Dabisko izejvielu zāļu ražotāja darbība Latvijā ir apdraudēta, jo vairākuma akcionāri kompāniju grasās pārdot ārzemju investoram, kuri ražošanu, visticamāk, pārcels ārpus Latvijas, izplatītā paziņojumā pauž bijušais SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs. Tikmēr pats uzņēmums uzsver, ka turpina savu darbību kā ierasts, bet Silvanols juristi analizējot tiesai iesniegtos dokumentus.

«Interesents, kas vēlas iegādāties Silvanol akcijas, ir Kanādas farmācijas gigants Valeant Pharmaceuticals International Inc., kas pērn jau iegādājās Lietuvas farmācijas kompāniju Sanitas,» norāda K. Ivanovs. Tāpat viņš uzsver, ka šobrīd lielākā daļa Sanitas ražošanas apjomu ir pārcelts prom no Lietuvas, bet Sanitas ražošanas iekārtas tiekot izpārdotas.

Viņš skaidro, ka ārvalstu investoru neinteresējot zinātniskā potenciāla uzturēšana un nodrošināšana Latvijā - lielās kompānijas Latvija interesē tikai kā noieta tirgus un Silvanol zīmoli, un zīmolu portfeļa/licenču paplašināšana. Lielākā daļa vai visa ražošana tikšot pārcelta ārpus Latvijas.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols, apgūstot jaunus ārvalstu tirgus, šovasar uzsācis eksportu uz Turciju, kā pirmo šajā tirgū piedāvājot medicīnas ierīci Nurse Harvey’s Pro-fort Sprey, informē uzņēmums.

Kā norāda Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs, Latvijas uzņēmums saista lielas cerības ar eksportu uz Turciju, jo šobrīd šīs valsts augu izcelsmes un dabīgo ārstniecības produktu tirgus ir viens no visstraujāk augošajiem pasaulē.

Artjoms Borcovs norāda, ka Turcijas tirgus iekarošana ir loģisks turpinājums pēdējo gadu Silvanols izaugsmei, kurā lielu lomu spēlē tirdzniecības attīstība ārvalstu tirgos: «Turcijas zaļās farmācijas tirgus šobrīd piedzīvo ļoti strauju izaugsmi. Pēc Euromonitora datiem Turcijas zaļās farmācijas tirgus šobrīd ir 30. lielākais pasaulē - pērn tas pieaudzis par 27% un sasniedzis jau 203 miljonu Turcijas liru (TRY) apgrozījumu, turklāt Turcijas klientu interese par dabīgās izcelsmes ārstniecības produktiem tikai palielinās. Silvanols produkcijai šajā tirgū paredzam labu noietu, jo saskaņā ar Euromonitora datiem vislielākais intereses pieaugums ir tieši par pretklepus, saaukstēšanās un alerģijas līdzekļiem - pērn šī tirgus daļa augusi par 38%.»

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

SIA Silvanols pērn piedzīvojis izmaiņas gan dalībniekos, gan vadībā, savukārt šogad uzņēmums pieteicis sevi ar ambicioziem plāniem – gan otras maiņas ieviešanu ražošanā, gan eksporta horizontu paplašināšanā ar eksotiskām Austrumu valstīm, piemēram, Honkongu. Db.lv viesojās SIA Silvanols, lai skatītu, kā top uzņēmuma visvairāk tirgotais produkts – Faringospray.

Faringospray ietilpst medicīnas iekārtu grupā, un pašlaik veido aptuveni 30% jeb lielāko daļu no kopējā SIA Silvanols saražotā produktu apjoma. Gada laikā tiek saražoti aptuveni 400 tūkstoši Faringospray medicīnas iekārtu.

Kopumā Silvanols produktu portfelī ir aptuveni 50 produkti, bet ne visi produkti tiek aktīvi pārdoti Latvijā. Daži produkti Latvijā nav sasnieguši noteiktus apjomus, tādēļ tie tiek tikai eksportēti, Db.lv stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs.

Patlaban Faringospray tiek eksportēts uz septiņām valstīm, no kurām lielākais tirgus ir Polija, uz kuru tiek eksportēti teju 25% no visa produkta apgrozījuma. Otrs lielākais eksporta tirgus ir Lietuva, kurai seko Azerbaidžāna un Igaunija. Eksotiskākā eksporta valsts, uz kuru aizceļo Faringospray, šobrīd ir Gruzija, taču šī gada plānos ir mērķis iekarot Austrumu tirgu – Honkongu, Ķīnu un blakus esošās valstis, atklāja A. Borcovs.

Zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols realizācija 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, augusi par 27%, sasniedzot 4,1 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda uzņēmuma Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs, pērn viena no uzņēmuma prioritātēm bijusi paplašināt eksporta tirgu un tas arī izdevies - eksports audzis par 52%. Pozitīvā uzņēmuma izaugsmes dinamika turpinās arī šogad, un pirmajā ceturksnī Silvanols apgrozījums bijis 1,15 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākie uzņēmuma Silvanols noieta tirgi 2015. gadā bijuši Latvija, Polija, Rumānija un Igaunija. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Maķedonijā – par 146% un Polijā – par 142%. Arī Latvijā realizācija palielinājusies par 14%, tomēr, kā norāda A.Borcovs, pēdējos gados Latvijas tirgū attīstības pieaugums ir kļuvis lēnāks, kas saistīts ar siltajām ziemām un to, ka cilvēki mazāk lieto pretsaaukstēšanās līdzekļus.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

SIA Silvanols jaunievēlētā valde pirmdien, 24.aprīlī par tās priekšsēdētāju iecēla AS Olainfarm valdes priekšsēdētāja Valērija Maligina sievu Elīnu Maliginu, informē uzņēmumā.

SIA Silvanols akcionāri papildus Elīnai Maliginai uzņēmuma valdē ievēlēja tā ilggadējo finanšu direktori Lieni Puriņu. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma valdi veido tā valdes priekšsēdētāja Elīna Maligina, ražošanas direktors Jevgeņijs Zainapovs un finanšu direktore Liene Puriņa. Līdzšinējais SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs turpinās darbu AS Olainfarm koncernā.

«Visu savu apzināto dzīvi es esmu strādājusi pie tā, lai palīdzētu Latvijā radīto novērtēt pasaulē. Lai arī vairāk mākslas jomā, tomēr tas ir intensīvs darbs augstas konkurences apstākļos, kas nodrošina lielisku rūdījumu. Es pievienojos Silvanols komandai ar virkni ideju jaunu produktu līnijām, esošo produktu veicināšanai un to tuvināšanai patērētājiem. Nenoliegšu, ka biznesā man ir daudz jāapgūst, bet es esmu apņēmības pilna mācīties, turklāt blakus ir ļoti spēcīgi padomdevēji,» piebilst Elīna Maligina.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols investējis 20 000 eiro zīmola atjaunināšanā, lai uzlabotu tā uztveramību vietējā un eksporta tirgos. Prognozēts, ka investīcijas zīmola atjaunināšanā, produktu reģistrācijā un eksporta tirgu paplašināšanā jau nākamā gada laikā nodrošinās Silvanols apgrozījuma pieaugumu par vismaz 50%, sasniedzot 4,25 miljonus eiro, informē SIA Silvanols sabiedrisko attiecību speciāliste Informāciju sagatavoja Sandra Melaničeva.

Jaunajā zīmolā attēlots Austras jeb dzīvības koks apvienojumā ar lāses un lapas simboliem, kas asociējas ar zaļo farmāciju.

Kompānija informē, ka pāreja uz atjaunoto zīmola grafisko identitāti notiks pakāpeniski. Pirmie produkti ar jauno logotipu jau oktobrī nonāks Baltkrievijas, Kazahstānas, Krievijas un Azerbaidžānas tirgū. Visos Silvanols tirgos pāreju uz atjaunināto zīmolu plānots noslēgt līdz nākošā gada beigām.

Jau nākamajā nedēļā no 7.-9.oktobrim SIA Silvanols produktu portfelis ar atjaunināto zīmolu tiks prezentēts pasaulē lielākajā farmācijas izstādē CPhI Worldwide 2014, kas šogad notiks Parīzē. Tajā uzņēmuma delegācija plāno tikties ar esošajiem un potenciālajiem partneriem no, Polijas, Bulgārijas, Gruzijas, Grieķijas, Vjetnamas, Honkongas un citām valstīm.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols sadarbībā ar Japānas farmācijas kompānijas Takeda Pharmaceutical Company Limited pārstāvniecību Austrijā Takeda Pharma Ges.m.g.H. ir uzsācis produkta kāju vēnu veselībai Venocaps eksportu uz Austriju, informēja uzņēmuma pārstāve Sandra Gantimurova.

Aprīļa beigās Takeda Pharma Ges.m.g.H. ir piegādāti 20 000 Venocaps iepakojumu, plānots, ka līdz gada beigām uz Austriju tiks nosūtīts vēl vismaz tāds pat skaits šī produkta iepakojumu.

«Austrijas farmācijas tirgum ir raksturīga stabilitāte, augsta iedzīvotāju pirktspēja un prasības pret produktu kvalitāti, un mūsu produkcija spēj tās apmierināt. Mēs turpināsim strādāt, lai paplašinātu eksporta tirgu īpatsvaru Eiropas valstīs,» norāda Artjoms Borcovs, Silvanols valdes priekšsēdētājs.

Takeda interesi Silvanols izpelnījās izstādes CPhI Worldwide 2013 laikā. Pirmajām sarunām par sadarbību sekoja Takeda ekspertu audits Silvanols’ ražotnē, kurā tika novērtētas uzņēmuma kvalitātes sistēmas, ražošanas process un produktu atbilstība kvalitātes prasībām un standartiem. Pēc audita Takeda pārstāvji pieņēma lēmumu uzsākt sadarbību ar Silvanols.

Par zāļu ražotāja SIA Silvanols izpilddirektoru izraudzīts Viesturs Gurtlavs.

SIA Silvanols valde norāda, ka uzņēmuma izvēli veicinājusi V.Gurtlava pieredze Latvijā pazīstamas līzinga kompānijas vadībā un izveidē, kuras pakalpojumus un konsultācijas iepriekš izvēlējies arī SIA Silvanols.

«Ražošana, īpaši farmācijas nozarē ir ļoti komplicēta sfēra, kas prasa plašu zināšanu loku. Viesturam ir lieliskas zināšanas un pieredze finansu nozarē un uzņēmuma vadībā, kā arī daudzpusīga izglītība - uzņēmējdarbībā, jurisprudencē un ražošanā, kas padara viņu par ideālu kandidātu uzņēmuma vadītāja amatam,» komentē SIA Silvanols valdes loceklis Uģis Klētnieks.

Latvijas farmācijas uzņēmums SIA «Silvanols» pagājušajā gadā strādāja ar neto apgrozījumu 4,587 miljonu eiro apmērā, kas bija par 5,7% mazāk nekā 2016.gadā, vēsta «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa samazinājusies straujāk - četras reizes, un pēc pēc nodokļu nomaksas bija nepilni 64 tūkstoši eiro.

Salīdzinājumam - 2016.gadā SIA «Silvanols» apgrozījums bija 4,865 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļiem bija 255 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma 2017.gada pārskatā, kas pieejams «Lursoft», norādīts, ka apgrozījums samazinājies tāpēc, ka samazinājusies kontraktražošana; 2016.gadā SIA «Silvanols» īstenoja apjomīgu vienreizēju pasūtījumu.

SIA «Silvanols» pagājušajā gadā Latvijā realizēja produkciju 3,180 miljonu eiro apmērā, Eiropas Savienības valstīs, kur tā lielākie tirgi ir Igaunija un Polija, pārdota produkcija 1,251 miljona eiro apmērā, bet citās valstīs realizēta produkcija 157 tūkstošu eiro apmērā.

SIA Silvanols veiksmīgi noslēgusi ERAF projekta SIA Silvanols jauna produkta ieviešana īstenošanu.

Projekts tika realizēts 14 mēnešu laikā. Projekta mērķis bija ieviest uzņēmumā jaunu tehnisko infrastruktūru, lai ieviestu ražošanā jaunus un būtiski uzlabotus farmaceitiskos produktus.

Projekta ietvaros SIA Silvanols iegādājās 13 jaunas ražošanas iekārtas, lai izveidotu jaunu ražošanas līniju tablešu un kapsulu formu ražošanai, un ieviesa ražošanā 4 jaunus produktus – Relaxen Forte, Urisil, Calcistar + D3 un Visan Lutein redzes uzlabošanas kapsulas.

SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs: «Realizētais projekts bija secīgs un mērķtiecīgs turpinājums SIA Silvanols projektam Jauna bezatlikumu ražošanas tehnoloģijas izstrāde, ogu pārstrādei un iegūto starpproduktu izmantošana jaunu veselības veicināšanas produktu izveidei. Esam gandarīti, ka projekta ietvaros izdevās sasniegt visus projekta mērķus un plānotos rezultātus. Projekta ietvaros ieviestā tablešu ražošanas tehnoloģija ir absolūts jauninājums SIA Silvanols ražošanā. Tagad uzņēmumam būs iespēja papildināt savu produktu portfeli ar vēl vienu produktu formu – tabletēm, kas tiks izstrādātas atbilstoši starptautiskajiem kvalitātes standartiem. Nākotnē projekta ietvaros paveiktais ļaus palielināt uzņēmuma ražošanas jaudu, lai kāpinātu uzņēmuma konkurētspēju Baltijas tirgū, kā arī ļaus saglabāt līdzšinējo SIA Silvanols izaugsmes dinamiku.»

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Latvijas zāļu ražotājam Olainfarm šobrīd pieder 70,88% Latvijas zāļu ražotāja Silvanols akciju, liecina Lursoft dati. Tādējādi Olainfarm ir realizējis iepriekš teikto, un palielinājis akciju īpatsvaru.

Proti, maija sākumā Olainfarm paziņoja, ka ir iegādājies 47,5% Silvanols akciju, un tuvākajā laikā plāno slēgt līgumu par vēl 20–30% akciju iegādi.

Atbilstoši Lursoft datiem, pārējās Silvanols akcijas pieder Agrim Aucem (10,39%), Ievai Leimanei (15,41%), un Sandrai Ivanovai (3,31%).

Maija beigās tika veiktas izmaiņas arī Silvanols valdē, proti, valdes locekļa amatā tika ievēlēts Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. Tādējādi izmaiņu reģistrēšanas šobrīd Silvanols valdē darbojas piecas amatpersonas – Viesturs Gurtlavs un S. Lapiņš, kā arī Uģis Klētnieks, Ieva Leimane un Gints Plismanis.

Īstenojot daļu no uzņēmuma stratēģijas kļūt par vadošo uztura bagātinātāju ražotāju Baltijas valstīs, zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols paplašina pārdošanas komandu Lietuvā un atver biroju Kauņā.

Plānots, ka 2021. gada nogalē Silvanols apgrozījums Lietuvas tirgū sasniegs 150 000 eiro un 2022. gadā plānotais bruto apgrozījums – 750 000 eiro.

"Mēs nodrošināsim plašāku produktu sortimentu gan aptieku tīklos, gan digitālajā vidē," norāda Silvanols valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa.

Līdz šim Silvanols Lietuvas tirgū nodrošināja produktu pieejamību izmantojot A/S Olainfarm ārpakalpojumu pārstāvniecības atbalstu.

Uzņēmums arī strauji attīstās e-komercijā, 2021. gadā sasniedzot izvirzīto mērķi- nodrošināt interneta platformas un pilnu Silvanols produktu pieejamību Baltijas valstīs.

2020.gadā "Silvanols" strādāja ar 3,724 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 31,6% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 250 861 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmums Silvanols 2015.gadu uzsāk ar izmaiņām valdes sastāvā - to atstāj Silvanols dibinātāja Ieva Leimane, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

«Kopā ar Silvanols esmu veidojusi visu tā 20 gadu pastāvēšanas vēsturi, taču uzņēmuma attīstības tempi aug. Uzskatu, ka nākamajai desmitgadei uzstādītos mērķus Silvanols komanda realizēs daudz sekmīgāk, ja es darbošos kā zinātniskā konsultante un pētniece jaunu produktu radīšanā,» savu lēmumu atstāt Silvanols valdi skaidro I. Leimane.

Silvanols valdē līdzās valdes priekšsēdētājam Artjomam Borcovam un ražošanas vadītājam Jevgeņijam Zainapovam turpmāk darbosies pārdošanas un mārketinga vadītājs Armands Kalējs. A. Kalējs pēc profesijas ir ārsts ar 18 gadu pieredzi farmācijas biznesā, iepriekš strādājot arī uzņēmuma Silvanols mātes uzņēmumā AS Olainfarm.

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Komercreģistrā ierakstīta zāļu ražotāja AS «Olainfarm» meitas uzņēmumu SIA «Silvanols» un SIA «Longgo» reorganizācija, tos apvienojot, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Silvanols» pievienots uzņēmums SIA «Longgo», kurš tagad izslēgts no komercreģistra. Visas SIA «Longgo» tiesības un saistības pārgājušas SIA «Silvanols».

Abi uzņēmumi ražo dabīgas izcelsmes uztura bagātinātājus veselības stiprināšanai. SIA «Silvanols» dibināts 1994.gadā. AS «Olainfarm» par vienu no tā īpašniekiem kļuva 2013.gadā un pakāpeniski palielināja savu līdzdalību, iegūstot 100% uzņēmuma kapitāla daļu savā īpašumā 2017.gada decembrī.

Savukārt SIA «Longgo» dibināts 2017.gada 13.jūlijā, un AS «Olainfarm» bijis tā vienīgais īpašnieks kopš dibināšanas.

SIA «Silvanols» pamatkapitāls pēc reorganizācijas nav palielināts un saglabājas 703 810 eiro apmērā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks, tāpat kā līdz šim, ir AS «Olainfarm».

Zāļu ražotājs AS «Olainfarm» iecerējis reorganizēt savus meitas uzņēmumus SIA «Silvanols» un SIA «Longgo», tos apvienojot, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi uzņēmumi ražo dabīgas izcelsmes uztura bagātinātājus veselības stiprināšanai. SIA «Silvanols» dibināts 1994.gadā. AS «Olainfarm» par vienu no tā īpašniekiem kļuva 2013.gadā un pakāpeniski palielināja savu līdzdalību, iegūstot 100% uzņēmuma kapitāla daļu savā īpašumā 2017.gada decembrī.

Savukārt SIA «Longgo» dibināts 2017.gada 13.jūlijā, un AS «Olainfarm» bijis tā vienīgais īpašnieks kopš dibināšanas.

Reorganizācijas ietvaros SIA «Silvanols» pievienos uzņēmumu SIA «Longgo», kas pēc reorganizācijas beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Visas SIA «Longgo» tiesības un saistības pāries SIA «Silvanols».

SIA «Silvanols» pamatkapitāls pēc reorganizācijas netiks palielināts un paliks 703 810 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks, tāpat kā līdz šim, turpinās būt AS «Olainfarm» arī pēc reorganizācijas.