2016.gada 25.oktobrī, kafejnīcai – restorānam «Sēnīte», kurš atrodas Inčukalna novadā, tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Sēnīte atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē.

«Jau sākotnēji SIA «Liepkalni» ieskatā restorāna «Sēnīte» lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Dienas Bizness, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Klidziņas komplekss ir labs piemērs tam, kā var savest kārtībā vēsturisku objektu. Ar Sēnīti neiet tik viegli,» laikrakstam Dienas Bizness atzina Ivars Strautiņš, restorāna Sēnīte līdzīpašnieks.

Db.lv šodien, braucot garām, aplūkoja, kā izskatās bijušais restorāns. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

«Šobrīd meklējam stratēģisko investoru. Lai atjaunotu Sēnīti, nepieciešami 4 – 5 miljoni eiro. Diemžēl līdz šim nav izdevies piesaistīt ES fonu līdzekļus,» stāstīja I. Strautiņš.

Sēnīte ir iekonservēta. Ēka ir maksimāli iztīrīta, nosegta un tiek apsargāta, viņš norāda.

«Galvenā tās vērtība ir unikālais, monolītais kupols. Tas noteikti tiks saglabāts. Savulaik bija doma ne tikai atjaunot restorānu, bet arī piebūvēt trīs stāvu viesnīcu, boulinga zāli un SPA centru. Ekonomiskās krīzes dēļ no šī projekta ir atteikušies vairāki potenciālie investori no Krievijas,» skaidro I. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, kurš šī gada vasarā nāca klajā ar ideju par agrāk tik populārā restorāna kompleksa «Sēnīte» reanimēšanu, joprojām par to domā, taču projektā atklājušies zemūdens akmeņi.

D. Čākurs biznesa informācijas portālm db.lv pastāstīja, ka kopā ar «Sēnītes» pārdevēju izsūtīti uzziņas pieprasījumi dažādām valsts institūcijām, jo objekts ir kultūrvēsturisks piemineklis. Pamatojoties uz vienošanos ar «Sēnītes» pārdevēju, D. Čākurs nevarot atklāt detaļas, vien piebilda, ka «atklājās diezgan absurdas lietas,».

Tādējādi pašlaik risinoties sarakste ar valsts institūcijām, un projekta tālākā attīstība nav skaidra.

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vai Parīzes Dievmātes katedrālei domātie ziedojumi jāizlieto Francijas nabadzīgajiem?

Lelde Petrāne, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai simtiem miljonu, kas saziedoti, lai pēc postošā ugunsgrēka atjaunotu Parīzes Dievmātes katedrāli, būtu jāziedo Francijas nabadzīgajiem iedzīvotājiem kā daudzi norāda? Francijas kultūras ministrs ceturtdien pielicis punktu šim publiskajam strīdam, vēsta The Local.

Lielās summas, kas apsolītas katedrāles atjaunošanai, izsaukušas kritiku Francijā, kurā «dzelteno vestu» protestētāji mēnešiem norādījuši uz nevienlīdzību labklājības jomā un trūcīgo mājsaimniecību problemātiku.

«Šī bezjēdzīgā diskusija sastāv no runām, ka tā ir pārāk liela summa katedrālei, jo valstī ir citas vajadzības. Protams, ir nepieciešama nauda sociālajai sistēmai, veselības jomai, kā arī cīņai pret vides problēmām,» sacījis kultūras ministrs Franks Rīsters. «Taču ļausim šim ārkārtas dāsnumam plūst savu ceļu,» viņš piebildis.

Kultūras ministrs uzsvēris, ka Parīzes Dievmātes katedrāle «nav tikai veci akmeņi. Tā ir daļa no mūsu identitātes, tā ir mūsu nācija, Eiropas kultūra».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošana Avenei tirgū piedāvā Latvijā ražotus vegānus saldējumus – bez piena produktu klātbūtnes; to ražotājs Dāvis Dudelis ar līdzšinējo pieprasījumu ir apmierināts

«Es ražoju saldējumu no augļiem un ogām. Tie ir vegāni un nesatur piena produktus. Es pats jau ilgu laiku esmu veģetārietis, bet palēnām gribu pāriet uz vegānu uzturu. Man šķiet, ka šāda saldējuma ražošana ir laba nodarbe ar skatu nākotnē. Tāpēc izdomāju gatavot šādus saldējumus, kas ir vienkārši garšīgi, un tos ēd visi, ne tikai vegāni,» stāsta Dāvis.

Avenei saldējumos ir blendēti augļi, svaigi spiestas sulas, nedaudz paštaisīta cukura sīrupa un garšvielas. Daži satur arī kokosriekstu pienu. «Tas pamatā ir arī viss. Nav pievienotas lētākās izejvielas, lai tikai iegūtu masu,» klāsta Dāvis. Viņš vēlētos plašākā sortimentā piedāvāt latviskās garšas, bet sākumā, lai nostabilizētu visiem saprotamās garšas, viņš izmanto dažādus augļus, kas vairumam patīk, – avokado, ananasus, citrusaugļus, banānus. Ar laiku viņš plāno eksperimentēt un piedāvāt dažādus saldējumus ar šim reģionam raksturīgām garšām. Piemēram, laikā, kad bija rabarberi un zemenes, viņš gatavoja saldējumu no šiem augļiem. «Domāju, ka nākotnē gatavošu vairāk našķu ar lokālajām garšām un piedāvāšu cilvēkiem arī saldējuma variantus bez cukura,» teic Dāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš septembra beigām darbību Kaņepes Kultūras centrā (KKC) uzsākusi kafejnīca Austra.

Līdzšinējās kafejnīcas telpas Kr.Barona ielā atstātas dažādu iemeslu dēļ, biznesa portālam Db.lv pastāstīja kafejnīcas «Austra» vadītāja Rūta Rietuma. Viņa norādīja, ka atrast kafejnīcai atbilstošas telpas nebija tik viegli kā licies, tāpēc priecājas, ka sekojis piedāvājums sadarboties ar KKC.

«Taisnības labad jāsaka, ka izvēle bija vairāk abpusēja, - jo mums gan atbilst «Austra» vērtības, gan mums - viņu,» komentēja KKC pārstāve Anna Luīze Pētersone.

KKC izveidota atvērtā tipa virtuve. «Pavāru izveidotais ēdināšanas uzņēmums ir par caurspīdīgumu. Katrs ziņkārīgais var aplūkot un parunāties par un ap to, ka pasniegto ēdienu no sākuma līdz galam pavāri pagatavo paši un uz vietas,» komentē A.L.Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Laosā ķimikāliju dēļ aizliedz banānu plantācijas

Lelde Petrāne, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām lielais nezināmais nākamgad – vai PVN likmes samazināšana līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem atspoguļosies konkrētā cenu samazinājumā veikalu plauktos.

Kā jau vairākkārt vēstīts, samazinātā PVN likme tiks piemērota pašmāju kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, lācenēm, mellenēm, rabarberiem un vēl citiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt citronus, banānus, apelsīnus un citus svešzemju augļus un ogas arī turpmāk plānots aplikt ar 21% PVN. Arī arbūziem, melonēm, vīnogām un paprikai, pat ja tās būs audzētas Latvijā, piemēros PVN pamatlikmi 21% apjomā. Tas nozīmē, ka pašmāju kartupeļiem, tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem, zemenēm un citiem zemnieku ražojumiem veikalos nākamgad vajadzētu maksāt nedaudz lētāk.

Tāpat jāatgādina, ka pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, PVN likmes pazemināšanas rezultātā augļiem, ogām un dārzeņiem cenas samazinātos par 3%–12%. Paredzams, ka šī soļa rezultātā iegūtu pircējs, kas par to pašu naudu varētu nopirkt, piemēram, nevis vienu kilogramu kartupeļu, bet gan 1,16 kg kartupeļu, pieņemot, ka tie veikalā maksā 0,35 eiro/kg, bet pēc PVN samazināšanas – 0,30 eiro/kg. Savukārt ķiploku cena varētu samazināties pat par 38 centiem kilogramā – no pašreizējiem 2,89 eiro līdz 2,51 eiro kilogramā. Tāpat der atgādināt, ka lielākajā daļā ES valstu pārtikai piemērota samazinātā PVN likme, bet Lielbritānijā, Maltā un daļēji arī Luksemburgā pārtikai vispār netiek piemērots PVN. Pārtikas produktus ar pilnu PVN apliek vien piecās valstīs, tostarp Latvijā, izņemot zīdaiņiem paredzēto pārtiku. Salīdzinoši nesen samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem ieviesa arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi: Pircējiem joprojām svarīgas ir cenu akcijas

Sandra Dieziņa, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#LIDL, ienākot jebkurā tirgū, padarīs dzīvi nedaudz savādāku, konkurenci asāku.

Izaugsme var notikt divos veidos – pārdodot lielāku apjomu vai ceļot cenas. Līdzekļu cilvēkiem būs vairāk, bet konkurence asāka un lielāka, intervijā laikrakstam Dienas Bizness prognozē SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Fragments no intervijas

Kāds Rimi Latvia bijis 2017. gads? Vai agrozījums palielinājās pret iepriekšējo gadu?

Jāsaka, ka gads bija labs. Apgrozījums pieaudzis par 4,3 % pret iepriekšējo gadu. Esam apgrozījuši 753 miljonus eiro. Manuprāt tas ir pieklājīgs skaitlis. Esam daudz darījuši, lai to sasniegtu.

Kādu ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari atstās starptautiskā veikalu tīkla LIDL gaidāmā ienākšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēnīte

900 sekundes

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

Sandra Dieziņa, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas ražotāja Liepkalni saimnieks Dagnis Čākurs ir gatavs augšāmcelt savulaik tik populāro restorānu Sēnīte Inčukalna pagastā. Šogad Sēnītei aprit 50 gadi, kopš restorāna izveides, taču to tagad grauž laika zobs un vieta līdzās Vidzemes šosejai lēnām grimst sūnās un aizmirstībā. Dagnis Čākurs saņēmis piedāvājumu iegādāties Sēnīti un šobrīd viņš veic izpēti, vai šo vietu iespējams atjaunot.

Fragments no intervijas, kas laikrakstā Dienas Bizness publicēta 18. augustā:

- Kā nonācāt pie ieceres atdzīvināt Sēnīti?

- Visu apzinīgo dzīvi esmu braucis garām šai vietai. Pats esmu rūjienietis un jau kopš bērnības sanācis braukt garām. Arī atmiņas par šo vietu ir labas. Varu teikt, ka man patīk šī vieta.

- Publiski jau izskanējis, ka būtu nepieciešami lieli līdzekļi šīs vietas restartam – aptuveni divi miljoni eiro...

- Tas ir tikai aptuveni, jo izmaksas ar katru gadu mazākas nepaliek. Un reāli šis projekts var sākt attīstīties tikai pēc kādiem diviem gadiem, ja būs lemts to attīstīt. Pašlaik tas pieder esošajiem īpašniekiem. Mēs tikai veicam izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Iļja Gerčikovs: Dzintars un akcijas? Es ar tiem papīrīšiem nespēlējos

Natālija Poriete, 04.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcijas ir papīrīši, tās neko nav vērtas, un es uzskatu, ka tas nav bizness, bet finanšu piramīda, atbildot uz DB jautājumu, vai kompānija neplāno sākt biržā pārdot savas akcijas, paziņoja AS Dzintars īpašnieks Iļja Gerčikovs.

Viņš arī nav plānojis piesaistīt investorus no malas. «Tas viss ir sarežģīti. Es pats esmu ieguldījis uzņēmumā daudz personisko līdzekļu, un tādēļ mēs paši izstrādājam savu darbības virzienu. Tiekam galā paši,» viņš atzīmē. I. Gerčikovs piebilst, ka uzņēmums pastāvīgi investē līdzekļus savā attīstībā un virzās uz priekšu, tādēļ tagad uzsvars tiek likts uz jauno medicīniskās kosmētikas līniju Future Formula SOA.

«Mēs vairs nevēlamies darīt to, ko dara visi – ražot ikdienas šampūnus vai kārtējo krēmu. Mēs veidojam produktus, kuri risina problēmas. Tas ir sarežģīti, taču resursi mums ir – mums ir sava laboratorija, zinātniskā bāze un sagatavots personāls. Medicīniskās kosmētikas līnija tirgū būs nepieciešama vienmēr, jo cilvēkiem ir daudz problēmu – piemēram, kāju sēnīte vai saplaisājusi āda,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz vasaras periodu tiks palielināts līdz 100 km/h un šogad pirmo reizi arī līdz 110 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Maksimālais braukšanas ātrums 110 km/h tiek ieviests:

  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Tallinas šosejas (A1) līdz rekonstruētā posma beigām Sēnītē (14,30.-38,80. km);
  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai (13,45.-18,78. km).

Maksimālais braukšanas ātrums 100 km/h tiek ieviests:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (21,40.-26,00. km un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30.km un 74,70.-81,20. km);uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km);uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-39,80. km);uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12)atsevišķos posmos (16,97.-23,30. km, no 30,99.-49,10. km, no 55,40.-67,94. km un no 73,60.-94,40. km);uz valsts galvenā autoceļa Rēzeknes apvedceļš (1,02.-6,26. km);uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Kalnciema dolomīta karjerām līdz Koknesei (5,20.-60,35. km).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Pasaules ekonomika līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies 2021.gadā

LETA--AFP, 01.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika līdz līmenim, kāds bija pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, varētu atgriezties līdz nākamā gada beigām, jo Covid-19 vakcīna palīdzēs veicināt izaugsmi, otrdien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

"Pirmo reizi kopš pandēmijas sākšanās parādījusies cerība par gaišāku nākotni," norāda OECD galvenā ekonomiste Lorānsa Būna. "Progress ar vakcīnām un ārstēšanu uzlabojis prognozes un samazinājis neskaidrību."

Organizācija savā jaunākajā ziņojumā lēš, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par 4,2%, bet nākamgad tā palielināsies par 4,1%.

Būna atzinīgi novērtējusi valdību un centrālo banku īstenotos pasākumus, jo "bez masveidīga politiskā atbalsta ekonomiskā un sociālā situācija būtu postoša".

Viņa uzsver, ka šis atbalsta tuvākajos mēnešos ievērojami atmaksāsies.

Vienlaikus gan OECD brīdina, ka ekonomikas atlabšana būs nevienlīdzīga un radīs ilgstošas izmaiņas pasaules ekonomikā. Ķīna, visticamāk, būs vienīgā no lielajām ekonomikām, kas šogad izvairīsies no lejupslīdes, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 1,8%, bet nākamgad par - 8%, lēš OECD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TAV ir gatavs ieguldīt Rīgā

Egons Mudulis, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs esam gatavi ieguldīt jaunajā terminālī un lidostā, ja parādās tāda iespēja. Mēs esam gatavi visām valsts un privātās partnerības iespējām. Mēs ticam nākotnei Latvijā," intervijā Dienas Biznesam saka "TAV Airports Holding" izpilddirektora vietnieks Serkans Kaptans (Serkan Kaptan).

"TAV Airports Holding" dibināts 1997. gadā un šobrīd vada 15 lidostas visā pasaulē. Uzņēmuma globālais pēdas nospiedums aptver 100 lidostas 30 valstīs. Kopš 2010. gada uzņēmums kontrolē komerciālās vadības operācijas lidostā "Rīga". Bizness Latvijā tika uzsākts 2009. gada beigās ar "HAVAS Latvia ", kas ir kompānijas uzņēmums apkalpošanai uz zemes, kurš Rīgas lidostā apkalpo gandrīz 70% no satiksmes apjoma, sniedz pakalpojumus arī nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", kā arī dažiem citiem pārvadātājiem.

Cik liela ir jūsu grupa skaitliskā izteiksmē?

Pasažieru ziņā 2019. gadā mēs kā grupa sasniedzām vairāk nekā 280 miljonus visā pasaulē. Mēs esam lielākais uzņēmums pēc Spānijas operatora "Aena", taču tas ir 100% valsts uzņēmums. Kā privāts uzņēmums mēs pārvaldām lielāko portfeli – gandrīz 300 miljonus pasažieru. Personāla ziņā "TAV" ir 30 tūkstoši darbinieku. Ja mēs pieskaitām klāt ADP, mums ir vairāk nekā 150 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šis rudens ir stresa tests akciju tirgiem

Jānis Šķupelis, 04.10.2021

Ja šī ziema būs auksta, enerģijas rēķini šausies gaisā vai pat sliktākajā gadījumā var būt vērojama enerģijas pieejamības krīze, ko pastiprina piegāžu vai darbinieku (vai abu) iztrūkumi. Rezumējot - arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru