Videokameras fiksējušas, ka advokāts Ainārs Platacis pazušanas dienā uz brīdi ieradies savās mājās Baltezerā. Policija atmetusi versiju, ka A. Platacis pazušanu inscenējis, lai slēptos, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Turpat nedēļa pagājusi kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Lai gan viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, policijas pagaidām spēcīgākā darba versija ir, ka pret pretrunīgās lietās iesaistīto advokātu pastrādāts noziegums viņa privātmājā Baltezerā, noskaidrojuši raidījuma veidotāji.

Pirmdienas vakarā pēc septiņiem A. Platacis esot atvadījies no kolēģiem, sakot, ka dodas mājās. Iesēdies biroja melnajā Mercedes automašīnā un devies uz Baltezeru.

Iepriekš izskanējušo informāciju, ka māju tā arī A. Platacis tovakar nav sasniedzis, apgāžot A. Platača kaimiņa uzņēmēja Jūlija Krūmiņa īpašumā uzstādīto videonovērošanas kameru ieraksts. Kamera fiksējusi, ka apmēram 19.40 Platacis tovakar ir iegriezies mājās. Taču pēc nepilnām desmit minūtēm devies atkal prom.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

Sāktais kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību liek domāt, ka pastāv pamatotas aizdomas par iespējamo vardarbību pret pazudušo advokātu Aināru Plataci, ziņo Diena.lv.

Kolēģis juridiskā biroja Platacis un partneri advokāts Aloizs Vaznis uzskata, ka nopietnām raizēm par A.Platača pazušanu ir pamats, jo «Platacis ir ļoti atbildīgs cilvēks. Ir skaidrs, ka tāpat vien viņš nepametīs savu auto neaizslēgtu ceļmalā, ar atslēgu aizdedzē un mobilo telefonu mašīnā».

«Šobrīd policija pieļauj divas iespējas – A.Platacis pēc paša gribas nedod par sevi nekādas ziņas vai arī ir noticis noziedzīgs nodarījums pret viņu. Sīkāku informāciju šobrīd sniegt nevaram,» norādīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākā inspektore Linda Neimane–Zobena.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Policija nav izslēgusi versiju, ka pazudušais advokāts Ainārs Platacis joprojām ir dzīvs, bet kā prioritāro versiju vairs neuzskata, ka advokāts pats aizbraucis un kaut kur slēpjas.

Tā LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Policija neizslēdz, ka viena no versijām ir vardarbība. «Mēs esam gandrīz pārliecināti, ka ir notikusi vardarbība vienā vai otrā veidā, jo laiks ir pagājis pietiekami ilgs,» sacīja V. Voins.

Tomēr cerību, ka advokāts joprojām ir dzīvs, policija nav atmetusi, lai gan tam nav gūts apstiprinājums.

Vienlaikus policija pieļauj, ka A. Platača pazušana, iespējams, varētu būt saistīta ar advokāta privātās dzīves problēmām. Tāda versija tiek izskatīta, bet pašlaik plašāka informācija netiek sniegta.

Db.lv jau ziņoja, ka vairāk nekā nedēļa pagājusi, kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, bet kaimiņa Jūlija Krūmiņa mājas videokameras fiksējušas A. Plataci pēdējo reizi iegriežoties uz 10 minūtēm savās mājās Baltezerā viņa pazušanas vakarā.

Valsts policijā saņemts iesniegums par zvērināta advokāta Aināra Platača pazušanu. Otrdien priekšpusdienā Mucenieku rajonā atrasta automašīna, kuru vadījis advokāts Ainārs Platacis. Viņš pats vēl joprojām ir pazudis bez vēsts un tiek meklēts. Viņa kolēģis Aloizs Vaznis aģentūrai LETA klāstījis, ka mašīnā bijušas gan aizdedzes atslēgas, gan citas A. Platača personīgās mantas.

Kā Diena.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Linda Neimane-Zobena, automašīna atrasta Mucenieku rajonā jau otrdien, bet A. Platacis tiek meklēts, arī aptaujājot iedzīvotājus. Sīkāku informāciju policija pagaidām nesniedz. Platača pazušanu apstiprinājusi arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Ministre atzinusi, ka iesniegums saņemts otrdien pēcpusdienā un sākts kriminālprocess. Ministre piebilda, ka rūpīgi sekos līdzi izmeklēšanai, jo šis neesot parasts gadījums

Bezvēsts pazudušā advokāta automašīna nav bijusi aizslēgta un, pēc kāda vietējā iedzīvotāja novērojumiem, tā konkrētajā vietā nostāvējusi visu nakti. Automašīnā atradušās arī aizdedzes atslēgas un mantas, kas parasti glabājas salonā. "No paša Platača ne vēsts," aģentūrai LETA norādīja Vaznis.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Latvija nākamajā vērtēšanas kārtā ir gatava saņemt labākus Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumus, intervijā atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka pagājušā gada izskaņā notika "Moneyval" plenārsēde, kurā viens no darba punktiem bija arī Latvijas pēcpārbaudes ziņojums. Tas tika pieņemts zināšanai un nolemts, ka Latvijai vairs nav jāatskaitās.

"Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad esam izcilnieki, lai gan izdarīts ir milzīgs darbs un mūsu naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra, izpratne un spējas pašlaik ir augstā līmenī. Tomēr 2018.gadā pieņemtais "Moneyval" ziņojums ir palicis tas pats," sacīja Platacis.

Ziņojumu veido Tehniskās atbilstības daļa, kurā ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas, kurām ir jābūt iestrādātām nacionālajos likumos. Tas ir izdarīts un šī ziņojuma daļa ir pārvērtēta. Savukārt otra ir Efektivitātes daļa, kurā ir 11 rīcības virzieni. "Tur mums spēkā ir 2018.gadā piešķirtie reitingi un līdz ar to, ja kāds finanšu investors skatīsies uz šo dokumentu, tad tajā ir šie negatīvie - tiešām negatīvie - vērtējumi," atzina Platacis.

Gada laikā pēc advokāta Aināra Platača pazušanas policija nopratinājusi 150 cilvēkus, veiktas astoņas ekspertīzes, izmeklēšanā darbojušies arī starptautiski eksperti. Policija pārliecinājusies, ka skandalozās advokāta aizstāvības lietas nav bijušas par pamatu noziegumam pret advokātu, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Lai arī policija atmetusi iespēju, ka Platača pazušana saistīta ar aizstāvības lietām, vienlīdz stipri pašlaik ir uzturētas divas versijas - advokāts pazudis savas profesionālās darbības dēļ, vai arī saistībā ar viņa privāto dzīvi.

Ekspertīzē ar lietuviešu kolēģiem Platača automašīnā atrastas vairāku personu DNS pēdas. Daļa no paraugiem atbilst cilvēkiem, kuri iepriekš braukuši ar šo Mersedesu, tomēr daži vēl aizvien nav identificēti.

Plataci meklē ne tikai Latvijā, bet arī citur. Valsts policija viņu izsludinājusi starptautiskā meklēšanā Eiropas valstīs, arī Krievijā un Baltkrievijā. Taču pagaidām vērtīga informācija nav saņemta.

Valsts policijai (VP), neraugoties uz pūliņiem, joprojām nav izdevies atšķetināt vairākus pēdējo gadu skandalozākos noziegumus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pirms diviem gadiem Jūrmalas centrā nošautā Vjačeslava Stūraiņa lietā izmeklētāji nav tikuši tālāk par slepkavības versijām, savukārt mīklaini pazudušā advokāta Aināra Platača lietā policija nopratinājusi jau vairāk nekā 100 personu.

Db.lv jau vairākkārt rakstījis, ka advokāts A. Platacis mīklaini pazuda pērnā gada 25. maijā Mucenieku rajonā. Policija atrada advokāta automašīnu – tas bija vaļā, atslēga aizdedzē, un mašīnā atradās vairākas mantas.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.

Saeima šodien Tomu Plataci iecēla Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatā.

Iepriekš arī valdība atbalstīja Platača iecelšanu FID vadītāja postenī.

FID jaunais priekšnieks amatā apstiprināts uz pieciem gadiem.

Kā ziņots, Platacis augustā uzvarēja atklātajā konkursā uz FID priekšnieka amatu.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Viņš sacīja, ka informācija par šādiem mēģinājumiem tiek saņemta regulāri. Pašlaik esot novērota tendence Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem nogādāt dažādas luksusa preces.

Vienlaikus mēģinājumi, kā apiet noteiktās sankcijas, esot līdzīgi.

"Cilvēki jātiesā, jāliek cietumā," uz jautājumu, kas būtu jādara, lai novērstu šādus gadījumus, teica Platacis un piebilda, ka tas ir tikai laika jautājums.

Platacis FID priekšnieka amatā tika iecelts 28.septembrī.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Princips «mazāk ir vairāk» darbojas arī reklāmas industrijā, īstenojot zīmola aktivizēšanas pasākumus

«Veiksmes formula, lai noturētos spēcīgāko zīmolu aktivizācijas aģentūru trijniekā, ir spēja piedāvāt tādus risinājumus, kas cenas un izpildījuma ziņā klientam šķiet adekvāti. Tas ir laikmetīgs, radošs, «garšīgs» reklāmas pasākums, kas pasūtītājam patīk. Turklāt ir svarīgi ievērot principu – jo mazāk, jo labāk, reklāmas aktivitātei ir jābūt tik vienkāršai un skaidri saprotamai, lai tā spēj aizraut un ieinteresēt cilvēku piecās sekundēs,» skaidro SIA Abnormal līdzīpašnieks un radošais direktors Raimonds Platacis.

Zīmola aktivizēšanas jeb BTL (Below-the-Line Marketing) reklāmas aģentūra SIA Abnormal kāpinājusi apgrozījumu no 202 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 577 tūkst. eiro 2016. gadā. Šajā gadā uzņēmums prognozē sasniegt 600 tūkst. eiro slieksni. Šāds uzņēmuma izaugsmes temps tam ir ļāvis iekļūt laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Izkārtņu un cita veida reklāmas aprīkojuma ražotājs SIA Kvikworks aktīvāk pievērsies konservatīvā Zviedrijas tirgus iekarošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmos četrus gadus Kvikworks eksporta apjoms no kopējā apgrozījuma bija 2-5%, bet 2015. gadā tas veidoja jau 12%. Šogad apjomu plānots kāpināt.

SIA Kvikworks ražo vizuālo reklāmu – gaismas kastes un burtus, dažādus stendus (interaktīvos, bukletu un informatīvos), dažādus veikalu aprīkojumus, skatlogu noformējumu, izkārtnes, kā arī sarežģītus muzeju eksponātu stendus un citus nestandarta produktus. «Kopš dibināšanas katru gadu uzņēmums ir spējis audzēt apgrozījumu par 10 līdz 20%. 2015. gadā apgrozījums palielinājās par 40%, sasniedzot 800 tūkst. eiro,» stāsta SIA Kvikworks valdes loceklis Andrejs Platacis. Viņš kopā ar domubiedriem šo uzņēmumu izveidoja vēl krīzes laikā. Vairākus gadus viņi bija strādājuši vizuālās reklāmas aģentūrā un nolēma, ka ir ieguvuši pietiekami lielu pieredzes bagāžu, lai izveidotu savu uzņēmumu. Taujāts par konkurences apstākļiem tolaik, A. Platacis atminas, ka sāncensība pēckrīzes posmā bija ļoti liela, bet tā balstījās nevis uz kvalitātes nodrošināšanu, bet zemāku cenu. Klienti bija gatavi pievērt acis uz kvalitātes nepilnībām, bet maksāt par produktu dažus latus mazāk.

Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Par Platacim izteiktiem draudiem jau pirms 14 mēnešiem bijis ierosināts kriminālprocess, taču izbeigts. Pēdējo notikumu kontekstā lietas materiālus policija vērtē atkārtoti.

To intervijā Latvijas radio 1 atzina Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Valdis Voins. Krimināllietu iepriekš policija ierosinājusi pēc paša Aināra Platača iesnieguma. No Platača biroja advokātiem arī pašreiz izmeklējāmās lietas (advokāta pazušanu) kontekstā policija saņēmusi informāciju, ka Aināram Platacim izteikti draudi no sabiedrībā zināmām, augsti stāvošām personām. V. Voins nenosauca šo personu vārdus, taču minēja, ka viņu vārdi bijuši nosaukti masu medijos, kā arī apstiprināja, ka advokāta pazušana, visticamāk, saistāma ar viņa profesionālo darbību.

V. Voins noliedz, ka Platača pazušana varētu būt saistīta ar Daugavpils mēra vietnieka Grigorija Ņemcova slepkavību, lai arī Platacis bija Daugavpils domes deputāta Riharda Eigima advokāts. Policijas priekšnieks arī neatzīst, ka Latvijā atgriežas 90. gadi ar tā laika kriminālajām metodēm, jo kopumā noziedzība samazinoties un arī policijas metodes esot attīstījušās. DB jau rakstīja, ka gandrīz nedēļa pagājusi, kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, bet kaimiņa Jūlija Krūmiņa mājas videokameras fiksējušas Aināru Plataci pēdējo reizi iegriežoties uz 10 minūtēm savās mājās Baltezerā viņa pazušanas vakarā.

Valsts policija vakar no apcietinājuma atbrīvojusi Trasta komercbankas lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.

«Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,» aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.

Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. «Viņam ir noteikti ierobežojumi,» piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.

Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

«Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā,» piebilda Berezins.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Nevar cerēt uz to, ka zvērināts advokāts Ainārs Platacis tiks atrasts dzīvs, raidījumā 900 sekundes norādīja Iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Viņa pastāstīja, ka policija jau daudz ko esot paveikusi šajā lietā, taču vēl esot daudz jāstrādā. Tomēr ministre uzsvēra, ka šis noziegums noteikti tikšot atklāts. Patlaban esot pieaicināti arī citu valstu eksperti.

Tiek veikta arī A.Platača mašīnas ekspertīze, un Lietuvas kolēģi tanī esot atklājuši kādas sievietes DNS. Taču ministre arī piebilda, ka tas nenozīmējot, ka šī sieviete mašīnā bijusi tieši advokāta pazušanas dienā.

L.Mūrniece arī norādīja, ka ir parādījušās jaunas versijas, ko apstiprinot informācija, kura rodas aizvien vairāk un vairāk, taču par konkrētām versijām ministre runāt atturējās. Šobrīd neviens aizturēts arī neesot, bet, kļūstot skaidrāks, kā attīstījusies notikumu gaita.

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju tiesā tiks iesniegtas prasības pret konkrētām fiziskām personām, proti, juridisko personu īpašniekiem, tostarp pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokāts papildināja, ka šādai civilprasībai nebūs nekāda sakara ar politiku. «Tā kā mēs uzskatām, ka šeit ir notikusi kolektīva bezatbildība un solidāra atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm, šāda prasība pret fizisko personu Nilu Ušakovu arī tiks iesniegta,» norādīja Gobzems, paskaidrojot, ka Ušakovs personīgi saskaņā ar likumu ir bijis atbildīgs par Rīgas būvvaldes darbu.

Gobzems sacīja, ka gadījumā, ja tiks rasts finansējums, tiks iesniegtas prasības pret citiem atbildētājiem arī Lielbritānijā un ASV. Prasība ASV varētu tikt iesniegta, kad būs zināms, vai spriedumu varēs izpildīt Latvijā.