Uzņēmēja viedoklis: kā nepazaudēt naudu eksporta tirgos 

Eksports kopā ar iespēju attīstīties un pelnīt vairāk nes līdzi arī risku – nesaņemt samaksu par preci, kas piegādāta ar pēcapmaksu. Šādi gadījumi nav ikdiena, tomēr stresu tas rada katram eksportējošam uzņēmējam

, 2016. gada 09. novembris plkst. 8:12

Uzņēmums “Regula Baltija”, kas jau vienpadsmit gadus ražo un pārsvarā eksportē salīdzinoši specifisku produkciju – iekārtas, ar kurām tiek pārbaudīts gan naudas, gan dokumentu autentiskums, savulaik ir saskāries ar darījumu partneru finanšu problēmām, kā dēļ tie nav spējuši izpildīt saistības.

Uzņēmuma ekonomiste Aļona Veličko norāda, ka, tieši uzņēmuma specifiskās produkcijas dēļ distribūcija ir globāla – pa visu pasauli. Attiecīgi darījumu norise ir riskantāka, nekā izplatot produkciju tepat Latvijā. Jo vairāk partneru un jo vairāk ģeogrāfiski tālu valstu, ar kurām sadarbojies, jo grūtāk ir vispusīgi izvērtēt sadarbības partneru maksātspēju. Tāpat daudzās valstīs iespējami ekonomiskās vides riski, kurus no attāluma ir daudz grūtāk vai pat neiespējami identificēt, un jo vairāk – kontrolēt. Tādēļ uzņēmums eksporta darījumus apdrošina, par pamatu izmantojot Latvijas valsts eksportspējas atbalsta instrumentus – attīstības finanšu institūcijas “Altum” sniegtās eksporta garantijas jeb eksporta darījumu apdrošināšanu.

“Eksportētāji zinās, ka sadarbības partneri pārsvarā izvēlas norēķināties par piegādāto produkciju ar pēcmaksu. No vienas puses šāds darījums ir ierasta prakse, tomēr, ņemot vērā, ka nezināmais ir ārvalstu tirgus norises, sliktākā scenārija gadījumā pastāv risks zaudēt darījuma naudu. Pavisam nesen piedzīvojām tieši šādu situāciju, kad eksporta garantija pareizi nostrādāja un mūs pasargāja no lieliem zaudējumiem. Piegādājām preci sadarbības partnerim, izmantojot bankas faktoringa pakalpojumu, taču tieši laikā, kad prece jau bija nogādāta partnerim, importētāja valstī tika īstenota valūtas devalvācija. Tā pat nebija partnera vaina – vienkārši vietējās valūtas devalvācijas dēļ partneris vairs nespēja norēķināties par saņemto preci. Protams, banka naudu prasīja no mums, bet pateicoties tam, ka darījumam pretī bija “Altum” garantija, veiksmīgi izvairījāmies no nopietniem zaudējumiem, jo darījuma summa bija ievērojama. Balstoties uz noslēgto eksporta garantiju līgumu “Altum” veica izmaksu vairāk kā 200 000 eiro,” atminās A.Veličko.

““Regula Baltija” ražotās iekārtas izmanto dažādas institūcijas gan valsts, gan privātajā sektorā. Klientu vidū ir dažādu valstu muitas, policijas, robežsardzes struktūras, pat starptautiskā policijas organizācija Interpol. Produkciju piegādājam klientiem arī pa tiešo, tomēr bieži ārvalstīs mums ir sadarbības partneri, kuri no mums iegādājas iekārtas, un attiecīgi pēc tam piegādā saviem klientiem,” stāsta A.Veličko, atklājot, ka uzņēmums reiz piedzīvojis arī situāciju, kad partnera finansiālās situācijas pēkšņas pasliktināšanās dēļ uzņēmums zaudējis būtisku naudas summu, ko nesaņēma par piegādātajām iekārtām. Tas licis pārskatīt darbības stratēģiju ārvalstīs.

Jautāta, vai eksporta garantiju līgumi ir ierasta un standarta sistēma, “Regula Baltija” ekonomiste norāda, ka katrs gadījums ir ļoti individuāls, ko ietekmē gan importētāja valsts, gan darījuma apjoms, gan arī konkrētie sadarbības partneri. “Protams, tāpat kā par ikvienu citu apdrošināšanas līgumu, arī par eksporta garantiju ir jāmaksā noteikta komisija no darījuma summas. Tāpēc racionāli izvērtējam situācijas,” pauž A.Veličko,

“Mans padoms – sevišķi būtiski izmantot eksporta garantiju ir situācijā, kad plānojat uzsākt darbību jaunos tirgos. Protams, jebkurš uzņēmējs ievāc visu iespējamo informāciju gan par konkrēto tirgu, gan potenciālajiem sadarbības partneriem. Tomēr tā savā ziņā ir tikai pieejamā statistika, taču līdz tam jums nav bijusi reāla sadarbības pieredze konkrētajā tirgū,,” akcentē A.Veličko, piebilstot, ka ir bijušas reizes, kad, vadoties no izpētes datiem, esam saņēmuši rekomendāciju atturēties no darījuma, jo iespējamie zaudējumu riski ir nekontrolējami.

Viņa pauž, ka noteikti svarīgi ir apdrošināties pret finanšu riskiem salīdzinoši tālās un arī bijušās PSRS valstīs, kā arī tad, ja konkrētajā valstī ar normatīvajiem aktiem ir noteikta obligāta prasība samaksu par darījumu veikt tikai tad, kad prece ir saņemta. “Te vairāk ir runa par iespējamiem biznesa riskiem. Piemēram, ir valstis, kurām ir ierobežojumi attiecībā uz aprēķiniem par preču importu avansa maksājumu ceļā. Viņiem var būt aizliegts veikt daļēju vai pilnu samaksu par preci avansā,” komentē A.Veličko.

Viņa norāda, ka patlaban “Regula Baltija” ir klienti turpat 150 pasaules valstīs, kur ir piedzīvota dažāda pieredze gan ar sadarbības partneriem, gan ekonomisko situāciju katrā konkrētā valstī. “Svarīgs faktors ir tas, ka mēs neesam starpnieks produkcijas realizācijā. Mēs paši šeit Daugavpilī ražojam šīs iekārtas. Tādēļ mums ir īpaši būtiski nodrošināties, lai kāda lielāka darījuma problēmu dēļ mēs nepaliktu bez apgrozāmiem līdzekļiem, kas nepieciešami ražošanas nodrošināšanai un pasūtījumu izpildei. Garantijas ļauj mums komfortabli turpināt meklēt arī jaunus tirgus. Piemēram, tieši patlaban mēs apsveram iespēju savu produkciju realizēt arī Āfrikas valstīs,” akcentē A.Veličko, piebilstot, ka, arī produkcijas realizācijai šajos tirgos dienas kārtībā ir izskatīt “Altum” eksporta garantijas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 08. novembris plkst. 20:03

Augstākas izmaksas Lielbritānijā «nokodušas» savu daļu no populārajām Toblerone...

2016. gada 08. novembris plkst. 18:49

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015....

2016. gada 08. novembris plkst. 16:12

Lai gan līdz šim mobilo maksājumu platformas Mobilly izstrādātāji koncentrējušies...

2016. gada 08. novembris plkst. 12:06

Piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls radīs pakalpojumus, par kādiem šodien pat nespējam...

2016. gada 08. novembris plkst. 11:09

SIA Maxima Latvija un SIA Tineo panākuši vienošanos ar cietušo pārstāvjiem par...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2016. gada 09. novembris plkst. 8:17

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus...

2016. gada 09. novembris plkst. 7:15

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus...

2016. gada 08. novembris plkst. 14:23

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) skaidro, kādēļ tā prasa liegt iespēju...

2016. gada 08. novembris plkst. 14:06

Nepārspīlējot var teikt, ka visa pasaule šobrīd ir sastingusi ASV prezidenta vēlēšanu...

2016. gada 08. novembris plkst. 8:02

Neņemot vērā dārgo elektrību un kvalificēta darbaspēka trūkumu, pareizu lēmumu pieņemšanas...

2016. gada 08. novembris plkst. 7:30

Neņemot vērā dārgo elektrību un kvalificēta darbaspēka trūkumu, pareizu lēmumu pieņemšanas...

2016. gada 07. novembris plkst. 13:50

Priecājamies redzēt, ka arvien vairāk Latvijas būvuzņēmēju ar savu piedāvājumu un darba...

2016. gada 07. novembris plkst. 9:25

Bez jaunas naudas pieplūdes Latvijas ekonomiskais pieaugums visai drīz var izsīkt, iedzenot...

2016. gada 07. novembris plkst. 7:30

Bez jaunas naudas pieplūdes Latvijas ekonomiskais pieaugums visai drīz var izsīkt, iedzenot...

2016. gada 04. novembris plkst. 19:23

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa...