Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Laikraksta izdevēja SIA Telegraf valdei pievienojies Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs, kas turpmāk SIA Telegraf pildīs valdes locekļa pienākumus, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jau pērn SIA Telegraf īpašnieku maiņa tika saistīta ar Krievijas baņķiera V. Antonova un Snoras bankas interesēm Baltijā - veidot un attīstīt mediju biznesu.

Sakarā ar problēmām Latvijas Krājbankā krievu valodā iznākošajam laikrakstam Telegraf nācās samazināt izdošanas biežumu. «Dažas nedēļas» laikraksts iznāks otrdienās, kad tas būs ar pielikumu Delovoj Telegraf, un piektdienās kopā ar pielikumiem Telegraf-LIFE un TV-programma, novembra beigās pavēstīja tā galvenais redaktors. Laikraksta redaktors nevarēja pateikt, cik ilgi Telegraf iznāks šādā režīmā, vien piebilda «kamēr situācija normalizēsies».

Žurnālists Lato Lapsa 30. novembrī nosūtījis Uzņēmumu reģistram informāciju, ka no 1. decembra atstāj krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf izdevēja – AS News Media Group - padomes locekļa posteni. Taču šīs nav vienīgās pārmaiņas, kas skar laikrakstu - no 30.novembra Telegraf galvenā redaktora amatu pametis Aleksandrs Krasņitskis, liecina informācija portālā pietiek.com.

Par to, ka Lapsa pamet Telegraf, pats žurnālists informē medijiem izsūtītā paziņojumā. «Divus gadus strādājot izdevēja padomē, kopīgiem spēkiem bija izdevies laikrakstu Telegraf padarīt par profesionālu un cienījamu izdevumu, kuram visā šajā laikā nekad nav tikuši izteikti pārmetumi par nekompetenci vai politisku atkarību,» norāda Lapsa. «Diemžēl pašlaik laikraksta redakcionālo neatkarību es kā izdevēja padomes loceklis vairs nespēju nodrošināt. Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu par šī posteņa atstāšanu,» viņš paskaidro.

Portāls pietiek.com vēsta, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) noliedz jebkādu savu saistību ar laikraksta Telegraf galvenā redaktora Krasņitska pēkšņo šķiršanos no posteņa otrdien, dažas stundas pēc tam, kad rezonansi ieguva laikraksta ziņa par kāda skolnieka izlēcienu, nosaucot Rīgas mēru par duraku.

Ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf jau pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, vēsta pietiek.com.

Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.

Krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf (ietilpst arī interneta portāli telegraf.lv un kriminal.lv) izdevējs jau pirms vairāk nekā mēneša - septembra beigās mainījis īpašniekus. Neoficiāla, taču droša informācija liecinot, ka par jauno Telegraf izdevēja īpašnieku, visticamākais, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Antonovu saistītā Lietuvas banka Bankas Snoras (Snoras), kas ir arī lielākā a/s Latvijas krājbanka īpašniece.

Latvijas farmācijas kompānija AS Olainfarm šonedēļ noslēgs līgumu un informēs par vēl viena uzņēmuma iegādi, aģentūru LETA informē Olainfarm pārstāve Sigita Lapsiņa.

Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins šonedēļ parakstīs līgumu par 100% kapitāla daļu iegādi uzņēmumā, kura darbība ir vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt veselākiem, stāsta Lapsiņa.

Iegādājamā uzņēmuma nosaukumu Olainfarm pārstāve neatklāj.

Līguma parakstīšana notiks 12.maijā plkst.11 viesnīcā Promenade Hotel, kas atrodas Vecajā Ostmalā 40, Liepājā, lai no tās kopīgi dotos uz iegādāto uzņēmumu. Pasākuma laikā būs iespējams uzzināt par darījumu, "Olainfarm" attīstības plāniem un ekskursijā iepazīt iegādājamā uzņēmuma darbību.

LETA jau ziņoja par Olainfarm plāniem noslēgt darījumu par vēl kāda uzņēmuma iegādi, par ko virtuālajā konferencē par uzņēmuma 2015.gada finanšu rezultātiem informēja Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Lai nodrošināta oficiālā izdevēja «Latvijas Vēstnesis» turpmāku darbību, nākamajos trīs gados no valsts budžeta ir nepieciešami 2 256 070 eiro, teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā ziņojumā, ko šodien prezentēs Ministru kabineta sēdē.

Tajā skaidrots, ka 2017.gadā izdevējs darbojies ar 254 529 eiro lieliem zaudējumiem, kas segti no «Latvijas Vēstneša» uzkrājumiem, savukārt 2018.gadā prognozēts, ka izdevēja ieņēmumi turpinās samazināties un plānoto zaudējumu segšanai būs nepieciešami 723 222 eiro.

Ņemot vērā pieaugošos zaudējumos, pastāv nopietns risks, ka izdevējs jau nākamgad nespēs īstenot savus uzdevumus, tostarp normatīvo aktu publicēšanu un konsolidēšanu, skaidro TM.

Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka 2017.gadā starptautiskā auditorkompānija SIA «Pricewaterhouse Coopers» veica vispārīgu izdevēja efektivitātes, lietderības un atbilstības izvērtējumu. Galā ziņojumā auditorkompānija norādīja, ka analīzes rezultātā nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par esošo resursu neefektīvu izmantošanu.

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Par izdevniecības nama Petits valdes locekli ar kļuvis krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm saistītais Antons Fiļimonovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada janvāra sākumā izskanēja neoficiāla informācija par to, ka izdevniecības nams Petits kļuvis par īpašnieku V. Antonovam pastarpināti piederošajam Telegraf. Tomēr darījums noticis pastarpināti – caur uzņēmumu E-Nozares Serviss, vēsta rus.db.lv.

Tika prognozēts, ka šā gada martā ir iespējama divu krievvalodīgo avīžu apvienošanās, bet par viņu redaktoru varētu kļūt Andrejs Švedovs. Ziņas par A. Švedova iespējamu stāšanos redaktora amatā izraisīja Alekseja Šeņina aiziešana no Petits valdes priekšsēdētāja amata pērnā gada nogalē. Viņa vietā Petits valdes priekšsēdētāja amatā stājās Andrejs Caregorodcevs. Tajā pašā laikā darbu izdevniecības nama valdē turpināja Petits vairākuma akcionāra - bankas Legbank - pārstāvji Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko, kas darbu valdē uzsāka pērnā gada vasarā.

No SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas atbrīvots tā ilggadējais īpašnieks un prezidents Aleksejs Šeiņins, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Informācija laikrakstā liecina, ka par valdes priekšsēdētāju ir kļuvis Andrejs Caregorodcevs (Andrey Tsaregorodtsev). Kopš šā gada vasaras Petits valdē darbojas arī Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.

Par izdevniecības Petits īpašnieku kļuvis Kiprā reģistrēts uzņēmums Lanchrome Limited. Petits īpašnieki šā gada vasarā ir vairākkārt mainījušies. Šā gada jūnijā 87% izdevniecības kapitāldaļu no līdz darījuma brīdim vienīgā īpašnieka Alekseja Šeiņina iegādājās Ukrainas banka Legbank. Tādējādi A. Šeiņins kļuva par 13% kapitāldaļu īpašnieku. Šā gada augustā Legbank iegādājās arī pārējās Petits daļas, kļūstot par vienīgo īpašnieku, savukārt aizvadītās nedēļas sākumā 100% uzņēmuma kapitāldaļu ieguva Lanchrome Limited, rakstīja aģentūra LETA.

Vācijas būvfirmas Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft rīcību, apstrīdot konkursa par ostas infrastruktūras izbūvi Krievu salā rezultātus, var dēvēt par ekonomisko diversiju, norāda konkursa uzvarētāja pilnsabiedrības BMGS S dalībnieka būvfirmas AS BMGS valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Viktors Para.

Viens no galvenajiem Vācijas būvfirmas Josef Möbius argumentiem, apstrīdot Krievu salas konkursa rezultātus, bija tas, ka, viņuprāt, pilnsabiedrībai BMGS S ir bijusi piekļuve pie "Josef Möbius" konkursā iesniegtā piedāvājuma. Jautāts, vai BMGS S bija šī piekļuve, Para atbildēja, ka «tās ir pilnīgas muļķības».

«Šķiet, ka Josef Möbius izsmēlusi visus argumentus, ja jau tiek izmantoti klaji meli. Gan Josef Möbius, gan BMGS S savus piedāvājumus iesniedza vienlaikus - konkursa pēdējā dienā, starpība starp iesniegšanas laikiem bija aptuveni pusstunda. Labi, pieņemsim, ka man šis Josef Möbius piedāvājums bija pieejams - tad jājautā, kāpēc tad BMGS S nekoriģēja savu piedāvājuma cenu, lai tā būtu tuvāk Josef Möbius piedāvātajai? Interesanti, ko vēl no Josef Möbius piedāvājuma mēs varējām ielikt savā piedāvājumā un kāpēc? BMGS S strādāja tikai ar tiem dokumentiem, kas bija publiski pieejami visiem pretendentiem,» sacīja Para.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

Būvfirma AS BMGS ārpus Latvijas strādā tikai austrumu tirgū un nav mēģinājusi iegūt pasūtījumus rietumos, jo uzskata, ka konkurēt ar lielajiem Eiropas būvniecības koncerniem nav jēgas, norāda BMGS valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Viktors Para.

«Mums ir veselais saprāts, un saprotam, ka ar savām iespējām - gan finansiālajām, gan ražošanas jaudām - neesam spējīgi mēroties spēkiem ar tādiem monstriem kā Strabag un citiem. Arī Krievijā nespējam uzņemties patiešām lielu objektu būvniecību, jo tur ir jāsniedz tādas garantijas, kādas BMGS nevar nodrošināt, jo nevaram izraut no kompānijas apgrozījuma tik lielus garantijas depozītiem nepieciešamās naudas apjomus,» skaidroja Para.

Jautāts, vai BMGS nav mēģinājusi rietumos startēt konkursos uz neliela apjoma objektiem, Para skaidroja, ka tam nav jēgas, jo uzņēmuma izdevumi būs lielāki nekā gaidāmā peļņa. «Ir arī citi šķēršļi - rūpīgi jāizstudē katras konkrētās valsts likumdošana, būvniecības noteikumi, jāapmāca personāls atbilstoši šiem noteikumiem,» piebilda Para.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Iespējams, skandāls par ierēdņu kukuļošanu Mercedes autobusu iegādē ir ne tikai Rīgas un ne tikai piecu gadu gara problēma, raksta laikraksts Telegraf.

Laikraksta Telegraf rīcībā esot dokumenti, kas liecina, ka pērn Ventspilī organizētā autobusu iepirkuma konkursa nosacījumi bijuši uzrakstīti speciāli Daimler un faktiski izslēguši no konkursa citus dalībniekus, turklāt šo faktu konstatējis Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB).

Telegraf uzskaita vairākus nosacījumus – motora tilpumu un jaudu, kā arī citus autobusu tehniskos parametrus, kas bija iekļauti pašvaldības uzņēmuma Ventspils reiss izsludinātā iepirkuma nosacījumos un kas izslēdz jebkādu citu autobusu iegādi. Interesanti, ka sūdzību iesniegusi SIA Silverstar, kas bija Daimler pārstāvis Latvijā 2000. gadā, kad Ventspils reiss pirmo reizi iepirka Mercedes autobusus pasažieru pārvadājumiem.

Bijušā miljonāra Gata Saksīša firmas Aģentūra GS kopējais parāds sasniedzis 50 miljonus latu.

Rīgas apgabaltiesa 9. februārī apmierināja SIA Aģentūra GS administratora Alfa Buķeļa prasību no savulaik par Latvijas lielāko zemes īpašnieku atzītā Gata Saknīša piedzīt 4,7 miljonu latu zaudējumus, kas uzņēmumam radušies saistībā ar noslēgto līgumu nepildīšanu, raksta laikraksts Telegraf.

Aģentūra GS līdzīgi kā citas Gata Saknīša firmas nodarbojās ar nekustamā īpašuma tirdzniecību.

Alfs Buķelis laikrakstam Telegraf: «Kad tiesas spriedums stāsies spēkā, uzņēmuma kreditori mēģinās atgūt naudu. Bet diez vai viņiem tas izdosies, jo kreditori jau agrāk ir iesnieguši līdzīgas prasības, piemēram, Rietumu banka, tā, kā nedomāju, ka no Saknīša vēl kaut ko var paņemt.»

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien plkst.11 turpinās iztiesāt krimināllietu par 10 tūkst. ASV dolāru (aptuveni 7500 eiro) izspiešanu melnā briljanta pārdošanas laikā.

Iepriekš tiesas sēde tika atlikta, jo uz nopratināšanu nebija ieradusies daļa liecinieku.

Kā iepriekš ziņots, 2013. gada oktobrī tiesas sēde tika atlikta, jo uz to nebija ieradušies liecinieki. Jau iepriekš tika norādīts, ka uz šo sēdi policija mēģinās lieciniekus atvest piespiedu kārtā.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra šajā lietā apsūdzības cēlusi trim vīriešiem - kādreizējā reketa karaļa Ivana Haritonova brālim Nikolajam Haritonovam, Vladimiram Vasiļjevam un Ērikam Lovecam.

Prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga iepriekš informēja, ka trim personām apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma - par izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

PVN, akcīzes nodokļu un obligāto degvielas rezervju uzglabāšanas izmaksu dēļ Latvijas degvielas uzpildes stacijās benzīns no 1. janvāra var sadārdzināties par 4-5 santīmiem.

Par to raksta Telegraf. Ekonomikas ministrija jau šovasar paziņoja, ka turpmāk privātie uzņēmēji turpmāk būs atbrīvoti no pienākuma glabāt obligātās valsts degvielas rezerves, par tām maksās valsts, bet uzņēmējiem tiks uzlikta jauna kompensējoša nodeva, kas nepārsniegs viņu līdzšinējos izdevumus par degvielas glabāšanu.

Tomēr pēc Telegraf rīcībā esošas neoficiālas informācijas, konkursā par degvielas rezervju glabāšanu uzvarējusi firma, kura prasa teju četras reizes lielākas izmaksas nekā tās bijušas, kad degvielas tirgotāji rezerves glabājuši paši – iepriekš izmaksas par vienas degvielas tonnas glabāšanu sasniedza 4 latus, bet tagad tiek prasīti 14 lati. Konkursā par degvielas rezervju glabāšanu esot startējušas trīs firmas- Lukoil piedāvājis uzglabāt dīzeli par 3.99 latiem tonnā, kamēr Kurzemes degviela, kas grasoties uzglabāt lielāko degvielas daļu, par dīzeļa tonnu prasot 7 latus, bet par benzīnu – 14 latus.

Apsardzes kompānijas G4S Latvia padomē reģistrētas izmaiņas, igaunim Lauri Veikko Saloranta (Lauri Veikko Saloranta) iegūstot padomes priekšsēdētāja amatu, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Riho Lutera (Riho Lutter) vietā.

Par L. V. Saloranta vietnieku kļuvis Prīts Sarapū (Priits Sarapuu), savukārt padomes locekļa amatu ieguvis Artjoms Sokolovs, kas ir jaunpienācējs G4S Latvia padomē.

Uzņēmuma valdē izmaiņas nav notikušas, un to vada Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļu amatu ieņem Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina un Jānis Ābele, kas visi ir Latvijas valstspiederīgie, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia reģistrēta 1992. gada 31. jūlijā. Pirmos astoņus darbības gadus uzņēmums strādāja ar nosaukumu SIA Apsargs, kas vēlāk tika mainīts uz Falck Apsargs, savukārt 2007. gadā uz nepilnu nedēļu uzņēmums ieguva nosaukumu a/s Group 4 Securicor Latvia, bet 2007. gada oktobra beigās uzņēmums guva pašreizējo nosaukumu.

No 2011.gada 1.janvāra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos, kustību sarakstos, kā arī pieturvietu nosaukumos.Sabiedriskā transporta kopējais reisu skaits netiks samazināts, un izmaiņas veiktas, lai sinhronizētu transportlīdzekļu atiešanas un pienākšanas laikus pieturvietās, informē Rīgas satiksme.

Īpaša uzmanība jāpievērš trolejbusu pasažieriem, jo izmaiņas tiks veiktas visu trolejbusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos. Izmaiņas būs arī sekojošos autobusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos – 1., 2., 3., 5., 11., 13., 14., 21., 24., 33., 37., 40. un 41. Savukārt 36.autobusu maršrutā tiks veiktas izmaiņas brīvdienu kustības sarakstā vienam atiešanas laikam. Lielākās izmaiņas skars 2. un 24.autobusu maršrutu kustības sarakstus – tie tiks koriģēti atbilstoši pasažieru plūsmai un plānoti tā, lai nebūtu situācijas, kad abi pieminētie maršruti pieturvietā ierodas vienlaikus, jo abi šie maršruti gandrīz pilna maršruta garumā dublē viens otru. Tramvaju maršrutos un kustības sarakstos izmaiņas nav veiktas.

Laikā no 2011.gada janvāra līdz šā gada aprīlim pieaudzis darbinieku skaits, par kuriem sociālās iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veiktas 99,6% no darba devēju norādītās iemaksu summas, un par 88,9 % jeb 291,5 tūkstošiem darbinieku iemaksas veiktas pilnā apmērā.

Kopumā pētījumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 328 tūkstoši cilvēku jeb 32% no visiem cilvēkiem, kas minētajā laika periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) reģistrēti kā darba ņēmēji.

LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) versijā, kas tiks ieviesta saistībā ar pāreju uz eiro no 2014.gada 1.janvāra, ir realizēti vairāki jauninājumi un labojumi. Iespēju robežās tas esot darīts tā, lai EDS lietotājiem līdz ar pāreju uz eiro nebūtu jāveic izmaiņas savās grāmatvedības programmās un būtu iespējams turpināt izmantot EDS tāpat kā līdz šim.

Visas izmaiņas stāsies spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Viena no EDS lietotājiem būtiskākajām lietām - ir aktualizēti XML apraksti, tajos ir veiktas izmaiņas aprakstošajā daļā un mainīti dokumentu piemēru attēli tiem dokumentiem, kuru ievadformās ir veiktas iepriekš aprakstītās izmaiņas. Tas nozīmē, ka nevienam no EDS dokumentu XML failu aprakstiem sakarā ar eiro ieviešanu nav mainīta to shēma, tādējādi pēc eiro ieviešanas EDS lietotāji varēs izmantot līdzšinējos XML failu izveidošanas rīkus.

Svarīgi arī, ka dokumenta ievadformā, pielasot datus no cita perioda, kurā ir atšķirīga Latvijas valūta, summas tiks konvertētas un noapaļotas, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.