Viedokļi

Viedoklis: Vai to var saukt par izšķērdību?

Armands Broks, TWINO grupas vadītājs, 26.07.2016

Jaunākais izdevums

TWINO darbojas savstarpējo aizdevumu jomā. Nedaudz vairāk nekā gada laikā mums izdevies piesaistīt vairāk nekā 3000 aizdevējus, kuri platformā ieguldījuši 30 miljonus eiro.

Paplašinām savu biznesu arī ārpus Latvijas, kas man kā Grupas vadītājam uzliek vēl lielāku atbildību par komandas veidošanu – man jāatrod labākie profesionāļi, kuri ne tikai spēs sasniegt izvirzītos mērķus, bet dzīvos ar uzņēmuma vērtībām.

Apzinoties, ka nekompetentu vadošo speciālistu piesaistīšana rada uzņēmumam zaudējumus, šobrīd talantu meklēšanai un piesaistīšanai es veltu vidēji 40% no sava laika. Vai to var saukt par izšķērdību? Esmu pārliecināts, ka tā nav, jo neatbilstoša vadoša darbinieka izvēle uzņēmumam rada ne vien finansiālus zaudējumus, bet var iedragāt arī citu darbinieku motivāciju, produktivitāti un pat reputāciju. Turklāt ir sasodīti dārgi pieņemt vadošos amatos darbiniekus un turpināt tērēt savu laiku, domājot viņu vietā un norādot, kas tiem jādara.

Savam uzņēmumam talantus es meklēju nevis noteiktām amata vietām, bet radu amatu talantam. Ja redzu kādu izcilu profesionāli, kas ir pieejams, nekad negaidu līdz brīdim, kad atbrīvosies piemērota darba vieta. Manā praksē ir pierādījies, ka šādās situācijās jaunie darbinieki daudz ātrāk iejūtas darba vidē, ir atbildīgāki par pieņemtajiem lēmumiem, kā arī ir radošāki, kas nereti ļauj uz lietām paskatīties no cita skatu punkta un sasniegt lieliskus rezultātus.

Manuprāt, talantu piesaistīšanā nav arī noteikta darba laika un brīvdienu. Izmantoju jebkuru publisku pasākumu, dibinot jaunus kontaktus un turot ausis vaļā par jauniem profesionāļiem. Man ir svarīgi atrast cilvēkus, kuri spēj paveikt nedaudz vairāk, nekā ierasti no viņiem tiek prasīts. Pat ja kāds no manis nolūkotiem talantiem sākotnēji atsaka, apbruņojos ar pacietību. Varbūt pēc laika būs cita izdevība, citi apstākļi, kas mainīs potenciālā darbinieka domas.

Protams, ir situācijas, kad darbinieka izvēlē pieļauta kļūda. Nenoliegšu, arī vadītāji kļūdās, taču šajā brīdī jābūt gatavam to atzīt un turpināt meklēt. Mana pieredze rāda, ka pēc pirmajiem 3 līdz 6 mēnešiem ir skaidrs, vai esi trāpījis mērķi.

Latvijā ir talantīgi cilvēki un pasaules līmeņa eksperti, bet jāprot to saskatīt, jābūt pacietīgiem un jātur acis vaļā, ko mācu arī savus kolēģus, kuri ir savas jomas labākie eksperti.

Ko par to saka darbinieki? Lasiet raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

Jaunās direktīvas PSD2 prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk

Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā – maksājumu pakalpojumu direktīva PSD2, kas Eiropas Savienības teritorijā stājusies spēkā šogad, finanšu nozarē izraisīs īstu revolūciju, taču kādas tieši šīs pārmaiņas būs, vēl nav skaidrs, – tā intervijā DB atzīst Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ES valstīs stājusies spēkā 2018. gada janvārī. Šis dokuments paredz, ka ar klienta piekrišanu bankas pienākums būs licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ļaut izmantot finanšu informāciju par konkrētā klienta kontiem, kā arī izpildīt viņa maksājumu uzdevumus. Domājams, šīs prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk. Saņemot piekļuvi bankas datiem, uzņēmumi var piedāvāt klientiem maksājumu pakalpojumus, integrējot tos savās lietotnēs/interfeisos. Daudzi eksperti uzskata, ka šie jaunievedumi būs izdevīgi gan finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumiem, gan arī bankām. Bankām tas pavērs durvis uz inovatīviem pakalpojumiem un dos piekļuvi fintech uzņēmumu tehnoloģijām, savukārt fintech uzņēmumiem – pieeju banku datubāzei. Tāpat PSD2 uzlabos iespējas Eiropas banku klientiem saņemt pakalpojumus. Tajā pašā laikā, pēc konsultāciju uzņēmuma PwC aptaujas datiem, 68% baņķieru uzskata, ka direktīva vājinās Eiropas banku pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dziesmu un deju svētku biļetes nav saņēmuši teju 500 cilvēki

LETA, 06.03.2018

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča (no kreisās) un Biļešu paradīzes direktors Ēriks Naļivaiko.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru mēnešu laikā izpildīti divi reisi, pārvadāti trīs pasažieri un ieņēmumi no pārdotajām biļetēm ir 2,10 eiro – šāds rezultāts ir pilotprojektam par sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma.

Latvijā pilotprojekts par sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma tika uzsākts 16. maijā 20 km garajā maršrutā Līvāni–Mežancāni–Līvāni. Pakalpojuma izmantošanas pārbaudīšanu plānots pabeigt 15. septembrī. Dienu pirms pilotprojekta noslēguma Līvānu novada vadība laikrakstam norāda, ka šādu iznākumu prognozējusi jau maijā.

«Mēs necerējām, ka atsaucība būs lielāka, ne velti reiss iepriekš notika tikai reizi nedēļā. Kopumā šaubāmies, vai pakalpojums – transports pēc pasūtījuma - iedzīvosies,» secina Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. Skepses iemesli ir iedzīvotāju kontingents, kas dzīvo nomaļos apvidos, – tie pārsvarā ir seniori, kuriem nav autotransporta, un viņu raksturs attur no šāda pakalpojuma izmantošanas. «Iedzīvotājs padomā, ka nebūs ērti sev vienam saukt transportu, un to nedara. Otrs iemesls – nav iespējams paredzēt, kā vecais cilvēks jutīsies pēc dienas. Transports pēc pasūtījuma ir jāizsauc 24 stundas iepriekš, un cilvēks baidās saukt, domājot, ka būs jāmaksā sods kā par nepamatotu neatliekamās palīdzības izsaukšanu,» skaidro G. Kraukle. Otra iedzīvotāju grupa, kas dzīvo maršruta Līvāni–Mežancāni teritorijā, ir viensētu saimnieki, kuriem ir savs transports, un sabiedriskā transporta piedāvājums viņus neinteresē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Mana pieredze: Izjūt Porziņģa panākumu fenomenu

Monta Glumane, 18.02.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai viegli būt jaunam biznesā?

Sergejs Novikovs, uzņēmējs, SIA Vikotrans pārstāvis, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri ienāk ar citu skatījumu, bez padomju pieredzes, ar citām vērtībām un vērienu.

Uz šiem uzņēmējiem tiek liktas lielas cerības un no viņiem tiek sagaidīts daudz – ilgtspējīgu uzņēmumu izveide, uzņēmēju tēla uzlabošana, biznesa paradigmu maiņa, eksporta sekmēšana u.tml. Vai tas nav par daudz prasīts, un, vai ir viegli būt jaunam biznesā? Galvenais ir gribasspēks un drosme – tas ir vienlīdz svarīgi kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem.

Katram darbam un amatam ir sava vērtība

SIA «Vikotrans» darbība ir vērsta uz transporta pakalpojumiem un kravas pārvadājumiem. Lai gan esam viens no jaunākajiem uzņēmumiem nozarē, dibināts vien 2010. gadā, raugoties no automašīnu vienību skaita, esam arī viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā, kas veic iekšējos pārvadājumus. Apkalpojam tādus uzņēmumus kā SIA «Maxima Latvija», A/S «Dobeles dzirnavnieks», A/S «Tukuma piens», A/S «Latvijas Maiznieks», kā arī citus Latvijā un arī starptautiskajā vidē labi atpazīstamus uzņēmumus. Šis ir ģimenes uzņēmums, kas viennozīmīgi man sniedz papildus motivāciju strādāt, augt un attīstīties. Paralēli darbam iegūstu augstāko izglītību, studējot uzņēmējdarbību, jo uzskatu, ka izglītībai ir liela nozīme panākumu gūšanā. Šobrīd ieņemu vadošu amatu, taču dzīvē esmu izmēģinājis dažādus darbus, un uzskatu, ka ikvienam darbam ir sava vērtība. Savulaik strādāju par sētnieku, apkopēju, mazgājot grīdas kāpņu telpās - tolaik man bija aptuveni 14 gadi, tāpēc pelnīju kabatas naudu, kā vien spēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās papildu saziņas funkcijām telefons iegūst arī norēķinu ierīces vaibstus, taču pagaidām maksājuma kartes vietā «pīkstināt» viedtālruni vēl nav norma.

«Gandrīz visām bankām ir bezkontakta kartes, vairākas bankas ir izveidojušas savus maciņus, ar kuriem var norēķināties arī ar telefonu. Nākamais risinājums būtu telefonu ražotāju maciņi – Apple Pay vai Samsung Pay,» saka Zanda Brīvule-Jansone, norēķinu karšu sistēmas operatora Worldline Baltics vadītāja. Fiziskajā pasaulē, iepērkoties veikalos, Apple Pay un Samsung Pay būs viena no vairākām bezkontakta norēķinu metodēm, un šajā vidē nebūs lielas starpības, vai maksāt ar telefonu vai karti. Viņas skatījumā, visbūtiskāk situācija mainīsies virtuālajā vidē, kad ar Apple Pay vai Samsung Pay varēs norēķināties arī e-komercijā. «Tās transakcijas būs tikpat drošās kā fiziskā vidē apstiprināti maksājumi ar PIN kodu,» viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies dārgi, neefektīvi, dažviet nepiemēroti vai pilnveidojami, Saeimas deputāti taisīja lielas acis, bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs viedi secināja, ka pašvaldībās bijušas «naudas dzīres». Vai tiešām ir tā, ka pašvaldību naudas apetīte bijusi absolūti nepamatota? Neskarsim tās, kas tērējušas tikai savus līdzekļus, bet raudzīsimies vienīgi uz ES fondu naudas tērēšanu.

Atcerēsimies pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākumu. 2016. gada vidū no plānotajiem 4,4 miljardiem eiro Latvija vidēji bija apguvusi tikai 119 miljonus eiro. VARAM analītiskajā ziņojumā 2016. gada vasarā situāciju raksturo rezervēti: «Šis plānošanas periods ir tikai sākuma stadijā.» Pieņemu, ka Finanšu ministrijā jau bija sākusies klusa panika. 2017. gads nāca kā lēna atmoda. Valdības vīri, augsti ierēdņi, plānotāji reģionos jau skaļi un nepārprotami pašvaldībām norādīja uz to, ka nauda ir jāņem un neņemt naudu nav saprātīgi. Vai kāds miedza ar aci, ka projektus neskatīsies tik stingri? Neredzēju, bet pieļauju, ka bija arī šādi mājieni!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru