Enerģētika

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai, informē Ekonomikas ministrija

"2019. gadā Ekonomikas ministrija būtiski pastiprinājusi to elektrostaciju kontroli, kurām piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības. Arī AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" pabeidzis visas obligātā iepirkuma sistēmā darbojošos elektrostaciju klātienes pārbaudes. Šo visu pārbaužu rezultātā 2019. gada laikā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 31,5 milj. eiro. Vienlaikus vairākām elektrostacijām samazināts obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms," komentē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

"Elektrostaciju kontrole turpināsies arī šogad. Kā zināms, enerģētikas sektora uzraudzību no šā gada veiks Būvniecības valsts kontroles birojs, kas paralēli dokumentu kontrolei iecerējis veikt vismaz 50 elektrostaciju klātienes pārbaudes," norāda ministrs.

2019. gadā Ekonomikas ministrija veica sekojošas pārbaudes:

· gada pārskatu iesniegšanas pārbaudi;

· gada pārskatiem pievienoto 104 auditoru ziņojumu pārbaudi;

· visiem komersantiem 2 reizes nodokļu nomaksas pārbaudi;

· visu elektrostaciju uzstādīto jaudu atbilstības pārbaudi;

· visu elektrostaciju gada pārskatos norādīto datu par nodoto un iepirkto enerģiju atbilstības pārbaudi, elektrostaciju pašpatēriņa uzskaites pārbaudi;

· ministrijas kontroles grupa veica 4 klātienes pārbaudes elektrostacijās;

· izskatīja 119 AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" pārbaužu protokolus;

· izskatīja 59 būvju ekspluatācijas noteikumu ievērošanas pārbaužu aktus, analizēja darba aizsardzības un vides aizsardzības prasību ievērošanas pārbaužu rezultātus.

Papildus 22 elektrostacijām veikta pārkompensācijas izvērtēšana, pieņemti 8 lēmumi pārkompensācijas novēršanai. Tāpat pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu, kā rezultātā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoms samazināts par 79 328 MWh gadā.

AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" klātienes pārbaužu rezultātā komersantiem izteikti 196 brīdinājumi.

2019. gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, t.sk:

· 6 – pēc komersanta iesnieguma par atteikšanos no obligātā iepirkuma tiesībām;

· 4 – par gada pārskatu neiesniegšanu;

· 3 – par nodokļu parādu nenomaksāšanu pēc brīdinājuma noteiktajā termiņā;

· 2 – par koģenerācijas stacijā uzstādīto mērlīdzekļu vai mēraparātu sistēmu neatbilstību noteiktajām prasībām;

· 2 - par būvju ekspluatācijas noteikumu neievērošanu;

· 2 - nav uzsākta ražošana (nav noslēgts līgums ar EPT);

· 1 - par pašpatēriņa nenodrošināšanu;

· 1 – par vides prasību neievērošanu.

Nodokļu parādu pārbaužu rezultātā lielākā daļa no brīdinātajiem komersantiem nodokļu parādus jau ir dzēsuši, un valsts budžetā ir ieskaitījuši vairāk nekā 87 tūkstošus eiro, kā arī, ņemot vērā ieviesto nodokļu pārbaudes mehānismu, komersanti vairs neuzkrāj lielus nodokļu parādus pret valsti, informē Ekonomikas ministrija.

No 328 elektrostacijām, kurām bija pienākums iesniegt elektrostacijas principālo elektriskā pieslēguma shēmu, noteiktajā termiņā (līdz 2019.gada 1.jūnijam) tās iesniedza 316 elektroenerģijas ražotāji; 134 komersantu iesniegtās elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas tika atzītas par neatbilstošām noteiktajām prasībām. Līdz 2019.g. beigām par atbilstošām atzītas 320 shēmas, 6 elektrostacijas joprojām nav iesniegušas elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas un iepirkums obligātā iepirkuma ietvaros šīm stacijām ir apturēts.

2019. gada beigās elektroenerģija obligātā iepirkuma ietvaros tika iepirkta no 330 elektrostacijām, 5 elektrostacijas saņem garantēto maksu par jaudu. Vienlaikus 10 dabasgāzes koģenerācijas stacijām 2019. gadā beidzās atbalsta periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK izmaksas varētu uzlikt CO2 piesārņojuma radītājiem transportā un enerģētikā

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai būtu atbilstoša «sloga» jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda (CO2) piesārņojuma jeb emisiju radītājiem, pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

OIK likvidēšana nozīmēs, ka «mēs to vairs neredzēsim savos rēķinos», paziņoja Nemiro. Politiķis skaidroja, - lai to panāktu, līdzekļi netiks ņemti tikai no budžeta, bet arī atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem ieviešot principu «piesārņotājs maksā». Kā to ieviest praksē, vēl tiks spriests, taču jau tagad tiek plānots attiecināt šo slogu jeb maksājumu uz piesārņotājiem transporta un enerģētikas jomā.

Tādā veidā piesārņotāji tikšot mudināti kļūt energoefektīvākiem un samazināt radīto CO2 piesārņojumu. Ekonomikas ministrija (EM) ziņojumu valdībā arī ar citiem mehānismiem paredzējusi iesniegt līdz 2020.gada vidum, kad paredzētas diskusijas par kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Taujāts, vai ziņojuma iesniegšana nav atlikta uz pārāk tālu laiku, Nemiro vērsa uzmanību, ka cita starpā nepieciešams laiks arī diskusijām ar nozares pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK krimināllietās nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss

LETA, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat nevienai valsts amatpersonai nav piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paziņoja, ka lietās par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs komisijā skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.

Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām «konteineru shēmām». «Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,» skaidroja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ieva Krapāne sagatavojusi vēstuli Ekonomikas ministrijai ar pieprasījumu sagatavot informāciju par katru izsniegto licenci OIK staciju darbībai, norādot konkrētas valsts amatpersonas un ierēdņus, kas pieņēmušas lēmumus.

Ieva Krapāne norāda, ka šāda informācija ļaus iegūt objektīvu informāciju par atbildīgo ierēdņu un amatpersonu iesaisti OIK lietā un, iespējams, saskatīt likumsakarības licenču izsniegšanas politikā. Iespējams izdosies izvērtēt vai atsevišķi pretendenti, vai pretendentu grupas ir baudījušas nepamatoti labvēlīgu attieksmi.

Gaidāmajā sēdē pirmdien, 19. augustā, komisijas deputāti pārrunās saņemto informāciju no Ekonomikas ministrijas un Iekšlietu ministrijas, kā arī uzklausīs prokurorus, ko darbam komisijā deleģējusi LR Ģenerālprokuratūra.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais šobrīd izveidotās sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt atbildīgos šādas sistēmas izveidē, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no nākamā gada elektrības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazināsies par līdz pat 10%, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka šodien valdības sēdē panākta vienošanās nākamos gados AS "Latvenergo" dividendes, kas līdz šim tika novirzītas budžetā dažādu problēmu risināšanai, izmantot tieši enerģētisko mērķu risināšanai.

"Nākamajā gadā elektrības cena gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tiks samazināta par līdz pat 10%. Šajā laikā, kad ir liela neskaidrība un uzņēmējiem nepieciešams konkurēt sarežģītos apstākļos, šāda elektrības rēķina samazināšanās būs īpaši svarīga," teica Vitenbergs. Kā ziņots, otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt OIK līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%. OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BVKB: Šogad atbalstu zaudējušas 10 OIK elektrostacijas

Lelde Petrāne, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajos sešos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

BVKB pieņemto lēmumu rezultātā valstij šogad esot izdevies ietaupīt aptuveni 1,22 milj. eiro, bet visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda ietvaros šī summa veidojot 14,63 milj. eiro.

Septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, savukārt vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: "Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāro pasākumu ietvaros ir OIK atcelšana, no 2021. gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem. Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šā gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem. Šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. "

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 16,78 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 26%, aģentūrai LETA sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš informēja, ka Ministru kabinets iepriekš skatījis EM priekšlikumu, ka turpmāk no AS "Latvenergo" saņemtās dividendes tiks novirzītas konkrētam mērķim, proti, enerģētikas jautājumu risināšanai, tostarp OIK problemātikai.

Patlaban plānots, ka "Latvenergo" no 2020.gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 74 miljonus eiro, no kuriem 31,5 miljonus eiro plānots novirzīt energoietilpīgo uzņēmumu un mazāk aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, 1,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt valsts enerģētikas pētījumu programmai, bet 1,4 miljonus eiro pētījumam par valsts klimata plānā minēto enerģētikas sadaļu.

Savukārt atlikušo summu - nepilnus 40 miljonus eiro - EM vēlas novirzīt OIK samazināšanai 2021.gadā līdz 16,78 eiro par MWh. Valantis gan piebilda, ka vēl nav zināms, vai ar minēto summu pietiks, lai samazinātu OIK vēlamajā apjomā, bet netiek izslēgta iespēja nepieciešamos līdzekļus pārdalīt no citām budžeta programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%.

OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Savukārt 2022.gadā OIK likmi paredzēts samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, savukārt 2023.gadā tā būs 13,25 eiro par MWh.

Iepriekš EM valsts sekretārs Edmunds Valantis stāstīja, ka ministrija bija iecerējusi nedaudz straujāku OIK samazinājumu 2021.gadā, to samazinot līdz 16,78 eiro par MWh jeb par 26%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienu esošo un vienu bijušo EM amatpersonu rosina apsūdzēt par pienākumu nepildīšanu saistībā ar OIK

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jūlijā valsts atbalstu nesaņēma 63 OIK saņemošās stacijas

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā valsts atbalstu obligātā iepirkuma sistēmā nesaņēma 63 elektrostacijas, informē Ekonomikas ministrija.

Turpinot OIK saņemošo elektrostaciju darbības un komersantu sniegtās informācijas izvērtēšanu, Ekonomikas ministrija, AS Enerģijas publiskais tirgotājs un AS Sadales tīkls konstatēja principiālo elektriskā pieslēguma shēmu (turpmāk – PEPS) neatbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām 53 stacijās. Līdz ar to šā gada jūlijā šīs stacijas, kā arī 10 stacijas, kuras vispār neiesniedza minētās pieslēguma shēmas, valsts atbalstu nesaņēma. Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju PEPS precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šiem komersantiem valsts atbalsts nebūs pieejams, liecina ministrijas sniegtā informācija.

No minētajām 63 stacijām par 34 stacijām jūlijā komersanti ir iesnieguši prasībām atbilstošas PEPS un ar 1.augustu valsts atbalsts tām tiks atjaunots. Savukārt 29 komersanti joprojām riskē zaudēt valsts atbalstu arī augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par krāpšanos policija veikusi kratīšanas septiņās OIK stacijās visā Latvijā

LETA, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par valsts atbalsta izkrāpšanu Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veikusi kratīšanas septiņās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stacijās visā Latvijā, trešdien vēstīja «TV3 ziņas».

ONAP veikusi kratīšanas septiņos uzņēmumos - divos Rīgā un pa vienam Tukumā, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novados. Pēc likumsargu aprēķiniem, izkrāptās summas varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.

«TV3 Ziņu» rīcība esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas arī vairākos ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu saistītos uzņēmumos, tostarp uzņēmumā «Brocēnu enerģija», kuras akcionārs ir arī pašvaldībai piederošais uzņēmums «Brocēnu siltums».

Tās vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija pie siltuma ražotāja jūlijā viesojies, tomēr sīkāk komentēt notikušo nevēlējās. Savukārt Reisona tēvs Juris Reisons apstiprināja, ka kratīšanas vienlaikus notikušas piecās ar dēlu saistītas OIK stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM prioritātes: OIK samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmēji darbaspēka izmaksu dēļ nav konkurētspējīgi Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2020

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un "Swedbank" rīkotais Zemgales biznesa klubs, kas notika Pļaviņu novadā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izmaksas Latvijā ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam.

Tā, diskutējot par nodokļu sistēmas ietekmi uz konkurenci uzņēmējdarbībā, secināja uzņēmēji šā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un "Swedbank" rīkotajā Zemgales biznesa klubā, kas notika Pļaviņu novadā.

Tikšanās laikā, kur piedalījās Zemgales uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2020. gada 22. decembra sēdē lēma pagarināt par gadu – līdz 2021. gada 31. decembrim, periodu, par kuru energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs pieteikties obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumam, informē Ekonomikas ministrijā.

Ņemot vērā, ka līdz šim atbalstu varēja saņemt ievērojami šaurāks nozaru loks, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nosacījumi, kā arī Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz uzņēmumiem, paplašināts arī apstrādes rūpniecības nozaru tvērums uzņēmumiem, kas varēs saņemt šo atbalstu.

EM atzinīgi vērtē, ka daudzi uzņēmumi uz šo brīdi jau ir īstenojuši energoefektivitātes pasākumus. Tādēļ atsevišķām nozarēm tiek noteikts zemāks slieksnis uzņēmumu energointensitātei, kas jāsasniedz, lai kvalificētos atbalstam. Līdz ar to daļai uzņēmumu ar noteiktiem NACE kodiem atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem minimālā energointensitāte, lai kvalificētos atbalstam, ir noteikta 10 % vai augstāka un daļai 20% vai augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Senergo" ārkārtas situācijas laikā aicina atcelt maksu par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu.

"Šā brīža AS "Sadales tīkls" tarifu struktūra būtiski apgrūtina uzņēmumu darbību, kas nonākuši daļējā vai pilnīgā dīkstāvē. Tāpēc ārkārtas situācijas laikā uzņēmumiem un arī pārējiem elektroenerģijas patērētājiem jāatceļ maksa par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu, vienlaikus saglabājot nepieciešamās elektroenerģijas jaudas nākotnē," šādu priekšlikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai nosūtījis elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmums "Senergo".

Kā norāda "Senergo", "Sadales tīkla" tarifu struktūra šobrīd sastāv no diviem galvenajiem blokiem: maksa par elektroenerģijas sadalīšanu - maksa atbilstoši patērētajai elektrībai, kā arī maksa par atļauto elektrības pieslēguma slodzi/jaudu, ko faktiski var definēt kā "abonēšanas maksu", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK afērā uzņēmējs valstij izkrāpis vismaz divus miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par kāda uzņēmuma iespējamām nelikumīgajām darbībām ar Obligāto iepirkuma komponenti (OIK) vairāku gadu garumā, valstij nodarot zaudējumus vismaz divu miljonu eiro apmērā, informē VP pārstāve Ilze Jurēvica.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka noziedzīgais nodarījums veikts juridiskas personas interesēs un par aizdomās turēto atzīts attiecīgā uzņēmuma valdes loceklis. Kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2018.gada jūlija vidū Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika saņemts iesniegums par kāda uzņēmuma iespējamām nelikumīgām darbībām ar OIK. Par saņemto informāciju tika uzsākta faktu pārbaude, pēc kā 2018.gada 25.oktobrī tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Tāpat kriminālprocesa ietvaros uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu attiecība pret juridisku personu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par gandrīz 50% audzis enerģijas mājražotāju skaits Latvijā

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna "Latvijas Finieris" apgrozījums 2019. gadā bija 228,9 miljoni eiro, bet EBITDA sasniedza 32,2 miljonus eiro, šogad bezprecedenta situācija.

To liecina uzņēmuma informācija. Kopumā koncerns pagājušajā gadā nodrošināja darbu vidēji 2545 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2150 strādāja Latvijas struktūrvienībās, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8490 eiro gadā. Jāatzīmē, ka elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā 2019. gadā Latvijā samaksāti 1,326 miljoni eiro. No 2019. gadā koncerna attīstībā investētajiem 26,4 miljoniem eiro būtiska daļa ieguldīta darbaspēka efektivitātes paaugstināšanā un produktu attīstībā.

"Latvijas Finieris" pārstāvis Pauls Beķeris norāda, ka 2019. gads iezīmējās ar izteiktu nenoteiktību pasaules, īpaši attīstīto valstu, tirgos, ko ietekmēja globālās ekonomikas cikliskās svārstības un kopējā attīstības piebremzēšanās. Attiecīgi samazinājās pieprasījums un saasinājās konkurence arī industriālo bērza saplākšņa produktu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par OIK izkrāpšanu pirmās instances tiesa piespriež trīs gadus ilgu cietumsodu

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lai arī prokuratūrā neatklāja apsūdzētā vīrieša vārdu, aģentūrai LETA zināms, ka viņš ir SIA "Tukums DH" valdes loceklis Jānis Tenbergs.

Prokuratūras pārstāve skaidroja, ka 2011.gada 1.aprīlī tika iesniegts iesniegums Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tika noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Pavisam laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam apsūdzētais izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, 2 544 782 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Maxima aicina veidot efektīvu depozīta sistēmu iepakojumam

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru