Jaunākais izdevums

Kosmētikas ražotāja "Stenders" bijušais līdzīpašnieks Jānis Bērziņš izveidojis jaunu uzņēmumu un tajā no betona rada dažādus interjera elementus.

SIA "Paho" izveidota nedaudz vairāk nekā pirms gada, un šobrīd aizvien notiek mēģinājumi iepazīt materiālu un formu.

Vaicāts, kā uzņēmējs no kosmētikas nozares nonāca līdz betonam, J. Bērziņš atklāj: "Pirmkārt man divus gadus bija liegums nodarboties ar kosmētikas ražošanu, šobrīd vairs nav. Es piekusu no kosmētikas biznesa, no tā, ko mēs tur darām, ko mēs solām un nevaram izpildīt, un mūžīgo jaunību uzdāvināt nekādi nespējam.

"Tas ir sarežģīts bizness," viņš atzīst.

Visu rakstu lasiet 21. janvāra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Šobrīd lielāko risku saskatām situācijas attīstībai Latvijā, jo viss "Stenders" laboratoriskais un ražošanas process ir šeit," koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz biznesu komentē kosmētikas ražotāja "Stenders" mārketinga direktore Kristīne Grapmane.

Pašreiz ražošana "Stenders" norit ierastajos apjomos, taču situācija ieviesusi izmaiņas uzņēmuma ikdienas darba organizēšanā. Ieviesti drošības risinājumi. Piemēram, ja darbinieki apmeklējuši ārvalstis, par jebkuru ceļojumu obligāti ir jāinformē uzņēmuma vadība un jāievēro divu nedēļu paškarantīna pēc atgriešanās valstī.

"Visus darbiniekus aicinām ik rītu sākt ar temperatūras mērījumiem vai, ja novērotas jebkādas elpceļu infekcijas vai slikta pašsajūta, aicinām informēt un palikt mājās. Atbalstām attālinātu darbu no mājām arī tiem, kas jūtas labi, jo darbinieku veselība un labsajūta ir mūsu prioritāte. Papildu jau visam minētajam ražošanas darbinieki darbu veic maskās," stāsta K.Grapmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs "Stenders" radījis jaunu un Eiropā vēl nebijušu produktu – plastilīna ziepes.

Plastilīna ziepes attīsta fantāziju un vizuālā noformējuma dēļ ir nebijis risinājums, kas neierastā veidā motivē bērnus mazgāt rokas, informē ražotājs. Pēc rotaļāšanās ar plastilīna ziepēm rokas, saskaroties ar ūdeni, saputosies un noskalojot kļūs tīras.

Plastilīna ziepes var izmantot gan kā roku un ķermeņa ziepes, gan kā šampūnu vai vannas bumbas. Vienlaikus produkts attīsta radošo domāšanu un pirkstu veiklību, jo ir piemērots gan plucināšanai, gan mīcīšanai un dažādu figūru veidošanai.

"Ideja radās neformālā sarunā starp kolēģiem, taču uzreiz pievērsa produktu izstrādātāju vērību, un jau pavisam drīz eksperti laboratorijā ķērās pie darba, lai pēc vairākus mēnešus ilgas izpētes un testēšanas prezentētu jauno produktu," stāsta uzņēmuma ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja «Stenders» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2018.gada 1.aprīļa līdz 2019.gada 31.martam, bija 7,603 miljoni eiro, kas ir par 53,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 1,1 miljonu eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījums vietējā tirgū aizvadītajā finanšu gadā bija 2,718 miljoni eiro, kas ir par 4,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas apgrozījums ārvalstu tirgos pieauga 2,3 reizes - līdz 4,885 miljoniem eiro.

«Stenders» vadība arī norāda, ka uzņēmuma darbības rādītāji pagājušajā finanšu gadā būtiski uzlabojās, vienlaicīgi tika turpināts darbs pie kompānijas darbības optimizācijas, pielāgojot darbinieku un iekārtu noslodzi, atbilstoši aktuālajai situācijai.

Kompānijas bruto peļņa pērn pieauga par 58%, pateicoties uzņēmuma darbības restrukturizācijai un ražošanas procesu sakārtošanai. Optimizējot vadības izmaksas, kompānija būtiski samazināja arī administratīvās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tendencēm un arī klientu vēlmēm būt atbildīgiem pret pasauli, kurā dzīvojam, kosmētikas ražotājs "Stenders" uzsācis jauna produkta - cieto šampūnu - ražošanu.

Cietos šampūnus un kondicionierus speciālisti izstrādājuši vairāk nekā gadu. Tie vizuāli līdzinās ziepēm un puto, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Investīcijas jauno produktu izstrādē uzņēmums neatklāj.

Jaunajā produktu kategorijā ietilpst pieci cietie šampūni dažādiem matu tipiem: atjaunojošs, normalizējošs, mitrinošs, stimulējošs, un spēcinošs, kā arī divi cietie kondicionieri - matu atjaunošanai un dziļai barošanai. Produkti radīti, balstoties uz "Stenders" ziepju un vannas bumbu izgatavošanas pieredzi un tehnoloģiskajām iespējām, kuras tiek attīstītas uzņēmuma kreatīvajā centrā.

Sarežģītā tehnoloģija ļauj produktiem pievienot augstvērtīgas, dabiskas sastāvdaļas, piemēram, mālu, medu, olīveļļu, avokado eļļu, kakao sviestu, melno trifeļu, safrāna, zīdkoka un upeņu ekstraktus, kā arī daudzas citas dabiskas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starta šāviens finanšu sektora kapitālā remonta kļūdu novērtējumam

Jānis Goldbergs, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nonākusi dzīves cikla stadijā, kad finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem, taču eksperti iesaka tos arī «blenderēt».

To konferencē par ES finansējumu un investīcijām Nauda un reformas: Eiropas investīciju nākamā paaudze debatēs Granti vai finanšu instrumenti - kas dod lielāku labumu? atzina Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. Divarpus Eiropas Savienības finansējuma periodos Cēsis piesaistījušas aptuveni 78 miljonus eiro lielas investīcijas grantu formātā, un aptuveni 20 miljonus ir piesaistījis privātais sektors, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšanai. «Es salīdzinātu grantus un finanšu instrumentus ar medicīnas terminiem. Iedomājieties, ja esat mazliet saslimis, vieglā formā, tad dzerat homeopātiskas zāles vai bezrecepšu zāles. Ja saslimstat ļoti, tad jāņem talkā antibiotikas. Būsim godīgi, ka piecdesmit Padomju Savienības saimniekošanas gados publiskā infrastruktūra bija ļoti noplucināta, atpalikusi un teju daudzos gadījumos bija avārijas situācijā. Man liekas, ka tas bija brīdis, kad bija nepieciešamas antibiotikas, lai uzceltu organismu kājās, un mēs arī veiksmīgi to esam darījuši,» komentē Cēsu mērs J.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 21.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc Finanšu ministrijas datiem, valsts fondos šogad nonāks 340 miljoni eiro, kas ir 3,4% no valsts budžeta.

Valsts kontrole vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību pēc vienotiem fondu darbības pamatprincipiem, taču vairāk nekā desmit gadu laikā Latvijā vienota izpratne nav izveidojusies.

21. janvāra numurā:

Numura tēma - valsts fondu nekārtības un Eiropas fondu labais piemērs

Transports un tranzīts - sankciju sekas Ventspils, Rīgas un Liepājas ostās

Intervijā - ar bijušo finanšu ministru Edmundu Krastiņu skaidrojam, kāpēc Latvija var zaudēt konkurētspēju

Aktuāli - īstais karš ir digitālajā vidē

Ekonomika – par sekām, kas iestājas, kļūdaini norādot patieso labuma guvēju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem būs nepieciešams valsts atbalsts

Lelde Petrāne, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi novēro negatīvu vīrusa ietekmi uz biznesu, norāda Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", kas ir apzinājusi eksportējošos uzņēmumus. Daļai uzņēmumu vīruss var būt kritisks un būs nepieciešams valsts atbalsts nodokļu brīvdienu formā.

Šobrīd lielākā problēma ir nevis darbinieku prombūtne, bet fakts, ka ir kritušies pārdošanas apjomi uz vīrusa skartajiem eksporta tirgiem vai ir sarežģījumi produktu komplektācijas un piegādes ķēdē. Lai gan uzņēmumi komplektē vai ražo produkciju Latvijā, bieži sastāvdaļas vai izejmateriāli tika iepirkti no Ķīnas vai citām vīrusa skartajām valstīm. Ja šīs piegādes kavējas, tad nav iespēju nokomplektēt produkciju un kavējas piegādes, kas attiecīgi ietekmē uzņēmuma finanšu plūsmu.

Daudzi uzņēmumi ir sajutuši pārdošanas apjomu kritumu, kas iespaido arī ražošanai nepieciešamās jaudas. "Mūsu biznesu vīruss skar negatīvi, jo mūsu klientiem krīt pārdošanas apjomi, kas ietekmē to, vai klients no mums var pirkt iekārtas un pakalpojumus. Valsts atbalsts būtu svarīgs, ja situācija uzņēmumā kļūs kritiska," pauž Kristiāns Vēbers, "Vendon" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Netīrās naudas "izķeršanai" saredz bīstamus blakusefektus

Māris Ķirsons, 06.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Latvijā ieviestie netīrās naudas identificēšanas paņēmieni ir apgrūtinājuši dzīvi ne tikai bankām, bet arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem, turklāt tiesību eksperti norāda uz bīstamiem formulējumiem normatīvajos aktos.

Savukārt tiesību aizsardzības iestāžu speciālisti šo kritiku noraida un bažas uzskata par pārspīlētām.

Tāds ir secinājums pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu Dienas Bizness rīkotās konferences Bankas mainīgajā pasaulē. To, ka pārmaiņas banku sektorā bija nepieciešamas, neviens nenoliedza, tomēr ieteikumi, ko darīt vai nedarīt, atšķīrās.

Daudz funkciju

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norādīja, ka mūsdienās bankas ir kļuvušas ne tikai par norēķinu un finansēšanas nodrošinātājām vai biznesa aģentēm līdzīgi kā citi uzņēmumi, bet par valsts drošības un nodokļu maksāšanas kontroles instrumentu. “Jaunie darbības nosacījumi rada nepieciešamību mainīt rīcības modeļus gan bankām, gan klientiem, gan valsts institūcijām,” tā G. Bērziņš. Viņš atzina, ka bankām ir jāatrod tāds līdzsvars starp piedāvāto pievienoto vērtību un risku, kas nodrošinās atbilstošu klientu skaitu, klientu apmierinātību un konkurētspējīgu atdevi no ieguldījumiem akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ieguvis 1,6 miljonus dolāru finansējumu, lai izstrādātu uz zemes bāzētu robotikas sistēmu vēja turbīnu uzturēšanai un pārbaudei.

“Aerones” ir pabeidzis robotizētas sistēmas palaišanu vēja turbīnu pārbaudei un apkopei, kuras pamatā ir patentēta uz zemes balstīta vinča un robotu roku tehnoloģija. Šis risinājums aizstāj “Aerones” smago pacēlāju - rūpniecisko dronu ar vienkāršāku, daudzpusīgāku un precīzāku risinājumu.

"Y Combinator" akseleratorā ASV kā investori pievienojušies arī sēklas kapitāla investīciju fonds "Change Ventures", kā arī tādi biznesa eņģeļi kā Pols Bušheits (Gmail izveidotājs) un Jānis Krūms, tādējādi kopējais sākotnējais finansējums ir piesaistīts līdz 1,6 miljoniem ASV dolāru.

Aerones piesaista vēl 2,7 miljonu eiro investīcijas 

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums «Aerones» ir piesaistījis investīcijas 2,7 miljonu eiro apmērā...

"Aerones pēdējo divu gadu laikā ir sapratis izaicinājumus, ar kuriem saskaras vēja enerģijas nozare, lai pārbaudītu un uzturētu pieaugošo vēja turbīnu lāpstiņu skaitu un izmēru. Viņi no jauna izgudroja savu sākotnējo dronu tehnoloģiju, lai pielāgotu robotu un vinčas sistēmu. Mēs ar prieku atbalstīsim šo komandu ar lielāku kapitālu, lai šo produktu nogādātu klientiem visā pasaulē," komentē "Change Ventures" vadošais partneris Andris K. Bērziņš.

Latvijas Aerones iekļuvis startup festivāla Slush TOP3 

Startup festivālā Slush Somijas galvaspilsētā Helsinkos pulcējas tūkstošiem jaunuzņēmumu,...

Datorizētā vinčas sistēma nodrošina, ka robotizētā roka var veikt virkni pārbaudes un apkopes darbu, ieskaitot tuvplāna fotografēšanu, priekšējās malas virsmas lāzera skenēšanu, zibens vadītspējas testus, lāpstiņu tīrīšanu, kanalizācijas caurumu tīrīšanu un aizsargājošu materiālu pārklāšanu. Sistēma ļauj divu cilvēku apkalpei katru dienu apkalpot vairākas turbīnas, dažus pakalpojumus veicot pat naktī un zemā temperatūrā.

"Tehniķi ierasti karājas simtiem metru gaisā, ar roku strādājot pie katras turbīnas lāpstiņas. Tagad šos pārbaudes un apkopes pakalpojumus var veikt attālināti, izmantojot vadības ierīces, kuras ir tikpat viegli lietojamas. kā bērnu spēļu konsole," komentē Aerones izpilddirektors Jānis Putrāms.

Uzņēmumu "Aerones" izveidojuši Jānis Putrāms, Dainis Krūze un Andris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas "Altum" eksporta kredītu garantijas.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, informē: "Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību veido vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošināt iespēju turpināt ražot un eksportēt. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem."

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

"Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem," skaidro ekonomikas ministrs.

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, informē: "Uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāksim pieņemt nekavējoties, jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar "Altum" garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. "Altum" eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports."

Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.

Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 EUR.

Paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks 

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks –...

Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.

Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šā gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem.

Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību.

Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pirmdien, 25.novembrī, iesniegusi Expo 2020 organizatoriem Final designe jeb Latvijas izpratnē pilnu paviljona būvniecības tehnisko projektu.

Tas kopumā ir veidots no 17 dokumentu sējumiem, no kuriem desmit bija Concept designe, saņemot apstiprinājumu augustā, savukārt šodien iesniegti pārējie septiņi sējumi, lai saņemtu Final designe.

“Esam patiešām lepni, ka šis milzīgais darbs dokumentu sagatavošanā sāk finalizēties un domājams, ka jau decembra vidū tiks saskaņots Final designe, lai uzsāktu darbu pie paviljona būvēšanas,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pašreiz sagatavots ne tikai pats paviljona projekts, bet izstrādāta arī satura koncepcija, kuru realizējot, esot paredzama pozitīva pieredze kā apmeklētājiem, tā arī Latvijas uzņēmumiem eksporta attīstīšanai. Pēc būvekspertu aplēsēm, Latvijas paviljona būvniecībai nepieciešami aptuveni seši mēneši, kas ir pietiekams laiks, lai pagūtu veikt sagatavošanās darbus un noteiktajā laikā jeb 2020.gada 20.oktobrī mūsu valsts būtu gatava dalībai Expo 2020 Dubaijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus

Anda Asere, 10.09.2020

Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes pārvarēšanas atslēga – eksports

Jānis Goldbergs, 19.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Jānis Ošlejs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs izveidoja darba grupu pēckrīzes ekonomiskā plāna radīšanai, par kuras vienu no moderatoriem uzaicināja kļūt ekonomistu un uzņēmuma "Primekss" vadītāju Jāni Ošleju. Tieši viņam "Dienas Bizness" uzdeva jautājumus par grupas redzējumu un nākotnes attīstības vīzijām.

Pēckrīzes ekonomiskā plāna veidošanas darba grupā ietilpst gan valsts ierēdņi no Ekonomikas ministrijas, gan eksperti, kā ekonomists Guntars Bērziņš no Latvijas Universitātes, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji, kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, gan arī atsevišķu nozaru pārstāvji. J. Ošlejs kopā ar Rebeku Homkesu no Londonas Biznesa skolas, kura ir specializējusies biznesa stratēģijās, ir darba grupas moderatori. Grupas vadītājs ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalināts zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, apstiprināja Valsts policijā.

Valsts policijā atklāja, ka advokāts šonakt ir atrasts nogalināts. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka advokāts nogalināts savās mājās un noziedznieki ēkā veikuši arī laupīšanu.

Saistībā ar notikušo policijā sākts Kriminālprocess pēc krimināllikuma 117.panta - par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu.

Šobrīd izmeklēšanā iesaistīti lieli policijas resursi, tiek veiktas operatīvās un izmeklēšanas darbības. Tiek pārbaudītas vairākas notikušā versijas. Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju Valsts policija šobrīd nesniegs.

Arī Rebenoka kolēģis, jurists Mārtiņš Krieķis, kurš vēl sestdien ticies ar Rebenoku, aģentūrai LETA teica, ka Rebenoks ir nogalināts. "Varu apstiprināt, ka tā ir bijusi slepkavība, ka tā ir notikusi šonakt, un, ka tā ir notikusi, izmantojot fizisku spēku," klāstīja Krieķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

  • viedokļi - ierobežojumi pandēmijas apkarošanai
  • viedokļi - administratīvi teritoriālās reformas centrā ir cilvēks
  • aktuāli - NATO un ASV attiecības
  • prognozes - krīzes novērtējums martā un aprīlī
  • numura tēma - vasara bez atvaļinājumiem
  • finanses - uzņēmumam uz aizdomu pamata iesaldē naudu
  • intervija - Kārlis Cerbulis, fonda NCH Capital Inc. vadītājs Baltijas valstīs
  • pētījums - komercnomas sektora atbalsts Eiropas valstīs
  • tendences - recepte krīzes pārvarēšanai
  • apsardze - fiziskās apsardzes apjomi sarūk
  • darba drošība - attālinātais darbs veicina ārpakalpojumu pieprasījumu datoru apkopei
  • darba vide - birojos atgriezties nesteidzas
  • alus darīšana - Cēsu Alus turpina investīcijas
  • alus ražošana - alus patērētāji kļūst izvēlīgāki
  • auto - 25 dārgākie luksusa auto
  • pie stūres - krosovers Subaru Forester
  • brīvdienu ceļvedis - Jānis Bērziņš, Paho Studio dibinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Olainfarm mērķa tirgū vēsturiski lielākais pārdošanas apjoma kritums

Salvis Lapiņš - bijušais «Olainfarm» valdes loceklis, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie «Olainfarm» finanšu dati norāda uz būtisku pārdošanas apjomu kritumu uzņēmuma mērķa tirgos jūnijā, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā – piedzīvots kritums par 63 %.

Vairāku gadu garumā esmu pildījis «Olainfarm» valdes locekļa pienākumus un varu apgalvot, ka iepriekš tik būtiski kritumi pārdošanas rādītājos kādā no lielajiem tirgiem, pie kam bez acīmredzama iemesla, uzņēmumā nav piedzīvoti. Tas ir pamats satraukumam un signāls valdei, ka ir jāsaprot cēloņi un jāizplāno tālākā rīcība, lai šāds pārdošanas apjomu kritums nesekotu arī turpmāk.

AS «Olainfarm» ir veiksmīgs pašmāju uzņēmums, liels darbadevējs un nodokļu maksātājs, kas vienmēr stabili attīstījies. Arī vēsturiski konkrētos laika periodos bijuši vērojami kritumi pārdošanas rādītājos, tomēr neatceros, ka iepriekš tiktu pārkāpta 60 % robeža, turklāt tas noticis lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā, kur tiek realizēts 21 % kopējā produkcijas īpatsvara. Kad uzņēmumam strauji krītas finanšu rādītāji, pie atbildības tiek saukta vadība. Kā zināms, šā gada aprīlī tika pārvēlēta «Olainfarm» valde un padome, kad uzņēmuma vadībā tika ieceltas personas no akadēmiskās, kā arī no banku vides. Par padomes priekšsēdētāju tika iecelts profesors Gundars Bērziņš, par padomes locekļiem - kādreizējais «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks, kā arī Kārlis Krastiņš, «Prudentia» pārstāvis, un «Prudentia» neviļus saistās ar «Liepājas metalurga» krahu. Pirms šīm izmaiņām valdes vairākumu pārstāvēja speciālisti ar lielu pieredzes bagāžu farmācijā. Tas liek uzdot jautājumus par jaunās uzņēmuma vadības kompetenci un izpratni tieši par farmācijas nozari, kā arī viņu uzticēšanos uzņēmumā vēl atlikušajiem farmācijas nozares zinātājiem, jo bez šīm zināšanām nav iespējams sekmīgi pārvaldīt zāļu ražošanas kompāniju. Visi šie notikumi dažu mēnešu laikā rada bažas par «Olainfarm» nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Expo 2020 Dubai iecerēts aizvest vismaz simts Latvijas uzņēmumu

Kristīne Stepiņa, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd top piedāvājums izstādes Expo 2020 Dubai dalībniekiem, nākamgad uz šo vērienīgo pasākumu Dubaijā iecerēts aizvest vismaz simts Latvijas uzņēmumu

Pasākums sāksies nākamā gada 20. oktobrī un ilgs pusgadu. Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas nodrošināja Latvijas uzņēmēju dalību mazajā Expo Astanā (Kazahstānā) 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas. Dubaijas izstādei, ņemot vērā tās apjomus un vairāk nekā trīs reizes lielāku dalībnieku skaitu, valsts ir piešķīrusi 4,2 miljonus eiro. Latvija izstādē apsaimniekos 1,5 tūkst. m2 lielu zemes gabalu, uz kura tiks uzbūvēts paviljons 400 m2 platībā. Šobrīd dalību starptautiskajā izstādē ir apstiprinājušas 192 valstis. Pēc organizatoru aplēsēm, to apmeklēs 17,5 miljoni cilvēku. «Ņemot vērā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vērienu, tā būs visu laiku jaudīgākā Expo izstāde,» lēš Expo 2020 komisārs, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru