Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

13.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Muzikāls uzvedums "Kas ir Lieldienu Zaķis?" (ar "Baltais fonds" mākslinieku piedalīšanos) Bērnu pilsētiņā 13.04.2003. 13:00 (svētdiena) . Ventspils Daiļslidošanas kluba balvu izcīņas sacensības daiļslidošanā Ledus hallē 15.04.2003. 18:00 (otrdiena) . J.Vītola 140 gadu atcerei veltīts Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts Kultūras centra lielajā zālē 16.04.2003. 18:00 (trešdiena) . Latvijas čempionāts futbolā virslīgāFK "Ventspils" - FK "Auda" Olimpiskā centra stadionā 17.04.2003. (ceturtdiena) . Tautas sporta pasākums "Nāc un sporto"Novusa turnīrs 15:30 - sacensības orientēšanās sportā bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem (dalībnieku pulcēšanās pie 3 vsk.)17:30 - sacensības orientēšanās sportā pieaugušajiem (19 g. un vec.) pie autobusa pieturas "Ūdeka" (tālāk marķējums) 17.04.2003. (ceturtdiena) . Diskotēka. Karaoke.Spēlē DJ Māris, DJ Zhenja un J-OZO Landoras bārā "Jūras vārti" 17.04.2003. 19:00 (ceturtdiena) . Ineses Galantes koncerts KN "Jūras vārti" 18.04.2003. (piektdiena) 20.04.2003. Izstāde "Uzņēmējdienas Ventspilī" Vieglatlētikas manēžā 18.04.2003. (piektdiena) . DiskotēkaSpēlē DJ Lācis Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. (sestdiena) . Diskotēka tiem, kam pāri 30.Dzied un joko "Mūžīgais Unisons".DJ Ivars Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. 11:00 (sestdiena) . Ventspils pilsētas atklātais individuālais čempionāts galda tenisā Sporta hallē 19.04.2003. 17:00 (sestdiena) . Deju ansambļa "Liedags" (Ventspils), "Vaduguns" (Liepāja), "Sprīdītis" (Rīga) un "Vidzeme" (Madona) koncerts KN "Jūras vārti" 20.04.2003. (svētdiena) . Lieldienu svinības Piejūras brīvdabas muzejā 20.04.2003. 11:00 (svētdiena) . Ātrspēles čempionāts šahā Sporta hallē 20.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Pasākums bērniem "Nāc nākdama Lielā diena" (I.Salava un Ziru pag. folkloras grupa) Bērnu pilsētiņā 20.04.2003. 14:00 (svētdiena) . Latvijas basketbola amatieru līga"Ventbunkers" - BK "I.O.S." Sporta hallē 20.04.2003. 22:00 (svētdiena) . Atpūtas vakars kopā ar Andri Skuju Kultūras centra lielajā zālē 21.04.2003. (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" 21.04.2003. 11:00 (pirmdiena) . Kaķu izstāde (organizē klubs "Rebuss") Sporta hallē 21.04.2003. 18:00 (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" Avots: Ventspils TIC

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai padziļinātu zināšanas par retiem un aizsargājamiem meža biotopiem un lai apmainītos ar pieredzi, Latvijas mežu biotopu eksperti 2006.gada 6.- 9.jūnijā sabrauks Madonas rajona Bērzaunes pagasta “Gaiziņstarā”, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Vienots ekspertu un atbildīgo amatpersonu viedoklis un skaidri kvalitātes kritēriji visā Latvijas Republikas teritorijā ir ļoti būtiski gan mikroliegumu ierosināšanas gadījumos, gan izvērtējot ierisinājumus un pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, gan arī izstrādājot dabas aizsardzības plānus un veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Projektu “Īpaši aizsargājamo meža biotopu kritēriju kalibrācijas un ekspertu apmācības seminārs” realizē „Vestienas aizsargājamā ainavu apvidus attīstības padome” ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Uzmanība tiks pievērsta vairākiem Austrumlatvijā sastopamajiem aizsargājamajiem biotopiem : - jauktiem ozolu, gobu un ošu mežiem upju krastos - jauktiem platlapju mežiem - nogāžu un gravu mežiem - ozolu mežiem - pārmitriem platlapju mežiem. Pasākumā plānotas gan lekcijas, gan izbraukumi uz mežu un paredzamas diskusijas par konkrētām situācijām dabā. Seminārā piedalīsies zinošākie speciālisti no Latvijas Universitātes, Mežzinātnes institūta “Silava”, Latvijas dabas fonda, kā arī Valsts meža dienesta ekologi no virsmežniecībām, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, meža eksperti no Pasaules dabas fonda, rezervātiem un citām organizācijām, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Jaunais — E. Repšes vadītais — Ministru kabinets 2003. gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā plāno iesniegt šā gada 27. decembrī. To paredz pirmajā valdības sēdē E. Repšes izveidotās valdības izdarītie grozījumi šā gada 21. marta rīkojumā, kuri reglamentē valsts budžeta projekta un makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu 2003. — 2007. gadam izstrādes grafiku. Valdība arī izlēmusi, ka ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumi Saeimā iesniegtajam valsts budžeta projekta 2. lasījuma netiks pieņemti. Finansu ministrijai līdz 15. novembrim Ministru kabinetā jāiesniedz ne tikai aktualizēts makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijs 2003. — 2007. gadam, bet arī priekšlikumi grozījumiem likumos, kuriem jāstājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri, kā arī valdības un Latvijas Pašvaldību savienības 2003. gada domstarpību un vienošanās protokola projekts. Budžeta pieņemšanas grafiks Ministru kabinets akceptē 19.11.2002. — aktualizētu makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenāriju 2003. - 2007. gadam — priekšlikumus grozjumiem likumos, kuriem jāstājas spēkā ar 2003. gada 1. janvāri 19.11.2002. 26.11.2002. — valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2003. gadam; — pasākumus vidēja termiņa budžeta prioritāšu īstenošanai; — priekšlikumus par iespējamajiem valsts pamatbudžeta izdevumu mērķa griestiem un valsts speciālā budžeta kontrolskaitļiem 2003. gadā; 24.12.2002. — likumprojektu «Par valsts budžetu 2003. gadam»,, kuru 27.12.2002 iesniedz Saeimā; — makroekonomiskās attīstības un fiskālās politika spamtnostādes 2003. - 2007. gadam; — MK noteikumus par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieņemumiem un izdevumiem un to sadales kārtību 2003. gadā. Avots: Ministru kabinets

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Ieguldījumu plāni pēc kategorijām Darbības uzsākšanas datums Daļas vērtība, Ls 31/03/2003 Ienesīgums pēdējā 1 mēnesī, % gadā Ienesīgums pādējos 3 mēnešos, % gadā Ienesīgums pādējos 6 mēnešos, % gadā Ienesīgums par pēdējiem 12 mēnešiem, % gadā Ienesīgums kopš darbības sākuma, % gadā Neto aktīvu vērtība, Ls 31/03/2004 Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības starp vienas kategorijas plāniem KONSERVATĪVIE PLĀNI Valsts kases ieguldījumu plāns 07.09.2001 1.15 4.51% 3.85% 3.35% 4.58% 5.51% 13287091.64 43.48% 86.07% Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte” 07.01.2003 1.04 2.55% 3.95% 4.36% 3.85% 3.50% 1374451.12 4.50% 8.90% Parekss Universālais pensiju plāns 07.01.2003 1.07 7.45% 5.25% 5.15% 5.18% 5.89% 544811.29 1.78% 3.53% LVAIS “Daugava” 21.01.2003 1.07 4.47% 3.24% 4.02% 3.20% 5.82% 194359.35 0.64% 1.26% Baltikums konservatīvais ieguldījumu plāns 21.01.2003 1.06 2.73% 1.91% 2.55% 2.08% 4.77% 36017.62 0.12% 0.23% Suprema/EVLI ieguldījumu plāns "Jūrmala 1.00 241.42 0.00% 0.00% KOPĀ KONSERVATĪVIE PLĀNI * 4.43% 3.89% 3.51% 4.51% 15436972.44 50.51% 100.00% SABALANSĒTIE PLĀNI Optimus sabalansētais plāns 07.01.2003 1.05 3.62% 4.71% 4.36% 4.56% 4.26% 970955.30 3.18% 83.32% Optimus Latvijas plāns 07.01.2003 1.05 3.42% 3.99% 4.07% 3.89% 3.66% 189034.96 0.62% 16.22% LVAIS Venta 25.11.2003 1.00 4.82% 1.31% 0.51% 5288.61 0.02% 0.45% KOPĀ SABALANSĒTIE PLĀNI * 3.60% 4.57% 4.29% 4.43% 1165278.87 3.81% 100.00% AKTĪVIE PLĀNI Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” 07.01.2003 1.06 5.99% 6.87% 6.03% 5.72% 5.12% 7949229.88 26.01% 56.95% Optimus aktīvais plāns 07.01.2003 1.06 4.02% 5.58% 4.86% 5.45% 4.91% 3018112.65 9.88% 21.62% Parekss Aktīvais pensiju plāns 07.01.2003 1.09 7.87% 7.70% 7.02% 6.58% 7.11% 2289201.33 7.49% 16.40% Optimus Eiropas plāns 07.01.2003 1.06 3.41% 4.83% 4.39% 5.20% 4.70% 610284.93 2.00% 4.37%

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komercbankas Baltikums 2003. gada auditētā peļņa ir 307 tūkstoši latu. 2003.gada peļņu banka atstās nesadalītu, ieguldot to turpmākajā bankas attīstībā. 2002. gada peļņu 41 tūkst. LVL apmērā Komercbanka Baltikums arī atstāja nesadalītu. 2003. gadā Komercbanka Baltikums palielināja savu apmaksāto pamatkapitālu no 4.6 milj. LVL līdz 5.1 milj. LVL. Akciju jauno emisiju iegādājās bankas galvenais īpašnieks A/S Baltikums Bankas Grupa, kam tagad pieder 99.99 % akciju. 2003. gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5.465 milj. LVL (pieaugums par17 %). 2003. gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 18.162 milj. LVL līdz 30.576 milj. LVL (pieaugums par 68 %). Uz 2003.gadam beigām Komercbanka Baltikums depozītos bija piesaistījusi 12.291 milj. LVL. Viena gada laikā banka ir palielinājusi depozītnoguldījumus 2.2 reizes (pieaugums par 122%). Uz 2003. gada beigām Komercbankas Baltikums kredītportfelis sasniedza 14.911 milj. LVL. Tas ir par 55 % vairāk nekā 2003. gada sākumā. Kā nozīmīgs notikums 2003. gadā ir atzīmējams fakts, ka Komercbanka Baltikums kļuva par investīciju kompānijas Baltikums Asset Management un līzinga kompānijas Baltikums Līzings īpašnieci. Tāpat 2003.gadā Komercbanka Baltikums uzsāka sadarbību ar Baltikums Asset Management un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru valsts fondētās pensiju sistēmas jomā (2.pensiju līmenis). Komercbanka Baltikums orientējamas uz vidēja lieluma juridisko personu un aktīvu fizisko personu kvalitatīvu apkalpošanu, sevišķu uzmanību pievēršot starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu biznesa finansēšanai, klientu naudas līdzekļu individuālai pārvaldei un integrēto finanšu produktu, kas ietver visu Baltikums grupas uzņēmumu pakalpojumus, piedāvāšanai. 2004. gadā Banka turpinās uzlabot un paplašināt sniegto produktu klāstu un pilnveidot klientiem piedāvāto servisu. Tā iecerējusi tālāk attīstīt klientu naudas līdzekļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus, lai spētu pilnībā apmierināt jebkuras klienta vēlmes efektīvā klientu īpašuma pārvaldīšanā. 2004. gadā Komercbankas Baltikums budžets paredz visu galveno rādītāju (aktīvi, kredīti, depozīti) palielināšanos ne mazāk kā par 50% gada laikā. 2004.gadā Komercbanka Baltikums plāno nopelnīt vairāk nekā 600 tūkstošus LVL, palielinot peļņu divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

Žurnāla Forbes sarakstā, kurā apkopotas Eiropas valstis, kurās no 2003. līdz 2006. gadam visstraujāk pieaudzis dažāda rakstura noziedzību skaits, Latvija ar 4.8% gūst sudrabu, atrodoties otrajā vietā aiz Turcijas.

10. vieta

Skotija

Šeit noziedzības līmenis no 2003. līdz 2006. gadam palielinājies vien par 0.8%. Taču, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, noziedzības līmenis Skotijā ir samērā augsts. 2006. gadā Skotijā tika ziņots par 29 378 vardarbīga rakstura noziegumiem.

9. vieta

Ungārija

Trīs gadu laikā Ungārijā noziegumu skaits palielinājies par 0.8%. Valsts galvenā problēma ir apreibināties gribošie autobraucēji, kuru izraisīto negadījumu skaits no 2003. līdz 2006. gadam ir dubultojies. Tāpat Ungārija tiek uzskatīta par vienu no narkotisko vielu tranzītvalstīm uz Eiropas Savienības Austrumu daļu. Ungārijas policija sadarbībā ar citu valstu varasiestādēm vēl nesen aizturēja kopumā 5 tonnas ar ķimikālijām, kuras izmanto heroīna ražošanai.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

A/S „Latvijas valsts meži” (LVM) speciālisti aprēķinājuši, ka 24. maija pēcpusdienā un vakarā, kad pār Latviju brāzās spēcīgi negaisi, pērkona negaisa radīto lokālo viesuļu laikā valsts meža platībās izgāzti koki vairāk kā 30 000 m3 apjomā, informē struktūrvienības LVM Mežs direktors Edvīns Zakovics. Visvairāk cietuši LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības meži, kuros negaisa viesuļu laikā Gulbenes un Alūksnes apkaimē izgāzta koksne 20 000 m3 apjomā, norādīts LVM informācijā. Postījumi nodarīti arī LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībā, kur Ogres un Aizkraukles apkaimē izgāzti aptuveni 5000 m_ koksnes, savukārt LVM Ziemeļlatgales mežsaimniecībā Rēzeknes apkaimē izgāzts ap 2000 m_ koksnes, bet LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībā Jēkabpils apkaimē attiecīgi 6000 m_ koksnes. 24. maijā vējgāzēs postījumi visvairāk skāruši bērzu audzes, tā kā šie koki spēcīgā vēja laikā jau bija salapojuši un līdz ar to pakļauti spēcīgajām vēja brāzmām,norādīts LVM informācijā.Patlaban vētras izgāzto koku novākšanu ievērojami apgrūtina arī maija otrās puses spēcīgās lietavas, kuru rezultātā Latgales reģiona mežos ir paaugstināts gruntsūdens līmenis un daudzviet meža stigas ir ne tikai klātas biezu dubļu kārtu, bet daudzviet atrodas zem ūdens, kas ievērojami apgrūtina koksnes izvešanu no vētras gāztajām mežaudzēm, norādīts LVM informācijā. Jau ziņots, ka 8. un 9. janvāra viesuļvētra nodarīja ievērojamus postījumus mežiem, valsts meža platībās saskaņā ar pašreizējām aplēsēm bojājot koksni aptuveni 2 miljonu m3 apjomā. Uzreiz pēc viesuļvētras LVM sāka operatīvu bojātās koksnes izvākšanu no valsts meža platībām, lai pagūtu lielāko daļu vētras gāztās koksnes no mežiem novākt līdz vasarai, kad sākas meža kaitēkļa – astoņzobu mizgrauža – vairošanās laiks. Kā zināms, astoņzobu mizgrauzis vairojas bojātā koksnē, līdz ar to vētras lauzto koku ātrāka izvākšana no postītajiem mežiem ierobežotu šā meža kaitēkļa izplatībunorādīts LVM informācijā.

Tirdzniecība forekss valūtas tirgū ir interesants un aizraujošs process. Nekas nevar sagādāt tādu prieku un lepnumu par sevi kā nauda, kas nopelnīta finanšu tirgos. Tirgotājs, kas mēnesi pēc mēneša stabili pelna, pelnīti tiek uzskatīts par veiksminieka simbolu. Tātad, kā nopelnīt? Izlasiet zemāk minētos piemērus un pamēģiniet nopelnīt, atverot bezmaksas demo kontu Forex24.lv. Jūs varat izmēģināt sevi tirgotāja lomā, neriskējot ar savu naudu.

Apskatīsim konkrētu piemēru, kā nopelnīt uz valūtas pāra EURUSD (eiro/dolārs) kursa izmaiņām ar viena lata darījumu.

Pieņemsim, pašreizējais kotējums ir 1.2379. Jūs uz tehniskās un/vai fundamentālās analīzes pamata esat prognozējis tālāku eiro sadārdzinājumu un esat nopircis eiro par dolāriem, lai tālāk pārdotu par paaugstinātu cenu. Pāra EURUSD dienas svārstības parasti sastāda no 80 līdz 120 punktiem. Ja Jūsu prognoze ir pareiza, tad pēc pāris dienām varat aizvērt pozīciju uz kotējuma 1.2545.

Uzskatāmi darījums izskatās šādi:

atverot pozīciju, Jūs nopērkat 100,000 EUR un pārdodat 1.2379 *100,000 =123 790 USD,

aizverot pozīciju, Jūs pārdodat 100,000 EUR un pērkat 1.2545*100,000 =125 450 USD.

Igaunijā atbilstoši oficiāliem statistikas datiem vidējā meža cena šobrīd ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Latvijā, bet, izslēdzot uzskaites nepilnības un atšķirības, igauņi par meža hektāru saņem līdz 2000 eiro vairāk.

Tā, balstoties martā apkopotajos uzņēmuma datos, Dienas Biznesam atklāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Igaunijā mežu cenas ilgstoši aug straujāk

“Igaunijā hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - tikai 3975 eiro,” konstatē S. Lūkins, piebilstot, ka augstākās mežu cenas kaimiņvalstī novērotas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz par 9800 eiro, ka arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru. S. Lūkins uzsver, ka vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011. gada ir 4,2 reizes. No 2019. gada līdz 2022.gadam cena pieaugusi pat par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019. gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, proti, mazāk, kas nozīmē, ka meža cenas diference starp Latviju un Igauniju ir veidojusies ilgstošā laika periodā.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

To, ka līdz 1. jūnijam netiks ne izcirsta ne no mežiem izvesta vētrā postītā koksne, atzīst arī vētrā visvairāk cietusās Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks. «No Kuldīgas rajona mežiem tiks izvākti ne vairāk kā 30 % vētrā nogāztās koksnes,» skumji norāda J. Iesalnieks. Viņa pesimistiskā prognoze balstās uz to, ka rajonā kopumā nogāzti apmēram 1.3 milj. m3 koksnes, no kuriem izsniegti ciršanai uz 25. martu bija tikai 422 000 m3, bet izcirsti aptuveni 250 000 m3 — apmēram piektā daļa vētrā cietušā apjoma. «Meža īpašniekiem vētras postījumu sakopšanu šobrīd bremzē strauji nokritušās skujkoku zāģbaļķu un papīrmalkas (ja to vispār kāds pērk) cenas, kā arī būtiski pieaugušas mežizstrādes izmaksas,» atzīst J. Iesalnieks. Viņš arī atzīst, ka daudzu meža īpašnieku problēma ir nepietiekamās mežizstrādes jaudas Latvijā. «Neizvāktā koksne var kļūt par meža kaitēkļu savairošanās perēkli, un tāpēc jāgatavojas to invāzijas apturēšanai. I. Iesanieks, apzinoties, ka daudz koksnes no mežiem tā arī neizdosies izvākt un izstrādāt, aicināja pēc iespējas drīzāk sakopt to teritorijās esošos meža ceļus, jo patlaban izbraucami ir maģistrālie ceļi, ceļi uz mājām un tie meža ceļi, kur notiek mežizstrāde. Pārējos ir pārvietošanās apgrūtinājumi, kurus novērst ugunsdzēsējiem bieži nebūs pa spēkam. Tāpēc Valsts meža dienests jau tagad pašvaldībām izsūtījis vēstules ar aicinājumu pēc iespējas ātrāk sakopt to teritorijās esošos meža ceļus.

Latvijas un Igaunijas kopprojekta rezultātā ir izveidots jauns meža portāls, kurā ir apkopoti dati gan par Latvijas, gan Igaunijas mežiem.

Jauno lietotni var izmantot gan datorā, gan visās viedierīcēs. Tās izveidē investēti aptuveni 150 tūkstoši eiro un plānots, ka investīcijas atmaksāsies trīs līdz piecu gadu laikā.

«ForestMan» lietotne ir tapusi, sadarbojoties Latvijas uzņēmumam SIA «Modul» un Igaunijas uzņēmumam OÜ «Deskis». Izveidotā lietotne sasaista dažādu datubāžu un reģistru informāciju ar satelītnovērošanas datiem.

Lietotne ir noderīga privātmežu īpašniekiem, kas vēlas precīzi zināt, kur atrodas viņu zemes īpašuma robežas, kā arī dažādiem meža uzņēmumiem, kas nodarbojas, piemēram, ar mežu pārdošanu, ciršanu vai eksportu. Ar tīmekļa lietotnes palīdzību ir iespējams meklēt datus, kas ir saistīti gan ar Latvijas, gan Igaunijas mežiem.

Globālie fondiInternational Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā fonda cena pieauga par 11,36%. •Globālās ekonomiskās situācijas pakāpeniska uzlabošanās, zemās procentu likmes lielākajās G7 valstīs un augstais likviditātes līmenis pasaules finanšu sistēmā izpaudās uzņēmumu finansu rādītāju pieaugumā un akciju cenu straujā kāpumā. •Ienesīguma likmju pieaugums negatīvi ietekmēja fonda obligāciju tirgus vērtību. Prognoze 2004 •Sakarā ar lielo ASV dolāra īpatsvaru fondā, īpaša uzmanība jāpievērš tieši prognozēm par ASV tirgus attīstību. ASV akciju tirgū ir sagaidāma turpmāka augšupeja (par 15%-20%), taču ne tik straujos tempos kā 2003. gadā. •ASV dolārs varētu turpināt lejupslīdi pret eiro līdz 1,35 – 1,40 līmenim. •Procentu likmes lielākajos pasaules fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgos varētu pieaugt 2004. gada otrajā pusgadā, kas varētu negatīvi ietekmēt fonda ieguldījumus ilgtermiņa obligācijās. Global Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Fonda veiksmīgos rezultātus pārskata periodā (+12,86%) nodrošināja lielais ieguldījumu īpatsvars ASV un Lielbritānijas akciju tirgos. •Tā kā fonds neinvestē fiksēta ienākuma vērtspapīros, tā cenas pieaugums 2003. gada laikā pārsniedza International Fund cenas pieaugumu par 1,50%. Prognoze 2004 •Fonda darbības rezultātus visbūtiskāk ietekmēs ASV ekonomikas virzība. Tajos varētu atspoguļoties prognozējamais S&P indeksa kāpums par 15%-20%. •Bažas rada ASV dolāra vājināšanās tendence. ASVNorth America Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Straujie ASV ekonomikas attīstības tempi atspoguļojās akciju tirgus kāpumā. •Fonds savā ieguldījumu stratēģijā pieturējās pie S&P 500 indeksa proporcijām aktīvu izvietojumā, un fonda cena kopš 2003. gada 30. jūnija pieauga par 10,74%. Prognoze 2004 •Tiek prognozēta turpmāka ASV ekonomikas atkopšanās. IKP varētu pieaugt par 3.5 – 4%. •Inflācija ASV varētu pat pazemināties un tuvoties 1% līmenim. Procentu likmes varētu pieaugt tikai 2004. gada beigās. •Analītiķi prognozē S&P 500 indeksa kāpumu par 15%-20%. EiropaEurope Equity Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Eirozonas ekonomika 2003. gada pēdējā ceturksnī atkal uzrādīja pieaugumu. Lielbritānijas ekonomika visveiksmīgāk no pasaules vadošajām ekonomikām pārdzīvoja globālās ekonomikas pieaugumu tempu samazināšanos. •Fonda investīcijas tika izvietotas Financial Times Europe indeksa proporcijās, bet tā cenas pieaugums ASV dolāru izteiksmē (+17,79%) pārsniedza indeksa vērtības kāpumu (+12,60%) par 5,19%. Straujais eiro un sterliņu mārciņas kāpums uzlaboja jau tā veiksmīgos rezultātus. Prognoze 2004 •Eiropas ekonomika turpinās augt, taču ne tik strauji kā ASV. Eirozonas IKP pieaugums varētu sasniegt 1,5%, Lielbritānijas – ap 2,5%. •Akciju tirgus sekos tendencēm ASV. •Eiropas akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par 20%. •Ja eiro turpinās strauji kāpt pret ASV dolāru, būtiski kritīsies Eiropas eksportētāju konkurētspēja salīdzinot ar konkurentiem no ASV un Āzijas valstīm, kas varētu atsaukties arī uzņēmumu finansu rādītājos. Nordic Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā Ziemeļvalstu ekonomiskā attīstība bija straujāka nekā Eirozonā, kas arī izpaudās fonda rezultātos (+20,48% kopš 30.06.2003.). •Telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju sektoru lielais īpatsvars stimulēja pozitīvos rezultātus. Prognoze 2004 •Fonda rezultāti būs atkarīgi galvenokārt no Zviedrijas un Somijas akciju tirgiem, kuros ir ieguldīti ap 75% fonda līdzekļu. SEB paredz, ka Zviedrijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā Eirozonas ekonomika. •Zviedrijas IKP varētu pieaugt par 2,1%. Inflācija nepārsniegs 1,5%. Zviedrijas kronas kurss nedaudz celsies. •Ziemeļvalstu akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par vairāk nekā 20%, taču tehnoloģiju sektora lielais īpatsvars nozīmē arī lielu indeksu svārstību ris