Būve

Ventspilī būvēs Tartu zinātnes centra Ahhaa konkurentu

Māris Ķirsons, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Ventspilī taps zinātnes centrs, kas būs konkurents Tartu zinātnes centram; šogad tiks būvētas ielas aptuveni 10 milj. eiro apmērā, kā arī uzsākta vairāku desmitu miljonu eiro vērtu objektu būvniecība

To intervijā DB stāsta Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks.

Fragments no intervijas:

Kādi ir šā gada lielākie projekti?

2017. gadā ir paredzēts uzsākt vairākus lielus būvniecības projektus, piemēram, industriālo telpu būvniecības projektu Galiņciemā, būs salīdzinoši finansiāli apjomīgi ielu rekonstrukcijas projekti, kā arī mazāka izmēra ietvju un daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu renovācijas un labiekārtošanas projekti.

Protams, pēdējos gados lielākais būvniecības projekts būs Ventspils mūzikas skolas un koncertzāles projekts. Tas ir tikai viens aspekts, ka šāda tipa būvēm jābūt ar labu akustisko izolāciju, lai vienā klasē bungu spēlēšana netraucētu citā mācīties spēlēt, piemēram, pūšamos instrumentus. Lielākais izaicinājums ir tas, ka pašai ēkai ir jābūt zema patēriņa enerģijas ēkai ar 30 KWh/m2. Šajā kultūras objektā paredzētas 13 dažādas energoefektivitātes tehnoloģijas. Piemēram, katram no 76 kabinetiem paredzēta individuāla gaisa padeve un sagatavošana atkarībā no tajā esošo cilvēku skaita. To nodrošinās ar CO2 sensoriem, kuru rādījumi ietekmēs ventilatoru griešanās ātrumu un gaisa padevi. Ēkas pāļos ir paredzētas ģeotermiskās caurules, kas nodrošinās enerģijas ņemšanu no zemes, kur temperatūra ir aptuveni pieci līdz septiņi grādi. Tādējādi ziemā, pateicoties šai tehnoloģijai, būs iespējams ēku sildīt, bet vasarā dzesēt. Savukārt pazemes tunelis pildīs līdzīgu funkciju attiecībā uz ēkas ventilāciju, proti, gaisam plūstot caur šo tuneli, vasarā tas tiks dzesēts, savukārt ziemā uzsildīts. Otrs nozīmīgākais būvniecības projekts ir multifunkcionāla centra izveide Galiņciemā, kura izmaksas tiek lēstas uz 4,5 milj. eiro.

Projektēšanas stadijā pašlaik ir zinātnes un inovāciju centrs, analogs Tartu (Igaunijā) esošajam Ahhaa centram. Plānots, ka tā telpu kopējā platība būs ap 6000 kvadrātmetru, bet par precīzām izmaksām vēl pāragri spriest, tās būs robežās starp 12 un 15 milj. eiro.

Visu interviju Ventspilī būvēs Ahhaa konkurentu lasiet 6. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. decembrī zinātnes centrā AHHAA, Tartu (Igaunija) 2.reizi notiks sTARTUp Day 2017 biznesa festivāls. Pasākuma galvenā tēma šogad ir «From Zero To Hero» - savos veiksmes stāstos dalīsies dažādu starptautisku startup uzņēmumu vadītāji, kas savu biznesu ir uzsākuši ar ierobežotu resursu daudzumu.

Šā gada tēmas ir saistītas ar produktu attīstīšanu, biotehnoloģijām, brendingu, datu drošību, kosmosa tehnoloģijām utt. No agra rīta līdz vēlam vakaram festivāla dalībniekiem būs iespēja apmeklēt dažādus pasākumus. Galvenie pasākumi notiks uz 4 skatuvēm un 2 darbnīcās.

Visas dienas garumā uzņēmumu pārstāvjiem būs iespēja prezentēt sevi potenciālo nākotnes investoru, partneru un klientu priekšā. Savukārt uz Swedbank firelight skatuves interesentiem būs iespēja vērsties pēc padoma pie labi pazīstamiem cilvēkiem.

«Tartu ir bijis atspēriena punkts vairākiem globāliem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem un izgudrojumiem. Labvēlīgā pilsētvide un ievērojamais IKT uzņēmumu daudzums veicina veselīgu konkurenci un iedvesmo uzņēmumus iekarot pasauli. Ņemot vērā augstāko izglītības iestāžu un startup uzņēmumu blīvumu pilsētā, es ticu, ka Tartu ir īstā vieta tādam biznesa festivālam kā sTARTUp Day,» uzskata Tartu pilsētas mērs, Urmas Klaas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā akūti nepieciešama kvalitatīva zinātnes menedžmenta sistēma

Kristīne Stepiņa, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesakārtotās zinātnes vadības sistēma ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā zinātniekiem ir ļoti maz pasūtījumu no uzņēmumiem

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa uzskata: esam iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas.

Kāda šobrīd ir zinātnes menedžmenta sistēma?

Ar skumjām jāatzīst, ka faktiski tā ir nekāda, nemaz nesapņojot par rezultātos bāzētu, uz stratēģisku mērķu un rezultātu sasniegšanu balstītu menedžmentu. Sanāk, ka valstij tik svarīga joma netiek ne pienācīgi uzraudzīta, ne vadīta, ne attīstīta. Ir izstrādāta Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (sciencelatvia.lv), kurā varam atvērt lapu ar zinātnisko institūciju sarakstu un direktoru vārdiem! Institūti manuāli sagatavo atskaišu dokumentus, kurus reizi gadā piegādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kura par lielu naudu ir izstrādājusi šo sistēmu, kurai no ārpuses var piekļūt tikai Latvijā strādājoša persona ar doktora grādu. Par īpašu ērtību un darba automatizāciju ir grūti nosaukt arī procesu, kad tiek lejupielādēta ekseļa tabula, manuāli tiek rediģēta un atkal augšuplādēta. Nu, tāda, kopumā ņemot, ir mūsu zinātnes menedžmenta sistēma. Mūsdienās kvalitatīvam menedžmentam ir absolūti nepieciešama adekvāta atbalsta informācijas sistēma. Esam atkal iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi jau tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta IT sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nav skaistā stāsta par to, kā man sapnī atnāk biznesa ideja. Uzņēmums radās ļoti racionālu apsvērumu dēļ,» DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta ventspilnieks Gvido Grīnbergs, kurš prot pārdot interaktivitāti

Interaktivitātes nozare pasaulē ir ļoti plaša un zinātnes centru ir ārkārtīgi daudz, bet nedz Latvijai, nedz Lietuvai sava zinātnes centra kā nav, tā nav, kamēr Igaunijā jau ilgstoši darbojas Latvijas iedzīvotājiem labi zināmais AHHAA.

Aspired strādā piecus gadus, un šajā laikā izkristalizējušies trīs darbības pamatvirzieni. Galvenais – ražot interaktīvus eksponātus muzejiem un zinātnes centriem. Vēl tiek organizētas tehniski radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem – visā Latvijā. Aspired klāstā ir ap 30 radošo darbnīcu, to saturu izstrādājusi uzņēmuma komanda. Pērn darbnīcās piedalījušies jau vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Trešais virziens ir muzeju un zinātnes centru konsultēšana par to, kā veidot interaktīvus eksponātus – kā ar eksponātiem pilnvērtīgāk uzrunāt apmeklētāju. Gvido uzņēmuma mājaslapā, skaidrojot, kas īsti ir interaktivitāte, citē kādu konfūcisma atziņu: «Pastāsti, un es aizmirsīšu, iemāci, un es varbūt atcerēšos, ļauj man pamēģināt, un es sapratīšu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

IZM valsts sekretāres vietniece Agrita Kiopa apstiprināta RSU zinātņu prorektores amatā

Dienas Bizness, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa nolēmusi pieņemt jaunus izaicinājumus un savu turpmāko karjeru veidos akadēmiskajā vidē. Šodien, 23. janvārī, Rīgas Stradiņa universitātes Senāts A.Kiopu apstiprinājis zinātņu prorektores amatā.

Jaunos amata pienākumus A.Kiopa sāks pildīt no 2018. gada 1.jūlija, līdz tam turpinot iesākto darbu ministrijā: nodrošinot valsts pētījumu programmu sekmīgu īstenošanu, stiprinot augstākās izglītības kvalitāti un tās starptautisko konkurētspēju, kā arī veicinot Latvijas zinātnes sasniegumu atpazīstamību pasaules mērogā, tai skaitā organizējot IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresu. A.Kiopas apstiprināšana zinātņu prorektores amatā ir apliecinājums tam, ka ministrijas speciālisti un eksperti tiek augsti novērtēti ārpus valsts pārvaldes.

Izglītības un zinātnes ministrija atzinīgi novērtē A.Kiopas sniegto ieguldījumu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā, stratēģiski plānojot un ieviešot visai nozarei nozīmīgas pārmaiņas. A.Kiopas vadībā Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments ir izveidots par saliedētu un augsti kvalificētu komandu, kas izprot kopējos mērķus, spēj uzņemties atbildību un līderu lomu. Ministrija pauž pārliecību, ka šī komanda sekmīgi turpinās Latvijas izglītības sistēmai un zinātnes attīstībai nozīmīgas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bulgārijā smelsies idejas Ventspilī plānotā zinātnes centra eksponātu kolekcijai

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Piespiedu kārtā nojaucamo graustu sarakstā iekļautie nami Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 20.03.2018

Grausts Kalnciema ielā 3, kuru Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja iekļāvusi piespiedu kārtā nojaucamo graustu sarakstā.

Foto: Artūrs Ķipsts/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

sTARTUp Day 2019, kura galvenā tēma ir From Zero to Hero, ir lielākais biznesa festivāls Baltijā, kas no 23. līdz 25. janvārim notiks Igaunijas pilsētā Tartu. Festivāla pārstāvji ir izziņojuši tā pilno programmu.

Festivāla pirmā diena, 23. janvāris, būs veltīta blakus pasākumiem, no kuriem lielākie būs investoru diena un vadītāju diena (Investor and Executive Day). Savukārt 24. un 25. janvārīs būs festivāla galvenās dienas.

«Pirmo reizi festivāla vēsturē mums būs programma ar 2 galvenajām pasākuma dienām, un tajā pašā laikā arī paša festivāla kvalitāte būs augstāka. Tas ir kopienas (community) organizēts pasākums, un visas tēmas, kas tajā tiks apspriestas, atspoguļo to, ko mūsu kopiena dara un ko tā vēlas uzlabot,» par gaidāmo notikumu izsakās sTARTUp Day vadītājs Ermo Tikk.

Festivāls pulcēs 4000 dalībniekus un vairāk nekā 100 runātājus no visas pasaules. 2 dienu laikā festivāla dalībniekiem būs iespēja apmeklēt pasākumus, kas ietvers diskusijas par 19 dažādām tēmām un notiks uz 3 skatuvēm, 7 semināra telpās un plašā demo laukumā, kurā būs iespējams apskatīt dažādu uzņēmumu piedāvāto produkciju. Tāpat tiks piedāvātas pitching sacensības un dažādi blakus pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investējot 20 miljonus eiro, Ventspilī uzsāks Ahhaa konkurenta būvniecību

Monta Glumane, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Ēkas būvniecību plānots uzsākt 2019. gada pirmajā pusē, bet centra atklāšana šobrīd plānota 2020./2021. gadā. Projektu paredzēts īstenot divās daļās: Zinātnes centra jeb Interešu izglītības centra izbūve un Inovāciju centra izbūve.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas atradīsies 6330,16 kvadrātmetrus plašā ēkā, kurā Zinātnes centra platība būs aptuveni 4530,16 kvadrātmetri un Inovāciju centrs ar jauno uzņēmēju nomas platībām ap 1500 kvadrātmetriem, bet kafejnīcu telpas 300 kvadrātmetru platībā. Zinātnes un inovāciju centrs atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2 pļavā netālu no DUS «Cirkle K».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Tartu Aparaaditehas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi

Anda Asere, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošie kvartāli rada auglīgu vidi un infrastruktūru kopienas attīstībai, no kā iegūst gan vietējie iedzīvotāji, gan tajos iesaistītie uzņēmēji

«Aparaaditehas mērķis ir radīt universālu vidi, kas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi. Šādā ceļā tiek attīstīts viss reģions – gan tuvākā apkaime, gan visa Tartu pilsēta, turklāt pilsētas centrs atgūst dzīvīgumu, cilvēkiem atgriežoties no iepirkšanās «mekām» un piepilsētas,» stāsta Erki Prūls (Erki Pruul), Tartu radošā kvartāla Aparaaditehas vadītājs. Tartu aparātu ražotnes Aparaaditehas atdzimšana sākās 2014. gadā, kad nekustamā īpašuma attīstītājs ABC Kinnisvarateenuste OÜ, kas šo īpašumu bija iegādājies jau 2006. gadā, nolēma to pārvērst par «kultūras fabriku». Viņiem bija līdzekļi un arī pieredze, attīstot Telliskivi radošo kvartālu Tallinā, un vietējā vadība tika izvēlēta no bezpeļņas organizācijām un Igaunijas drukas muzeja, kas jau iepriekš Tartu testēja kultūras biznesa iespējas. «Īpašnieki saprata, ka, radot auglīgu vidi un infrastruktūru, ir ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem,» viņš teic. Kopējās investīcijas projektā ir teju astoņi miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu dabas mājā atklāts Vides risinājumu institūta (VRI) un projekta «WasteArt» partneru veidotā starptautiskā izstāde «Prom no acīm, prom no prāta», kas veltīta atkritumu problēmām Baltijas reģionā, informē VRI pārstāve Magda Jēgere.

Izstāde, kuru veidojuši 17 starptautiski atzīti mākslinieki no deviņām valstīm, Tartu dabas mājā būs apskatāma līdz 24.oktobrim. Tās mērķis ir akcentēt Baltijas reģionā aizvien pieaugošo atkritumu problēmu, kā arī aicināt uz atkritumiem paskatīties no cita skatu punkta - kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai.

Izstādē aplūkojamie mākslas darbi izstrādāti no materiāliem, kas iegūti atkritumu laukos un mājsaimniecībās Latvijā un Igaunijā, tostarp saplīsuši telefonu ekrāni, veca sadzīves tehnika, mēbeles, avīzes, ēdiena pārpalikumi, kodu kartes u.c.

Tartu dabas mājā norisinās cikla otrā izstāde. Pirmā izstāde šovasar bija apskatāma Zinātnes un mākslas centrā «Brūzis» Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai realizētu Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecības projektu, ir aktīvi uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi, informē Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Lai sagatavotu un labiekārtotu teritoriju Zinātnes un Inovāciju centra būvniecībai, uzsākti jaunās ēkas realizācijai traucējošo koku nozāģēšanas darbi, kas galvenokārt ir mazvērtīgas papeles, blīgznas un kļavas, kuras ir ieaugušas teritorijas zemākajā reljefa vietā, esošā novadgrāvja malā.

Gar teritorijas malām un auto stāvlaukuma zonā ir paredzēti jauni koku stādījumi, kas mīsies ar zemākiem krūmiem. Gar gājēju celiņiem paredzēti 47 sarkano kļavu stādījumi, kuru zaļā lapotne rudeņos krāsosies koši sarkanā tonī un sasauksies ar Apļa ielas stādījumiem, savukārt pie ēkas galvenās ieejas, reljefa paaugstinājumā paredzēti 10 dekoratīvo ābelīšu stādījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atverot jauno Ventspils Inovāciju centru, tiks radītas 99 darba vietas ventspilniekiem, informē Ventspils pilsētas domes pārstāve Sigita Znotiņa. Savukārt telpās, kas tiks veidotas jauno uzņēmēju vajadzībām, vieta pietiks līdz pat 120 lielam cilvēku skaitam.

Viņa norāda, ka vakar ticis parakstīts līgums par Ventspils Inovāciju centra un publiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanu Rūpniecības ielā 2, Ventspilī. Jau ziņots, ka kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Inovāciju centrā plānots attīstīt uzņēmējdarbību veicinošās aktivitātes, izveidot biznesa inkubatoru, biznesa akseleratora programmu un universālas biroja telpas jauno uzņēmēju piesaistei un atbalstam, IKT jomas attīstību veicināšana un jaunu darbavietu radīšanai.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas iemājos 6270 m2 plašā un mūsdienīgās arhitektūras stila ēkā, kura atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsāk pamata pāļu urbšanu Zinātnes un inovāciju centra būvniecībai

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10 kontrolpāļiem izturot nestspēju ar statisko slodzi, tuvāko četru mēnešu laikā turpināsies atlikušo 298 pamata pāļu būvniecības darbi Zinātnes un inovāciju centra būvniecībai Ventspilī.

Atbilstoši plānotajai ēkas specifikai un teorētiski nepieciešamajai grunts nespējai, izstrādātais būvprojekts paredz ēku konstrukciju balstīt uz 308 urbpāļiem 36 metru dziļumā.

Jaunajā Zinātnes un inovāciju centrā plānots radīt aptuveni 120 jaunas darba vietas Ventspilī. Inovāciju centrā paredzētas nomas telpas jaunajiem uzņēmējiem ar 90 jaunām darbavietām, bet interešu izglītības jeb Zinātnes centrā būs ap 30 jaunām darba vietām.

Zinātnes centrā tiks izveidotas izglītojošās interaktīvas ekspozīciju zāles, 93 eksponāti, zinātnes šovi, laboratorijas, konferenču telpas mācību klases, laboratorijas un tehniski radošās darbnīcas, kas apmeklētājiem būs pieejamas visos gadalaikos. Zinātnes centra ekspozīcijas būs pieejamas plašai sabiedrībai - kā Latvijas, tā ārvalstu viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu universitātē sadarbībā ar uzņēmumu "Bolt" atklāta autonomo transportlīdzekļu laboratorija. Tartu universitāte un "Bolt" prezentēja transportlīdzekli, kas tiks izmantots kā izmēģinājuma platforma lietišķo pētījumu projektā par bezpilota tehnoloģiju attīstību 4. līmeņa autonomam automobilim.

Tā vietā, lai izstrādātu transportlīdzekli, projekta mērķis ir izveidot autonomu braukšanas tehnoloģiju, koncentrējoties uz programmatūru un kartēm, papildus esošajai automašīnas platformai un atvērtā koda programmatūrai. Sadarbība ar Tartu universitāti veicina "Bolt" apņemšanos izpētīt veidus, kā autonomos autoparkus nākotnē būtu iespējams iekļaut uzņēmuma pakalpojumu klāstā gan Igaunijā, gan citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Tartu Universitātes Datorzinātnes institūta Uzņēmējdarbības sadarbības vadītāja un laboratorijas projektu vadītāja Anne Jēgere norāda: "Šodien prezentētais testa automobilis ir tehnoloģiju attīstības platforma, kas ļauj mums sākt pētījumus un attīstību vairākās ar autonomo autovadīšanu saistītās izpētes tēmās. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar lāzeru radariem, radariem, kamerām, navigācijas sistēmām, kas nākotnē palīdzēs automašīnai patstāvīgi braukt. Mēs arī pētīsim iespējas, kā automātiski izveidot precīzas mašīnlasāmas, augstas izšķirtspējas kartes bezpilota vadībai, nodrošinot lietotāju un sistēmas drošību, un uzlabot saziņu starp cilvēkiem un transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru