DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: No pirts un baznīcas līdz…

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Ilgā dzīve ierobežojumiem, kas liedza daudzstāvu ēku būvēšanu no koka, apliecina vilkšanos astē citām valstīm, kur ir meži un ir arī koka arhitektūras tradīcijas. Protams, tādas ir arī Latvijā – no pirts līdz baznīcai. Tomēr ne daudzstāvu ēku būvniecībā, kas piešķir plašāku elpu namu celtniecības iespējām kopumā. Vienlaikus nav pamata lielām ilūzijām, ka tagad, kad attiecīgos būvnormatīvus valdība ir atsvaidzinājusi, mūsu būvkonstrukciju ražotāji varēs atvēzēties, jo rūkdama sāksies kopš padomju laikiem tabuizētā koka daudzstāvu namu būvniecība. Protams, mūsu koka māju izgatavotājiem, neskatoties uz ierobežojumiem pašu mājās, ir uzkrāta pieredze, būvējot daudzstāvu koka namus nevis savā zemē, bet ārzemēs. Tostarp Norvēģijā vai Lielbritānijā, kur studenti mitinās koka moduļos, kas «līdz rozetei» ražoti Latvijā, bet kopā sastiprināti Anglijas studentu pilsētiņās.

Lai gan durvis ir atvērtas, Latvijas tirgus pašlaik nav nocieties ne pēc koka, ne dzelzsbetona daudzstāvu mājām, sevišķi runājot par mājokļiem. Ņemot vērā aizgājēju un aizbraucēju kopā veidoto ikdienas valsts tukšošanās tendenci, jaunu daudzdzīvokļu ēku, lai arī cik stāvus augstu, būvniecība, tuvākajā laikā acīmredzot tomēr nebūs biežs ziņu temats. Kamēr Pļavnieku, Imantas un citi dzelzsbetona bastioni stāv kā stāvējuši, liela roba dzīvokļu fondā nebūs. Tomēr ticams, ka tiks uzslieta pa kādai paraugmājai – koka vairākstāvu birojs kādai nozares kompānijai vai dzīvokļu ēka to darbiniekiem. Lai gan Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies, situāciju tirgū tie, visticamāk, spēcīgi neietekmēs. Tomēr žests ir labs, lai arī novēlots. Pie mums nozare ir izcīnījusi sešus stāvus, kamēr Zviedrijā plāno būvēt 34 stāvus augstu koka debesskrāpi.

Būvnormatīvu sakārtošana varbūt varētu sniegt pienesumu biroju un konferenču telpu piedāvājumam, kas līdz šim no Rīgas un Latvijas gan atbaidījis dažu labu investoru, gan liedzis uzņemt vērienīgus pasākumus, gan nav ļāvis te izmitināt starptautiskas institūcijas vai to daļas.

Burvīgs žests nozarei un sabiedrībai būtu publisko dižēku būvniecība no koka. Tiesa, šis balodītis jau ir grūti noķerams, jo Nacionālā bibliotēka, lielās koncertzāles jau ir uzbūvētas no dzelzsbetona, tāpat Dziesmu svētku estrāde diemžēl neatspoguļos cita mūsu nacionālā lepnuma – kokrūpniecības tradīciju kā tautsaimniecības balsta – kvintesenci. Kultūras ministrijai, kam uzkrāta liela pieredze arī būvniecībā, koks kā latviskā mantojuma daļa nenolasās, betonā iemērktas armatūras stiegras tai tīk labāk. Tāpat sporta būves vai medicīnas iestādes no koka būvētas netiek, lai gan varētu. Koka būvniecības atdzīvināšanai vajadzētu ne tikai uzskatāmu pilotprojektu, bet arī «pilotcilvēku», kas spētu argumentēt, kāpēc koka izmantošana visu spektru ēku būvniecībā ir perspektīva, lai koks parādītos arhitektūrā ne tikai patinā tītajos maskačkas namiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tirgu «paņem» ar pirts konstruktoru un kempingiem

Māris Ķirsons, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Timber ART ražotais pirts konstruktors, ko pircējs uzbūvē pats, ir guvis Vācijā strādājoša tirgotāja atzinību, lēnām šo produktu iepazīst arī citās valstīs.

«Ražojam termokoka kempinga mājiņas un dažādu formu – apaļas, ovālas un taisnstūra – pirtis, tāpēc pirts konstruktora izveide bija loģisks solis,» stāsta SIA Timber ART valdes loceklis Aivis Lejiņš. Mēbeļu veikalos jau sen tiek pārdoti mēbeļu konstruktori, lai pircējs pats, vadoties pēc instrukcijas, var veikt konkrētā produkta montāžu. «Pirmais pirts konstruktors nonāca Vācijā, kur šā izstrādājuma tirgotājs pats nolēma veikt montāžu un tas arī sekmīgi izdevās, tagad ir vairāki priekšlikumi par montāžas instrukcijas pilnveidošanu un pamācības video attiecīgajā valodā,» skaidro A. Lejiņš. Pašlaik pirts konstruktors tiek eksportēts uz Islandi. «Jā, ir arī pircēji no Latvijas, kuri paši savām rokām ir veikuši pirts montāžu,» uz jautājumu, vai šādu produktu pērk arī pašmāju cilvēki, atbild A. Lejiņš. Pirts konstruktors ir sava veida eksperiments, kurš vēl piedzīvo savu pilnveidi. «Pirts ir 2,3 m liela, tajā vieta ir četriem cilvēkiem, komplektā ir elektrokrāsns, taču tai nav lielo logu, nav arī jumta seguma, kuru katrs pircējs var uzlikt, kādu vēlas,» produkta komplektāciju rāda A. Lejiņš. Šāds pirts konstruktors aizņem divas palešu vietas, un tāpēc to var klientam nogādāt salīdzinoši ātri. «Gatavas pirts transportēšanai un izkraušanai tomēr būs nepieciešama pacēlājtehnika, kamēr konstruktora gadījumā pietiks ar kastes izkraušanu, un pašu pirti pircējs var uzstādīt, kur vēlas, – ūdens tuvumā, pļavā u.tml.,» stāsta A. Lejiņš. Pirts konstruktors nebūt nav vienīgais produkts, ko ražo. «Ražojam visdažādāko formu – apaļas, ovālas un taisnstūra pirtis, tās piegādātas ne tikai klientiem Latvijā un Vācijā, bet arī Lielbritānijā, tur pircējs jau ir izteicis vēlmes nākamajam pasūtījumam,» uz jautājumu par Madonā ražoto produktu noieta tirgu atbild A. Lejiņš. Viņš uzsver, ka ražo un realizē pilnībā aprīkotas un lietošanai gatavas pirtis, kurās ir ventilācija, apgaismojums, elektrokrāsns, bet īpašus pasūtījumus var izgatavot aptuveni mēneša laikā, atkarībā no ražotnes noslodzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Finālam tuvojas 1,7 miljonus vērtie Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi

Monta Glumane, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aldis Hofmanis: labdarība spēj dot cerību un gaišuma staru

Kristīne Stepiņa, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Arhibīskaps Stankevičs neredz pamatu iekšējai pārbaudei par ziedojumu izmantošanu

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Torņa smailē atgriezīsies Cēsu Svētā Jāņa baznīcas krusts un lode

Monta Glumane, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas 80 metrus augstajā torņa smailē atgriezīsies dievnama vēsturiskais krusts un lode, kā arī ar tiem saistītie dekoratīvie elementi, kas tika demontēti un nodoti restaurācijai pirms četriem mēnešiem.

Kopā ar restaurēto vara krustu un citiem elementiem torņa smailē pacels arī atjaunoto un nozeltīto lodi, kurā tiks ievietota laika kapsula ar trīs vēstījumiem – no Cēsu pilsētas, no baznīcas draudzes, kā arī no AS «Būvuzņēmums Restaurators», kas pašlaik veic dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbus.

Arī demontējot krustu, tā 67 vietās cauršautajā lodē tika uzieta laika kapsula, kurā tika atrasti trīs 19. gadsimta vidū pierakstīti papīra ruļļi. Ņemot vērā, ka pati kapsula divās vietās arī cauršauta, bija bažas par tās satura stāvokli. Taču meistars, kas kapsulu izgatavojis, to bija aizvalcējis pamatīgi, lai rakstītās liecības saglabātos, tādēļ vēsturniekiem izdevās rakstīto atšifrēt, informē AS «Būvuzņēmums Restaurators».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kratīšanas Latvijas katoļu baznīcas draudzēs varētu būt saistītas ar garīdznieku iespējamu iesaisti Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās, piektdien vēstīja LNT Ziņas.

Jau iepriekš izskanējis, ka VID kratīšanu veicis aizdomās par nepamatotu ziedojumu izmantošanu, kādu katoļu baznīcas priesteri turot aizdomās par vismaz 20 000 eiro baznīcai ziedotās naudas izlietošanu automašīnas iegādei. Tomēr, kā šodien skaidroja VID, aizdomas par nelikumībām katoļu draudzes baznīcā radušās, šķetinot citu kriminālprocesu, kas saistīts ar PVN izkrāpšanu. Proti, automašīnu priesteris, iespējams, iegādājies caur PVN shēmu, turklāt kratīšanas procesā VID esot atklājis dokumentu viltošanu un grāmatvedības un statistikas informācijas slēpšanu.

«Tika veiktas papildu darbības, lai viltotu attiecīgus dokumentus un tikai vienīgi tāpēc mēs bijām spiesti arī iet uz šādām darbībām, veikt kratīšanas, lai izņemtu tieši šos konkrētos priekšmetus, ar ko tika viltoti grāmatvedības dokumenti,» norādīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš. Viņš arī atklāja, ka kratīšanu laikā katoļu dievnamu saimnieciskajās un dzīvojamās ēkās izņemti vairāki desmiti tūkstoši eiro skaidras naudas, kuras izcelsme neesot zināma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID trīs katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No klēpja ar dēļiem līdz uzņēmumam

Linda Zalāne, 30.07.2018

SIA Barocca īpašnieks Uldis Stieģelis priecājas ikdienā strādāt plecu pie pleca ar dēlu Robertu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu no Kuldīgas esošajā Upīškalnā Uldis Stieģelis ražo pārvietojamas pirts mucas, kublus, kā arī dažāda veida dārza mēbeles – galdus, krēslus, šūpoles, koka laukumus bērniem, kā arī suņu būdas

Uldis ir ugunsdzēsējs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu. «Pagaidām abus darbus apvienoju, bet pēc aptuveni trīs gadiem aktīvās ugunsdzēsēja gaitas būs jābeidz. Ar koku sāku strādāt nejauši, intereses vadīts, pirms aptuveni astoņiem vai deviņiem gadiem,» teic Uldis, kurš atminas, ka pirmo viņš uztaisīja mazu muciņu, bet pēc tam nodomāja, ka būtu iespējams izveidot arī kublu un apaļu mucveida pirti, kuru viegli pārvietot.

Eksporta potenciāls

Taujāts, vai viņam bija iepriekšējas zināšanas par kokapstrādi, Uldis atklāj, ka ne. Bija tikai vēlme un degsme kaut ko pašam izveidot. Pirmā apaļā pirts muca tika uzbūvēta kaimiņam. «Grāmatās informācijas par šāda veida pirts izgatavošanu tolaik nebija. Smēlos informāciju google, kā arī mācījos pats no savām kļūdām. Vajadzēja ar kaut ko sākt, bet nebija naudas materiāliem. Piedāvāju kaimiņam uzbūvēt pirti no viņa materiāliem. Viņš piekrita. Tā lēnām apguvu zināšanas, un arī pasūtījumi pulcējās viens pie otra,» stāsta Uldis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), ņemot vērā Āgenskalna tirgus ēkas apsekojumu, noteicis ēkas īpašniekiem pienākumu līdz 2018. gada 1. jūlijam veikt detalizētu tehnisko izpēti tās pamatiem un nesošajām konstrukcijām.

Par to DB.lv informē BVKB sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Korba. Tāpat noteikts līdz 2018. gada 1. janvārim novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas ēkā, uzliekot par pienākumu izstrādāt atbilstošu būvniecības ieceres dokumentāciju patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem, iesniegt to būvvaldē un atbilstoši konkrētajai būvniecības iecerei nodot to ekspluatācijā. Par iecerētajiem pasākumiem un patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ēkā uzdots informēt BVKB.

Jāatgādina, ka BVKB Āgenskalna tirgus ēku apmeklēja 2017. gada jūlijā. Pēc ēkas apskates tika secināts, ka ēkas pamati, nesošās sienas un pagrabstāva pārsegumi ir sliktā tehniskā stāvoklī. Tāpat konstatēti ēkas ugunsdrošības pārkāpumi, patvaļīga būvniecība un citas nepilnības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns La Tour De Marie, kas atradās Jelgavas sirdī, Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu torņa telpās, šā gada februārī pārtraucis savu darbību un tiesa tam pasludinājusi maksātnespēju, noskaidroja Db.lv.

Jelgavas reģionālā tūrisma centra vadītāja Anda Iljina biznesa portālam Db.lv pastāstīja, ka restorāns La Tour De Marie darbību torņa telpās izbeidza pēc savas iniciatīvas, taču telpām izsoles ceļā atrasts jauns nomnieks.

Izsludinātajai Torņa restorāna telpu nomas tiesību izsolei pieteikušies trīs pretendenti. Galvenais atlases kritērijs saskaņā ar 20.02.2018. MK noteikumiem Nr.97 ir nosolītā augstākā cena. Prasības jaunajam telpu pretendentam tika vērtētas pēc tā vai ir pieredze ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā, nav nodokļu parādu, nav maksātnespējas process, kā arī bija jāiesniedz plānotās ēdienkartes varianti gan restorānam, gan kafijas pauzēm ar cenu diapazoniem, jāuzrāda pieredze valsts/pašvaldību oficiālo delegāciju apkalpošanā. Augstāko cenu - 7,78 eiro par kvadrātmetru - nosolīja SIA «Krūmaļi» un iesniegtie dokumenti atbilda nomas tiesību izsoles nolikumam, informēja A.Iljina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus

LETA, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Jelgavas restorāna La tour de Marie īpašnieks pārcēlies uz dzīvi Latvijā

Laura Mazbērziņa, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruno Šaperons (Bruno Chaperon) par godu savai sievai Marijai Jelgavas sirdī, Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu torņa telpās izveidojis restorānu «La tour de Marie». Kā jau tas dzīvē notiek, nu katrs devies uz savu pusi, bet francūzis turpina jelgavniekus un pilsētas viesus priecēt ar Francijas ēdieniem.

Restorāns «La Tour de Marie» atrodas 16. gadsimtā celtās Sv. Trīsvienības baznīcas torņa astotajā stāvā un ir augstākais restorāns Jelgavā. Atverot restorānu, svarīgi bija saglabāt vēsturiski autentiskos mūrus un detaļas, kas ir īpaši akcenti vietas interjerā. Trīs no četrām torņa pulksteņu ciparnīcām atrodas tieši restorāna telpās, rādot laiku, pēc kura tiek zvanīti torņa zvani.

B. Šaperons Latvijā pirmo reizi ieradās 2007. gadā, kad norisinājās festivāls «Francijas pavasaris». Festivāla atklāšanā toreiz piedalījās plaša Francijas delegācija no Ruelmalmezonas (Rueil-Malmaison), viesojoties gan amatpersonām, gan uzņēmējiem. «Francijas pavasarī» B. Šaperons iepazinās ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu, kurš piedāvāja vadīt stundas Jelgavas Amatu vidusskolā, daloties ar savu pieredzi restorānu un konditorejas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie iespaidīgiem ieguldīšanas guvumiem tikusi Anglikāņu baznīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Investīciju pasaule ir ļoti plaša, kur veiksmīgu ieguldītāju vidū var būt ne tikai kādi finanšu grandi, bet pat baznīcas. Pagājušajā gadā, piemēram, Anglikāņu baznīca, kura pārvalda investīcijas gandrīz 8 miljardu sterliņu mārciņu vērtībā, spējusi gūt 17,1% lielu ieguldījumu atdevi, ziņo Financial Times. Tas ir izcils sniegums, ko var tikai apskaust daudzas pasaules investīciju slavenības. Turklāt Anglikāņu baznīcas investīcijām ļoti laba atdeve ir arī ilgākā termiņā. 10 gadu un 20 gadu skatījumā šis fonds vidēji gadā nodrošinājis attiecīgi 8,3% un 9,5% lielu atdevi.

Interesanti, ka Anglikāņu baznīcas investīciju direktors Toms Džojs norādījis, ka ir aktīvās ieguldīšanas aizstāvis. Pieejamā informācija liecina, ka pagājušajā gadā Anglikāņu baznīcas akciju portfelis spējis gūt gandrīz 33% lielu pieaugumu. Tāpat Anglikāņu baznīcai ļoti labu atdevi – 26% apmērā – pagājušogad izdevies gūt no investīcijām mežos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru