ASV akciju cenas trešdien pieauga, bet dolāra kurss samazinājās, reaģējot uz Federālās rezervju sistēmas lēmumu par pusi procentpunkta palielināt bāzes procentlikmi un paziņojumu, ka lielāks procentlikmes paaugstinājums nav gaidāms.

Lai samazinātu inflāciju, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta.

Pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,5 procentpunktiem - līdz 0,75-1%.

Iepriekšējo reizi bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts martā, kad tas tika palielināts par pusi procentpunkta. Pirms tam bāzes procentlikmes mērķrādītājs nemainīgā līmenī bija kopš 2020.gada marta, kad tas tika samazināts, lai atbalstītu valsts ekonomiku koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Atvērtā tirgus komiteja trešdien arī nolēma, ka no 1.jūnija FRS sāks samazināt savu deviņu triljonu dolāru vērto obligāciju portfeli.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek saglabāts 5-5,25% līmenī.

Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2007.gada.

Nolūkā panākt, lai gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim, FRS bāzes procentlikmi regulāri bija palielinājusi jau kopš pagājušā gada marta. Tā tika paaugstināta desmit reizes pēc kārtas.

Šogad bāzes procentlikmes mērķrādītājs palielināts trīs reizes. Februārī, martā un maijā tas tika paaugstināts par ceturtdaļu procentpunkta.

Pagājušajā gadā bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts septiņas reizes. Mērķrādītājs tika palielināts martā un maijā, abas reizes to paaugstinot par pusi procentpunkta, kā arī jūnijā, jūlijā, septembrī un novembrī, kad tas tika palielināts par trim ceturtdaļām procentpunkta. Savukārt decembrī tas tika paaugstināts par pusi procentpunkta.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem ar bažām gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par nākamo procentlikmju paaugstināšanu, un ir gaidāms, ka ceturtdien procentlikmes pacels arī Anglijas Banka.

ASV un Lielbritānijas centrālo banku mērķis ir iegrožot augošo inflāciju, paceļot procentlikmes.

Arī Zviedrijas centrālā banka otrdien nolēma īstenot straujāko bāzes procentlikmes paaugstinājumu kopš inflācijas mērķa noteikšanas 1993.gadā, tādējādi cenšoties samazināt inflāciju, kuras kāpumu veicina Ukrainas kara negatīvā ietekme. Zviedrijas centrālā banka bāzes procentlikmi palielināja no 0,75% līdz 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pēdējās dienās ietekmē FRS pārstāvju paziņojumi pirms gaidāmā FRS lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem. Ir gaidāms, ka FRS politiku noteicošā Federālā atvērtā tirgus komiteja (FOMC) paziņos savu lēmumu trešdien.

Akciju cenas trešdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta.

ASV centrālā banka veica šādu procentlikmes paaugstināšanu trešo sanāksmi pēc kārtas. Pirms tās paziņojuma par šo lēmumu akciju cenas Volstrītā bija augušas, sekojot kāpumiem vadošajās Eiropas biržās un kritumiem Āzijas biržās.

Tirgi jau bija paredzējuši vēl vienu ievērojamu procentlikmes paaugstināšanu, bet nebija gatavi FRS Atvērtā tirgus komitejas prognozei, ka bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk.

FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ir nepieciešama "ierobežojoša" monetārā politika, lai panāktu gada inflācijas samazināšanos līdz 2% līmenim. Viņš atzina, ka šādi soļi inflācijas samazināšanai nozīmēs lēnākas ekonomikas izaugsmes un augstāka bezdarba periodu.

ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, akciju tirgiem gaidot svarīgu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju celšanu pēc prognozēm, ka tās varētu tikt paceltas straujāk, nekā bija gaidāms.

Tirgos ir valdījis satraukums, kopš piektdien publicēti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenas maijā kāpušas par 8,6% salīdzinājumā ar 2021.gada maiju, kas ir straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 1981.gada decembra. To sekmēja energoresursu un pārtikas cenu palielināšanās, tostarp kara Ukrainā dēļ.

Investori gaida FRS trešdienas sanāksmi. FRS bija devusi signālus par plāniem trešdien pacelt procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, tomēr ir prognozēta to pacelšana par 0,75 procentpunktiem.

"Izskatās, ka [procentlikmes] tiks paceltas par 75 bāzes punktiem. Mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka FRS gribētu precizēt šo prognozi. Faktiski, ja FRS paliktu pie [procentlikmju] pacelšanas par 50 bāzes punktiem, tirgus varētu būt vīlies," sacīja "LPL Financial" galvenā akciju stratēģe Kvinsija Krosbija.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, mazinoties investoru cerībām par drīzu procentlikmju pazemināšanu un pieaugot saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par ekonomikas izaugsmi.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārstāvis Kristofers Volers atzina, ka FRS varēs šogad pazemināt procentlikmes, bet piebilda, ka tās "jāpazemina metodiski un uzmanīgi".

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Roberts Holcmans pirmdien Davosā atzina par iespējamu, ka procentlikmes šogad netiks pazeminātas. Iepriekš bija prognozēta ECB procentlikmju pazemināšana aprīlī.

Akciju cenas Eiropas un Ziemeļamerikas biržās 2023.gada beigās pieauga, jo inflācijas samazināšanās vedināja investorus prognozēt, ka FRS gatavojas šogad vairākkārt pazemināt procentlikmes un šim piemēram var drīz sekot ECB un Anglijas Banka.

Lai samazinātu inflāciju, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta.

Pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,5 procentpunktiem - līdz 0,75-1%.

Iepriekšējo reizi bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts martā, kad tas tika palielināts par pusi procentpunkta. Pirms tam bāzes procentlikmes mērķrādītājs nemainīgā līmenī bija kopš 2020.gada marta, kad tas tika samazināts, lai atbalstītu valsts ekonomiku koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Atvērtā tirgus komiteja trešdien arī nolēma, ka no 1.jūnija FRS sāks samazināt savu deviņu triljonu dolāru vērto obligāciju portfeli.

Preses konferencē pēc Atvērtā tirgus komitejas sēdes FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka Atvērtā tirgus komiteja varētu nolemt paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta arī "pāris nākamajās sanāksmēs". Nākamās sanāksmes paredzētas jūnijā un jūlijā.

Eiropas akciju cenas otrdien pieauga, ko sekmēja cerības uz ekonomikas atkopšanos, bet Volstrītā akciju cenas mainījās dažādos virzienos, investoriem fokusējoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas sanāksmi šonedēļ.

Ziņas, ka vairākas Eiropas valstis ir apturējušas Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu sakarā ar ziņām par trombozes gadījumiem Eiropā, maz ietekmēja investoru noskaņojumu Eiropā.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) otrdien paziņoja, ka ir "stingri pārliecināta" par to, ka ieguvumi no "AstraZeneca" vakcīnas atsver potenciālo blakņu riskus.

Volstrītas indekss "Nasdaq" nedaudz pieauga, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās pēc iepriekš sasniegtiem rekordiem.

Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijas "Nokia" akcijas cena pieauga par mazāk nekā 0,1% pēc kompānijas paziņojuma, ka tā divu gadu laikā likvidēs līdz 10 000 darbavietu jeb 11% no kopējā darbavietu skaita.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pārsvarā pieauga, globālajiem akciju tirgiem piesardzīgi sākot tirdzniecības nedēļu pirms ļoti gaidītas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, ko sekmēja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka.

"Apple", "Facebook" un "Netflix" akciju cenas pieauga par vismaz 1%.

Šīs nedēļas pasākumu kalendārā dominē FRS divu dienu sanāksme. Ir gaidāms, ka tajā FRS saglabās savu pašreizējo monetāro politiku, nemainot procentlikmes, bet FRS vadītājam Džeromam Pauelam preses konferencē pēc sanāksmes noslēguma trešdien būs jāatbild uz daudziem jautājumiem par cenu kāpumu.

Pauels varētu no jauna apliecināt, ka FRS modri sekos cenu spiedienam, un uzsvērt, ka ASV centrālajai bankai ir līdzekļi inflācijas iegrožošanai.

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma sākt samazināt savu stimulu programmu, bet Eiropas un Āzijas biržā akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem ceturto dienu pēc kārtas. Londonas biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, un neliels kāpums bija Frankfurtes biržas indeksam.

Pasaules naftas cenas kritās par vairāk nekā 3%.

FRS vadītājs Džeroms Pauels palika pie sava viedokļa, ka negaidīti augstā inflācija samazināsies 2022.gada otrajā pusgadā, un sacīja, ka ASV centrālā banka "var būt pacietīga", neceļot procentlikmes.

Vēl pirms FRS paziņojuma tika publicēti jauni dati, kas rāda, ka ASV ekonomikas atveseļošanās turpinās. ASV privātajā sektorā oktobrī tika radīts 571 000 darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā oktobrī tiks radīti 400 000 darbavietu.

Akciju cenas pasaulē pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms šonedēļ gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas sanāksmes, investoriem cerot, ka FRS piebremzēs savus procentlikmju paaugstināšanas plānus.

Akciju cenas Eiropā pārsvarā pieauga, bet Parīzes biržas indekss saruka pēc ziņām par rekordaugstu eirozonas inflāciju un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Volstrītā akciju cenas kritās.

"Ir gaidāms, ka tirgus nestabilitāte saglabāsies augsta visu nedēļu, jo investoriem ir daudz ko apdomāt," sacīja "ActivTrades" analītiķis Pjērs Verē.

Investori bija cerīgi noskaņoti, pateicoties ziņām, ka ASV centrālā banka varētu piebremzēt procentlikmju celšanu, ko tā veic ar mērķi iegrožot augsto inflāciju. Ir gaidāms, ka FRS trešdien paziņos par bāzes procentlikmes pacelšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to ceturto reizi pēc kārtas.

Citas centrālās bankas pēdējā laikā ir izrādījušas gatavību pāriet uz mazāk strauju procentlikmju paaugstināšanu, tomēr ir gaidāms, ka Anglijas Banka ceturtdien atkal ievērojami pacels procentlikmes.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc labu ASV ekonomikas izaugsmes datu publiskošanas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt procentlikmes.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem pēc ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotiem datiem, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 3,3%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme par prognozēto.

Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV ekonomika ceturtajā ceturksnī palielināsies par 2%.

ASV ekonomikas izaugsmi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja iedzīvotāju patēriņa, eksporta un valsts izdevumu palielināšanās.

Šie dati vairoja cerības, ka ASV ekonomika virzās uz "mīkstu piezemēšanos", lai izvairītos no recesijas, par spīti Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanām.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, turpinoties cerībām uz globālās procentlikmju paaugstināšanas izbeigšanu, bet Eiropas un Āzijas biržās pārsvarā bija akciju cenu kritums, ko noteica bažas par vāju ekonomikas izaugsmi.

Bažas par vāju ekonomikas izaugsmi arī veicināja naftas cenu samazināšanos par apmēram 4%.

Galvenie Volstrītas indeksi pieauga, investoriem sekojot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēju runām šonedēļ.

Akciju cenas pagājušonedēļ bija pieaugušas pēc tam, kad FRS saglabāja procentlikmes nemainīgas un FRS vadītājs Džeroms Pauels pieļāva iespēju, kas ASV centrālajai bankai vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes, lai samazinātu inflāciju līdz izvirzītajam 2% mērķim.

Dati par lēnāku ASV darba tirgus izaugsmi palīdzēja stiprināt tirgus gaidas, ka procentlikmes jau ir sasniegušas maksimumu un var tikt pazeminātas drīzāk, nekā iepriekš tika gaidīts.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, mazinoties bažām par problēmām banku nozarē, bet naftas cenas krasi saruka recesijas risku dēļ.

Akciju cenas atkopās pēc tam, kad tirgus nedēļas sākumā bija satricinājis divu ASV reģionālo komercbanku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" krahs, kurš lika varas iestādēm veikt ārkārtējus pasākumus ar mērķi novērst problēmu izplatīšanos banku nozarē.

"First Republic Bank" un citu reģionālo banku akciju cenu kāpums otrdien veicināja galveno Volstrītas indeksu palielināšanos. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1,7%.

Akciju cenu kāpums Volstrītā sekoja līdzīgai tendencei Eiropas biržās. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Investori arī reaģēja uz Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem, ka gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 6% salīdzinājumā ar 6,4% janvārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada septembra, turklāt inflācijai kritums fiksēts astoto mēnesi pēc kārtas.

Pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, ka FRS saglabās bāzes procentlikmi pašreizējā rekordzemajā līmenī Volstrītā kāpa akciju cenas, savukārt Eiropas akciju biržās trešdien nebija vienotas tendences.

Kā tika prognozēts, FRS Atvērtā tirgus komiteja divu dienu sēdes noslēgumā trešdien nolēma saglabāt bāzes procentlikmes mērķrādītāju pašreizējā rekordzemajā 0-0,25% līmenī. Pauels norādīja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma, pirms ASV ekonomIka būs pārvarējusi pašreizējo krīzi. Reaģējot uz Pauela izteikumiem, dolāra kurss turpināja kritumu.

"Pauela izteikumi liecina, ka FRS būs gatava atbalstīt izaugsmi, nepieciešamības gadījumā veicot turpmākus pasākumus, un tas ir iedrošinājums akciju tirgus "buļļiem"," norādīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 26 539,57 punktiem, indekss "Standard & Poor"s 500" kāpa par 1,2% līdz 3258,44 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,4% līdz 10 542,94 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

FRS ar savu lēmumu, kas jau bija gaidāms, atlika vēl vienu procentlikmju paaugstināšanu, bet tā ir iespējama vēl šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels atkal atteicās paziņot par procentlikmju paaugstināšanas cikla izbeigšanu.

FRS publiskotas prognozes paredz vēl vienu procentlikmju paaugstināšanu 2023.gadā un divas procentlikmju samazināšanas 2024.gadā. Iepriekš bija prognozēts, ka nākamgad procentlikmes tiktu samazinātas četras reizes.

"ASV ekonomika ir pārāk spēcīga, un šis procentlikmju paaugstināšanu cikls turpināsies daudz ilgāk, nekā Volstrīta gribētu," sacīja OANDA analītiķis Edvards Moja.

Ceturtdien lēmumus par procentlikmēm pieņems centrālās bankas Lielbritānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Turcijā, Indonēzijā un Dienvidāfrikā.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) apstiprināja, ka plāno tuvākajos mēnešus pazemināt procentlikmes. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā kritās.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta," preses konferencē paziņoja FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS tomēr neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā, neraugoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, kas pārsniedza aplēses.

Šīs prognozes saglabāšana ļāva tirgum "atviegloti nopūsties", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs. Viņš piebilda, ka investori arī apsveica Pauela vērtējumu par ekonomiku kā relatīvi spēcīgu.

FRS arī mainīja savu ekonomikas prognozi, palielinot ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1,4% līdz 2,1%.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā kritās dienu pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumiem monetārās politikas jomā un pirms tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas.

Tirgus dalībnieki šonedēļ ir nogaidīšanas režīmā, lai gan ir paredzams ekonomiskās aktivitātes pieaugums otrajā pusgadā un nākamgad, pateicoties vakcinācijai pret Covid-19 un uzņēmējdarbības ierobežojumu mīkstināšanai.

Ir gaidāms, ka FRS atkārtos savu solījumu saglabāt ultrazemas procentlikmes līdz savu nodarbinātības un inflācijas mērķu sasniegšanai, kad otrdien noslēgsies tās divas dienas ilgā sanākme par monetārās politikas jautājumiem.

ASV centrālās bankas paziņojums tiks uzmanīgi izpētīts, meklējot pazīmes par ASV ekonomikas stāvokli un aizņemšanās izmaksu turpmāko kursu.

FRS sanāksmes ir svarīgas investoriem, kuri turpina bažīties, ka gaidāmā spēcīgā ekonomikas atkopšanās sekmēs cenu kāpumu un liks FRS politikas noteicējiem pacelt rekordzemās procentlikmes, ievadot to celšanu visā pasaulē.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, tirgiem fokusējoties uz centrālajām bankām un to lēmumiem par procentlikmēm laikā, kad inflācija vēl arvien ir augstā līmenī.

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien iepauzēs procentlikmju paaugstināšanu, lai dotu savas politikas noteicējiem vairāk laika novērtēt līdzšinējo procentlikmju paaugstināšanu ietekmi uz ekonomiku un bankām.

Dienu pēc tam Eiropas Centrālā banka (ECB) gandrīz droši paaugstinās procentlikmes, turpinot cīņu pret inflāciju pat apstākļos, kad eirozona ir ieslīdējusi recesijā.

Šonedēļ ir gaidāmi arī Japānas un Ķīnas centrālo banku paziņojumi par savu monetāro politiku. Kanāda un Austrālija pagājušonedēļ pacēla procentlikmes.

FRS lēmums tiks pieņemts dienu pēc ASV patēriņa cenu inflācijas datu publicēšanas, kurai var būt svarīga loma FRS amatpersonu viedokļa noteikšanā.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien trešo sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā padome pauž pārliecību, ka pašreizējās ECB procentlikmes ir tādas, kas pietiekami ilgā laika periodā veicinās inflācijas atgriešanos 2% mērķa līmenī.

Padome norāda, ka "saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi tās iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu".

"Izņemot ar enerģijas cenām saistīto augšupvērsto bāzes efektu ietekmi uz kopējo inflāciju, joprojām vērojama pamatinflācijas krituma tendence, un turpinās agrāko procentlikmju paaugstinājumu spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Stingri finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju," konstatē padome.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.