Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

“Vai tiešām lodēšana pie jums joprojām ir roku darbs?” Tieši šo jautājumu mēs dzirdam visbiežāk no viesiem, kas apmeklē mūsu rūpnīcu Daugavpilī. Jā, mēs ne tikai daļu darba veicam ar rokām, bet arī produktu kvalitāti pārbaudām pilnīgi visiem produktiem, nevis izlases kārtībā.

Mākslīgais intelekts (MI) mūsu gadījumā palīdz risināt uzdevumus, kas saistīti ar procesu digitalizāciju, piemēram, palīdz piemeklēt labāko programmatūru, kas bez MI rīkiem aizņemtu krietni vairāk laika.

Mūsu uzņēmumā strādā 130 cilvēki, no tiem apmēram 40% veic dažādus darbus ar rokām un šobrīd ir grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņus tuvāko desmit gadu laikā spētu aizvietot mākslīgais intelekts. Protams, kā augsto tehnoloģiju kompānijas pārstāve, es ticu tehnoloģiskajam izrāvienam, jo tieši to īpaši straujā tempā mēs jau vērojam kopš brīža, kad parādījās internets deviņdesmito gadu sākumā. Un tomēr ne visas profesijas ir apdraudētas. Tas ir saistīts ar kvalitāti, individuāliem pasūtījumiem un augstas precizitātes zinātnēm.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

Mājas apsaimniekošanas platforma DoBu, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts un kas jau zināma kaimiņvalsts Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, šī gada pavasarī savu MI programmatūru piedāvās jauniem attīstības projektiem arī Latvijā.

Jaunuzņēmums jau parakstījis pirmo līgumu ar topošā Rīgas dzīvojamā rajona “Parka Kvartāls” attīstītājiem - Reterra un Invego.

DoBu palīdz nekustamo īpašumu attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt garantijas problēmas un incidentus, vienlaikus palīdzot mājokļu īpašniekiem saņemt tūlītējas atbildes par savu jauno mājokli. Turklāt DoBu vienkāršo ziņošanu un garantijas gadījumu izsekošanu un atgādina par nepieciešamību veikt apkopi.

"Līdz šim mājokļu īpašniekiem, kuri pārvācas uz jauno māju, tika izsniegti simtiem dokumentu, kuri netika izlasīti, un tā vietā jautājumi tika uzdoti dažādām atbildīgajām pusēm, kurām bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sniegtu atbildes. Ar mākslīgā intelekta palīdzību DoBu platforma sniedz tūlītējas atbildes uz mājokļu īpašnieku jautājumiem, pamatojoties uz viņu mājokļa specifiku un nepieciešamības gadījumā pievienojot atbilstošus rasējumus un attēlus. Tas būtiski ietaupa attīstītāju laiku un citus resursus klientu jautājumu risināšanā, un, atšķirībā no cilvēkiem, mākslīgais intelekts reaģē uzreiz un ir pieejams jebkurā diennakts laikā,” skaidro Rasmuss Merirands (Rasmus Merirand), DoBu dibinātājs, piebilstot, ka DoBu sniedz mājokļu īpašniekiem atbildes gan par ikdienišķām situācijām, gan sarežģītākiem jautājumiem.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Lai gan lielai daļai no mums programmēšana šķiet ļoti sarežģīta joma, patiesībā tā ir komandu došana datoram tam saprotamā veidā. Taču, pateicoties mākslīgajam intelektam, lai kļūtu par programmētāju, nav jāapgūst kāda no programmēšanas valodām, piemēram, Java vai Python.

Komandas datoram var dot arī mums ierastā komunikācijas veidā, kļūstot par programmētāju piecu minūšu laikā, pat nezinot, ko nozīmē “kodēt”. Mākslīgais intelekts šobrīd būtiska maina pieprasījumu pēc programmētājiem un izmaksas, ar ko nākas rēķināties, lai izveidotu mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu interaktīvu rīku. Lietas, kurās savulaik bija jāinvestē 30 000 līdz 50 000 eiro, šobrīd iespējams īstenot arī par dažiem simtiem eiro.

Nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams

Mūsdienās programmēšana ir iespējama arī bez programmēšanas valodu apguves – teju ikviens var radīt mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu digitālo produktu, vienkārši aprakstot to ar vārdiem. Viens no rīkiem, kas ļauj to īstenot, ir “Lovable”, tas ir kā dizainers un programmētājs vienā, kam var vienkārši izstāstīt, ko nepieciešams izveidot. Plašāk par rīka izmantošanu ir iespējams uzzināt biedrības “Riga TechGirls” bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, un iemēģināt roku tā izmantošanā praksē. Šis ir viens no rīkiem, kas būtiski maina programmēšanas nozari. Ja vēl pirms gada, lai izveidotu, piemēram, interaktīvu platformu klientu datu pārvaldībai, uzņēmumam vajadzēja piesaistīt IT speciālistu vai slēgt līgumu ar kompāniju, kas nodrošina šādus pakalpojumus, šobrīd nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams, piemēram, “man vajag CRM rīku, kas palīdz pārvaldīt klientu datus”. Pieminētais “Lovable” rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību izveido lietotnes struktūru, sagatavo dizainu un uzraksta vajadzīgo kodu fonā. Ja kaut kas neapmierina, šim rīkam, tieši tāpat kā programmētājam, var pateikt, ko nepieciešams pārtaisīt, un tas pārtaisīs, pieliks vai noņems funkcijas.

Mākslīgā intelekta (MI) ietekme sabiedrības ikdienā palielinās – arī tā spēja mainīt darba tirgu. Ko darīs programmētājs mākslīgā intelekta laikmetā? Pieredzējušus jomas ekspertus MI būs grūti aizstāt, zināšanām un kritiskajai domāšanai aizvien būs loma, un esmu pārliecināts, ka arī programmētāju darbs nepazudīs, bet transformēsies.

Jau tagad ir lietas, kur MI spēj palīdzēt dažādu profesiju speciālistiem atsevišķus uzdevumus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk, arī programmētājam tās ir jaunas iespējas kļūt jaudīgākiem. Svarīgi izprast, ka ne jau šis jaunais rīks pats rada šo efektivitāti, bet programmētājs, kurš zina, kā un kad to izmantot. Šajā procesā atslēgas nosacījums ir cilvēka, piemēram, programmētāja spēja ievadīt pietiekami daudz un labu informāciju par attiecīgo tēmu – jo precīzāks konteksts, uzdevums, jo MI sniegums ir labāks. Programmētāja darbu būtu grūti secīgi izskaidrot, bet kaut vai tādai visiem saprotamai darbībai kā kļūdu analīze – katras līdz šim veltītās stundas vietā, iesaistot MI, var pietikt arī ar 5-10 minūtēm! Atsevišķos projektos, kur vēl pirms pāris gadiem sistēmu arhitekts pats strukturēja datu modeļus un optimizēja algoritmus, šodien lielu daļu no šī darba MI var paveikt dažu minūšu laikā. Tehniski programmēšanā ir noticis milzīgs paātrinājums, kas iepriekš gadu no gada virzījās salīdzinoši lēni.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Jaunattīstības tirgi aizvien turpina piesaistīt fintech uzņēmumu interesi. Potenciāls ir acīmredzams: jaunas, digitāli izglītotas sabiedrības, strauji augoša vidusšķira un ierobežoti banku pakalpojumi. Vienlaikus ir uzņēmēji un investori, kas šīm valstīm met līkumu, aizbildinoties ar augstiem riskiem. No pieredzes fintech jomā teiktu, ka ar visu var tikt galā.

Daudzi no jaunattīstības tirgiem ir milzīgas ekonomikas, lielākas par virkni Eiropas valstu. Bet lielums var būt mānīgs. Svarīgāk reizēm ir tas, kā valsts darbojas kā sistēma - vai ir labi funkcionējošas kredītiestādes, kredītbiroji, efektīvas tiesas, pieejami parādu piedziņas mehānismi, pietiekama sabiedrības digitālā pratība, prognozējami likumdevēji un regulatīvā vide. Šie lielumi maina aizdevumu izsniegšanas pamatprincipus un biznesa operacionālo struktūru.

Tirgos ar vājiem kredītbirojiem un sliktu datu kvalitāti aizdevēji nevar paļauties uz universālām klientu vērtēšanas metodēm. Tā vietā, lai balstītos tikai uz formālu kredītvēsturi, jāspēj atrast un interpretēt plašāku faktoru kopumu – cilvēka digitālo nospiedumu, nodarbinātību un tās stabilitāti, dažādu nelielu maksājumu disciplīnu, pat uzvedību klientam aizpildot kredīta pieteikuma formu mājaslapā. Mērķis nav vienkārši ievākt pēc iespējas vairāk datu, bet identificēt signālus, kas varētu liecināt par klienta spēju pildīt savas saistības.

Draugiem Group uzņēmuma DeskTime pētījums atklāj, ka mākslīgā intelekta (MI) rīks ChatGPT tiek lietots vairāk nekā 78% uzņēmumu Latvijā, pārspējot pasaules vidējo rādītāju – 76%.

DeskTime dati rāda, ka dažādu MI rīku izmantošana darbavietās visā pasaulē pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaugusi.

MI rīkus kopumā – ne tikai ChatGPT, bet arī Midjourney, Google Gemini, Claude un citus – izmanto 83% Latvijas uzņēmumu, arī šajā rādītājā esot priekšā pārējai pasaulei (80%).

Pērn bija vērojams arī individuālā MI rīku lietojuma pieaugums, un gada beigās ChatGPT izmantoja jau gandrīz 28% darbinieku Latvijā.

Salīdzinot ar 17% 2023. gada decembrī, ģeneratīvo MI rīku lietošana Latvijā ir pieaugusi par gandrīz divām trešdaļām. Turklāt ir audzis ne tikai cilvēku skaits, kas izmanto ChatGPT, bet arī šī MI rīka izmantošanas biežums. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, darbinieki ChatGPT pavadīja par 30,5% vairāk laika.

Pieprasījums pēc jēlnaftas pasaulē turpinās pieaugt vismaz līdz 2050.gadam, ceturtdien paziņoja naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC, par nereālu fantāziju nodēvējot aicinājumus strauji atteikties no fosilā kurināmā.

Ikgadējā ziņojumā par pieprasījuma prognozēm OPEC pieļauj, ka pieprasījums pēc naftas pieaugs par 18,6% no 103,7 miljoniem barelu dienā 2024.gadā līdz apmēram 123 miljoniem barelu dienā 2050.gadā.

Pieprasījuma pieaugumu "veicinās ekonomikas izaugsme, iedzīvotāju skaita, urbanizācijas pieaugums, jaunas energoietilpīgas nozares, piemēram, mākslīgais intelekts, un nepieciešamība piegādāt enerģiju miljardiem cilvēku, kuriem tās nav," ziņojuma priekšvārdā norāda OPEC ģenerālsekretārs Haithams al Gaiss.

"Pieprasījums pēc naftas nav sasniedzis maksimumu," viņš piebilda.

Tāda OPEC prognoze ir pretrunā ar aplēsēm, ko veikusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), kuras dalībvalstis ir daudzas naftas patērētājvalstis.

Tehnoloģijas strauji ienāk arī mazumtirdzniecībā. Esam jau pieraduši pie pašapkalpošanās kasēm, tiešsaistes pasūtījumiem un mākslīgā intelekta (MI) piedāvājumiem, kas „pazīst” mūs labāk par mums pašiem.

Bet vai šīs pārmaiņas nozīmē, ka nākotnē veikalos darbinieku vairs nebūs? Nē. Arī Hansab rīkotajā konferencē “Praktiskas tehnoloģijas mazumtirdzniecības izaugsmei 2025” secinājām, ka mazumtirdzniecībā mērķis nav cilvēka aizstāšana, bet gan gudrāka darbaspēka izmantošana, tostarp tāda, kas spēj tehnoloģiju pārvērst pieredzē, lai klientam tā joprojām būtu cilvēcīga un patīkama.

Ne visu vajag automatizēt

Līdz ar MI ienākšanu dažādos biznesa procesos reizēm uzņēmēji krīt galējībās, vēloties pilnīgi visu automatizēt. Pašapkalpošanās kioski, automatizēti maksājumi un krājumu vadības sistēmas patiešām ir gudri ilgtermiņa ieguldījumi, lai celtu produktivitāti un risinātu darbaspēka trūkumu. Tomēr konferencē prezentētās uzņēmuma “Glory Solutions EMEA” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka labu klientu pieredzi, kas ir svarīga 78 % aptaujāto, veido ātrums un rindu neesamība, ko var palīdzēt nodrošināt tehnoloģijas, taču vienlīdz svarīga ir arī viesmīlība, individuāla attieksme un smaidoši darbinieki.Turklāt katram klientam ir atšķirīgas gaidas, un tās laika gaitā mainās, tāpēc ir svarīgi nodrošināt pēc iespējas daudzveidīgāku klientu pieredzi, lai veicinātu lojalitāti. Lojalitāte savukārt ir cieši saistīta ar uzņēmuma reputāciju, pārdošanas apjomiem, noturību un peļņu.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Sievietes no visas Latvijas aicinātas pieteikties mācību programmā “Google AI Essentials”, kurā iespējams iegūt pamatzināšanas par mākslīgā intelekta (MI) darbību, tā pielietojumu un potenciālu dažādās nozarēs.

Mācības organizē biedrība “Riga TechGirls” ar “Google.org” atbalstu. Bezmaksas programmas ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar MI pamatiem, tā pielietošanu ikdienā, kā arī mācīsies analizēt un risināt problēmas, izmantojot MI tehnoloģijas.

“Google AI Essentials” ir pašvadīta tiešsaistes mācību programma, kas pieejama platformā “Coursera”, un tiek nodrošināta, pateicoties Google.org atbalstam. Tā paredzēta sievietēm, kuras vēlas palielināt savu produktivitāti, iepazīt MI pamatprincipus un apgūt dažādu MI rīku izmantošanu.

Programma piemērota dalībniecēm no dažādām nozarēm, profesijām, turklāt tajā nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas. Mācību saturs ietver teorētiskos pamatus, praktiskus piemērus un uzdevumus, sniedzot nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas efektīvai MI integrācijai ikdienas darbā un karjeras attīstībā.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%.

Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām.

MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti. Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja kampaņas “Digitālā nedēļa 2025” ietvaros atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.

Lai gan, runājot par jauniešiem, salīdzinājumā ar citām paaudzēm, nereti uzsveram un pieņemam par pašsaprotamu, ka tieši digitālās prasmes ir jauniešu stiprā puse. Svarīgi atcerēties, ka digitālās prasmes nebūt nav vienīgās, kas šobrīd nepieciešamas darba tirgū.

Mūsdienās jaunieši dzīvo strauji mainīgā digitālajā vidē, kur tehnoloģiju attīstība ietekmē viņu ikdienu un nākotnes iespējas. Digitālās prasmes kļūst arvien nozīmīgākas gan izglītībā, gan darba tirgū. Jaunieši bieži vien ir labi informēti par jaunākajām tehnoloģijām, sociālajiem medijiem un tīkliem, tiešsaistes rīkiem, tomēr pastāv nepieciešamība pilnveidot viņu spēju kritiski izvērtēt informāciju, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, kā arī attīstīt sociālās un komunikācijas prasmes.

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

Izvēlēties nākotnes profesiju nekad nav bijis vienkārši, bet šodienas jauniešiem tas ir īpaši sarežģīts uzdevums. Iespēju ir vairāk nekā jebkad agrāk - tehnoloģijas attīstās strauji, parādās jaunas profesijas, bet citas izzūd vēl pirms tās esam paspējuši iepazīt.

Tiem, kuri darba gaitas uzsāks tikai turpmākajos gados, noteikti aktuāls ir jautājums: vai mani šajā laikā neaizstās mākslīgais intelekts vai modernās tehnoloģijas. Viena no jomām, kurā cilvēka loma vēl ilgi būs neaizvietojama, ir zāļu izstrāde, pētniecība un ražošana. Farmācija ir mūsdienīga, starptautiski konkurētspējīga un strauji augoša nozare, kurā savijas zinātne, tehnoloģijas un rūpes par cilvēku veselību. Tā ir vide, kur darbs ir ne tikai profesija, bet arī iespēja piedalīties nozīmīgā procesā: uzlabot cilvēku veselību un tādējādi arī dzīves kvalitāti.

No mazām molekulām līdz lielai ietekmei

Vidējais cilvēka dzīves ilgums arvien palielinās. Salīdzinot ar situāciju pirms divām desmitgadēm, pašlaik pasaulē dzīvo par 1,4 miljardiem cilvēku vairāk nekā 2000. gadu sākumā, un tam līdzi seko vēl kāda būtiska tendence – sabiedrības novecošanās. Tādēļ zāļu ražošanas nozarē globāli prognozē izaugsmi par 5–8% gadā tuvāko piecu gadu laikā. Arī Latvijā farmācijas nozare ir daudz nozīmīgāka, nekā to atspoguļo statistikas dati.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar 34,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina kompānijas pārskats.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājuši reklāmas ienākumi un mākoņdatošanas pakalpojumu veiksmīgie darbības rezultāti.

Kompānijas ieņēmumi kopumā pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā palielinājušies par 12% un veidojuši 90,2 miljardus dolāru.

Savukārt tiešsaistes reklāmas ieņēmumi pieauguši par 8% līdz 66,9 miljardiem dolāru.

Vienlaikus mākslīgais intelekts palīdz veicināt "Alphabet" mākoņdatošanas pakalpojumu struktūrvienības izaugsmi, tai pirmajā ceturksnī ienākumus palielinot par 28% līdz 12,3 miljardiem dolāru.

Viens no lielākajiem ēku apsaimniekošanas uzņēmumiem Lietuvā – City Service Engineering – mērķtiecīgi dodas digitālajā nākotnē. Sistēmiski ieviešot mākslīgā intelekta (MI) risinājumus, uzņēmums palielina darbības efektivitāti, samazina cilvēka radīto kļūdu risku un rada lielāku pievienoto vērtību klientiem. Uzņēmuma stratēģija ir skaidra – ne tikai pielāgoties pasaules tendencēm, bet arī tās veidot, radot jaunus standartus visam sektoram.

"Mēs MI redzam nevis kā nākotnes vīziju, bet kā tagadnes realitāti, kas spēj radīt inovācijas un ilgtermiņa panākumus. Mēs ieguldām ne tikai tehnoloģijās, bet arī datu ekosistēmā, kas ļauj MI pieņemt precīzus, faktos balstītus lēmumus. Tas ir pamats, kas nodrošina, ka pārmaiņas būs ilglaicīgas un investīcijas sniegs vērtību gan mums, gan klientiem, kā arī pavērsīs ceļu paplašināšanai starptautiskajos tirgos," uzsver ilggadējais City Service Engineering direktors Toms Sujeta.

Ātrāki procesi, mazāk kļūdu

Uzņēmumā tiek veikti pirmie soļi un īstenots projekts, veidojot MI balstītu tāmes un cenu noteikšanas sistēmu. Tā automātiski analizē iepirkumu dokumentus un tehnisko dokumentāciju, attīstītos projektus, atlasot nepieciešamos datus, likvidējot dublējumus, samazinot manuālās ievades nepieciešamību un nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu starp komandām. Tādējādi projektu analīze tiek veikta ātrāk, ar mazāk kļūdām, un darbinieki var koncentrēties uz uzdevumiem, kas rada lielāku pievienoto vērtību. MI arī automatizē darbu nodošanas procesu – no materiālu iegādes un rēķinu reģistrēšanas līdz dokumentu parakstīšanai un nosūtīšanai klientam. Tādējādi tiek novērsti laiku patērējoši, bet vērtību neradoši darbi.