Jaunākais izdevums

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem ar bažām gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par nākamo procentlikmju paaugstināšanu, un ir gaidāms, ka ceturtdien procentlikmes pacels arī Anglijas Banka.

ASV un Lielbritānijas centrālo banku mērķis ir iegrožot augošo inflāciju, paceļot procentlikmes.

Arī Zviedrijas centrālā banka otrdien nolēma īstenot straujāko bāzes procentlikmes paaugstinājumu kopš inflācijas mērķa noteikšanas 1993.gadā, tādējādi cenšoties samazināt inflāciju, kuras kāpumu veicina Ukrainas kara negatīvā ietekme. Zviedrijas centrālā banka bāzes procentlikmi palielināja no 0,75% līdz 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pēdējās dienās ietekmē FRS pārstāvju paziņojumi pirms gaidāmā FRS lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem. Ir gaidāms, ka FRS politiku noteicošā Federālā atvērtā tirgus komiteja (FOMC) paziņos savu lēmumu trešdien.

"Tieši tagad tirgus ir gaidīšanas režīmā. Tas gaida, kas notiks no FRS puses," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Un tad investori gaidīs, kā tirgi reaģēs uz šīm ziņām. Tātad šajā stadijā viss ir saistīts ar pasaules centrālajām bankām."

Naftas cenas turpināja kristies. "Spēcīgs ASV dolārs, augošs obligāciju ienesīgums un bažas par pieprasījumu, globālās ekonomikas izaugsmei palēninoties, atkal rada spiedienu uz jēlnaftas cenām," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maiks Hjūsons.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 1,0% līdz 30 706,23 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,1% līdz 3855,93 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 11 425,05 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,6% līdz 7192,66 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,0% līdz 12 670,83 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 5979,47 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 1,5% līdz 84,45 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,5% līdz 90,62 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0024 līdz 0,9977 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1431 līdz 1,1384 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,21 līdz 143,724 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,70 līdz 87,63 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK apstiprina DelfinGroup akcionāriem piederošo uzņēmuma akciju publiskos piedāvājumus

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi divu lielāko AS DelfinGroup akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – iesniegtos prospektus par daļu sev piederošo akciju pārdošanu, izsakot publiskos piedāvājumus.

Tādējādi visiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs iespēja iegādāties līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju.

Akcijas cena biržā šobrīd (20. septembrī uz Nasdaq Riga biržas akciju tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi) ir 1,516 eiro. Tāpat, vadoties pēc Nasdaq Riga datiem, akcijas apjoma vidējā svērtā cena no 2022. gada 12. jūlija līdz 2022. gada 12. septembrim ir bijusi 1,485 eiro. Savukārt, publisko piedāvājumu ietvaros akcijas tiks piedāvātas par 1,44 eiro, tādējādi, saskaņā ar ierasto tirgus praksi šādiem darījumiem, piedāvājot atlaidi no akcijas vidējās svērtās cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Riga biržā sācies pieteikšanās periods DelfinGroup akciju iegādei

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 26. septembrī, Nasdaq Riga biržā sākusies pieteikšanās uz AS DelfinGroup akcionāru publisko piedāvājumu akcijām. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas investori publisko piedāvājumu akcijām varēs pieteikties līdz 5. oktobrim, ieskaitot.

Investoriem būs iespēja iegādāties daļu no diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – SIA L24 Finance un SIA EC finance – piederošajām DelfinGroup akcijām. Akcionāri publisko piedāvājumu ietvaros pārdos līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju, t.i. līdz 11,92% no visām DelfinGroup akcijām. Vienas akcijas cena ir 1,44 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) abus akciju publiskā piedāvājuma prospektus apstiprināja 20. septembrī. Atbilstoši prospektiem, publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju. Akciju publisko piedāvājumu rezultātu paziņošana paredzēta 10. oktobrī, bet iegādāto akciju pārskaitīšana jeb piedāvājuma izpilde plānota 12. oktobrī. Piedāvājuma akcijas tiks piešķirtas proporcionāli (pro-rata) piedāvājuma periodā saņemtajiem iegādes pieteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo IPO startēs 28.jūnijā

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu, kas ļauj Indexo īstenot plānoto akciju piedāvājumu.

Vienas IPO procesā piedāvātās akcijas cena būs 14 eiro, bet akciju parakstīšanās periods būs no šī gada 28. jūnija pulksten 10:00 līdz 11. jūlija pulksten 12:00, informē uzņēmumā.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas par kopējo vērtību 7,49 miljoni eiro. Akcijas cena ir noteikta saskaņā ar Indexo vērtējumu. Akciju iegādei nebūs minimālā limita, proti, investori varēs iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Ar akciju publiskā piedāvājuma palīdzību mēs vēlamies Latvijā izveidot pirmo banku, kas piederēs plašam iedzīvotāju lokam. Līdz šim neviena banka Latvijā nav veidota šādā ceļā un mūsu mērķis ir panākt, lai jaunās Indexo bankas darbība atspoguļotu Latvijas sabiedrības un ekonomikas intereses. Jo vairāk iedzīvotāji un uzņēmēji iesaistīsies Indexo attīstībā, jo precīzāk nākotnes Indexo bankas prioritātes sakritīs ar Latvijas izaugsmes vajadzībām. Pēc IPO noslēguma, mūsu nākamais uzdevums būs turpināt darbu pie bankas licences saņemšanas,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" šī gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegusi straujāko jaunu klientu skaita izaugsmi, piesaistot 14 359 jaunus pensiju otrā un trešā līmeņa plānu klientus, kas ir par 21,3% vairāk nekā gada sākumā, informē "Indexo" pārstāvji.

Kopējais "Indexo" klientu skaits šī gada 30.jūnijā bija 81 883, pretēji 67 524 klientiem gada sākumā. "Indexo" aktīvi pārvaldībā šī gada pirmā pusgada beigās bija 484,5 miljoni eiro pretēji 468,4 miljoniem gada sākumā.

Pēdējā gada laikā, tas ir, kopš 2021.gada 30.jūnija, "Indexo" klientu skaits palielinājies par 45% jeb 25 488, bet aktīvi pārvaldībā gada laikā ir auguši par 32% jeb 118,4 miljoniem eiro.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis norāda, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos "Indexo" piesaistīja gandrīz tikpat jaunu klientu kā visā 2021.gadā kopā, kad jaunu klientu skaits bija 16 468.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Startē Indexo IPO, kurā plānots piesaistīt 7,49 miljonus eiro

Db.lv, 28.06.2022

Indexo valdes loceklis Henriks Karmo (no kreisās) un valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 28.jūnija sākas pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO jeb Initial Public Offering), kura ietvaros Indexo plāno piesaistīt 7,49 miljonus eiro, lai veidotu jaunu banku.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas un vienas akcijas cena būs 14 eiro. Indexo IPO procesā tiek piedāvāti 15% no uzņēmuma pamatkapitāla. Saskaņā ar IPO noteikto cenu, Indexo tirgus kapitalizācija, vai kopējā akciju vērtība būs 49,959 miljoni eiro. Akciju iegādei nav minimālā limita, proti, investori var iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Indexo nākotnes bankas ieceres pamatā ir mērķis panākt finanšu vērtības apriti, kuras centrā būs Latvija – proti, piesaistot vietējo kapitālu no plaša cilvēku loka, mēs izveidosim banku, kas atbalsta Latvijas biznesa izaugsmi un apkalpo Latvijas iedzīvotājus, bet šajā biznesā radīto vērtību iegulda tālākā attīstībā un nodod atpakaļ akcionāriem - Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ar Indexo akciju sākotnējo piedāvājumu mēs aicinām cilvēkus iesaistīties šīs vērtības radīšanā un kļūt par īpašniekiem pašiem savā pensiju pārvaldes uzņēmumā un nākotnē arī bankā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Jānis Šķupelis, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju un naftas cenas ASV un Eiropā pieaug

LETA--AFP, 05.04.2022

Lai gan "Twitter" nav pietiekami liels kapitalizācijas ziņā, lai ietekmētu plašāku akciju tirgu, Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs konstatēja, ka Maska pasīvā investīcija uzlabojusi noskaņojumu akciju tirgos.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, un kāpa arī naftas cenas pēc tam, kad rietumvalstis plānoja noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" uzņēmuma akcijas cena pieauga par vairāk nekā 25% pēc ziņām, ka ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks iegādājies 9,2% jeb aptuveni 73,5 miljonus "Twitter" akciju.

Lai gan "Twitter" nav pietiekami liels kapitalizācijas ziņā, lai ietekmētu plašāku akciju tirgu, Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs konstatēja, ka Maska pasīvā investīcija uzlabojusi noskaņojumu akciju tirgos.

"Tirgus tiešām atbild uz laiku, kad Masks veicis šo pirkumu, un pieņēmumu, ka tas ir iedrošinošs signāls par to, ka ilgtermiņa investīciju iespējas var kļūt pieejamas," sacīja O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par gandrīz 2%, ko sekmēja "Amazon", "Apple" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītājs IPAS “Indexo” 15.jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ir iesniedzis plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta izskatīšanas FKTK, apstiprinoša lēmuma gadījumā, nekavējoties tiks paziņots IPO uzsākšanas datums, piedāvāto akciju parakstīšanās laiks, akciju cena un citas darījuma detaļas. "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis trešdien IPO veltītajā pasākumā prognozēja, ka IPO varētu sākties 28.jūnijā.

Prospekts ir Indexo IPO pamatdokuments, kurā pieejama informācija par IPO piedāvāto akciju skaitu, cenu, kā arī citiem finanšu parametriem un akciju sadales (allocation) principiem. Dokumentā detalizēti aprakstītas arī uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķi, tostarp jaunas bankas izveides plāni, un to finanšu pamatojums. Tāpat prospekts iepazīstina ar Indexo pārvaldības modeli, risku politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābijas valsts naftas un dabasgāzes kompānija "Saudi Aramco" trešdien kļuva par pasaules vērtīgāko uzņēmumu, pārspējot ASV tehnoloģiju milzi "Apple", jo augošās naftas cenas izraisīja šī uzņēmuma akciju cenu kāpumu, bet tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas kritās.

"Saudi Aramco", kas tiek uzskatīta par lielāko naftas ieguves kompāniju pasaulē, bija 2,42 triljonus dolāru vērta, balstoties uz tās akciju cenu biržas tirdzniecības sesijas noslēgumā.

"Apple" akciju cena pēdējā mēneša laikā ir kritusies. Trešdien beidzoties oficiālajai tirdzniecības sesijai, šīs kompānijas vērtība bija 2,37 triljoni ASV dolāru.

"Apple" akciju cena kritās par spīti tam, ka "Apple" peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos bija labāka par gaidīto, pastāvot spēcīgam patēriņa pieprasījumam.

"Saudi Aramco" nesen ziņoja, ka tās tīrā peļņa pērn pieaugusi par 124%. Pasaules ekonomikai sākot atkopties no Covid-19 pandēmijas, uzņēmuma tīrā peļņa 2021.gadā pieaugusi līdz 110 miljardiem dolāru salīdzinājumā ar 49 miljardiem 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, savukārt eiro vērtība kāpa pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņojuma, ka ECB līdz septembrim varētu izbeigt negatīvu procentlikmju laikmetu.

Akciju cenas Volstrītā, kas šogad lielākoties bija kritušās, pirmdien pieauga un noslēdza tirdzniecības sesiju ar solīdu kāpumu.

"Šī ir diena, kad [akciju] tirgus beidzot spēja atvilkt elpu, vismaz pagaidām," sacīja "National Securities" stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas pozitīvi reaģēja uz ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ka viņš apsver atcelt daļu no importa nodevām, kuras iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica Ķīnas precēm.

Baidens arī paziņoja, ka 13 valstis ir apvienojušās AS vadītā Āzijas-Klusā okeāna tirdzniecības iniciatīvā.

Daži tirgu novērotāji arī norādīja uz tehniskiem faktoriem, kas vedina uzskatīt, ka akciju cenas var būt sasniegušas īstermiņa minimumu un tām vajadzētu pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās un naftas cenas pasaulē otrdien kritās, savukārt eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, padziļinoties bažām par recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā pieauga, atsākoties tirdzniecībai pēc ASV Neatkarības dienas brīvdienām.

"Bailes par pasaules ekonomikas veselīgumu izplatās, tāpēc mēs redzam akciju, energoresursu un rūpniecisko metālu cenu ievērojamu krišanos," sacīja "Equiti Capital" tirgus analītiķis Deivids Madens.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās līdz 20 gadu zemākajam līmenim, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvu procentlikmju pacelšanu pretstatā Eiropas Centrālās bankas (ECB) iecerēm par pieticīgāku procentlikmju palielināšanu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par gandrīz 10%, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena kritās par 8,8%, pirmoreiz apmēram divu mēnešu laikā noslīdot zem 100 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, akciju tirgiem gaidot svarīgu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju celšanu pēc prognozēm, ka tās varētu tikt paceltas straujāk, nekā bija gaidāms.

Tirgos ir valdījis satraukums, kopš piektdien publicēti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenas maijā kāpušas par 8,6% salīdzinājumā ar 2021.gada maiju, kas ir straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 1981.gada decembra. To sekmēja energoresursu un pārtikas cenu palielināšanās, tostarp kara Ukrainā dēļ.

Investori gaida FRS trešdienas sanāksmi. FRS bija devusi signālus par plāniem trešdien pacelt procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, tomēr ir prognozēta to pacelšana par 0,75 procentpunktiem.

"Izskatās, ka [procentlikmes] tiks paceltas par 75 bāzes punktiem. Mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka FRS gribētu precizēt šo prognozi. Faktiski, ja FRS paliktu pie [procentlikmju] pacelšanas par 50 bāzes punktiem, tirgus varētu būt vīlies," sacīja "LPL Financial" galvenā akciju stratēģe Kvinsija Krosbija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pirmdien kritās līdz ar akciju cenām Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par Covid-19 viļņa pastiprināšanos Ķīnā.

ASV akciju cenas pieauga pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks noslēdza vienošanos par mikroblogošanas platformas "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru.

Masks par 44 miljardiem dolāru nopērk Twitter 

Mikroblogošanas platforma "Twitter" pirmdien apstiprināja, ka kompānija par 44 miljardiem dolāru...

Jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 3%, pieaugot bažām par Ķīnā Covid-19 dēļ noteiktajiem lokdauniem. Naftas cenas, kas denominētas ASV dolāros, arī ietekmēja augstāks dolāra kurss.

Parīzes biržas indekss kritās par 2,0% pēc tam, kad Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja prezidents Emanuels Makrons. Viņam tagad jāapvieno dziļi sašķeltā nācija pirms parlamenta vēlēšanām, kurās viņš var zaudēt kontroli pār parlamentu.

Akciju cenas Volstrītā dienas lielāko daļu bija kritušās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu pēc tam, kad tika paziņots par "Twitter" pārdošanu Maskam. Pēc šī paziņojuma "Twitter" akcijas cena pieauga par 5,7%.

Investori ir piesardzīgi pirms gaidāmās tehnoloģiju milžu "Apple", "Amazon" un "Microsoft" peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 34 049,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4296,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 13 004,85 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien saruka par 1,9% līdz 7380,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 1,5% līdz 13 924,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 2,0% līdz 6449,38 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien saruka par 3,5% līdz 98,54 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 4,1% līdz 102,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0790 līdz 1,0716 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2839 līdz 1,2744 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 128,50 līdz 128,15 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 84,04 līdz 84,05 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tribults neplīst?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē trešdien kritās, turpinoties bažām par ekonomikas recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu. Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja sarukt, tuvojoties abu valūtu paritātei.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokols apstiprināja ASV centrālās bankas stingru nostāju pret inflāciju.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā uz neilgu laiku noslīdēja zem 100 ASV dolāriem par barelu. Zem simboliskās atzīmes palika arī WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā.

Analītiķi ir prognozējuši, ka "Brent" markas jēlnaftas cena šogad varētu nokristies līdz 65 dolāriem par barelu, ja lejupslīde pasaules ekonomikā ieilgs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza jaunu 20 gadu zemāko punktu, tirgu dalībniekiem bažījoties par recesiju eirozonā un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēnāku rīcību procentlikmju pacelšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konservatīvie pensiju plāni saviem investoriem Latvijā zaudējuši kaudzi naudas. Tas ir, nemaz nerunājot par šī brīža vairāk nekā šausmīgā visu krājēju bieda un ienaidnieka – inflācijas – nodokli.

Šī gada pirmajā pusē bedrē vēlās cenas pasaules lielākajos akciju tirgos. Turpinoties vasarai, akciju cenas atguvušās, lai gan pārliecību, ka šis pieaugums būs noturīgs, diez vai uz visu ekonomikas un ģeopolitisko problēmu fona var raksturot kā ļoti spēcīgu. Centrālajām bankām sākot karot ar inflāciju, augstāk ceļojušas arī parādu procentu likmes.

Ja, piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušā gada nogalē bija negatīvs un atradās pie -0,4% atzīmes, tad tagad tas atrodas pie 1,32%. Savukārt ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,4% virs 3% līmeņa. Ja obligāciju ienesīgums aug, tad sarūk šo vērtspapīru cena. No šī visa var secināt, ka bijis maz vietu, kur no cenu krituma šogad noslēpties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV biržās akciju cenas pirmdien lielākoties kritās.

Analītiķi norāda, ka eirozonā akciju tirgus investori ir nobažījušies, ka dabasgāzes cenu kāpums var izraisīt recesiju. Šīs bažas arī veicināja eiro kursa kritumu, tam pirmdien sasniedzot zemāko līmeni 20 gadu laikā. Eiro vērtība samazinājās zem ASV dolāra vērtības. Iepriekšējo reizi tas notika jūlijā.

Savukārt investori aiz okeāna ir satraukti par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma varētu turpināt agresīvi palielināt bāzes procentlikmi, cīnoties pret augsto inflāciju. Šīs bažas veicināja akciju cenu kritumu un dolāra kursa kāpumu.

Naftas cenas pirmdien samazinājās, pieaugot cerībām, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, tāpēc pasaules tirgos atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas kritās, investoriem izvērtējot jaunus Rietumvalstu pasākumus spiediena izdarīšanai uz Krieviju.

Briselē notika NATO, G7 un Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmes. ASV paziņoja par jaunām sankcijām pret Krievijas likumdevējiem, oligarhiem un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī sāka gatavot likumprojektu par Krievijas zelta rezervju iesaldēšanu aptuveni 132 miljardu ASV dolāru (111,6 miljardu eiro) vērtībā.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās. Volstrītā visi trīs galvenie indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Analītiķi daļēji saistīja akciju cenu kāpumu Volstrītā ar Rietumvalstu demonstrēto vienotību Briselē pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Es uzskatu, ka NATO koordinācija un cerība uz kāda veida pamieru varbūt veicina akciju cenu palielināšanos," sacīja "Bokeh Capital Partners" galvenais investīciju pārzinis Kims Forests.

Komentāri

Pievienot komentāru