2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents un preču iepirkuma vadītājs Uldis Sīpols, kurš savos vairāk nekā 35 karjeras gados ir ieņēmis vadošus amatus daudzās globālās korporācijās, piemēram, Procter & Gamble un Ford Motor Company, modri seko notikumiem Latvijā.

Latviju viņš apmeklē reizi gadā, Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju foruma starplaikā paspējis satikties ar ģimenes draugiem un kārtīgi izstaigāt Vecrīgu sestdienas pēcpusdienā, izbaudot labas pusdienas svaigā gaisā.

Forumā Uldis Sīpols piedalījās paneļa diskusijā, kura tēma bija CETA (Brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Kanādu) un TTIP (Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība). Latvijas uzņēmējiem līdz līgumu ratificēšanai ir jāizpilda virkne mājasdarbu un jābūt gataviem uzlūgt uz deju visnotaļ neveiklos nīlzirgus, kas var ne tikai uz kājas uzkāpt, bet arī samīt, viņš uzskata.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Nabadzības mazināšanas tēma pašlaik pasaulē tiek locīta daudzos un dažādos veidos. Jāatgādina, ka tas bija arī viens no galvenajiem iepriekšējās valdības deklarācijas punktiem. Bet vai no tā kas mainījies?

Šā gada janvārī 50 gadu jubileju svin ASV prezidenta Lindona Džonsona savulaik uzsāktā programma «Karš pret nabadzību». ASV apskatnieki uzsver – šī programma savulaik radās, jo ASV nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 19%. Neiztika arī bez savtīgiem mērķiem, jo tādējādi tā laika politiķi cerēja piesaistīt melnādaino ASV vēlētāju balsis, kas veidoja lielāko nabadzīgo iedzīvotāju slāni. Tomēr, lai kādi arī būtu slēptie blakus iemesli, «Karš pret nabadzību», kas ietvēra daudz un dažādus pasākumus, sākot no nodokļu atvieglojumiem un beidzot ar ēdināšanas programmām, savu paveica – nabadzīgo cilvēku skaits ASV ir samazinājies, regulāri bērnu nāves gadījumi nepietiekama uztura dēļ ir palikuši sešdesmitajos un kopīgais dzīves līmenis ir uzlabojies.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Ne vienmēr jāpakļaujas valdošajai sistēmai. Gluži otrādi – ar to jācīnās, ja sistēma ir šķērslis lielu un labu mērķu sasniegšanai, uzskata uzņēmējs Artis Daugins

Mēnesis Silīcija ielejā, tikšanās ar ASV prezidentu un pasaules biznesa līderu ikdienas iepazīšana – tā ir lieliska pieredze, jaunas zināšanas un milzīgas priekšrocības globalizēt savas idejas. Iespējas ir jāizmanto, tomēr nav jāatsakās no tā, kas esi. «Un es esmu liels Latvijas patriots,» apgalvo jaunais uzņēmējs, uz kura pleciem ir divas elektrokartingu halles – Rīgā un Liepājā, kartingu un elektrovelosipēdu būve, gūzma jaunu ieceru un stingra apņemšanās jau pēc gada startēt pasaules līmenī, par spīti ikdienas problēmām Latvijas uzņēmējdarbības vidē.

Fragments no intervijas:

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju – par 15,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Iedzīvotāju skaits 2014. gadā saruka lēnāk (kritums par 0,77%) nekā 2013. gadā (1,10%). Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,6 tūkst.). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4,7 tūkst.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,3 tūkst., Vidzemē – par 2,9 tūkst. un Zemgalē – par 2,7 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Francijā vairāk nekā vienpadsmit miljonu cilvēku dzīvo nabadzībā un sociālā norobežotībā. Nabadzīgo statuss ir arī tādiem cilvēki, kam ir darbs, raksta thelocal.fr.

2009. un 2010. gadā 1,2 milj. Francijas iedzīvotāju saņēma «ļoti zemas algas», cieta zaudējumus vai bija bez darba.

Onpes apkopotie dati liecina, ka 13,5% francūžu algā saņem 60% no vidējās darba samaksas Francijā. Tas nozīmē, ka 8,2 milj. cilvēku saņem mazāk nekā 954 eiro mēnesī. Ņemot vērā, ka par studio tipa dzīvokli Parīzē mēnesī ir jāmaksā aptuveni 700 eiro, šī summa nav pārāk liela, raksta medijs.

Galējā nabadzībā Francijā dzīvo teju divi miljoni iedzīvotāju, kas saņem mazāk nekā 40% no vidējās darba samaksas jeb mazāk nekā 640 eiro mēnesī.

Visvairāk nabadzīgo iedzīvotāju ir tādās vecuma un sociālajās grupās kā jaunieši, vecāka gadagājuma sievietes un vientuļās mātes, teikts Onpes pētījumā.

Saglabājoties pašreizējām migrācijas, dzimstības un mirstības tendencēm, iedzīvotāju skaits Rīgā, gluži tāpat kā valstī kopumā, turpinās samazināties, un pesimistiskākās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 500 888 iedzīvotājiem, kas būtu par 24% mazāk nekā patlaban.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013.gada sākumā Rīgā ir 643 600 iedzīvotāju, tādējādi pēc iedzīvotāju skaita Rīga patlaban ir izteikti lielākā pilsēta Latvijā, vienlaikus arī lielākā pilsēta Baltijas valstīs, kā arī viena no lielākajām starp Ziemeļeiropas metropolēm. 2012.gadā Rīga ierindojās otrajā vietā starp Ziemeļeiropas galvaspilsētām - lielāka ir vienīgi Stokholma, kurā ir 864 300 iedzīvotāju, bet trešajā vietā ar 613 300 iedzīvotājiem ierindojas Oslo.

Tomēr drīzumā Rīga otrās lielākās Ziemeļeiropas galvaspilsētas statusu varētu zaudēt - starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir vienīgā, kur dabiskais pieaugums ir negatīvs, arī migrācijas temps nesamazinās, kamēr tādās Ziemeļeiropas galvaspilsētās kā Oslo, Stokholma, Helsinki iedzīvotāju skaits turpina palielināties.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.