Būve

Ānē tiek ražoti moduļi astoņus stāvus augstas studentu kopmītnes būvniecībai Lielbritānijā

Lelde Petrāne, 06.08.2014

Jaunākais izdevums

Šonedēļ, 6.augustā Liverpūles ostu sasniegs kuģis, kurš no Latvijas ved moduļus Liverpūles studentu kopmītņu ēkas projekta būvniecībai. Projekta īstenotājs ir SIA Nordic Homes, koka konstrukciju māju ražotājs, kurš atrodas Ozolnieku novadā, Ānē, stāstīja tā pārstāve Mairita Migliniece.

Šā gada 25.februārī tika uzsākta koka konstrukciju - moduļu ražošana studentu kopmītņu ēkas būvniecības projektam Liverpūlē. Studentu kopmītņu ēka sastāvēs no trijiem, 4; 5 un 8 stāvus augstiem korpusiem. Kopumā projekta laikā tiks saražoti 305 moduļi ar 339 gultas vietām un vairākām koplietošnas telpām. Katrs modulis atgādina nelielu dzīvokli, kura vidējā apdzīvojamā platība ir 20m2. Moduļu transportēšana no Latvijas uz Lielbritāniju norisinās pa jūras ceļu ar kravas kuģi, kur līdz kuģim Latvijas ostā un no kuģa Lielbritānijas ostā līdz būvniecības vietai, moduļus nogādā kravas mašīnas.

Moduļu ražošana notiek kontrolētos mikroklimatiskajos apstākļos rūpnīcā, tāpēc ne lietus, ne sals, nedz arī citi laikapstākļi neietekmējot ražošanas procesu, tādējādi saglabājot vienmērīgu moduļu ražošanas ātrumu.

«Līdzšinējie Nordic Homes projekti studentu kopmītņu ražošanā Lielbritānijā nav tik apjomīgi kā Liverpūles projekts, tomēr no tā tālu neatpaliek, Herne Hill projekts - 5 stāvus augsta ēka ar 69 gultas vietām, un Plymouth - 6 stāvus augsta ēka ar 89 gultas vietām. Nordic Homes nebaidīja izaicinājums ražot moduļus Liverpūles studentu kopmītnes ēkai, kura līdz šim mūsu pieredzē ir augstākā ēka, kura pilnībā sastāv no moduļiem,» stāsta Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijā top 49 metrus augsta 14 stāvu koka ēka, bet Latvijas novecojušie būvnormatīvi nepieļauj pārsniegt astoņus metrus, izmantojot tradicionālāko starp būvmateriāliem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ne tikai koka arhitektūras bagātajā Skandināvijā, bet arī citviet Eiropā un pasaulē koka daudzstāvu ēku būvniecība notiek, bet Latvijas būvniekiem tā ir liegta. Attīstoties koka karkasu un koka moduļu namu ražotājiem, kas darbību pavērsuši uz Ziemeļvalstīm un Rietumiem, izgaismojies robs būvnormatīvos, kas aizliedz būvēt koka daudzstāvu namus, ja tie pārsniedz 8 metru augstumu no pirmās grīdas. Tikmēr Bergenā, Norvēģijā no Igaunijas uzņēmumā Kodumaja ražotiem moduļiem top augstākā koka ēka pasaulē, apsteidzot līdzšinējo līderi - namu Melburnā, Austrālijā, kas lepojās ar 32 metru augstumu.

Cer uz vismaz pieciem

«Vietējie ražotāji izrāda interesei koka daudzstāvu namus būvēt ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Lielākie tirgi pašlaik ir ārpus Latvijas, līdz ar to uzņēmumu enerģija ir koncentrēta tur, bet, skatoties nākotnē, plānojam kaut ko sākt darīt arī Latvijā. Līdz tam brīdim ir jāsakārto vide, lai ieceres varētu īstenoties. Pagaidām viss aizķeras pie ugunsdzēsējiem, kas šo traucējošo normu ir noteikuši, bet pati norma balstās uz ļoti veciem noteikumiem, minēšu – no padomju laikiem,» viņš paskaidro. Tam, ka būvniecības jomai nepieciešama mūsdienīgāka pieeja, piekrīt arī koka konstrukciju māju ražotāja Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš. «Es ceru sākotnēji uz atļautiem vismaz pieciem sešiem stāviem,» norāda Nordic Homes vadītājs. Uzņēmuma ražotnē Ozolnieku novada Ānē izgatavoti moduļi studentu kopmītnei Liverpūlē, Lielbritānijā. Astoņi no topošās ēkas deviņiem stāviem pilnībā veidoti no koka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turības studentu viesnīca atrodas augstskolas teritorijā, lai studentiem būtu ērti apmeklēt lekcijas un nodarbības citos augstskolas korpusos. Šogad, domājot par studentu ērtībām, studentu viesnīca tiek paplašināta.

Tagad tā būs ne tikai atsevišķajā korpusā, bet arī A-korpusa 4. un 5. stāvā.

«A korpusā top pilnīgi jaunas istabiņas, kurās būs divstāvu gultas, skapji, rakstāmgalds un citas ikdienā vajadzīgas lietas. Kopumā Turības studentu viesnīcā būs 735 vietas. Viesnīcā ir labiekārtotas kopējās dušas telpas, tualetes un virtuves. Uz apmešanos viesnīcā bieži vien piesakās arī citu augstskolu studenti, taču priekšroka tiek dota Turības studentiem,» stāsta studentu viesnīcas vadītāja Iluta Ernstsone.

Lielākā daļa istabiņu ir četrvietīgas. Studentu viesnīcā vakaros un naktīs ir apsardze, un visu diennakti darbojas video novērošana. Visā studentu viesnīcas ēkā ir Wi-Fi pārklājums - studenti var mācīties gan istabiņās, gan kādā no atpūtas telpām vai lasītavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotogrāfs un žurnālists Paskāls Dumonts fotogrāfijās iemūžinājis vairāku Maskavas izglītības iestāžu kopmītnes.

Blaktis un tarakāni ir studentu nelūgtie viesi, un tekoši griesti nevienu nepārsteidz. Skatieties raksta galerijā! Lai arī tā sauktās kojas nevienu nevilina, īres cenas Krievijas galvaspilsētā liedz iespēju izvēlēties sev tīkamāku mājokli.

To, kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti, skatieties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nordic Homes četrstāvu studentu kopmītņu ēku Lielbritānijā uzbūvē sešu mēnešu laikā

LETA, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka karkasa konstrukciju – moduļu ražotājs SIA Nordic Homes veiksmīgi apguvis Lielbritānijas tirgu. Nākamā pietura – Norvēģija , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nordic Homes ražotās koka konstrukcijas ir izmantojamas studentu kopmītņu, daudzstāvu dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un privātmāju celtniecībai.

Četros gados uzņēmuma pieredzes krātuvē ir vairāk nekā 50 projekti; lauvas tiesa no tiem ir realizēti Lielbritānijā, kur uzbūvētas sešas daudzstāvu ēkas, ko veido 682 moduļi. Lielākā daļa ir studentu kopmītnes, bet pārējie – augstas kvalitātes dzīvokļi. «Līdz šim Latvijā realizēti 5-10% no visiem saražotiem moduļiem. Šobrīd aktīvi strādājam pie Zviedrijas un Norvēģijas tirgus apguves. Esam tikušies ar vairākiem potenciāliem sadarbības partneriem. Plānojam Skandināvijā sākt strādāt nākamā gada martā,» stāsta SIA Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Atrod jaunu materiāla pielietojumu

Linda Zalāne, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA 3 Wind Knots somas tiek darinātas no unikāla materiāla, kas izskatās kā saburzīts kartons

Pirms pieciem gadiem SIA 3 Wind Knots pievērsās rotu izgatavošanai, līdz šim ir izveidotas 19 kolekcijas. Šogad to sortiments paplašināts arī ar somām. Līdz šim tapušas četras to kolekcijas, pēdējā ir Kāpu nokrāsas. Uzņēmums to ir pieteicis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Inovatīvākais produkts. «Iedvesma jaunajai somu kolekcijai man radās ceļojuma laikā Austrālijā, apmeklējot aborigēnu leģendām apvīto Varavīksnes pludmali Kvīnslendā. Somu dabīgie un mierīgie toņi man atgādina Varavīksnes pludmales krāsainās smilšu kāpas,» teic SIA 3 Wind Knots valdes locekle Sigita Trukšāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas augstskolās joprojām dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas

Lelde Petrāne, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015./2016. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studē 84,3 tūkstoši studentu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kopējais studējošo skaits augstākās izglītības iestādēs gada laikā samazinājies par 2 %.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados augstskolās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 65,4 % studentu. 2015./2016. akadēmiskajā gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 4,0 %, savukārt eksaktajās zinātnēs palielinājies par 9,5 %.

2015./2016. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 29,1 tūkstoši studentu, kas ir par 0,2 % mazāk nekā pagājušajā gadā. No visiem pirmkursniekiem 62,7 % studijas uzsāka sociālo un humanitāro zinātņu programmās, bet 26,9 % – eksakto zinātņu programmās. Salīdzinoši, iepriekšējā akadēmiskajā gadā sociālās un humanitārās zinātnes izvēlējās studēt 64,2 % un eksaktās zinātnes – 26,6 %. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (58,6 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 41,4 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī atsāk māju moduļu ražošanu

LETA, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Ventspilī atsākta māju moduļu ražošana, bet šajā nedēļas nogalē ar kuģi uz Zviedriju pasūtītājam tiks nogādāta pirmā saražoto moduļu krava, aģentūra LETA uzzināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Uzņēmums SIA Forta Modular moduļu ražošanu sācis Ventspilī, Rūpniecības ielā 27, kur iepriekš ar dzīvojamo māju moduļu ražošanu nodarbojās norvēģu investori - sākumā Bau-How, pēc tam Heimdal. Iepriekšējiem nomniekiem bizness nevedās, kā cerēts, un ražošana pēc kāda laika tika pārtraukta.

Lai gan jaunajam nomniekam Forta Modular ir saistība ar iepriekšējo ražotnes nomnieku Heimdal Skonto, proti, abos gadījumos īpašnieku struktūrā figurē ar Skonto grupu saistīti uzņēmumi, tomēr juridiski un arī praktiski tie ir divi dažādi, pilnīgi atšķirīgi uzņēmumi, skaidroja SIA Forta Modular valdes loceklis Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nordic Homes būvēs koka karkasu māju ciematu Zviedrijā

LETA, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka karkasu moduļu ražotājs SIA Nordic Homes noslēdzis līgumu ar Zviedrijas kompāniju Veidekke par koka karkasu moduļu piegādi 23 dzīvojamo rindu māju būvniecībai Zviedrijā, Skanes apvidū, sacīja Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš.

Nodomu protokols par sadarbības uzsākšanu starp Nordic Homes un Veidekke tika noslēgts šā gada 13.aprīlī, kam sekoja dizaina līgums par projekta izstrādi, bet tagad - līgums par dzīvojamo rindu māju projekta attīstīšanu un būvniecību Zviedrijā, kur šobrīd ir vērojams liels pieprasījums ekonomisko mājokļu segmentā.

Visa projekta apjoms ir 23 divstāvu rindu mājas ar skandināvu arhitektūru, kas apvieno moderno vizuālo risinājumu un dizainu ar videi draudzīgiem un inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas vienlaicīgi nodrošina augstus energoefektivitātes rādītājus. Viena dzīvokļa dzīvojamā platība ir no 89 līdz 120 kvadrātmetriem. Kopā projekta īstenošanai ir nepieciešami 92 koka karkasa moduļi, kuru ražošana tiks sākta šoruden un aizņems astoņas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Saredz perspektīvu un labu atdevi no studentu tipa mitekļu attīstīšanas Latvijā

Lelde Petrāne, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits, kopējais studējošo skaits sarucis

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: No pirts un baznīcas līdz…

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgā dzīve ierobežojumiem, kas liedza daudzstāvu ēku būvēšanu no koka, apliecina vilkšanos astē citām valstīm, kur ir meži un ir arī koka arhitektūras tradīcijas. Protams, tādas ir arī Latvijā – no pirts līdz baznīcai. Tomēr ne daudzstāvu ēku būvniecībā, kas piešķir plašāku elpu namu celtniecības iespējām kopumā. Vienlaikus nav pamata lielām ilūzijām, ka tagad, kad attiecīgos būvnormatīvus valdība ir atsvaidzinājusi, mūsu būvkonstrukciju ražotāji varēs atvēzēties, jo rūkdama sāksies kopš padomju laikiem tabuizētā koka daudzstāvu namu būvniecība. Protams, mūsu koka māju izgatavotājiem, neskatoties uz ierobežojumiem pašu mājās, ir uzkrāta pieredze, būvējot daudzstāvu koka namus nevis savā zemē, bet ārzemēs. Tostarp Norvēģijā vai Lielbritānijā, kur studenti mitinās koka moduļos, kas «līdz rozetei» ražoti Latvijā, bet kopā sastiprināti Anglijas studentu pilsētiņās.

Lai gan durvis ir atvērtas, Latvijas tirgus pašlaik nav nocieties ne pēc koka, ne dzelzsbetona daudzstāvu mājām, sevišķi runājot par mājokļiem. Ņemot vērā aizgājēju un aizbraucēju kopā veidoto ikdienas valsts tukšošanās tendenci, jaunu daudzdzīvokļu ēku, lai arī cik stāvus augstu, būvniecība, tuvākajā laikā acīmredzot tomēr nebūs biežs ziņu temats. Kamēr Pļavnieku, Imantas un citi dzelzsbetona bastioni stāv kā stāvējuši, liela roba dzīvokļu fondā nebūs. Tomēr ticams, ka tiks uzslieta pa kādai paraugmājai – koka vairākstāvu birojs kādai nozares kompānijai vai dzīvokļu ēka to darbiniekiem. Lai gan Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies, situāciju tirgū tie, visticamāk, spēcīgi neietekmēs. Tomēr žests ir labs, lai arī novēlots. Pie mums nozare ir izcīnījusi sešus stāvus, kamēr Zviedrijā plāno būvēt 34 stāvus augstu koka debesskrāpi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Izpēti Latvijā radītās stiklašķiedras mikro mājas: gatavais produkts, ražošana, pielietojums

Lelde Petrāne, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Idejas autors Raimonds Kreišs biznesa portālam db.lv izrāda pirmo saražoto ēku un stāsta par biznesa iecerēm.

Pirmā ēka radīta kā invalīdu tualete Austrijas kempingam – ar automātiskajām durvīm un citu speciālo aprīkojumu.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Pētot tirgu, sapratām, ka Eiropa ir pārblīvēta ar koka moduļmāju ražotājiem. Secinājām arī to, ka Eiropā privātmājas kļūst arvien mazākas – pieaug zemes un būvizmaksu dārdzība. Jaunās ģimenes mājas būvē nelielas, kurās vieta būtībā ir diviem pieaugušajiem un vienam bērnam, bet tiklīdz ģimenē ienāk otrais bērns vai rodas jauni hobiji, sāk trūkt vietas. Tā radās ideja ražot gan unikālu palīgtelpu, kuru var vienkārši nolikt privātmājas pagalmā, gan pilnībā funkcionējošu dzīvojamo telpu,» skaidro R. Kreišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Joprojām vairums jauno studentu vēlas apgūt sociālās un humanitārās zinātnes

Lelde Petrāne, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu studentu nodarbinātības kārtība atgrūž nodokļu maksātājus

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīga iekļuvusi pasaules labāko studentu pilsētu topā

LETA, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izglītības nozares uzņēmuma «Quacquarelli Symonds» ikgadējā pasaules labāko studentu pilsētu sarakstā šogad pirmo reizi iekļuvusi arī Rīga, liecina reitinga saraksts, kas publicēts organizācijas tīmekļa vietnē.

Reitingā «QS Best Student Cities» iekļauto 120 pilsētu vidū Rīga ierindojusies 110.vietā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa apsteigusi Rīgu un ierindojusies 95.vietā, bet neviena Igaunijas pilsēta šajā sarakstā nav iekļauta.

Topa pirmajās trīs vietās atrodas Londona, Tokija un Melburna.

Kritēriju vidū, kas tiek izvērtēti, sastādot ikgadējo pilsētu topu, ir augstskolu reitingi, studentu sastāvs, pilsētas pievilcība, darba devēju aktivitāte un pieejamība, kā arī studentu vērtējums, kas tiek iegūts, veicot studentu un neseno absolventu viedokļu aptauju.

Pētījuma veicēji norāda, ka Rīgā atrodas trīs augstskolas, kas ir iekļautas britu uzņēmuma pasaules labāko augstskolu topā «QS World University Rankings». Tās ir Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvija Universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielbritānijā moduļveida būvniecību paceļ jaunā līmenī

Lelde Petrāne, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Urban Creation Anglijā, Bristolē īsteno netipisku būvniecības ideju - iepriekš sagatavoti ēkas moduļi tiek ievietoti esošā būvē.

Moduļveida būvniecība, kad mājvietas tiek izgatavotas rūpnīcā un nogādātas uzstādīšanai paredzētajā vietā, jau tiek plaši pielietota. Taču šī, visticamāk, ir pirmā reize Lielbritānijā, kad moduļi speciāli izgatavoti tā, lai ietilptu esošas ēkas korpusā.

Agrāk šajā vietā (50 Park Street) atradies naktsklubs. Urban Creation ēku sliktā stāvoklī iegādājās 2018. gadā. Ēka būvēta pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados pēc tam, kad senākā būve tika sabombardēta Otrā pasaules kara laikā.

Urban Creation moduļu ievietošanu ēkā veic no 11. līdz 13. augustam vakara un nakts laikā - no 20:00 - 5:00. Šajā laikā attīstītājs caur ēkas atvērto jumta daļu tajā izvieto deviņus iepriekš saražotus moduļus. Moduļi tapuši rūpnīcā Sauthemptonā.

Komentāri

Pievienot komentāru