Jaunākais izdevums

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vienojusies ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) budžeta paketē nevirzīt grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kā tviterī ziņo Ministru prezidente, šie grozījumi būs jāpārstrādā. Siliņa lēmumu pieņēmusi, "lai novērstu iedzīvotāju apgrūtināšanu ar nevajadzīgu birokrātiju".

Valdība jau iepriekš vienojusies neradīt papildu birokrātiju, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja premjerministre, skaidrojot, ka minētais likumprojekts nebija līdz galam izstrādāts, lai visiem būtu skaidrs, kā notiktu deklarēšana.

Piedāvātajos grozījumos bija minēta pārāk mazas summas, piemēram, 100 eiro, par ko būtu jāsniedz atskaiti, uz problēmu likumprojektā norādīja Siliņa. Ministru prezidente atzīmēja, ka ne vienmēr likumprojektu autori ierēdniecības līmenī spēj uz piedāvātajām izmaiņām paraudzīties, kā tas strādās no iedzīvotāju kā lietotāju pozīcijām.

Kā piemēru, kas jāatrisina likumprojektā, premjerministre norādīja, ka jābūt skaidrībai, vai kā dāvana tiešām tiktu vērtēts arī maksājums par vecāku komunālo rēķinu.

Tagad likumprojekts tiks izņemts no budžeta likumprojektu pakotnes un nodots sabiedriskai apspriešanai, tāpat gaidāmajai jaunajai Valsts ieņēmumu dienesta vadībai viens no uzdevumiem būs piedāvāt, kādā veidā vispārīgā deklarēšanās varēs notikt, sacīja Siliņa.

Vaicāta sīkāk par sabiedrības iesaistīšanu šo likuma izmaiņu veidošanā, politiķe minēja vairākas pieejas, arī atklātu diskusiju rīkošanu. Tāpat Siliņa norādīja, ka tagad jautājums būs mediju dienaskārtībā.

Premjerministre norādīja, ka, tāpat kā tas jau ir izdarīts Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijai ir pareizi virzīties uz vispārējo deklarēšanos, kas jau sen noteikta arī ēnu ekonomikas apkarošanas plānā.

Vaicāta, vai valdības sēdē, kur slimības dēļ pati nebija klāt, ministriem jau vajadzēja redzēt problēmas grozījumu kvalitātē, Siliņa ar ironiju, smaidu izteicās, ka tad, kad Ministru prezidents nav klāt, valdībai kaut kā nesanāca iedziļināties sagatavotajā piedāvājumā.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) rosinājusi izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz izmaiņas iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmā, un nodot tās atkārtotai saskaņošanai. Savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) deputāti iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), prasot skaidrot obligātās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas likumprojekta pamatotību un lietderību.

Ikgadējs vispārējs iedzīvotāju ienākumu deklarēšanās pienākums būtu spēkā no 2025.gada par 2024. taksācijas gadu, paredzēja valdības 9.oktobrī atbalstītie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, ar kuriem plānots pilnveidot vispārējo ienākumu deklarēšanas sistēmu.

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka deklarācija nebūs jāsniedz, ja no citas fiziskās personas taksācijas gadā būs saņemti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas nepārsniedz 100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemes tipa spēļu nodokļi un valsts konkurētspēja

Edgars Hercenbergs, "Sorainen" vecākais jurists, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz marta vidum pašvaldības saņēmušas 406 miljonus eiro IIN ieņēmumus

Db.lv, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdz 11.martam pašvaldības saņēmušas 406 miljonus eiro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Tostarp februārī pašvaldības saņēmušas par 104,5 miljoniem eiro lielākus IIN ieņēmumus nekā prognozēts.

Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos šogad ir 1,976 miljardi eiro.

IIN prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem ir noteikts šādā apmērā - pirmajā ceturksnī 21%, otrajā ceturksnī 23%, trešajā ceturksnī 28% un ceturtajā ceturksnī 28%.

Pašvaldībām pirmā ceturkšņa prognozētie IIN ieņēmumi ir 415 miljoni eiro, bet līdz 11.martam no gada sākuma pārskaitīti jau 406 miljoni eiro, līdz ar to pirmā ceturkšņa IIN ieņēmumu plāns pašvaldībām tiks pārpildīts, informē FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām, kuras pašlaik finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā lielākās iemaksas, tik lielā apmērā iesaistīties nevajadzētu, bet tā vietā ar lielāku ieguldījumu būtu jānāk valstij, intervijā sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Normunds Audzišs.

"Sistēmai jābūt taisnīgai, turklāt valstij jānāk ar savu ieguldījumu jeb līdzmaksājumu, lai nodrošinātu vienmērīgu reģionu attīstību un iespēju augt gan lielām pilsētām, kurās ir potenciāls, gan arī reģioniem, lai saglabātu un veicinātu to attīstību," uzsvēra Audzišs.

Viņš norādīja, ka valsts ieguldījums var nebūt noteikta summa fondā, bet tā var piešķirt līdzekļus konkrētu mērķu sasniegšanai.

Kā piemēru LLPA izpilddirektors minēja to, ka beidzas no Eiropas Savienības fondiem finansētie deinstitucionalizācijas projekti, un to turpmākais finansējums paliek uz pašvaldību pleciem. "Tās ir salīdzinoši lielas izmaksas, un valsts varētu šo sadaļu segt, tādā veidā palīdzot pašvaldībām izlīdzināt finansējumu," pauda Audzišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Atbalstam hipotekāro kredītu ņēmējiem jābūt pēc iespējas mērķētam

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamajiem risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam strauju procentu likmju kāpuma situācijā ir jābūt pēc iespējas mērķētiem, pavēstīja Finanšu ministrija (FM) pārstāvji.

Ja ieviestu piedāvāto risinājumu hipotekāro procentu maksājumus iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos, tiktu noteikts attaisnoto izdevumu ierobežojos limits, tādējādi atbalstu limitējot, norāda FM pārstāvji.

Vienlaikus FM pārstāvji uzsver, ka hipotekāro kredītprocentu maksājumu terminēta iekļaušana IIN attaisnotajos izdevumos ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem, lai sniegtu atbalstu tām mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši kredīta maksājumi straujo procentu likmju kāpuma ietekmē.

FM sadarbībā ar citām iestādēm ir izstrādājusi trīs iespējamos atbalsta pasākumus.

Viens no tiem varētu būt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" mērķēta atbalsta programma, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumus, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. Šādi būtu iespējams atbalstīt aptuveni 15 000 aizņēmējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aptauja: 71,9 % uzņēmumu aicina celt palielinātā IIN slieksni līdz vai virs 2000 eiro

Db.lv, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris aizvadītajos gados piedzīvotā iespaidīgā inflācija, kas noveda pie straujāka algu kāpuma, izraisījusi neloģisku situāciju – faktiski jebkurš vidējās algas saņēmējs šobrīd Latvijā tiek uzskatīts par turīgu cilvēku, un viņam tiek piemērots palielinātais Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) 23% apmērā. Latvijas uzņēmējiem šāda situācija šķiet absurda, tādēļ divas trešdaļas aicina šo slieksni paaugstināt vismaz līdz 2000 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, aizvadītā gada pēdējā ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1610 eiro. Atsevišķās nozarēs vai reģionos tā bija krietni lielāka. Piemēram, Rīgā strādājošie par pilnas slodzes darbu pērn nopelnīja 1706 eiro, bet vismaz četrās nozarēs nodarbināto vidējais atalgojums bija tuvu pie vai pāri diviem tūkstošiem eiro. Kā zināms, IIN likme no 20% līdz 23% tiek palielināta darbiniekiem, kuri vidēji mēnesī nopelna 1667 eiro. Tādējādi liela daļa galvaspilsētā un arī daudzviet citur strādājošo valsts ieskatā ir bagāti cilvēki, kuri jāapliek ar papildu nodokli, lai gan inflācijas ietekmē šo iedzīvotāju rocība būtiski nav pieaugusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, aicinot jūnijā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakškomisijas sēdi, kurā plānots pārskatīt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas teritorijā, informēja LBAS.

LBAS atgādināja, ka dienas naudu apmērs komandējumiem Latvijas teritorijā pēdējo reizi tika pārskatīts 2020.gadā, vienlaikus kopš pēdējām izmaiņām inflācija Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir strauji augusi, 2022.gadā sasniedzot 21,5%, savukārt šogad gaidāms, ka inflācijas līmenis varētu sasniegt 10%.

Abu krīžu dēļ ir strauji pieaugušas cenas, kas kopš 2020.gada sākuma veido 32,1% pieaugumu visām patēriņa precēm, savukārt ēdināšanas pakalpojumu cenas ir pieaugušas par 28,8%, bet pārtikas produktiem patēriņa cenu pieaugums sasniedzis 43,7%, tāpēc, lai nodrošinātu trīs ēdienreizes dienā un nepieciešamības gadījumā arī citus ar komandējumu saistītos pakalpojumus, komandējumā norīkotajam darbiniekam astoņi eiro vairs nav izdevumiem atbilstoša summa, uzskata LBAS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM rosina hipotekāro kredītprocentu maksājumus uz laiku iekļaut IIN attaisnotajos izdevumos

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.

Tāpat FM rosina veidot AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. FM arī aicina sniegt mērķētu palīdzību pieejamo sociālās palīdzības instrumentu ietvaros.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstulē FM un Latvijas Bankai aicināja izvērtēt situāciju finanšu tirgū saistībā ar strauji augošo EURIBOR procentu likmi, kā arī pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamos risinājumus un iesniegt Saeimas komisijai priekšlikumus.

Kā norāda FM, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram - 600 eiro - varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

NĪAA aicina hipotekārā kredīta maksājumus noteikt kā attaisnotos izdevumus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) aicina Latvijas Republikas Saeimu, lemjot par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, noteikt hipotekārā kredīta maksājumus kā attaisnotos izdevumus Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) aprēķinā, finansiālo ietekmi sedzot komercbankām paaugstināta uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā.

Šāds risinājums būtu optimāls un saprotams gan kredītņēmējiem, gan pašām kredītiestādēm, vienlaikus nepasliktinot mājokļu kredītu pieejamību nākotnē.

Augsto banku aizdevumu procentu likmju ietekmē aizvien vairāk mājsaimniecību vairs nevar atļauties jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi. Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” apkopoto informāciju ikmēneša kredītmaksājums par divu istabu dzīvokli jaunajā projektā kopš 2022. gada jūnija, kad aizsākās starpbanku procentu likmes (Euribor) kāpums, ir palielinājies par vidēji 300 eiro [1], savukārt ikmēneša kredītmaksājums par trīs istabu dzīvokli pieaudzis par vidēji 400 eiro [2].

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) izskatījis Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Likumprojekta mērķis ir vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicināt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta piemērošanu.

Lai vienkāršotu MUN piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicinātu SDI konta piemērošanu, likumprojekts paredz noteikt vienu MUN likmi – 25% apmērā. Vienlaikus no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma tiek izslēgts regulējums par MUN likmes 40% apmērā piemērošanu, piemērojot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu – SDI kontu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz turpmāk tiesības MUN maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, piemērot ar IIN apliekamajam ienākumam diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Likumprojektu par vispārējo deklarēšanos no 2025.gada pašlaik tālāk nevirzīs

LETA, 17.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu politikas priekšlikumi apdraud vairāku nozaru pastāvēšanu

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) vēlme mainīt nosacījumus ārvalstu kino uzņemšanas atbalsta sistēmai Latvijā apdraud jau uzsāktus projektus un var novest līdz sistēmas sabrukumam, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir radīta īpaša atbalsta programma, ko patlaban uzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Eiropā daudzās valstīs ir radītas īpašas atbalsta programmas, kas filmu veidotājiem jau pēc filmēšanas beigām ļauj atgūt daļu no iztērētās naudas.

Latvijā patlaban eksistējošā sistēma paredz, ka LIAA gada sākumā vēršas FM un Ministru kabinetā, lai valsts budžetā rezervētu konkrētu summu, ko starptautisko kino projektu filmētājiem atmaksās, kad viņi darbu būs pabeiguši un naudu Latvijā iztērējuši. Valsts ieguvums vienmēr esot lielāks, proti, valsts budžets ieņem vairāk, nekā tiek iztērēts atbalsta maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu atcelt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) pensijām.

Iniciatīvas autors Raivo Jutāns norāda, ka šis jautājums ir risināms plašākā likumdošanas hierarhijas kontekstā, jo pensiju aprēķinam un uzkrājumam tiek izmantoti sociālie nodokļi, pirms tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Jutāna ieskatā, jautājums ir jādiskutē un jārisina. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli varētu aplikt 1.līmeņa pensiju kapitāla daļu, kas ir indeksēta ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

''Tā mēs stiprināsim Latvijas senioru iespēju labklājīgām vecumdienām,'' uzskata iniciatīvas autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē ieceri Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai, informē LDDK.

Vienlaikus aicinām fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2022. gadā sasniedza 350 miljonus eiro, kas ir par 36% vairāk, nekā gadu iepriekš, savukārt EBITDA pieauga par 54% - līdz 55,5 miljoniem eiro.

To liecina uzņēmuma informācija. Kopumā koncerns pagājušajā gadā nodokļos samaksāja 35,3 miljonus eiro, no kuriem 24 miljonus eiro – Latvijā. Eiropā un citur pasaulē koncerna “Latvijas Finieris” uzņēmumi 2022. gadā nodrošināja darbu vidēji 2362 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2066 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 10344 eiro gadā, norādīts uzņēmuma informācijā.

Pielāgojies nenoteiktībai Pērn sasniegtie saimnieciskās darbības rādītāj uzskatāmi parāda uzņēmuma komandas spēju operatīvi reaģēt un elastīgi pielāgoties ārkārtīgi lielajai nenoteiktībai, ko enerģētikā, resursu piegādes ķēdēs un koksnes produktu tirgū izraisīja Krievijas un Baltkrievijas uzsāktais karš Ukrainā. Kaut gan šobrīd piegādes ķēdēs panākta zināma stabilitāte, nenoteiktība joprojām saglabājas augsta, tāpēc viens no galvenajiem konkurētspējas priekšnoteikumiem arī tuvākajā nākotnē būs spēja sabalansēt resursu iegādes iespējas ar tirgus pieprasījumu. Lielāko daļu bērza saplākšņa produktu “Latvijas Finieris” eksportē uz Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, galveno uzsvaru liekot uz nozarēm, kur bērza saplāksnis savu unikālo fizikālo un mehānisko īpašību dēļ ir ļoti būtisks, norādīts uzņēmuma informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru