Jaunākais izdevums

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Konkursā Eiropas Gada pašvaldība 2013 uzvarētāji ir Iecavas novads un Liepājas pilsēta. Uzvarētāji nominācijā Pašvaldība kultūrai ir Valmieras pilsēta un Talsu novads. Savukārt atzinības nominācijā Pašvaldība kultūrai ir ieguvis Rēzeknes novads un Preiļu novads. Uzvarētāji nominācijā Pašvaldība integrācijai un iekļaušanai ir Jelgavas pilsēta un Kandavas novads. Pašvaldība veselībai nomināciju ir ieguvusi Jūrmalas pilsēta un Siguldas novads. Uzvarētāji nominācijā Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai ir Amatas novads un Rēzeknes pilsēta, atzinību šajā nominācijā ieguvis Alūksnes novads. Rucavas novadam speciālbalvu pasniedz žurnāls Logs, Jēkabpils novadam pasniegs Latvijas Avīzes speciālbalvu, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šiem novadiem pasniegs savu speciālbalvu.

Konkursa ģenerālsponsors Swedbank apbalvo Eiropas Gada pašvaldības 2013 ar balvām 2000 Ls vērtībā. SIA Lattelecom dāvina balvas 1000 Ls vērtībā pašvaldībām, kuras uzvarējušas nominācijā Pašvaldība integrācijai un iekļaušanai. Pašvaldības, kuras uzvarējušas nominācijā Pašvaldība kultūrai 2000 ASV dolāru dāvina Taipejas misija Latvijas Republikā, savukārt atzinības šajā nominācijā apbalvo VAS Latvijas dzelzceļš un AS Laima. Nominācijas Pašvaldība veselībai uzvarētājas iegūst AS Grindeks dāvinātos vitamīnus Gritamin 1000 Ls vērtībā. Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā uzvarētājiem nominācijā Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai dāvā datorus. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere sešus Eiropas Gada cilvēkus no Liepājas pilsētas un Iecavas novada uzaicina apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē. Pasākumā tiek pasniegtas balvas pašvaldībām un Eiropas Gada cilvēkiem no AS Latvijas Valsts meži un AS Valters un Rapa, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Ceremoniju krāšņoja arī mūziķi un aktieri.

Konkursu rīko Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Vairums sporta un atpūtas objektu pašvaldībās visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Sadala Jūrmalas budžeta miljonus

Agrita Aune, speciāli DB, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar balsu vairākumu Jūrmalas dome otrdien apstiprināja Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidēto budžetu 2018.gadam 95,79 milj.eiro apmērā.

Ārkārtas domes sēde tika sasaukta visai lielā slepenībā, pašā pēdējā brīdī izziņojot sēdes laiku.

2018.gadā iemaksas Pašvaldību Izlīdzināšanas fondā Jūrmalas pašvaldības donormaksājumi sastādīs 12,30 milj. eiro , kas liecina, ka 2018.gadā vidēji katrs Jūrmalas iedzīvotājs atbalstīs citas Latvijas pašvaldības 217 eiro apmērā.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 8,60 milj. eiro apmērā, kas ir par 15,7% mazāk nekā 2017.gada budžeta gaidāmie ieņēmumi. Samazinājums galvenokārt saistīts ar kadastrālās vērtības samazinājumu no 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumiem, kuru lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kuriem Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kāds no kultūras pieminekļu apgrūtinājumiem – par 30%; ietekme uz pašvaldības budžetu sastāda 877,68 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora Aigara Brieža atstādināšanu no amata un aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāja iecelšanu, informē Ogres novada dome.

Ņemot vērā pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora A. Brieža aizturēšanu sakarā ar iespējamiem finanšu pārkāpumiem, dome nolēma atstādināt viņu no amata ar šā gada 30. oktobri uz trīs mēnešiem.

Par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāju uz šo laiku dome iecēla Kasparu Grīnbergu, nosakot mēnešalgu 1900 eiro apmērā.

Ar domes lēmumu K. Grīnbergam uzdots organizēt iekšējā audita veikšanu pašvaldības aģentūrā «Ogres namsaimnieks».

K. Grīnbergs Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis inženierzinātņu doktora grādu siltumenerģētikā, astoņus gadus vadījis Siltumapgādes un ēku apsaimniekošanas dienestu Ikšķiles novada pašvaldības SIA «Ikšķiles māja», 2017. gada 3. jūnijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu Ikšķiles novada pašvaldības domē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomas par fiktīvu nodarbināšanu un vairāku miljonu eiro izšķērdēšanu divos RD nodibinājumos

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot revīziju par Rīgas pašvaldības piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem likumību un lietderību, Valsts kontrolei radušās aizdomas par vairāku miljonu eiro nepamatotu izlietojumu, kā arī, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu divos Rīgas domes nodibinājumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Valsts kontroles ziņojums.

Patlaban Valsts kontroles ziņojums publiski nav pieejams, un institūcija atturas no jebkādiem komentāriem saistībā ar LETA rīcībā esošo informāciju.

Revīzijā vērtēts, kur nonāk lielākā daļa no pašvaldības piešķirtā finansējuma biedrībām un nodibinājumiem un kādus pakalpojumus sekojoši saņem Rīgas pilsētas nodokļu maksātāji. Revīzijā konstatēts, ka lielākā daļa no šī pašvaldības finansējuma tiek piešķirta diviem pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Ziņojumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, plānojot, piešķirot un uzraugot finansējuma izlietojumu biedrībām un nodibinājumiem, ar Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem nav rīkojusies saimnieciski, jo revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi gan finansējuma plānošanas, gan piešķiršanas, gan uzraudzības procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā «Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība» VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma Attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts atļauj un iekasē miljonus, pašvaldība – nepiekrīt

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nav īsti tādu normālu, loģisku pamatojumu, kāpēc Rīgas centrā nevar, bet, teiksim, Purvciemā un Pļavniekos var. Vai arī otrādi,» par Rīgas pašvaldības lēmumu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis Andis Jacino. Nozares iedzīšana nelegālajā zonā ir asociācijas uzņēmēju lielākās bažas

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ko nozarei nozīmē Rīgas pašvaldības lēmums Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles?

Šajā jautājumā ir jāskatās ne tikai uz to, ko tas nozīmē nozarei, bet ko tas kopumā nozīmē gan pašvaldībai un valstij, gan arī jebkurai uzņēmējdarbībai pēc būtības.

Pirmkārt, tas nozīmē, ka kārtējo reizi – un tas nav attiecināms tikai uz azartspēļu nozari, bet arī praktiski uz jebkuru citu nozari, it sevišķi, piemēram, uz restorānu biznesu, tirdzniecību un pat nekustamo īpašumu attīstīšanu – pašvaldībai un uzņēmējiem ir bijis atšķirīgs viedoklis, kā tiek piemēroti normatīvie akti un kāda ir pašvaldības lēmumu ietekme. Rīga mums visiem ir viena, un mēs visi esam ieinteresēti, lai tā attīstītos. Bet diemžēl šādi lēmumi principā nozīmē, ka jebkurai nozarei ir jārēķinās, ka ar politiskiem lēmumiem uzņēmējdarbība subjektīvi tiek un tiks ietekmēta. Pirms šo lēmumu pieņemšanas faktiski no pašvaldības puses nebija dialoga ar nozari. Tomēr jebkurā gadījumā mēs turpināsim uzturēt konstruktīvu dialogu ar pašvaldību, lai mēs kopīgi nākotnē novērstu jebkuras bažas, kuras pašvaldībai ir, šādu lēmumu pamatā. Un it īpaši, pievērošot uzmanību drošības aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. decembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes (RD) atlaišanu, informē ministrija.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz konstatētajiem vairākiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēja RD atbildību «Rīgas satiksmes» lietā, kā arī, izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos, tai skaitā attiecībā uz «Rīgas satiksmi».

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ir paveikts apjomīgs darbs, lai skrupulozi izvērtētu Rīgas domes darbu, it sevišķi pašvaldības kapitālsabiedrības »Rīgas satiksmes« pārraudzību un kontroli. Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā, kur tiek minēts, iespējams, pat mākslīgs iepirkumu sadārdzinājums 5-7% apmērā – Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi »uzticības« izteikšanai priekšsēdētājam. Turklāt arī jānorāda, ka šis ne tuvu nav pirmais publiski izskanējušais skandāls saistībā ar iespējamām nelikumībām »Rīgas satiksmē«. Līdz ar to, ņemot vērā konstatētos faktus, VARAM sagatavotais likumprojekts par domes atlaišanu nekavējoties iesniegts valdībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pašvaldību uzņēmumi nedrīkst būt priviliģēti

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir atbalstījusi Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem. Par šādiem grozījumiem iestājas arī Ārvalstu investoru padome un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, taču asi iebilst Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Jānorāda, ka KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama jau vairākus gadus ir norādījusi uz pašvaldību vēlmi nepamatoti iesaistīties uzņēmējdarbībā, tādējādi kropļojot tirgu un godīgu konkurenci. Līdz šim KP nebija ietekmes instrumentu, lai pārtrauktu pašvaldību kapitālsabiedrību īstenotu negodīgu komercpraksi. Te gan jāatzīmē, ka visur Eiropas Savienībā pašvaldības dibina savus uzņēmumus tādās jomās, kuras nespēj nosegt privātais sektors. Tradicionāli pašvaldību pārziņā ir skolas, bērnudārzi, slimnīcas, siltumapgāde.

KP arī neiebilst, ja pašvaldības uzņēmumi darbojas citās jomās, taču uzsver, ka spēles noteikumiem ir jābūt vienādiem visiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības uzņēmumus nedrīkst subsidēt no nodokļu maksātāju naudas, jo citādi tiek kropļota konkurence. DB bija izdevība intervēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas KP vadītājus, un visi kā viens atzina, ka viena no lielākajām problēmām ar konkurenci ir atkritumu apsaimniekošanā, kuru ir monopolizējuši pašvaldību uzņēmumi, izspiežot privātos tirgus dalībniekus. Līdz ar to vairākās Latvijas pilsētās faktiski valda pašvaldības uzņēmumu monopols, kas iedzīvotājiem nozīmē dārgāku pakalpojumu, nekā tas varētu būt konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Sigulda piešķirs atlaides videi draudzīgiem uzņēmējiem un liks lietot krāna ūdeni

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība nākamajā gadā piešķirs atlaides tiem uzņēmējiem, kuri izbraukuma tirdzniecības vietās veicinās bezatkritumu un beziesaiņojuma preču tirdzniecību vai nodarbosies ar bioloģisko lauksaimniecību. Tāpat tiks sperti arī citi soļi, kuru mērķis ir vides saudzēšana, liecina pašvaldības paziņojums.

Veicinot videi un cilvēkam draudzīgu, kā arī ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu darbību, Siguldas novada pašvaldība uzstādījusi mērķi samazināt ietekmi uz vidi pašvaldības darbā, teritorijas apsaimniekošanā un pasākumu norisē. Nākamā gada budžeta plānošanas kontekstā norit diskusijas par iespējām veikt pakāpeniskas izmaiņas saistošajos noteikumos un pašvaldības darbā īstenot videi draudzīgas idejas.

Nākamajā gadā Siguldas novada pašvaldība arī veiks autorizētu iedzīvotāju aptauju e-pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, vai atteikties no uguņošanas gadumijā.

"Siguldas novada pašvaldība uzņemsies arvien lielāku atbildību par apkārtējās vides saudzēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir sabalansēt biznesa intereses un pašvaldības teritorijas apsaimniekošanu ar vides aizsardzību, jo tikai saprātīga saimniekošana ilgtermiņā nodrošinās iespēju saglabāt līdzsvaru dabā arī turpmāk. Šodien sāksim ar mazākām lietām, ar idejām un to pakāpenisku realizāciju," skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokuratūra liek KNAB papildus izmeklēt lietu pret Krūmiņu un Valteru

LETA, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nolēmusi patlaban vēl nesākt kriminālvajāšanu aizdomās par tirgošanos ar ietekmi pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors atcēlis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai un uzdevis KNAB turpināt izmeklēšanu, informēja Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Prokurors norādījis, ka krimināllietā iesniegtie pierādījumi nav pietiekami kriminālvajāšanas sākšanai pret lēmumā norādītajām personām un norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kas vēl būtu veicamas.

Kā iepriekš ziņoja KNAB, lieta ir saistīta ar kādas juridiskas personas tiesvedību pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji esot vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru