Virsstundu apmaksā radīts izņēmums vienai nozarei 

Pēdējā sēdē pirms vasaras brīvdienām Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi izmaiņas Darba likumā, kas radīs būtiskas sekas Latvijas ekonomikā un mūsu valsts konkurētspējā.

Irina Kostina - ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte, 04.7.2018

Foto: ellex.lv

Runa ir par būvnieku rūpīgi gatavoto un lobēto nosacījumu virsstundu apmaksas kārtībā – pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka kādai nozarei, noslēdzot ģenerālvienošanos, par virsstundu darbu varēs maksāt 50% no stundas algas likmes pašreizējo 100% vietā. Nosacījums kopumā labs un atbalstāms, taču nepieņemami ir tas, ka šo būtisko priekšrocību varēs baudīt tikai būvniecības nozare, kas virsstundu apmaksas «atlaidi» izmanto kā bonusu ģenerālvienošanās noslēgšanai. Šis ir gadījums, kad vienas nozares lobijs ir panācis īpaši labvēlīgus nosacījumus savējiem, bet pārējās nozares nonākušas diskriminējošos apstākļos.

Vispirms jāatgādina – grozījumi Darba likumā, kas skar virsstundu darba apmaksu, ir aktuāli jau kopš 2015.–2016. gada, kad par apmaksas samazināšanas plusiem un mīnusiem ilgstoši diskutēja Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Valsts darba inspekcija un citu institūciju pārstāvji. Ilgās diskusijas rezultātā tapa kompromisa risinājums – darba samaksu par virsstundām samazināt līdz 50% no stundas algas likmes par pirmajām divām stundām, bet par tālāko virsstundu darbu turpināt maksāt pilnā apmērā. Būtiskākie argumenti: daudzviet Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, par virsstundām jau tagad ir iespējams maksāt mazāk nekā Latvijā, kas padara mūsu uzņēmumus nekonkurētspējīgus, kā arī neveicina investoru ienākšanu, tiem izvēloties pārējās Baltijas valstis. Samazināta samaksa tikai par pirmajām divām virsstundām bija saprātīgs risinājums, jo jāatceras, ka virsstundu darbs ir ārkārtas situācija un to nevajag padarīt par ikdienas normu. Pavasarī šis ilgstošās pārrunās rastais risinājums tomēr tika noraidīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, atbalstot jau iepriekš minētos grozījumus attiecībā uz ģenerālvienošanās slēgšanu un iespēju tādā gadījumā noteikt samazinātu stundas algas likmi par virsstundām.

Ģenerālvienošanās, pie kā ilgstoši ir strādājušas būvnieku intereses pārstāvošās organizācijas, kopumā ir atbalstāms mehānisms, lai vienas nozares ietvaros paredzētu noteiktus spēles noteikumus, tostarp lai mazinātu aplokšņu algu izplatību, nosakot minimālās darba samaksas likmes. Ar ģenerālvienošanos ir iespējams arī noteikt papildu sociālās garantijas, paredzēt citus, darbiniekus motivējošākus noteikumus darba laika, apmācību vai kādā citā jautājumā. Tomēr vilināt nozares uzņēmumus slēgt ģenerālvienošanās tāpēc, ka tad varēs maksāt vien pusi par virsstundu darbu, nav godīgi attiecībā pret citu nozaru uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Ģenerālvienošanās Latvijā pagaidām ir liels retums (būvnieki ir tikai otrā nozare, kas tādu gatavo), un ne jau visās nozarēs šādu vienošanos ir iespējams noslēgt. Gan tāpēc, ka reālajā dzīvē ir daudz starpnozaru uzņēmumu, gan arī tāpēc, ka ne visās nozarēs ir šādas interešu organizācijas, kas pārstāv nozares uzņēmumus.

Ja būvnieki kā vienu no galvenajiem argumentiem par labu ģenerālvienošanās noslēgšanai izvirza ēnu ekonomikas apkarošanu, jāatceras, ka ēnu ekonomika ir visas Latvijas tautsaimniecības problēma. Ekskluzīvu normu piemērošana vienai nozarei nerisinās problēmas citur. Tieši pretēji, – ja runā par Latvijas konkurētspēju kopumā, to šāds Darba likuma grozījumu variants nevis veicina, bet pasliktina.

Kā to pamatoti vēstulē Saeimas atbildīgajai komisijai norāda gan Ārvalstu investoru padome, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, likumdevējam ir jāmeklē vienota un kompleksa pieeja virsstundu darba apmaksai Latvijā (kur mēs aizvien esam nekonkurētspējīgi) un ēnu ekonomikas apkarošanai, nevis jārisina vienas atsevišķas nozares problēmas. Ar likumprojektu paredzētie grozījumi lielā mērā vienas nozares problēmas risina uz citu nozaru rēķina, jo valdība un Saeima pēc Darba likuma grozījumu pieņemšanas varēs atviegloti nopūsties par lielo ieguldījumu Latvijas attīstībā, bet reālajā dzīvē jaunie nosacījumi būs attiecināti tikai uz būvniekiem.

Visās pārējās nozarēs viss paliks pa vecam, jo ilgi meklētais kompromiss par pirmo divu darba virsstundu apmaksu 50% apmērā visās nozarēs, būs «norakts». Savukārt, ja vēlamies pēc būvnieku analoģijas raudzīties arī uz citām nozarēm, likumdevējam nāksies izgudrot aizvien jaunus bonusus likumos, lai arī citi varētu baudīt analoģiskas priekšrocības.

Tevi varētu interesēt

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās...

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina atbildīgo Saeimas...

Piemaksa par virsstundu darbu nevarēs būt mazāka par 50% pašreizējo 100% vietā,...

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus...

Saeima ceturtdien 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Nodokļu reformas rezultātā ar 2018. gadu ir ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN)...

Arvien biežāk tiek runāts par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) straujo attīstību...

No preču un pakalpojumu daudzveidības iegūst gan patērētājs, gan visa tautsaimniecība kopumā....

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz...

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis...

Tas, ka dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā, vairs nevienu neizbrīna, taču reti kurš...

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku...

Šā gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības...

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts...

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš,...