Jaunākais izdevums

Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīcības plānu ar nepieciešamajiem pasākumiem dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa pilnveidošanai ekspluatācijas laikā, tostarp paredzot nodokļu stimulus iedzīvotājiem, piemēram, samazinātās PVN likmes, IIN atvieglojumus u.c.

Plānā ietverto pasākumu mērķis ir veicināt būvēm izvirzīto būtisko prasību nodrošināšanu, kā arī veicināt ieguldījumu veikšanu dzīvojamajās mājās.

Kopumā plāns paredz 11 pasākumus, kuri tiks īstenoti sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūciju Altum"" ("Altum"), Būvniecības valsts kontroles biroju, Finanšu ministriju (FM), Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Plāna pasākumi vērsti uz dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa pilnveidošanu ekspluatācijas laikā un normatīvā regulējuma uzlabojumiem.

Lai veicinātu iedzīvotājus veikt ieguldījumus mājokļu savlaicīgai uzturēšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai, EM sadarbībā ar FM nākamā gada laikā plāno sagatavot priekšlikumus nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos, kas paredzētu nodokļu stimulus iedzīvotājiem, piemēram, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus u.c.

Savukārt EM sadarbībā ar "Altum" plāno veicināt finanšu pieejamību ēku atjaunošanai, nākamā gada laikā izstrādājot atbalsta programmu mājokļu tehniskā stāvokļa un labiekārtojuma uzlabošanai.

Tāpat katru gadu, vismaz līdz 2025.gada beigām, EM plāno turpināt sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku norobežojošo konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti un tipveida risinājumu sagatavošanu.

Savukārt, izmantojot pašvaldību labo praksi māju apsaimniekošanā, sadarbībā ar LPS līdz nākamā gada oktobrim EM plāno izstrādāt metodisko materiālu īres maksas noteikšanai pašvaldību mājokļiem.

Papildus ir paredzēts pilnveidot Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitāti, lai nodrošinātu būvvaldēm informāciju risku analīzē balstītai pieejai ēku ekspluatācijas pārbaudēm.

EM atzīst, ka BIS funkcionalitāte risku vadībai uzraudzības procesa ietvaros jau nodrošina iespēju reģistrēt informāciju par būvniecības dalībniekiem un to profesionālās darbības pārkāpumiem, bet šo funkcionalitāti ir nepieciešams uzlabot, papildus nodrošinot arī cita veidu pārkāpumu reģistrēšanu.

Vienlaikus, ēku ekspluatācijas drošības sekmēšanai, paredzēts pilnveidot būvju, tai skaitā ēku, tehniskās apsekošanas regulējumu, pārskatot Latvijas būvnormatīvā "Būvju tehniskā apsekošana" ietverto regulējumu.

Plāns ir sagatavots, ņemot vērā Valsts kontroles konstatēto revīzijas ziņojumā par to, vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām. EM tika uzdots veikt problēmu un to cēloņu izpēti un sniegt priekšlikumus to novēršanai ar mērķi rast risinājumus droša dzīvojamā fonda nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: Nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas jādara

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs 2019. gadā bija 2,33 miljardi eiro, kas ir 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 24,1% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem, informē Finanšu ministrijā.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa 2019. gadā tika piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem – 76,9% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Investīciju veicināšanai tika piešķirti 4,1% no visiem nodokļu atvieglojumiem, jo pati uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma jau ir veidota investīciju veicināšanai.

Dabas resursu aizsardzībai un lauksaimniecībai tika piešķirti attiecīgi – 10,4% un 2,2% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Pārējie atvieglojumi veidoja 6,4%.Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2019. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi.

IIN atvieglojumu apmērs 2019. gadā veidoja 866,6 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2019. gadā un 2,84% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu pieejamība iedzīvotājiem – vai prioritāte tikai uz papīra?

Mareks Kļaviņš, "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien vēl topošajā dzīvojamo telpu īres regulējumā atbalstīja pārejas periodu līdz 2026.gada beigām par labu īrniekiem, ja mainīsies dzīvojamās telpas īpašnieks.

Komisija trešdien turpināja skatīt likumprojektam "Dzīvojamo telpu īres likums" uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par vairākiem rosinājumiem vēl paredzēts turpināt diskusijas.

Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK eksperts: Darbaspēka nodokļa slogs visos līmeņos ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme visās Baltijas valstīs ir līdzīga, kopumā darbaspēka nodokļa slogs visos līmeņos Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konferencē par nodokļu politiku pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Arī darbanespējas lapu apmaksas kārtība Latvijā salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm darba devējiem rada lielākas izmaksas. Proti, Latvijā darba devējiem ir jāapmaksā lielāks slimības dienu skaits, kamēr valsts uzņemas apmaksāt apmēru, kas ir relatīvi mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, viņš norādīja. Hermanis tostarp skaidroja, ka, lai gan šajā gadījumā varētu būt iesaistīti arī citi faktori, piemēram, tieslietu sistēma, augsts darbaspēka nodokļu slogs noved pie eksporta apmēra samazinājuma, mazāka ārvalstu investīciju pieplūduma, zemākām iespējām uzlabot darbinieku atalgojumu un lielākas ēnu ekonomikas.

Turklāt, atbilstoši LDDK rīcībā esošajiem datiem, 2019.gadā vidējās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nesasniedza iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas kopumā 273 612 cilvēkiem. Viņš uzskata, ka pašreizējie mērķi būtu darbaspēka nodokļu konkurētspējas veicināšana, kā arī lielāka nodarbināto personu iesaiste nodokļu nomaksā, tostarp ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas katras personas līmenī, neatkarīgi no nodokļu režīma. Vienlaikus eksperts uzskata, ka būtu jāvirzās uz konkurētspējīgu darba devēju izmaksas sistēmu attiecībā uz slimības lapu izmaksas apmēru un ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību mēģinājumi slāpēt pandēmijas izaicinājumus pasaulē (arī tepat Latvijā) pamatā notikuši uz parāda rēķina.

Šāda situācija gan daudzus biznesus, gan mājsaimniecības padarījušas atkarīgus no turpmākas politiķu labvēlības. Tomēr, pandēmijai noplokot, var atkal parādīties aicinājumi kārtībā savest valstu budžeta deficītus. Kopumā gan pārāk strauja ekonomikas atraušana no stimuliem var izrādīties ļoti bīstama politika.

Piemēram, The Wall Street Jorunal raksta, ka viena no lietām, ko bagātajām pasaules valstīm vajadzētu tā kā zināt pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, ir tā, ka kādu parādu cirpšana var nodarīt vairāk ļaunumu nekā labumu, ja tas tiek veikts pirms ekonomika ir sadziedējusi savas brūces, lai arī cik ilgi tas prasītu. Valdot šādam fonam, tādējādi tiek spriests, ka daudzas pasaules valdības šoreiz vēl ilgi var neatgriezties kādu būtisku savu tēriņu samazināšanas stadijā. Tiek lēsts, ka daudzu stratēģija, lai mazināt parādus, būs paļaušanās uz izaugsmi un rekordzemajām procentu likmēm. "Ja mēs saskaramies ar “vienreiz 50 gados” šoku, tad arī šie parādi būs jāatmaksā aptuveni 50 gadu laikā. Pēc iepriekšējās finanšu krīzes mēs esam uzzinājuši, ka priekšlaicīga taupība var iešaut kājā,” teikuši arī, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par koronavīrusa vakcīnu, kas padzītu pandēmiju no tautsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, un tas ir galvenais stūrakmens nodokļu ieņēmumu optimismam nākamajā gadā.

Saeimā ir akceptēts 2021. gada valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns. Lai arī domas par dažādu nodokļu ieņēmumu optimisma līmeni atšķiras, tomēr tiek paustas cerības, ka, atšķirībā no 2020. gada, nākamgad nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies.

“Ceru, ka nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies un Latvijas valstij nenāksies pieņemt kādus skarbus, biznesam un cilvēkiem nepatīkamus lēmumus,” uzsver bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka tik neprognozējama situācija, kāda ir pašlaik, nav pieredzēta. “Kurš var prognozēt, kāda situācija būs pēc trijiem vai sešiem mēnešiem, nemaz nerunājot par 12 vai 18, vai 24 mēnešiem? Šodien var kaut ko prognozēt ar augstu ticamības pakāpi tikai dažām dienām vai labākajā gadījumā nedēļai vai dažām, bet ne jau gadam, diviem vai trijiem,” uz jautājumu par prognozēm atbild A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai 23 elektrovilcienu iegādei no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 114,2 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu AS "Pasažieru vilciens" sagatavot projekta iesniegumu ES fondu finansējuma saņemšanai.

Elektrovilcienu iegādei paredzēts ES fondu līdzfinansējums ir 114,211 miljonu eiro apmērā. ES fondu finansējums elektrovilcienu iegādei paredzēts divu fondu ietvaros - 100 993 236 eiro no Kohēzijas fonda un 13 217 837 no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Vienlaikus valsts budžeta finansējums ir 46 998 227 eiro.

Plānots, ka ar ES fondu līdzfinansējumu pasažieru pārvadājumiem iegādāsies 23 jaunus elektrovilcienus, aizstājot novecojušos vilcienus, kas iegādāti laika posmā no 1961.gada līdz 1989.gadam. Jaunos elektrovilcienus plānots ekspluatēt līnijās Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums un Rīga-Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad oktobrī Latvijā turpināja uzlaboties nodokļu iekasēšana, pamatbudžetā iekasējot par 13% vairāk nodokļu nekā 2019.gada oktobrī, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) veiktā monitoringa pārskatā.

Padomē piebilda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) iekasēšana pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 4%. "Tas apliecina, ka agrākā prognoze, ka maijā varētu būt sasniegts zemākais nodokļu iekasēšanas punkts, ir izrādījusies precīza. Iedzīvotāji, kļuvuši optimistiskāki par savu finanšu stāvokli, veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādējādi uzlabojot gan patēriņa nodokļu, gan arī citu nodokļu iekasēšanu," atzina FDP.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) joprojām tiek iekasēts mazāk, nekā plāns - oktobrī iekasēts 87,1% no plānotā daudzuma. "Arī pārējo nodokļu iekasēšana ir zem plāna, izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanu, kura oktobrī bija 6,6% virs plāna," norādīja padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo vairāku desmitu kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu konts, turklāt nodokļu maksājumi tajā būs jāveic līdz katra mēneša 23. datumam, tādējādi materializēsies uzņēmēju iecere, par kuru jau iepriekš tika runāts daudzus gadus.

2019. gada maijā veiktie grozījumi vairākos nodokļu likumos paredz, ka nodokļu maksātājs vienotajā nodokļu kontā iemaksās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļus, pievienotās vērtības, akcīzes, dabas resursu, izložu un azartspēļu, mikrouzņēmumu, elektroenerģijas un subsidētās elektroenerģijas nodokļus, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, patentmaksu, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, uzņēmējdarbības riska nodevu. Muitas nodokļi vienotajā kontā būs jāiemaksā, sākot ar 2023. gadu. Līdz tam saglabājas līdzšinējā kārtība. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļi nav jāmaksā vienotajā kontā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, vienotajā nodokļu kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem pēc principa, ka pirmo segs senāko saistību – nodokļa pamatsummu, pēc tam nokavējuma naudu, ja tāda ir aprēķināta, bet pēdējo – soda naudu, ja tāda tikusi piemērota. Atbilstoši FIFO (rindas princips – pirmais iekšā, pirmais ārā) principam tiks segti gan regulārie maksājumi, gan parādi, tādējādi nodokļu maksātājam vienlaikus vairs nevarēs būt nodokļu parāds un pārmaksa citā nodoklī. VID vērš uzmanību uz izmaiņām deklarētās pārmaksas izmantošanas kārtībā – no 2021. gada parādu varēs segt tikai ar deklarētās pārmaksas apstiprināšanas datumu VID, nevis deklarācijas iesniegšanas datumu. Detalizēta kārtība, kā maksājums tiks automātiski sadalīts, ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. DB jau daudzkārt vēstījis par uzņēmēju viedokli, ka vienotais nodokļu konts atvieglos dzīvi visiem – gan uzņēmējiem, gan grāmatvežiem, gan arī valstij. Uzņēmēji par vienotu nodokļu kontu Latvijā runājuši jau daudzus gadus, kopš tāds tika ieviests Igaunijā, tomēr iepriekš līdz reāliem darbiem tāda ieviešanai dažādu iemeslu dēļ netika nonākts. Uzņēmējiem bieži vien bijis jautājums – kāpēc Igaunija var, bet Latvija nē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmā nodokļu reforma būtiski pasliktinās autoratlīdzību saņēmēju materiālo stāvokli, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja vairāki opozīcijas deputāti.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāka skatīt priekšlikumus grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis interesējās, kā gaidāmā reforma ietekmēs autoratlīdzību saņēmējus, īpašu vērību pievēršot tam, vai summa, ko iedzīvotāji, kas strādā šajā nodokļu režīmā, saņems "uz rokas".

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne, skaidrojot gaidāmās izmaiņas uz 100 eiro lielu autoratlīdzību, netieši atzina, ka neto ienākums, pieaugot sociālajām iemaksām, samazināsies. "Ja pēc esošās sistēmas iedzīvotājs saņems uz rokas 90 eiro, tad otrā gadījumā - 75 eiro," pauda Kaļāne.

Dombrovskis uzsvēra, ka piedāvātais regulējums nostādīs autoratlīdzību saņēmējus materiāli ievērojami sliktākā stāvoklī, savukārt solīto sociālo apdrošināšanu viņi saņems vien tad, kad iestāsies šāds gadījums. Politiķa ieskatā būtu nepieciešams domāt arī par saprātīgāku pārejas periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” saņēmis dzīvojamo ēku kvartāla Lindenholma nākamo kārtu būvatļaujas.

Kvartāla tālāka attīstība paredz tehniskā projekta izstrādi, pēc kuras var tikt uzsākta ēku būvniecība. Projekta nākamajās kārtās tiks uzbūvētas 13 trīs līdz piecu stāvu ēkas ar 457 dzīvokļiem. Lindenholmas kvartālā kopumā būs vairāk nekā 660 dažādas konfigurācijas dzīvokļi. Šobrīd būvniecības fināla fāzē ir pirmās kārtas sešas dzīvojamās ēkas ar 209 dzīvokļiem iegādei vai īrei, kā arī neliela ēka ar komerctelpām.

FOTO: Dzīvojamo ēku kompleksā Lindenholma svin spāru svētkus 

Lindenholmas dzīvojamo ēku kompleksā Mārupē oktobrī nosvinēti projekta pirmās kārtas spāru...

Lindenholma atrodas Rīgas pierobežā – Mārupē, kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē.

Teritorija apkārt Lindenholmai šobrīd strauji attīstās, veidojot to kā pašpietiekamu dzīvojamo un biznesa kvartālu. Blakus atrodas viens no lielākajiem biroju kompleksiem Pārdaugavā – “Business Garden Rīga”, kam šobrīd ir pabeigta pirmā kārta, bet jau šogad plānots uzsākt tā otrās kārtas būvniecību.

Vastint Latvia uzsāk daudzstāvu autostāvvietas būvniecību Mārupē 

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" uzsācis daudzstāvu autostāvvietas būvniecību Daibes...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu būvniecībā un Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

FM pārtsāvis Armands Eberhards trešdien nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē informēja par aktualitātēm saistībā ar ES Atveseļošanas fondu un Latvijas iecerētajiem projektiem, kuru īstenošanai varētu piesaistīt fonda līdzekļus.

Kopumā Latvijai no ES Atjaunošanas fonda ir garantēti 1,65 miljardi eiro, bet šis atbalsts var sasniegt 2,2 miljardus eiro.

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās...

Pēc Eberharda teiktā, Latvija savu investīciju projektu sarakstu sagatavojusi, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ieteikumus, proti, ka 20% no fonda līdzekļu jāiegulda digitalizācijā, bet 37% klimata mērķu sasniegšanā.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Latvija ES Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldījumus plāno sešos virzienos. Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā.

Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.

Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālās platformas, kā arī 5G tīkla attīstībā. Iecerēts arī investēt uzņēmējdarbības digitalizācijā.

Veselības jomā iecerēts izveidot inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu un nodrošināt vides pieejamību, kā arī nodrošināt ilgstošas aprūpes pakalpojumus.

Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt līdzekļus industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem un publisko pakalpojumu pieejamībai

Ekonomikas transformācijas jomā iecerēts nodrošināt aizdevumus un grantus uzņēmējiem, kā arī ieguldīt bioekonomikā. No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iecerēts arī uzlabot augstākās izglītības pārvaldību un uzlabot infrastruktūru.

Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.

FM pārstāvis piebilda, ka ar EK vēl nav noslēgušās sarunas par ES Atveseļošanas fondu, tāpēc joprojām pastāv nenoteiktība par fonda finanšu ietvaru un "spēles noteikumiem" kopumā.

Tajā pašā laikā Eberhards informēja, ka FM ir sagatavojusi investīciju plāna projektu, kas balstīts "uz pieņēmumiem", un valdībā par šo plānu paredzēts diskutēt decembrī. Savukārt sarunas ar EK par projektiem indikatīvi varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,2 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru