Eksperti

4 miljardi cilvēku vienā komunālajā dzīvoklī

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Maija Rozīte, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Liela daļa mūsdienu sabiedrības atceras padomju laikus, kad vienā komunālajā dzīvoklī dzīvoja vairākas ģimenes, un par jēdzienu privātums vienkārši varēja aizmirst. Taču, cik daudzi no mums ir pamanījuši, ka digitalizācijas ietekmē šādā komunālā telpā ir nonākuši vairāk nekā 4 miljardi cilvēku visā pasaulē (interneta lietotāju skaits), no kuriem liela daļa apzināti vai neapzināti atver savas vannas istabas un guļamistabas durvis.

Neraugoties uz progresu un pozitīvām pārmaiņām, digitalizācijai ir arī negatīvas blaknes. Lai gan digitalizācijai būtu jāsekmē dažādu jomu pieejamība, tā vienlaikus rada arī atstumtību un plaisu starp dažādām paaudzēm un sociālajiem slāņiem, iznīcinot privātumu.

Samazinās pieejamība

Digitalizācija skar visas mūsu dzīves jomas un rada būtisku ietekmi. Lai gan Pasaules Tūrisma organizācija īsteno politiku «Tūrisms visiem!», tā norādot, ka tūrismam jābūt pieejamam ikvienam cilvēkam, digitalizācijas ietekmē liela ceļotāju daļa tiek atstumta. Joprojām pasaulē lielākā daļa tūristu ir vecākās paaudzes cilvēki. Turklāt visā attīstītajā pasaulē ir novērojama sabiedrības novecošanās. Un šīs paaudzes vidū daudz mazāk ir tādu cilvēku, kuri nelieto lielu daļu mobilo lietotņu un ir mazāk atkarīgi no mūsdienu tehnoloģijām. Bez tam ir arī cilvēki, kuri apzināti cenšas samazināt tehnoloģiju lomu savā dzīvē, nevēloties atstāt pārāk dziļas digitālās pēdās vai vismaz atvaļinājuma laikā vēloties būt nesasniedzami. Bet pasaulē aizvien straujāk aug to tūrisma objektu un pakalpojumu skaits, kuros reģistrēties, iegādāties biļeti un rezultātā redzēt tos klātienē, var tikai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un aplikācijas. Vēloties padarīt objektu pieejamību vieglāku un ātrāku, sekojot jaunās paaudzes vajadzībām, vienlaikus tiek atgrūsta cita sabiedrības daļa.

10 - 20 gados riska zonā nonāks 54% darbavietu

Kā jau minēju, digitalizācija skar ne tikai tūrismu, bet arī citas jomas, piemēram, privātumu. Patiesībā šobrīd, dzīvojot neatkarīgā, demokrātiskā valstī, mums ir vēl mazāk privātuma kā padomju laikos. Cilvēki sociālajās vietnēs apzināti vai neapzināti dalās ar tik personiskām lietām, ka ir iespējams ne tikai iegūt visdažādāko informāciju par indivīdu, bet arī izmantot to negodīgi, tajā skaitā dažādām sociālām manipulācijām. Ir jau apzināts, kādu milzīgu ietekmi digitalizācija atstās uz darba tirgu – izzudīs daudzas mums ierastās profesijas un to vietā parādīsies jaunas, līdz šim nezināmas. Tiek prognozēts, ka Eiropā tuvākajos 10 - 20 gados riska zonā nonāks 54% darbavietu. Apdraudētas ir tādas profesijas kā biroju darbinieki, pārdevēji, celtniecībā un ražošanā strādājošie, arī finanšu un nodokļu pakalpojumu sniedzēji. Visstraujāk izzūd tās darba vietas, kas prasa vidēja līmeņa prasmes un zināšanas, atstājot vien mazkvalificētus darbus vai tādus, kas prasa augsta līmeņa izglītību un prasmes. Papildus tam veidojas jauns nodarbināto slānis, ko sauc par mūsdienu galeru vergiem – nodarbinātie, kuri veic un veiks vienkāršu, monotonu darbu – ievadīs, savāks, apstrādās datus.

Uzvarētājs paņem visu

Mainās arī uzņēmumu tipi, un princips uzvarētājs paņem visu kļūst aizvien izplatītāks. Starptautiskajos un nacionālajos tirgos pieaug lielo tīkla uzņēmumu un koncernu ietekme. Cilvēki jau šobrīd strādā aizvien attālinātāk, veidojas dažādas dalītas ekonomiskās darbības formas un nākotnē šī tendence tikai pieaugs. Daļa darbu nonāk t.s. pelēkajā zonā, kur netiek ievēroti līdzšinējie standarti un atbilstība darba aizsardzības un nodokļu politikas praksei, rezultātā radot negatīvu ietekmi uz nodarbināto aizsardzību un valsts sociālo un nodokļu sistēmu. Īpaši apdraudēta ir sabiedrības daļa ar zemiem ienākumiem un seniori, kas vienkārši netiks līdzi digitalizācijai.

Izmaiņas vērojamas arī darba raksturā, jo izplatās princips, ka darbinieks ir sasniedzams jebkurā vietā un laikā. Tā ietekmē izzūd robežas starp darbu, atpūtu un privāto dzīvi. Tas, savukārt, biežāk izraisa stresu un izdegšanu darbā. Ir novērots, ka šis jaunais darba raksturs vājina gan spēju strādāt komandā, gan mazina kolektīvo apziņa. Būtiski palielinās arī plaisa starp darba tirgū pieprasītajām prasmēm un tām prasmēm, kuras nodrošina izglītības iestādes. Lai gan privātā izglītība pielāgosies ātrāk, digitalizācijas ietekme uz izglītību nenoliedzami būs jūtama. Lielāku nozīmi iegūs prasme mācīties un pilnveidoties pašam, būt gatavam mācīties arī pēc augstskolas un sirmā vecumā.

Cilvēkiem draud infoaptaukošanās

Jau ir aktualizējusies tāda problēma, ko varētu dēvēt sistēma pret indivīdu. «Atvainojiet, bet Jūs neesat sistēmā!» – šādu frāzi var nākties dzirdēt aizvien biežāk, un gadījumos, kad cilvēks nav kādā no e-sistēmām vai ir kāda sistēmas kļūda, viņš var arī nesaņemt nepieciešamo pakalpojumu, lai cik vajadzīgs tas arī nebūtu. Tiek novērots, ka šādos darba apstākļos jaunās paaudzes vidū ir izplatītāks uzmanības deficīta sindroms, viņiem ir mazāka spēja iedziļināties procesos un problēmās, grūtāk veikt daudzpusīgus darbus un uztvert vairākas lietas vienlaikus.

Mainās arī sabiedrība. Pat esot kopā, cilvēki bieži vien ir vientuļāki, jo gluži vienkārši katrs ir savā sociālajā tīklā. Tā nav tāla nākotne, bet šodienas realitāte. Savu viedokli internetā var paust jebkurš, kas noved pie situācijas, kad informatīvajā telpā saplūst meli un patiesība, reālā dzīve ar atspoguļoto. Cilvēki kļūst atkarīgi no informācijas. Šī nepieciešamība visu laiku uzņemt jaunu informāciju (būt tīklā, ekrānā) tiek salīdzināta ar to pašu efektu smadzenēs, ko rada cukurs un našķi, prasot tos uzņemt vēl un vēl. Tāpēc speciālisti jau šobrīd iesaka ļoti nopietni strādāt pie savas informācijas diētas. Pārbaudiet, cik ilgi, sevišķi brīvajā laikā, jūs katrs spējat izturēt neatverot, neieskatoties kādā no ekrāniem!

Problēmas apzināšanas ir pirmais solis, lai to novērstu, tāpēc vērā ņemams ir pašlaik gatavotais Eiropas Pieejamības akts un citas aktivitātes, kas samazinās ne tikai tās sabiedrības daļas atstumtību, kas netiek līdzi straujajai digitalizācijas attīstībai, bet centīsies novērst vai vismaz samazināt šī procesa negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais analfabētisms ir tikpat slikts kā literārais

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt taksometru vai veikt ēdiena piegādi caur aplikāciju – šīs un daudzas citas ikdienišķās digitālās lietas, kas tik ļoti atvieglo dzīvi, diemžēl nav pieejamas visiem eiropiešiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem.

Tādēļ aizvien aktuālāks ir jautājums, kā mazināt digitālo nevienlīdzību un pārvarēt digitālo plaisu. Vēl aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas nespēj baudīt digitālā laikmeta priekšrocības. Sāp sirds, skatoties uz ļaudīm pasta nodaļās vai banku filiālēs, kuri sēž garās rindās, lai var klātienē samaksāt savus rēķinus, turklāt vēl piemaksājot brangu komisijas maksu, jo paši internetbankā viņi to nespēj izdarīt. Digitālais analfabētisms rada digitālo atstumtību, kas rezultējas sociālajā un ekonomiskajā atstumtībā.

Ja citviet Eiropā digitālās atstumtības galvenais cēlonis ir fiziski nepieejams internets, tad Latvijā tas ir nepietiekamais prasmju līmenis. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, Latvijā 80% mājsaimniecību ir pieejams internets. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju prasmes ir pietiekamas, lai izmantotu visu tā potenciālu. Ar to, ka var atvērt un izlasīt ziņu portālus, ir par maz, lai, piemēram, izmantotu pieejamos e-pakalpojumus, internetbanku vai iesniegtu elektroniski deklarāciju VID. Tā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisija ir identificējusi, ka 45% eiropiešu nav digitālo prasmju, bet 37% strādājošo nav digitālo prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū. Turklāt ir cieša sakarība starp digitālām prasmēm, atalgojumu un to, vai cilvēks vispār spēj atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks, sacīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja - lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek "praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek".

"Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus," uzsvēra Gulbis.

Jautāts, kā kopumā vērtē 5G tīkla attīstību, Gulbis atzīmēja, ka šajā ziņā visa Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā jau ir strādājoši operatoru tīkli.

Pēc viņa teiktā, tā kā Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. "Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas. Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā," viņš atklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Reģionos dod priekšroku mobilajam internetam tā pieejamības dēļ

Db.lv, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot bezvadu tehnoloģijas popularitātei, aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju kā pamata interneta pieslēgumu savai dzīvesvietai izvēlas mobilo internetu (MBB), liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un tirgus izpētes grupas «RAIT Custom Research Baltic» veiktais pētījums. Šobrīd 80% iedzīvotāju, kuriem ir pieslēgts MBB, to izmanto kā pamata interneta pieslēgumu. Ņemot vērā tā pieejamību, to visvairāk izmanto lauku reģiona un Pierīgas iedzīvotāji.

Kopumā šobrīd 33% mājsaimniecību visā Latvijā ir izvēlējušās MBB tehnoloģiju un to skaits katru gadu palielinās par aptuveni 5%.

Visbiežāk par labu mobilā interneta izmantošanai mājās atzīta tehnoloģijas bezvadu priekšrocība un ērtā uzstādīšana, uz ko norāda 39% aptaujas dalībnieku. Gandrīz tikpat daudz jeb 37% respondentu novērtē tehnoloģijas mobilitāti - iespēju to paņemt līdzi dodoties, piemēram, nedēļas nogalē uz laukiem.

«Mobilais mājas internets ir kļuvis par līdzvērtīgu konkurentu fiksētā interneta pieslēgumam un dati liecina, ka šī tendence turpina attīstīties – pēdējo divu gadu laikā par vairāk nekā 15% palielinājies to MBB lietotāju īpatsvars, kam tas ir pamata internets. Mobilajam mājas internetam ir ļoti minimāli ģeogrāfiskie ierobežojumi, tādēļ MBB ir ļoti populārs tieši lauku apvidos, kur cita veida internets nav pieejams vai arī to pievilkt ir ekonomiski neizdevīgi. Tiesa jāatzīst, ka MBB savas mobilitātes un interneta ātruma dēļ gūst aizvien lielāku pieprasījumu arī pilsētās,» informē «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lietuvas IT kompānija Blue Bridge nostiprinās Baltijā

Anda Asere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadu Lietuvas IT kompānija Blue Bridge plāno pabeigt ar nelielu pieaugumu apgrozījumā. Apgrozījums provizoriski paredzams 20 miljonu eiro apmērā

Savukārt 2017. gads gan kompānijai nebija pārāk veiksmīgs, bija neliels kritums apgrozījumā. «Skatoties arī uz mūsu konkurentiem, izskatās, ka samazinājums bija visā tirgū un visiem bija kritums. Viens no iemesliem ir tas, ka bija samazinājums pasūtījumos valsts sektorā. Taču biznesa pusē viss bija ierastajos apjomos,» teic Daļus Butkus (Dalius Butkus), Blue Bridge UAB direktors.

IT kompānijas Blue Bridge pirmsākumi meklējami pirms 26 gadiem, un tolaik uzņēmējdarbība sākās ar datoru tirdzniecību. Uzņēmums dabiski attīstījās un laika gaitā sāka piedāvāt arī dažādus pakalpojumus, risinājumus, pakāpeniski mainījās produktu portfelis, arī darbinieku skaits no viena pieauga līdz teju simt. «Industrija mainījās, un mēs sekojām tās attīstībai. Tagad kompānija nodrošina IT infrastruktūru tādā veidā, kā klientam nepieciešams – kā pakalpojumu, procesu, risinājumu vai tehnoloģiju,» stāsta D. Butkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas telekomunikāciju gigants Huawei prezentējis jauno operētājsistēmu HarmonyOS. Huawei izstrādātā operētājsistēma ir mikro-kernel balstīta, un ir radīta, lai nodrošinātu saskaņotu lietotāja pieredzi visās ierīcēs un scenārijos.

«Mēs uzskatījām, ka ir svarīgi izveidot operētājsistēmu ar uzlabotām starpplatformu iespējām. Bija nepieciešams radīt operētājsistēmu, kuru iespējams izmantot plašā ierīču un platformu lokā. Tādēļ Huawei jaunā operētājsistēma HarmonyOS iemieso visas iepriekšminētās īpašības,» stāsta Huawei Consumer Business Group izpilddirektors Ričards Ju.

HarmonyOS ir viegla, kompakta operētājsistēma ar jaudīgu veiktspēju, kas primāri radīta izmantošanai tādās viedierīcēs kā viedpulksteņos, viedajos ekrānos, viedajās automašīnu sistēmās, kā arī viedajos skaļruņos.

HarmonyOS sniegs jaunas priekšrocības patērētājiem, iekārtu pārdevējiem un izstrādātājiem. Iekārtu pārdevējiem jaunā operētājsistēma palīdzēs ātrāk izmantot priekšrocības, ko sniedz viedās ierīces, 5G, mākslīgais internets un lietu internets (IoT).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti šī gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Gadu iepriekš pieaugums bija aptuveni 15% robežās. Šobrīd vidējais datu patēriņš uz vienu SIM karti "Tele2" tīklā ir 15,2 GB.

Straujš vidējais datu patēriņa pieaugums viedtelefonos novērojams sākot ar šī gada sākumu.

Sava ietekme ir koronavīrusa izraisītajiem apstākļiem, bet ne tikai, jo iedzīvotāju paradumi mainās nepārtraukti un digitālajā vidē regulāri parādās arvien jauni piedāvājumi un pakalpojumi, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un kuru lietošanai nepieciešams mobilais internets.

"Datu patēriņš turpina augt gadu no gada. To mēs redzam gan pēc vidējā datu patēriņa, gan arī bezlimita tarifu plānu pieslēgumu skaita pieauguma. Bezlimita datu plāni šobrīd ir absolūti populārākie," atzīst "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuba trešdien paziņoja, ka tā legalizē privātos bezvadu interneta Wi-Fi tīklus un interneta aprīkojuma, tai skaitā antenu un rūteru, importu, šādi likvidējot vienus no pasaulē stingrākajiem interneta lietošanas ierobežojumiem.

Valsts mediju paziņotais lēmums piešķir legālu statusu tūkstošiem kubiešu, kas mājas apstākļos ir izveidojuši digitālos tīklus ar kontrabandas ceļā ievestu aprīkojumu. Šāda rīcība bija nelegāla, bet varas iestādes pēdējos gados to ir piecietušas.

Tas arī ļaus privātiem uzņēmumiem nodrošināt internetu saviem klientiem, un Kubā būs iespējams atvērt interneta kafejnīcas, kas līdz šim tur praktiski nebija pazīstamas.

Lai gan jaunie noteikumi ļauj pilsoņiem pieslēgties internetam ar savu aprīkojumu un dalīties ar citiem, tie tomēr nemīkstina valsts kontroli pār internetu. Kubas telekomunikāciju monopols «Etecsa» vēl arvien būs vienīgais interneta pakalpojumu sniedzējs Kubā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” gandrīz visas (99%) Rīgā uzstādītās 4G mobilās bāzes stacijas pieslēgs Tet optiskā interneta tīklam, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Šos darbus plānots paveikt jau nākamā gada laikā, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilā interneta, kas pēdējo piecu gadu laikā palielinājies vairāk nekā 30 reizes. 4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots Tele2 mobilo sakaru tīkls.

“Attīstoties dažādiem mobilā interneta pakalpojumiem un strauji pieaugot mobilo datu patēriņam, mēs rūpīgi sekojam līdzi tīkla noslodzei, lai klientiem nodrošinātu nemainīgas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus. Pēdējo divu gadu laikā optiskajam tīklam mēs esam pakāpeniski pieslēguši bāzes stacijas Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī stratēģiski svarīgākajos centros, un tagad ir pienācis laiks arī Rīgai,” atzīst Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Galvaspilsētā, kurā objektīvi ir vislielākais datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no mūsu vairāk nekā 1000 4G bāzes stacijām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele Latvijā piedāvā jaunu veidu, kā kļūt par bankas klientu un saņemt X Smart maksājumu karti, piesakoties pakalpojumam attālināti un neapmeklējot bankas filiāli. Tas iespējams ar viedtālruni, izmantojot Citadeles mobilo lietotni un nosūtot selfiju jeb pašbildi ar pases vai personas apliecības (ID kartes) attēlu.

Ar mobilo lietotni pieteikt bankā kontu un karti iespējams visu diennakti. To var darīt jebkurā vietā, kur pieejami mobilie sakari un internets. Pieteikumā ir trīs soļi - lejupielādēt Citadeles mobilo lietotni, uztaisīt pašbildi jeb selfiju, nofotografēt pasi vai ID karti, norādīt informāciju par sevi. Klientam uz banku pēc tam nav jādodas, jo izgatavoto karti un dokumentus bankas darbinieks nogādā klientam personīgi. Uzrādot ID karti, bankas darbinieks veiks klienta identifikāciju un izsniegs izgatavoto X-smart maksājuma karti.

«Ar šo pakalpojumu mēs turpinām pildīt solījumu par inovācijām. Tomēr līdzšinējās mobilās lietotnes inovācijas bija pieejamas tikai Citadeles klientiem, piemēram, maksājumu apstiprināšana izmantojot biometriju – FaceID, iespēja lietotnē pilnībā pārvaldīt kartes lietošanas režīmus, autorizēti sarakstīties jeb čatot ar banku. Tagad šīs robežas ir nojauktas. Ikviens var saņemt modernus bankas pakalpojumus, neizejot no mājas. Par selfiju vēlos piebilst, ka tā pārbaudei tiek izmantotas mūsdienīgas biometrijas metodes,» teic Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "LMT" un "MikroTik" Rīgas vēsturiskajā tehnoloģiju centrā - VEF apkaimē - kopīgi izveidojuši pirmo 5G laboratoriju Latvijā.

Tajā jau tiek testēti jaunākie 5G tehnoloģiju risinājumi un nupat radīts arī prototips 5G rūterim, kas savienotajām iekārtām nākotnē varēs nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

"Jau vairākus gadus "LMT" kopā ar partneriem strādā ne tikai pie 5G tīkla attīstības un infrastruktūras izveidošanas Latvijā, bet arī izstrādā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G priekšrocības. Šādu jaunu risinājumu radīšanai nepieciešamas gan specifiskas tehniskās zināšanas, prasmes un ekspertīze, gan darbam, pētniecībai un testiem piemērota vide. Lai Latvijā varētu ne tikai dzimt spožas nākotnes tehnoloģiju idejas, bet tās būtu iespējams arī īstenot, kopā ar "MikroTik" esam izveidojuši inovāciju laboratoriju, kurā pieejams 5G tīkls un inovācijas var pārbaudīt darbībā. Šīs laboratorijas izveide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijā radītu tehnoloģisko inovāciju dzīvotspējai, jo tā paver iespējas pilnveidot risinājumus līdz pilnībai, tiem esot vēl izstrādes stadijā. Tas savukārt uzlabo Latvijas IKT uzņēmumu radīto produktu konkurētspēju, kā arī paplašina Latvijas līderības iespējas globālajā tehnoloģiju tirgū," norāda "LMT" prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc daudziem gadiem atkal izdzīvot saviļņojošos notikumus.

Pārsteigt jauno pāri un kāzu viesus kļūst aizvien grūtāk – pateicoties socializācijas portāliem neskaitāmās variācijās redzēta gan pirmā valša pārtapšana akrobātiskā dejā, gan 3D printera izdrukātas tortes ar līgavas un līgavaiņa atveidojumu, gan visvisādas viesu izdarības.

Tomēr tehnoloģijas turpina sagādāt jaunas iespējas, un šogad par kāzu «karstāko inovāciju» solās kļūt virtuālā un papildinātā realitāte. Tehnoloģiju avangardisti jau paspējuši izmēģināt virtuālo realitāti (VR) visai ekstremālās formās. Portāls Wired apraksta Priscilas un Marka gadījumu, kuri iepazinās VR čata telpā Rec Room. Vairākus mēnešus pļāpājuši tiešsaistē ar VR brillēm uz acīm un dzīvē satikušies tikai dažas reizes, abi amerikāņi pēc pāris gadiem apprecējās ceremonijā turpat Rec Room. Pie altāra gan nedevās viņi paši, bet tikai sapucējušies virtuālās pasaules avatāri, kamēr jaunais pāris sēdēja katrs savā mājoklī pie datora četru tūkstošu kilometru attālumā. Priscila un Marks tiek uzskatīti par pirmo pāri, kas iepazinies un apprecējies virtuālajā realitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām tehnoloģiju gigants Apple pasauli iepazīstināja ar vairākiem jauniem produktiem.

Apple prezentēja jaunu datoru Mac Pro. Tika ziņots, ka datora sākumcena būs 5999 dolāri. Tāpat lepni tika paziņots par ekrānu Apple Pro Display XDR ar Retina 6K 32 collu ekrānu, kura cena noteikta 4999 ASV dolāru apmērā. Internets gan ar gluži vai neviltotu sajūsmu uzņēmis jaunumus, ka cena displejam norādīta bez tā statīva, par kuru vēl jāpiemaksā 999 ASV dolāri. Šāda Apple cenu politika likusi sarosīties interneta jokotāju pulciņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, arī 2019. gadā reklāmas apjomi internetā turpinājuši augt.

Tā pieļauj "iMarketings.lv" Digitālās nodaļas vadītājs Sergejs Volvenkins. Tomēr pagaidām dati par 2019. gada reklāmas tirgus apjomiem vēl nav apkopoti un līdz ar to nav iespējams precīzi analizēt tirgus dinamiku. "Jāņem vērā arī fakts, ka pilnībā apkopot un novērtēt kopējo situāciju, nav iespējams, jo "Google" ("Search", "Youtube", "Display") un "Facebook" nesniedz datus par reklāmas apjomiem. Savukārt bez šiem datiem aina nav pilnīga. Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas sniegtajiem datiem 2018. gadā reklāmas apjomi internetā veidoja 23%. Ja būtu zināmi arī "Google" un "Facebook" reklāmas apjomi, esmu pārliecināts, ka tas būtiski mainītu reklāmas apjomu struktūru, un interneta reklāmas daļa, iespējams, varētu sasniegt pat TV līmeni," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ētikas evolūcija vai ētiskās domāšanas paradigmas maiņa?

Laila Cekule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 17.04.2020

Mičiganas Augstākā tiesa spriedumā lietā Dodge pret "Ford Motor Company" stingri nolēma, ka "Ford" ir jādarbojas tā akcionāru, nevis darbinieku un vadītāju interesēs.

Foto: Mary Evans Picture Library/Scanpix/

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.

Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Spītējot Covid-19, Tet izdevies uzrādīt labus rezultātus

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, "Tet" grupas apgrozījums audzis par 8%, sasniedzot 54,4 miljonus eiro, liecina konsolidētie neauditētie dati. Par 58% audzis arī eksporta apjoms, sasniedzot 8,3 miljonus eiro.

Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) gada pirmajā ceturksnī bija 14,9 miljoni eiro.

Straujāko pieaugumu piedzīvojusi "Shortcut" lietotne, datortehnikas apkalpošana un būvniecības bizness.

"Neskatoties uz ārkārtas situācijas radīto ekonomisko spriedzi martā, "Tet" grupas uzņēmumiem ir izdevies uzrādīt labus rezultātus, gan saglabājot pozīcijas pamatpakalpojumiem – interneta un televīzijas nozarē, gan audzējot jaunās biznesa līnijas un eksportu, arvien vairāk uzņēmumiem novērtējot IT ārpakalpojumu nozīmi un iespējas. Valstij nodokļos nomaksāti 12,5 miljoni eiro, un 32,8 miljoni eiro izmaksāti akcionāriem dividendēs par 2019. gadu, tostarp Latvijas Republikai – 16,7 miljoni eiro," informē "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru