Enerģētika

BVKB: Šogad atbalstu zaudējušas 10 OIK elektrostacijas

Lelde Petrāne, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

2020. gada pirmajos sešos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

BVKB pieņemto lēmumu rezultātā valstij šogad esot izdevies ietaupīt aptuveni 1,22 milj. eiro, bet visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda ietvaros šī summa veidojot 14,63 milj. eiro.

Septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, savukārt vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: "Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāro pasākumu ietvaros ir OIK atcelšana, no 2021. gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem. Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šā gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem. Šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. "

"Pēdējā laikā sperti būtiski soļi, lai stiprinātu uzraudzību un nodrošinātu, ka valsts atbalstu saņem tikai godprātīgie uzņēmumi. BVKB veiktie elektrostaciju gada pārskatu izvērtējumi parāda tendenci – ar 2019. gada jūniju, kad uzņēmumiem kļuva obligāts pienākums iesniegt elektrostacijas principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, strauji audzis tieši koģenerācijas staciju enerģijas pašpatēriņš. Tas liek īpaši rūpīgi palūkoties uz šo uzņēmumu līdzšinējo darbību biroja turpmāko lēmumu kontekstā," akcentē biroja direktore Svetlana Mjakuškina.

Viņa arī norāda, ka BVKB turpinās staciju padziļinātās pārbaudes, pievēršot uzmanību pašpatēriņam un lietderīgās siltumenerģijas izlietojumam, tāpēc uzņēmumi ir aicināti sakārtot savu saimniecību.

Šogad BVKB veicis klātienes pārbaudes 20 elektrostacijās, konstatējot 24 dažādus pārkāpumus, tajā skaitā piecās elektrostacijās atklātas nepilnības uzskaites sistēmās, piemēram, nav uzstādīti mēraparāti. Savukārt deviņas elektrostacijas neatbilst enerģētikas jomas prasībām (piemēram, konstatētas neatbilstības elektriskajos pieslēgumos). Vēl septiņi pārkāpumi fiksēti par darba drošības noteikumu neievērošanu un trijās stacijās konstatētas neatbilstības līgumā ar publisko tirgotāju norādītajai elektriskajai jaudai.

Šajā laika posmā birojs ir izvērtējis arī 143 elektrostaciju iesniegtos gada pārskatus par 2019. gadu un izteicis 15 brīdinājumus, tajā skaitā 10 par pārskatu neiesniegšanu un 5 par elektroenerģijas izlietojuma nenodrošināšanu elektrostacijas vajadzībām jeb pašpatēriņu.

Tāpat birojs pārbaudījis, vai 275 uzņēmumiem nav izveidojušies nodokļu parādi, kā rezultātā 27 uzņēmumi saņēmuši brīdinājumus par parādsaistību nokārtošanu pret valsti. Vēl pirmajā pusgadā BVKB nodrošinājis elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodevas iekasēšanu 288 tūkstošu eiro apmērā.

Kopumā BVKB pārraudzībā ir 328 elektrostacijas, no tām 135 hidroelektrostacijas, 51 vēja elektrostacija, 42 enerģiju ražo no biomasas, 50 no biogāzes un 50 no dabasgāzes. Šogad valsts atbalsts beigsies astoņām elektrostacijām.

Kopš 2020. gada 1. janvāra BVKB ir atbildīgs par elektroenerģijas ražotāju uzraudzību un kontroli, kam piešķirtas tiesības pārdot elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no nākamā gada elektrības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazināsies par līdz pat 10%, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka šodien valdības sēdē panākta vienošanās nākamos gados AS "Latvenergo" dividendes, kas līdz šim tika novirzītas budžetā dažādu problēmu risināšanai, izmantot tieši enerģētisko mērķu risināšanai.

"Nākamajā gadā elektrības cena gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tiks samazināta par līdz pat 10%. Šajā laikā, kad ir liela neskaidrība un uzņēmējiem nepieciešams konkurēt sarežģītos apstākļos, šāda elektrības rēķina samazināšanās būs īpaši svarīga," teica Vitenbergs. Kā ziņots, otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt OIK līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%. OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%.

OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Savukārt 2022.gadā OIK likmi paredzēts samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, savukārt 2023.gadā tā būs 13,25 eiro par MWh.

Iepriekš EM valsts sekretārs Edmunds Valantis stāstīja, ka ministrija bija iecerējusi nedaudz straujāku OIK samazinājumu 2021.gadā, to samazinot līdz 16,78 eiro par MWh jeb par 26%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 16,78 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 26%, aģentūrai LETA sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš informēja, ka Ministru kabinets iepriekš skatījis EM priekšlikumu, ka turpmāk no AS "Latvenergo" saņemtās dividendes tiks novirzītas konkrētam mērķim, proti, enerģētikas jautājumu risināšanai, tostarp OIK problemātikai.

Patlaban plānots, ka "Latvenergo" no 2020.gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 74 miljonus eiro, no kuriem 31,5 miljonus eiro plānots novirzīt energoietilpīgo uzņēmumu un mazāk aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, 1,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt valsts enerģētikas pētījumu programmai, bet 1,4 miljonus eiro pētījumam par valsts klimata plānā minēto enerģētikas sadaļu.

Savukārt atlikušo summu - nepilnus 40 miljonus eiro - EM vēlas novirzīt OIK samazināšanai 2021.gadā līdz 16,78 eiro par MWh. Valantis gan piebilda, ka vēl nav zināms, vai ar minēto summu pietiks, lai samazinātu OIK vēlamajā apjomā, bet netiek izslēgta iespēja nepieciešamos līdzekļus pārdalīt no citām budžeta programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM prioritātes: OIK samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienu esošo un vienu bijušo EM amatpersonu rosina apsūdzēt par pienākumu nepildīšanu saistībā ar OIK

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmēji darbaspēka izmaksu dēļ nav konkurētspējīgi Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2020

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un "Swedbank" rīkotais Zemgales biznesa klubs, kas notika Pļaviņu novadā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izmaksas Latvijā ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam.

Tā, diskutējot par nodokļu sistēmas ietekmi uz konkurenci uzņēmējdarbībā, secināja uzņēmēji šā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un "Swedbank" rīkotajā Zemgales biznesa klubā, kas notika Pļaviņu novadā.

Tikšanās laikā, kur piedalījās Zemgales uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai, informē Ekonomikas ministrija

"2019. gadā Ekonomikas ministrija būtiski pastiprinājusi to elektrostaciju kontroli, kurām piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības. Arī AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" pabeidzis visas obligātā iepirkuma sistēmā darbojošos elektrostaciju klātienes pārbaudes. Šo visu pārbaužu rezultātā 2019. gada laikā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 31,5 milj. eiro. Vienlaikus vairākām elektrostacijām samazināts obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms," komentē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

"Elektrostaciju kontrole turpināsies arī šogad. Kā zināms, enerģētikas sektora uzraudzību no šā gada veiks Būvniecības valsts kontroles birojs, kas paralēli dokumentu kontrolei iecerējis veikt vismaz 50 elektrostaciju klātienes pārbaudes," norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Senergo" ārkārtas situācijas laikā aicina atcelt maksu par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu.

"Šā brīža AS "Sadales tīkls" tarifu struktūra būtiski apgrūtina uzņēmumu darbību, kas nonākuši daļējā vai pilnīgā dīkstāvē. Tāpēc ārkārtas situācijas laikā uzņēmumiem un arī pārējiem elektroenerģijas patērētājiem jāatceļ maksa par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu, vienlaikus saglabājot nepieciešamās elektroenerģijas jaudas nākotnē," šādu priekšlikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai nosūtījis elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmums "Senergo".

Kā norāda "Senergo", "Sadales tīkla" tarifu struktūra šobrīd sastāv no diviem galvenajiem blokiem: maksa par elektroenerģijas sadalīšanu - maksa atbilstoši patērētajai elektrībai, kā arī maksa par atļauto elektrības pieslēguma slodzi/jaudu, ko faktiski var definēt kā "abonēšanas maksu", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2020. gada 22. decembra sēdē lēma pagarināt par gadu – līdz 2021. gada 31. decembrim, periodu, par kuru energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs pieteikties obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumam, informē Ekonomikas ministrijā.

Ņemot vērā, ka līdz šim atbalstu varēja saņemt ievērojami šaurāks nozaru loks, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nosacījumi, kā arī Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz uzņēmumiem, paplašināts arī apstrādes rūpniecības nozaru tvērums uzņēmumiem, kas varēs saņemt šo atbalstu.

EM atzinīgi vērtē, ka daudzi uzņēmumi uz šo brīdi jau ir īstenojuši energoefektivitātes pasākumus. Tādēļ atsevišķām nozarēm tiek noteikts zemāks slieksnis uzņēmumu energointensitātei, kas jāsasniedz, lai kvalificētos atbalstam. Līdz ar to daļai uzņēmumu ar noteiktiem NACE kodiem atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem minimālā energointensitāte, lai kvalificētos atbalstam, ir noteikta 10 % vai augstāka un daļai 20% vai augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šā gada maijā sāks degvielas drošības rezervju uzglabāšanas vietu pārbaudes Latvijas teritorijā, kopumā pārliecinoties par teju 817 tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas un benzīna kvalitāti un pieejamību valsts mēroga enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.

2018. gada 12. decembrī Ekonomikas ministrija (EM) iepirkumā "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts naftas produktu rezervju izveidei" uz diviem gadiem noslēdza līgumus ar deviņiem komersantiem – SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", SIA "RDZ Energy", "Gunvor SA", "Vitol SA" un "Mercuria Energy Trading SA". 2020. gada aprīlī EM pilnvaroja biroju veikt drošības rezervju krājumu kontroli. Pirmās piecas pārbaudes plānotas šogad maijā pie komersantiem Latvijā, veicot uzglabātās degvielas tilpuma un blīvuma mērījumus, kā arī mērinstrumentu un cita uzglabāšanas aprīkojuma dokumentālās pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par OIK izkrāpšanu pirmās instances tiesa piespriež trīs gadus ilgu cietumsodu

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lai arī prokuratūrā neatklāja apsūdzētā vīrieša vārdu, aģentūrai LETA zināms, ka viņš ir SIA "Tukums DH" valdes loceklis Jānis Tenbergs.

Prokuratūras pārstāve skaidroja, ka 2011.gada 1.aprīlī tika iesniegts iesniegums Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tika noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Pavisam laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam apsūdzētais izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, 2 544 782 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad skaidrību par dzīvi nākotnē jau tā pamatīgā miglā ietinusi globālā pandēmija. Gada beigās uz tās fona gaidāms vēl viens būtisks notikums, kas arī var noteikt daļas pasaules dzīvi, – ASV prezidenta vēlēšanas.

Pagaidām reitingi šķietami nedaudz vairāk runā par labu tam, ka tajās laurus plūks ASV Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Bilde šajā ziņā gan nav neapšaubāma, jo pēdējā laikā abu kandidātu uzvaras iespējas sākušas izlīdzināties.

Ar līdzīgiem reitingiem mēdz būt visādi, un nav izslēgta situācija, ka šajās vēlēšanās ir vēl arī citi pavērsieni. Ja vēlēšanu iznākums izrādīsies pietiekami neskaidrs, ir iespējama aktīva tā apšaubīšana no abu ASV vadošo politisko spēku puses. Tas var nozīmēt, ka globāli ietekmīgākajā valstī demokrātiskos procesus pārņem arvien lielāka šaubu ēna, kam kādā brīdī var būt būtiska negatīva ietekme arī uz pārējo pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nepārdomāts jauno kadastrālo vērtību piedāvājums negatīvi ietekmē investīcijas

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums atstās negatīvu ietekmi uz investīcijām jaunos mājokļos, birojos, ražotnēs un citos objektos Latvijā, jo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reālais maksājums var pieaugt pat trīs un vairāk reizes, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš skaidroja, ka no 2022.gada plānotā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība būs vidēji trīs vai pat vairāk reižu lielāka nekā esošā. Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmēs, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.

Mudina paust viedokli par jaunajām kadastrālajām vērtībām 

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis...

"Arī jaunu mājokļu cenas palielināsies vismaz par 5%. Tas ir nopietns trieciens investīciju videi nekustamajā īpašumā un faktiski ir pielīdzināms jaunai obligātā iepirkuma komponentei (OIK), ar ko tiks aplikti biroji, ražotnes, jauni mājokļi un citi objekti," pauda Vanags.

Alianses pārstāvji arī pauda uzskatu, ka šāds solis ir pretrunā ar ekonomisko loģisku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk. Rezultāts būs darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.

Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir bāze NĪN aprēķinam, nozare kategoriski iebilst pret jebkādām izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķinā pirms nav noteiktas NĪN aprēķina likmes, kā arī izvērtēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu un šo izmaiņu ietekme uz uzņēmējdarbību, norādīja aliansē, piebilstot, ka šo faktoru ietekmē jebkādas izmaiņas veicamas ne ātrāk kā no 2023.gada.

Vanags pauda, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos, energoneefektīvos mājokļos, bet jauni mājokļi Rīgā tiek būvēti vidēji divas līdz trīs reizes mazāk nekā, piemēram, Viļņā. Tāpat arī mūsdienīgu biroju, kas ir pakalpojumu ekonomikas infrastruktūra, platība Rīgā ir divas reizes mazāka nekā Viļņā.

"Tādēļ mums ir jācīnās par katru investoru, kas joprojām vēlas investēt Rīgā un Latvijā un uzlabot situāciju ar jauniem birojiem, ražotnēm un mājokļiem. Diemžēl nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz investīciju vidi, investori ir atbaidīti un ir pēdējais laiks šo situāciju labot," uzsvēra NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Tev varētu interesēt arī:

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus 

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs...

Nekustamā īpašuma nodokļa nasta var kļūt nepaceļama 

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās valdības un Saeimas zīmīga darbības iezīme ir divi dažādi likumprojektu un kabineta noteikumu tipi.

Pirmie ir tādi, kurus maina desmitiem reižu vai loka desmitiem variantos, kāda partija noraida, cita aizstāv, parādās viedokļi un kaismīgas debates. Otro, nemainīgi pieņemamo likumu pakete ir nodokļi, nodevas un citi it kā brīvprātīgi maksājumi, kas tieši mazina pirktspējas paritāti valsts iedzīvotājiem.

Mūžīgi mainīgā sadaļa

Piecu partiju valdība jau kopš 2019. gada sākuma nemitīgi strīdas par visu iespējamo, kas tieši neskar tautas labklājību, vai arī strīdas, lai nemainītu lēmumus, kas to varētu mainīt uz labo pusi. Spilgts piemērs ir nesen piedāvātā Vakcinācijas loterija, kuras reklamēšanai jau tika iztērēti resursi, debates aizpildīja sociālo tīklu lapas, un noslēgumā par to nenobalsoja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna "Latvijas Finieris" apgrozījums 2019. gadā bija 228,9 miljoni eiro, bet EBITDA sasniedza 32,2 miljonus eiro, šogad bezprecedenta situācija.

To liecina uzņēmuma informācija. Kopumā koncerns pagājušajā gadā nodrošināja darbu vidēji 2545 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2150 strādāja Latvijas struktūrvienībās, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8490 eiro gadā. Jāatzīmē, ka elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā 2019. gadā Latvijā samaksāti 1,326 miljoni eiro. No 2019. gadā koncerna attīstībā investētajiem 26,4 miljoniem eiro būtiska daļa ieguldīta darbaspēka efektivitātes paaugstināšanā un produktu attīstībā.

"Latvijas Finieris" pārstāvis Pauls Beķeris norāda, ka 2019. gads iezīmējās ar izteiktu nenoteiktību pasaules, īpaši attīstīto valstu, tirgos, ko ietekmēja globālās ekonomikas cikliskās svārstības un kopējā attīstības piebremzēšanās. Attiecīgi samazinājās pieprasījums un saasinājās konkurence arī industriālo bērza saplākšņa produktu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par gandrīz 50% audzis enerģijas mājražotāju skaits Latvijā

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru