Jaunākais izdevums

No 2018. gada par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tiks atzītas 27 pašreizējo 63 vietā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais noteikumu projekts par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

«Saīsinātajā» sarakstā praktiski būs tikai eksotiskas valstis un teritorijas, kaut arī nedaudz pārsteidz Bahreinas un arī ar naftu bagātās Venecuēlas atrašanās šajā uzskaitījumā. Tā būs pirmā reize kopš 2010. gada, kad tiek saīsināts tā dēvēto ofšoru skaits. Tomēr jārēķinās, ka kopš 2013. gada pavasara ir atruna, ka minētās teritorijas un valstis nav uzskatāmas par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju ar to gadu, kad attiecībā uz to tiek uzsākta starptautiskā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana. Šī iemesla dēļ, pēc Finanšu ministrijas informācijas, jau 2016. gada 1. janvārī faktiski bija palikušas 43 valstis un teritorijas, jo daudzas no iepriekš sarakstā iekļautajām bija pievienojušās OECD konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos.

«Pašreizējais spēkā esošais zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts ar dažām izmaiņām ir akceptēts valdībā tālajā 2001. gadā, bet dzīve nav stāvējusi uz vietas un šajos vairāk nekā 15 gados ir notikušas būtiskas izmaiņas, kaut vai sākot ar to, ka Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un kļuvusi par OECD dalībvalsti, kā rezultātā situācija ir mainījusies,» situāciju analizē ZAB Primus nodokļu partnere Ingūna Ābele. Viņa atzīst, ka valdības akceptētajiem noteikumiem un tajos ietvertajām valstīm un teritorijām būtiska loma bija līdz 2014. gada novembrim, pēc tam lielāks svars bija tam, kuras valstis ir pievienojušās OECD konvencijai par starptautisko sadarbību.

Visu rakstu Saīsinās ofšoru sarakstu lasiet 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas atļauts Amerikai, nav atļauts Latvijai

Sandris Točs, speciāli DB, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā ziņa Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā portālā. Varat iedomāties, cik jaudīgs ir ABLV banku sagrābt gribētāju lobijs, ja sabiedriskais medijs kā pirmo ziņu publicē anonīmu juristu «bažas» par to, ka uzņēmumu varētu likvidēt pašu bankas īpašnieku izvēlēts likvidators, nevis kāds, kuru ieceļ no malas.

Domājiet paši, vai nav dīvaini, ka sabiedriskais medijs, kurš pavisam nesen vēl aktīvi cīnījās pret maksātnespējas administratoru patvaļu un atmaskoja Sprūdu, tagad stāsta pavisam ko citu? Jo «interešu konflikts» tagad, redziet, varot būt tieši īpašnieku izraudzītam bankas likvidatoram, bet nevis aizkulisēs izvēlētam un tad ieceltam likvidatoram.

Zīmīgi, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome tieši pagājušajā nedēļā FKTK ir iesniegusi jaunu pretendentu sarakstu, no kura tā «nepieciešamības gadījumā» varēs izraudzīties banku likvidatorus. Advokāts Ivars Grunte stāsta, ka uz iekļaušanu šajā sarakstā pretendējuši vairāk nekā 40 advokāti, taču FKTK iesniegtajā sarakstā iekļauto pretendentu vārdus viņš neatklāj, ziņoja Latvijas Radio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais līdzekļu daudzums, ko turīgie Krievijas iedzīvotāji glabā ofšoru kontos Lielbritānijas aizjūras teritorijās - Virdžīnu un Kaimanu salās -, ir 34 miljardi sterliņu mārciņu (39 miljardi eiro), vēsta laikraksts The Sunday Times, atsaucoties uz britu nevalstisko organizāciju Global Witness.

Šī summa piecas reizes pārsniedz līdzekļus, ko Krievijas iedzīvotāji glabā pašā Lielbritānijā.

Pēdējo desmit gadu laikā caur britu teritorijām no Krievijas pārskaitīti 110 miljardi mārciņu, līdz ar to Lielbritānija Krievijas ofšoru investīcijām kļuvusi par otru populārāko virzienu aiz Kipras.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja draudējusi iesaldēt Krievijas aktīvus Apvienotajā Karalistē, šādi reaģējot uz 4.martā Solsberi notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošu vielu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai.

26.aprīlī britu likumdevēju grupa paziņoja par savu apņemšanos pieprasīt varasiestādēm, lai tiktu pieņemts likums, ar kuru aizjūras teritorijas būtu spiestas atklāt to uzņēmēju vārdus, kuriem ir aktīvi viņu jurisdikcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Publiskoti 2604 darba devēji, kuri maksā minimālo algu vai mazāk

Zane Atlāce - Bistere, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lēmums publiskot šo sarakstu tika pieņemts, lai veicinātu darba ņēmēju tiesību aizsardzību.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojis sarakstu ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Informācija VID mājaslapā liecina, ka sarakstā iekļauti 2604 darba devēji. Sarakstu iespējams aplūkot ŠEIT.

Sarakstā ir iekļauti uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, arodorganizācijas un profesionālās organizācijas, dažādu Latvijā pārstāvēto konfesiju reliģiskās draudzes, individuālie komersanti un individuālie uzņēmumi, kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, virkne mediju, kā arī citu nozaru uzņēmumi un fiziskās personas - darba devēji, skaidro VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu. Elektroniskā iepirkumu sistēma (EIS) šobrīd ir alternatīva līdz šim realizētajai pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas sistēmai Latvijā, kas drīzumā pilnībā aizstās iepriekš izmantoto papīra versijas pieteikumu iesniegšanas sistēmu.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39. pantu un Likuma pārejas noteikumiem visām Latvijā reģistrētajām līgumslēdzēju pusēm, tostarp RB RAIL AS, sākot ar 2017. gada 1. oktobri nepieciešams nodrošināt elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu publiskajiem iepirkumiem, kuru līgumcenu robežvērtība ir vienāda vai lielāka par 135 000 eiro preču un pakalpojumu iepirkumos un vienāda vai lielāka par 5 225 000 eiro būvdarbu iepirkumos.

RB RAIL AS aicina visus projekta potenciālos piegādātājus reģistrēties EIS, lai saņemtu piekļuvi e-konkursu apakšsistēmai, kas savukārt sniegtu iespēju piedalīties šobrīd izsludinātajos un nākotnē plānotajos iepirkumos. Lai lietotu EIS e-konkursu apakšsistēmu, visiem nereģistrētajiem lietotājiem nepieciešams reģistrēties EIS, lai saņemtu reģistrēta lietotāja tiesības, kas sniedz iespējas veikt darbības e-konkursu apakšsistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības komplekss Spice šogad Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās saīsinās darba laiku.

Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, gan tirdzniecības centrs Spice, gan Spice Home strādās no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet Ziemassvētku dienā, 25. decembrī – no plkst. 12.00 līdz 21.00. 26. decembrī Spice būs atvērta no 10.00 līdz 22.00, bet Spice Home – līdz plkst. 21.00.

Vecgada vakarā abi tirdzniecības centri strādās no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet jaunā gada pirmajā dienā abi tirdzniecības centri būs slēgti.

Rimi Spicē 24. decembrī būs atvērts no plkst. 8.00 līdz 20.00, 25.decembrī no plkst. 11.00 līdz 21.00, un 26.decembrī – no plkst. 8.00 līdz 23.00. Vecgada vakarā Rimi durvis būs atvērtas līdz plkst. 21.00, bet 1.janvārī veikals sāks darbu pulksten 12.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Ievieš portfeļgarantijas, kas uzlabos finanšu pieejamību sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem

Žanete Hāka, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 5. septembra sēdē apstiprināja Latvijā vēl nebijušas valsts atbalsta programmas nosacījumus jauna finanšu instrumenta – portfeļgarantiju – ieviešanai, informē Ekonomikas ministrija.

Portfeļgarantijas ir valsts atbalsts garantiju veidā par kredītiestādes izsniegtiem aizdevumiem investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai kā arī finanšu līzingam, ar termiņu no 1-10 gadiem.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Portfeļgarantijas Latvijā būs jauns finanšu instruments, kas uzlabos finanšu resursu pieejamību sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā. Jaunā atbalsta programma sekmēs ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo darbības paplašināšanos, bet arī kreditēšanas tempa palielināšanos. Atbalsta programmas finansēšanai esam raduši iespēju piesaistīt ES fondu atmaksātos līdzekļus 8 miljonu EUR apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 250 uzņēmumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas Rīga infrastruktūras attīstībā plāno investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotāji turpina augt Latvijā un ārpus tās

Anda Asere, 23.05.2019

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar to, ka mainīta uzņēmuma attīstības stratēģija vietējā tirgū un ir sākta sadarbība ar Latvijas lielākajām veikalu ķēdēm, stāsta Raimonds Krampāns, SIA Cita Lieta Pārdošanas daļas vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības uzņēmums Stockmann centralizējis loģistiku vienā centrā Somijas pilsēta Juslā, DB pastāstīja Stockmann Piegādes departamenta direktore Elina Laine. Jaunā distribūcijas centra izveidē ieguldīti 30 miljoni eiro.

Preces, kas tiek piegādātas Stockmann tirdzniecības centram Rīgā, sākot ar 2017.gadu tiek sagatavotas jaunajā centrā. Preču piegādes laiks ar kravas automašīnu no distribūcijas centra Juslā uz Rīgas Stockmann aizņem nedaudz vairāk kā vienu dienu, pastāstīja Stockmann pārstāvji. Distribūcijas centralizēšana ilga 5 gadus, stāsta Laine.

No tiem 1,5 gadus aizņēma plānošana, 2 gadus – ceļš no tendera līdz kontrakta noslēgšanai, 1,5 gads no MHE (material/merchandize handling equipment) uzstādīšanai, līdz centrs 2016.gada septembrī sāka savu darbību. Noliktava Baltic Central Warehouse, no kuras līdz šim tika piegādāti pasūtījumi Baltijas veikaliem, tiks atbrīvota līdz šā gada novembra beigām. Jaunā centra platība Juslā ir 369 200 m2. Griestu augstums – 10 metri, bet automatizētā noliktava aizņem 20 metrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi. Līgums paredz, ka līdz 2023. gada beigām būs piegādāti visi vilcieni.

Līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi parakstīja AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kā arī valdes locekļi Inga Vagele un Aldis Daugavvanags. Savukārt, no vilcienu ražotāja ŠKODA VAGONKA a.s. puses līguma parakstītāji bija valdes priekšsēdētājs Martins Bednars (Martin Bednarz) un valdes loceklis Milošs Brončeks (Miloš Bronček).

Jauno elektrovilcienu piegāde notiks pakāpeniski - pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Saskaņā ar noslēgto līgumu vilcienu piegāde ir jāuzsāk 140 nedēļu laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Savukārt līgums stāsies spēkā, tiklīdz ŠKODA VAGONKA a.s. iesniegs līguma izpildes nodrošinājumu, kas ir jāizdara 30 dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Siernīcai Soira atsaka preču izsniegšanu ar pēcapmaksu

Monta Glumane, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siernīca SIA Soira saskārusies ar sadarbības grūtībām - turpmāk uzņēmumam atteikta preču izsniegšana ar pēcapmaksu.

Sociālajā tīklā Facebook uzņēmums raksta, ka saskāries ar, viņuprāt, interesantu politiku no ieraugu tirgotāja AS «Neo». Uzņēmums skaidro, ka sešu gadu laikā nav kavējis nevienu maksājumu, taču tagad saņēmis atteikumu par precēm norēķināties ar pēcapmaksu, kā līdz šim. Uzņēmums uzskata, ka nav liels klients un vidējā rēķina summa nepārsniedz 150-200 eiro mēnesī.

«Labdien! Vēlamies Jūs informēt, {.....}, ka izvērtē katram debitoram piešķiramo kredīta limita apjomu un pēcapmaksas dienas. Izvērtējot Jūsu pārstāvēto uzņēmumu SIA «Soira», kredīta limits netika piešķirts. Līdz ar to esam spiesti turpināt mūsu sadarbību uz kādu laiku (līdz apdrošinātājs pārvērtēs un akceptēs limitu), izsniedzot preci uz priekšapmaksu. Un ko vispār nozīmē - izvērtējot jūsu uzņēmumu? Ko tad vērtējāt? Piemēram, Kredītu informācijas birojs mūsu SIA ir ierindojis 5% Latvijas uzticamāko uzņēmumu sarakstā - ņemot vērā visa veida maksājumus, tostarp valstij, piecu gadu griezumā,» savā Facebook rakstīja SIA «Soira».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāles izlases un Spānijas klubu futbola granda Madrides Real zvaigzne Krištianu Ronaldu pirmdien stājās Madrides tiesas priekšā, noliedzot, ka ir izvairījies no nodokļu nomaksas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Spānijas nodokļu inspekcija apsūdz Ronaldu teju 15 miljonu eiro nodokļu nemaksāšanā. Pret futbolisti tika ierosināta lieta, jo Madrides prokuratūra norādīja, ka Ronaldu, izmantodams ofšoru kompānijas Britu Virdžīnu salās un Īrijā, nodokļos Spānijā laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam nav samaksājis 14,7 miljonus eiro.

Iepriekš tika vēstīts, ka Ronaldu 2010.gadā izveidojis īpašu biznesa struktūru, ko izmantojis, lai slēptu ienākumus par viņa tēla izmantošanas tiesībām. Laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam Ronaldu ienākumos, kas saistīti ar Spāniju, deklarējis tikai 11,5 miljonus, lai gan kopumā viņš pa šo laiku esot nopelnījis ap 43 miljoniem eiro. Ronaldu arī atteicies iekļaut 28,4 miljonus eiro savā ienākumu deklarācijā. Šo summu viņš ieguvis no kādas spāņu kompānijas par sava tēla pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik banka raugās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Janukoviča kukuļu nauda varētu būt pārskaitīta caur Lietuvas Swedbank

LETA--BNS, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa naudas, ko Ukrainas varasiestādes uzskata par kukuļiem eksprezidentam Viktoram Janukovičam, varētu būt sasniegusi viņu caur kontu bankas «Swedbank» filiālē Lietuvā, trešdien vēsta ziņu portāls «15min.lt».

Tīmekļa vietne apgalvo, ka «15min.lt» un Zviedrijas telekanāla SVT savāktie pierādījumi liecina, ka Lietuvas «Swedbank» no 2004.gada līdz 2014.gadam bija atvērts konts, kas piederēja ar Janukoviču saistītai ofšoru kompānijai.

Aizdomīgie pārskaitījumi saistīti ar autora honorāru par Janukoviča grāmatu.

Ukrainas amatpersonas interesējušās par 3,7 miljoniem eiro šajos pārskaitījumos, taču «15min.lt» apgalvo, ka tā ir tikai neliela daļa no naudas, kas pārskaitīta caur ofšora kompāniju, kura izmantoja kontu Lietuvas «Swedbank».

«Swedbank» paziņojusi, ka nolīgusi uzņēmumu no ārpuses, lai izanalizētu mediju izplatīto informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

LETA, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie «ABLV Bank» ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Šā gada aprīļa beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija samazinājies līdz 30%, norādīja Vojevoda, piebilstot, ka 2015.gadā ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53%.

Viņa norādīja, ka pērn pasliktinājusies banku pelnītspēja un sešas bankas gadu noslēgušas ar zaudējumiem. «Vairākām bankām šogad būs izaicinājums saglabāt pelnītspēju un pielāgot biznesa modeļus jaunajiem apstākļiem,» sacīja Vojevoda.

Ārvalstu klientu skaita samazinājums sākās jau 2016.gadā, bet paātrinājās pēc šā gada februāra. Kopš 2015.gada kritums jau ir par 60%, bet pēdējos 12 mēnešos - par 40%, informēja Vojevoda.

FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne piebilda, ka tā dēvētu «čaulas» kompāniju konta atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 38% - līdz 1,5 miljardiem eiro šā gada aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank Krievijas naudas atmazgāšanas skandāls radījis nozīmīgus zaudējumus

Žanete Hāka, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas bankai Deutsche Bank saistībā ar tās iesaisti Krievijas naudas atmazgāšanas shēmās, kas mērāmas 20 miljardu dolāru apmērā, pēdējā laikā nākas sastapties ar daudz izaicinājumiem, tajā skaitā sodiem, likumdošanas sankcijām un iespējamu augstākās vadības nomaiņu, atsaucoties uz slepenu bankas iekšēju pārskatu, raksta The Guardian.

Banka atzīst, ka pastāv augsts risks, ka ASV un Lielbritānijas regulatori veiks nozīmīgus disciplinārus lēmumus pret banku. Deutsche Bank norāda, ka skandāls ir sāpīgi ietekmējis tās globālo zīmolu, jo sarucis klientu skaits, pasliktinājies investoru noskaņojums un kritusies tirgus vērtība.

Jau ziņots, ka pērn Vācijas policija veica kratīšanas vairākos Vācijas bankas «Deutsche Bank» birojos arī saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu tā dēvētajā Panamas dokumentu lietā.

Izmeklēšana koncentrējas uz apsūdzībām, ka Vācijas lielākā banka palīdzējusi klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs, lai pārskaitītu kriminālajās darbībās iegūtu naudu uz «Deutsche Bank» kontiem, norāda Frankfurtes prokuratūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Bankas amatpersona: Ir pazīmes par mēģinājumiem destabilizēt Swedbank finansiālo stāvokli

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pazīmes, ka saistībā ar mediju ziņoto par aizdomām, ka caur Lietuvas «Swedbank» varētu būt atmazgāta Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča kukuļos saņemtā nauda, tiek mēģināts ietekmēt «Swedbank» finansiālo

stabilitāti, trešdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

«Mums ir informācija, ka »Swedbank« klienti saņem īsziņas, kurās teikts, ka viņu līdzekļi tiek pārskaitīti no šīs bankas uz citu banku. Mēs runājam par nopietnām lietām, ne tikai par izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, taču arī par mēģinājumu destabilizēt finansiālo stāvokli, un tas jau ir pietiekami nopietni,» žurnālistiem teica Valvonis.

Lietuvas Banka trešdien savā lapā sociālajā tīklā «Facebook» brīdināja, ka «Swedbank» klienti saņem melīgas īsziņas, kurās apgalvots, ka banka 2.martā pārtrauks darbību, un ka viņu konti tiek pārcelti uz citu banku, kā arī tiek norādīts numurs kontam, uz kuru tiek aicināts pārskaitīt naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā

Anita Kantāne, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka Saeimas lēmums liegt ofšoru firmām piedalīties iepirkumos nav atbalstāms. Likuma izsludināšanas gadījumā Latvijai esot jārēķinās ar iespējamām tiesvedībām.

PAR ŠO TĒMU LASI:

Ministre: Liegums «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos nav atbalstāms

Ofšorus izmet no iepirkumiem

Komentāri

Pievienot komentāru