Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

"Manas politiskās ambīcijas, biznesa pieredze un spēja piesaistīt investīcijas nostāda mani ārpus konkurences. Es neredzu, kuram būtu labāka iespēja kļūt par Rīgas mēru," intervijā laikrakstam NRA ambiciozi paziņo bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Intervijā viņš neslēpj ambīcijas kļūt par Rīgas mēru. "Ir liela nozīme, kurš būs Rīgas mērs. Rīgas potenciāls nav izmantots," saka A. Šlesers. "Rīgas mēram būtu ļoti skaidri jāformulē, kā Rīgai jāattīstās, kādi projekti jāattīsta," saka politiķis, tūlīt arī nosaucot savus mērķus: "Viena no Rīgas pērlēm ir Rīgas Centrāltirgus, kurš šobrīd līdzinās padomju laika paliekai, lai gan to iespējams padarīt par Ziemeļeiropas pievilcīgāko iepirkšanās centru. Līdzīgi kā Gunārs Ķirsons ir izveidojis Lido, kur cilvēki brauc pavadīt laiku ar ģimenēm, tāds centrs ir jāveido arī Centrāltirgū. Zivju paviljons jāpārveido par tādu, kur ir akvāriji ar zivīm, baseini....", apliecinot: "/../ es jums stāstu konkrētu projektu, ko mēs realizēsim nākamo četru gadu laikā, ja es būšu Rīgas mērs.".

Miljonāra Oļega Osinovska vārda parādīšanās Latvijas dzelzceļa bijušā šefa Uģa Magoņa korupcijas lietā politiķiem pēkšņi likusi no viņa norobežoties – Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņu pazīšanās esot pavirša, savukārt pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vispār neatceras, vai ar miljonāru savulaik ticies, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ar pusmiljonu eiro atceļā no Igaunijas aizturētais va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis nav vienīgā ietekmīgā Latvijas amatpersona, kuras numurs ierakstīts Igaunijas bagātākā cilvēka, U. Magoņa lietā iesaistītā Oļega Osinovska telefonā. Viņa «kolekcijā», kā izpētīja Diena, izrādās, ir gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Saskaņas līderis Nils Ušakovs, viņa padomnieks Ēriks Teilāns un Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš, gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un šīs partijas politiķis Dzintars Zaķis. Vai šie politiskie kontakti šobrīd tiek izmantoti, lai «atvieglotu» lietas izmeklēšanu, paliek atklāts jautājums, tāpat kā tas, vai no O. Osinovska saņemtie 500 000 eiro bija plānoti LDz šefam par, iespējams, sadārdzinātu daudzmiljonu iepirkumu.

Kāds Islandes tīnis stāsta, ka viņš pārliecinājis Balto Namu, ka viņš ir Islandes prezidents un viņam esot izdevies arī sarunāt telefonsarunu ar ASV prezidentu Džordžu Bušu. Taču pirms saruna sākusies viņš esot atmaskots, vēsta Reuters.

"Mans zvans vairākas reizes tika pāradresēts līdz es nokļuvu līdz Buša sekretārei un man izdevās sarunāt sarunu ar Bušu nākamās pirmdienas vakarā," sešpadsmitgadīgais tīnis stāstījis Reuters.

Tīnis, zvanot 1.decembrī, stādījies priekšā kā Islandes prezidents Olafur Ragnar Grimsson.

Taču pēc divām dienām - dienu pirms sarunātās sarunas ar Bušu - pie viņa durvīm stāvējusi Islandes policija, kas aizvedusi viņu uz nopratināšanu.

Baltais Nams esot lūdzis Islandes policiju noskaidrot, kādā veidā tīnis ticis pie Baltā Nama telefona numura. Taču jaunietis atbildējis, ka viņš vairs neatceras, kā to dabūjis. To viņam esot iedevis kāds paziņa pirms vairākiem gadiem.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Bankas DNB reklāma, kurā redzama Holivudas superzvaigzne Džordžs Klūnijs, ieguva ikgadējo skatītāju balvu kā labākā reklāma, kas rādīta Norvēģijas televīzijā 2011. gadā. Tagad tā nonākusi līdz Latvijai.

Šis videoklips atrodams, piemēram, vietnē dnb.lv. Tam pievienoti titri latviešu valodā. Interesanti, ka latviskotajā videoklipā Dž. Klūnijs saka: «Es internetā meklēju mums abiem māju Saulkrastos.»

Reklāmas noslēgumā redzams sauklis: «Dažiem cilvēkiem veicas. Pārējiem ir vērts krāt.» Ar to tiek reklamēta DNB uzkrājumu programma.

Kā iepriekš vēstīja thelocal.no, klipu ar nosaukumu Džordžs veidoja reklāmas aģentūra Try.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā vakar, 16.maijā, uzvaru guva Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks, kurš izpildīja dziesmu Fairytale.

Otro vietu ieguva Johanna no Īslandes, bet trešo - Aišela un Arašs no Azerbaidžānas.

Norvēģijai izdevās savākt 387 punktus, kas ir jauns rekords. Johanna ieguva 218 punktus, Aišela un Arašs - 207 punktus.

Šogad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Krievijā, Maskavā. Latvijas pārstāvis Intars Busulis finālā Aleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)nAleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)etika.

Andris Šķēle noliedz, ka viņa ģimene ir patiesā labuma guvēji Gērnsijā izveidotajā trastā Yew Tree Trast (YTT), kas bijusi digitālās televīzijas ieviesēja Kempmayer akciju turētāja. Vienlaikus Tautas partijas (TP) līderis atzīst, ka ir to dibinājis, bet atsakās sniegt skaidrojumus, ar kādu mērķi tas darīts. Tāpat A. Šķēle atteicās izskaidrot YTT saistību ar citu trastu Abacus, ka deviņdesmito gadu beigās A. Šķēlem izsniedza 29 miljonu latu vekseli.

A. Šķēle pēc ilgas iztaujāšanas atzina, ka dibinājis YTT, bet uzsvēra, ka tas nav uzņēmums tā klasiskā izpratnē un «tam, kas nav juridiska persona, nekas nevar piederēt». Trasts arī neesot uzskatāms par ofšoru. Pamatojoties uz šo juridisko niansi, A. Šķēle sākotnēji izvaicāts par saistību ar Kempmayer darījumos iesaistītajām Gērnsijā kompānijām uzsvēra, ka nav «ne dibinājis, ne man ir kāds uzņēmums tur bijis».

A. Šķēle arī kategoriski atteicās paskaidrot sabiedrībai, ar kādu mērķi YTT dibināts. «Bet man ir tiesības darīt, kā es vēlos. Katram cilvēkam ES ietvaros ir tiesības izvēlēties brīvi darbību, kā arī ceļošanu, kādu viņš vēlas. Man nav jāpaskaidro nekādas tādas detaļas, kas skar tikai mani personīgi. Es brīvi varu izvēlēties, kur ieguldīt savus naudas līdzekļus jebkurā vietā. Tik, cik man jānorāda deklarācijā, tik es arī norādīšu,» paziņoja A. Šķēle, atsakoties pateikt, cik ieguldījis YTT.

Miljardieris Grigorijs Lučanskis meklē iespējas iegūt Latvijas pilsonību, turklāt dara to ar politisko aprindu palīdzību, atsaucoties uz labi informētiem avotiem vēsta Neatkarīgā.

Par šo pakalpojumu G. Lučanskis solot nodrošināt labus biznesa kontaktus ar Kazahstānu, ar kuras prezidentu Nursultanu Nazarbajevu viņam ir senas draudzīgas attiecības.

Mēģinot šai informācijai rast oficiālu apstiprinājumu vai noliegumu, Neatkarīgā uzzināja pavisam citu negaidītu informāciju par pasaulē skandalozi slavenā uzņēmēja pēdējā laika gaitām Latvijā. Kāds avots minēja, ka G. Lučanskim Kurzemes jūrmalā tiekot celta māja, kuras būvdarbus pieskatot viņa draugs uzņēmējs Viktors Brods. Nepārprotami zināms, ka pēdējā miljardiera vizīte Latvijā saistīta ar skumju notikumu – agrofirmas Ādaži bijušā priekšsēdētāja Alberta Kaula bērēm, ziņo Neatkarīgā.

Rīgas Domes bloka Vienotība deputāti ir neizpratnē par pašvaldībai piederošā Rīgas Centrāltirgus vadības izvairīšanos no tikšanās ar opozīcijas deputātiem.

Lai arī 8. novembrī deputātiem bija plānota tikšanās ar RPAS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu, lai runātu par noslēgtajiem līgumiem par tirdzniecības teritoriju izmantošanu, par izsludināto iepirkumu par reklāmas izvietošanu un par ES līdzekļu piesaisti tirgus attīstībai, šāda tikšanās nav notikusi.

«A.Abramova izvairīšanās no tikšanās ar Vienotības deputātiem jau kļūst sistemātiska, tādēļ esam vērsušies pie uzņēmuma kapitālu daļu turētāja pārstāvja –priekšsēdētāja Nila Ušakova ar aicinājumu skaidrot situāciju,» neizpratnē ir opozīcijā esošie deputāti. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka, ka deputātam ir tiesības pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses, kā arī – ir tiesības iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses.

Latvijas prezidents Valdis Zatlers Davosā ticies ar augstām amatpersonām un ietekmīgiem ekonomistiem, informēja Prezidenta preses dienests.

V. Zatlers Davosas Pasaules ekonomikas foruma ietvaros ticies ar Slovēnijas prezidentu Danilo Turku (Danilo Türk). Sarunas laikā prezidenti pārrunājuši abu valstu sadarbību Eiropas Savienības un NATO ietvaros, kā arī šogad plānoto Slovēnijas prezidenta valsts vizīti Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta biznesa foruma organizēšanai, lai aktivizētu biznesa kontaktus starp abu valstu dažādu nozaru uzņēmējiem.

Savukārt Latvijas un Interpola sadarbība bijusi galvenā tēma Valsts prezidenta tikšanās laikā ar Interpola ģenerālsekretāru Ronaldu Noblu (Ronald Noble). Sarunas laikā īpaša uzmanība pievērsta aktualitātēm narkotiku, terorisma un cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomās. Valsts prezidents uzaicinājis R. Noblu uz Latviju kā Valsts prezidenta lekciju cikla vieslektoru.

Tagadējais Rietumu Bankas Padomes loceklis Aleksandrs Gafins ir kļuvis par prēmijas Mediju menedžeris Krievijā 2010 laureātu. Žūrija A. Gafinu atzina par labāko nominācijā «Desmitgades PR menedžeris».

Prēmija Mediju menedžeris Krievijā tika dibināta 2001.gadā un ik gadu par tās laureātiem kļūst spilgtākie un profesionālākie masu informācijas un sabiedrisko attiecību jomas pārstāvji.

Šogad jubilejas, desmitā prēmijas pasniegšanas ceremonija notika 8. jūlijā Maskavā. Dažādās nominācijās apbalvojumus saņēma Konstantīns Ernsts (Pirmā kanāla ģenerāldirektors), Vladislavs Surkovs (Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas vadītājs), Andrejs Vasiļjevs (izdevniecības Коммерсантъ galvenais redaktors) un citi Krievijā un ārpus tās robežām pazīstami profesionāļi masu mediju jomā.

«Protams, man ir ļoti patīkami saņemt šādu prēmiju. Domāju, ka mana pieredze un zināšanas ir bijušas noderīgas tām organizācijām, kurās esmu strādājis, un veicinās arī Rietumu Bankas attīstību, kurā es šobrīd pārraugu PR virzienu. No savas puses es darīšu visu, lai šīs vadošās Latvijas bankas zīmols kļūtu plaši atpazīstams,» pēc prēmijas saņemšanas atzīmē Aleksandrs Gafins.

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

No 2007. gada 1.jūnija Rolfs Fuls (Rolf Fuls) atstās Rietumu bankas pirmā viceprezidenta un valdes locekļa amatu, Db.lv informēja Rietumu Bankas sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga pārvaldes vadītājs Sergejs Grodņikovs. Viņa vietu ieņems Aleksandrs Pankovs.

R. Fulsa kungs plāno uzsākt savu biznesu, tajā pat laikā saglabājot attiecības ar Rietumu Banku kā bankas akcionārs un valdes priekšsēdētāja padomnieks.

Rolfs Fuls Rietumu Bankā sāka strādāt 1997. gadā kā finanšu direktors. Kopš 1998. gada viņš ir bankas viceprezidents, kopš 2004. gada – vecākais viceprezidents, bet kopš 2006. gada – pirmais viceprezidents. Jau kopš 1998. gada Rolfs Fuls bija valdes loceklis, bet kopš 2001. gada – valdes priekšsēdētāja vietnieks. Rietumu Bankā R.Fulsa kungs pārraudzīja ar finanšu kontroli un grāmatvedības uzskaiti saistītos jautājumus, resursu pārvaldi, tehnoloģiju attīstību un korespondentattiecības. Rolfs Fuls augstāko izglītību ir ieguvis Dienvidāfrikas Republikā, un pirms darba bankā viņš vairākus gadus strādāja starptautiskajā auditoru uzņēmumā Deloitte & Touche.

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads šodien aicinājis ASV prezidentu Džordžu Bušu piedalīties tiešraides televīzijas debatēs. Aicinājuma mērķis esot izdiskutēt pasaules mēroga problēmas, lai mazinātu pašreizējo spriedzi starp abām valstīm. Irānas prezidents piebildis, ka televīzijas debatēm «jābūt bez cenzūras, īpaši Amerikas publikai». Jau iepriekš Irānas prezidents norādījis, ka prezidenta Džordža Buša administrācija ieņēmusi vīzdegunīgu nostāju pret Irānu par tās kodolprogrammu, kā arī kritizēja ANO Drošības padomi par rezolūcijas pieņemšanu, kas pieprasa Irānai līdz augusta beigām pārtraukt aktivitātes kodolprogrammas ietvaros vai arī rēķināties ar iespējamām sankcijām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā mediju pārstāvjiem pirms G8 samita nav atkāpies no savas pozīcijas jautājumā par nopietnām domstarpībām starp Krieviju un Rietumiem, otrdien (5. jūnijā) raksta laikraksts Dienas bizness.

Krievijas prezidents brīdinājis savu kolēģi Džordžu Bušu par to, ka ASV plāni izvietot Austrumeiropā pretraķešu aizsardzības sistēmas izjauc stratēģisko līdzsvaru pasaulē. "Lai šo līdzsvaru atjaunotu, mēs būsim spiesti reaģēt uz šīm darbībām," norādīja V. Putins.

Intervijā klātesošajiem mediju pārstāvjiem pirms šonedēļ gaidāmā G8 līderu sammita V. Putins runāja par jauno Krievijas lomu globālajā politikā, par sadarbošanos ar citam valstīm, vienlaikus vainojot tās konfliktu provocēšanā.

Pasaulē populārā konstruktora Lego izklaides parkā Legoland Kalifornijā izveidota jaunievēlētā ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas pasākuma norise. Tā kļuvusi par parka galveno izklaidi, raksta Telegraph.co.uk.

Lego konstruktora meistari izveidojuši Baltā Nama modeli, autokolonnu, un cilvēku pūļus, kas vēro pēc kārtas 44. ASV prezidenta inaugurācijas pasākumu.

Neskaitot no Lego klucīšiem veidoto 4 collas garo B. Obamu, Legoland ASV prezidenta inaugurācijas atrakcijā var ievērot, ka pasākumā piedalās arī no Lego konstruktora veidoti B. Obamas ģimenes locekļi, jaunievēlētais viceprezidents Džozefs Bidens ar sievu, pašreizējais prezidents Džordž Bušs ar sievu, pašreizējais viceprezidents Diks Čeinijs ar sievu, kā arī bijušais ASV prezidents Džordž H. W. Bušs ar sievu.

Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Amerikai pienācis laiks atvadīties no ne visai mīlētā prezidenta Džordža Buša, vietā nākot sīvā vēlēšanu cīņā uzvarējušajam demokrātam Barakam Obamam. Otrdien, 20. janvārī notiekošā B. Obamas inaugurācija solās būt visu laiku dārgākā, ar to saistītajām izmaksām sasniedzot vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka pasākumus apmeklēs teju divi miljoni cilvēku, tāpēc lielākā daļa līdzekļu tiek atvēlēti drošības pasākumiem.

Db jau rakstīja, ka jaunā prezidenta lielākais izaicinājums jaunajā amatā būs izvest valsti cauri smagam un, iespējams, ilgam ekonomiskās lejupslīdes periodam.

Finanšu krīze, mājokļu tirgus sabrukums un bezdarbnieku skaita pieaugums, kā arī tādi ilgtermiņa izaicinājumi kā veselības aprūpes sistēmas uzlabošana un atkarības no ārvalstu enerģijas mazināšana - visiem šiem jautājumiem vajadzētu kļūt par prioritāti nākamā prezidenta darbu sarakstā. Savukārt lielākais izaicinājums būs tikt galā ar ekonomiku, ko vispārīgi uzskata par nonākušu recesijā. ASV mājokļu tirgus krīze noveda pie lielas finanšu krīzes, kas likusi bankām samazināt kreditēšanas apjomus, bet patērētājiem un uzņēmējiem strauji samazināt tēriņus.

Šā gada 28.- 29.novembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis Latvijas delegācijas sastāvā piedalīsies NATO samita darbā un tiksies ar augstām ārvalstu amatpersonām, kuras ieradīsies uz Rīgas samitu, Db.lv informēja Valsts kanceleja.

Ministru prezidentam ir plānotas tikšanās ar ASV Valsts prezidentu Džordžu Bušu, Vācijas Federatīvās Republikas kancleri Angelu Merkelu, Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru un citiem NATO valstu un valdību vadītājiem.

27.novembrī Ministru prezidents tiksies ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu, apskatīs Olimpisko centru un kopā ar Jāpu de Hopu Shēferu piedalīsies preses brīfingā.