WESS padomes priekšsēdētājs: Auto dīleriem nav tik liels uzcenojums, kā daudzi uzskata

Autors: Uldis Andersons
2017. gada 24. februāris plkst. 9:20

«Esmu vietējais cilvēks, nevis ārzemnieks, kurš atbraucis uz šejieni, tikai lai nopelnītu un aizvestu peļņu uz savu dzimto zemi

Te dzīvoju un strādāju, lai šeit arī ieguldītu savu nopelnīto, » tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Aleksandrs Oskins, AS WESS padomes priekšsēdētājs, kurš auto tirdzniecības biznesā aizvadījis 25 gadus.

Fragments no intervijas:

Ar abreviatūru WESS nosaukumā ir vairāki uzņēmumi. Kuri no tiem tad ir galvenie biznesa stūrakmeņi?

Šodien lielākā un pazīstamākā kompānija ir AS WESS, kā trade name jeb tirdzniecības marka ir WESS motors, kas ir Toyota un Lexus bizness – kā jaunu, tā lietotu auto pārdošana, apkope un remonts. Vēl ir uzņēmums WESS Select, kas septiņus gadus bija BMW dīleris un tagad ir autorizētais BMW automašīnu servisa dīleris. Uzņēmums WESS Financial Services nodrošina līzinga un apdrošināšanas pakalpojumus – tā ir spēcīga brokeru kompānija, kas sadarbojas ar visiem apdrošinātājiem un līzinga sniedzējiem, piedāvājot klientiem pilnu izvēli. Vēl ir WESS Capitals u.c. uzņēmumi, kas vairāk saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, ko izmatojam. Kopā mums ir četri autocentri – divi Toyota, viens BMW un viens Lexus.

Kas bija pati pirmā jūsu pārdotā jaunā Toyota automašīna Latvijā, kas to iegādājās? Kāda bija šāda jauna auto cena?

Pirmo automobili Latvijā pārdevām 1992. gada aprīlī. Kaļķu ielā – ēkā, kur kādreiz bija Nordea banka – pašā augšā ir tornītis, kur tolaik atradās mūsu birojs.

Pie mums ieradās kāda dāma gados ar savu dēlu no Valkas rajona, viņai bija uzvārds Tomaša. Atnāca un teica, ka gribot nopirkt mašīnu. Mēs prasām – kādu? Corolla varbūt? Nē, gribot to lielo džipu, landkruīzeri. Un nopirka Toyota Land Cruiser 80. Atceros ļoti labi – šī mašīna bija tumši zilā krāsā un maksāja 21 tūkstoti 800 dolāru. Vēl pirms trim četriem gadiem es dzirdēju no kāda klienta Valkas rajonā, ka šī mašīna joprojām braukājot turpat pa vietējiem ceļiem. Resurss ir milzīgs, tiesa, kāds mašīnai noskrējiens, nezinu.

Taču mums ir automobiļi, kas nobraukuši 600, 700 tūkstošus, pat tuvu miljonam un joprojām brauc – pie mums servisā tādi iegriežas. To skaitā ir arī hibrīdi. Piemēram, viens klients ar Prius ir nobraucis tuvu pie 700 tūkstošiem, un viņš teica, ka viņam esot mērķis nobraukt miljonu. Protams, viss atkarīgs no tā, kā mašīna tiek uzturēta. Tieši tāpat kā ar zobiem – ja regulāri apmeklē zobārstu, tad var arī līdz sirmam vecumam ar saviem paša zobiem nodzīvot.

Kā vispār ir mainījušies auto pircēji, servisa pakalpojumu saņēmēji šajā 25 gadu periodā? Kāds bija tipiskais jauna auto pircējs 90. gados, kāds tas ir tagad?

Tolaik raksturīga iezīme bija tā, ka reti kurš prasīja atlaidi – ja cilvēkam bija nosacīta summa, viņš arī izvēlējās mašīnu, kuru varēja atļauties. Pamazām klienti sāka mainīties, kaulēties. Par dažiem klientiem brīžiem pat radās jautājums – kur viņi izgājuši šo skolu, vai Stambulas tirgū? Auto dīleriem nav tik liels uzcenojums, kā daudzi uzskata. Nesaukšu konkrētus ciparus, bet tā nauda ir niecīga, jo autoražotāji apzināti nedod dīleriem iespēju ļoti labi nopelnīt. Doma ir – paēdis mākslinieks ir slikts mākslinieks. Jātur pusbadā, lai visu laiku būtu labā formā un tonusā.

Krīze bija tā, kas rosināja cilvēkus sākt skatīties uz automobiļiem pragmatiski. Reti kurš tagad atnāk un saka – lai būtu pilna komplektācija, salieciet visu! Šobrīd pircēji ļoti rūpīgi izvērtē katru opciju un cenšas optimizēt cenu.

Visu interviju Valsts labklājība būtu jāuztic lietišķiem cilvēkiem lasiet 24. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Atslēgvārds