Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

#MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Jauns gads mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem atnesa paaugstinātu nodokļu likmi – 15% pērno 12% vietā, līdz ar to daudziem mikro režīmā strādājošajiem ir brīdis pārdomām par to, vai, ņemot vērā līdzšinējo tendenci, prasības mikrouzņēmumiem arvien turpinās augt.

Un tas ir pamatoti, jo režīma mērķis taču bija pastutēt biznesa iesācējus. Un patiesi, MUN režīma lietotāji nekādas biznesa haizivis vis nav. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pērn lielākā daļa mikrouzņēmumu darbojošies ar apgrozījumu robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Kāpjot nodokļu administrācijai uzrādītajam apgrozījumam līdz 25 tūkst. eiro, MUN maksātāju skaits sarūk dubultā. Un vēlreiz dubultā kategorijā ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro. Par šo slieksni lielākas apgrozījuma summas ir retajam MUN maksātajam. Piemēram, Latgales reģionā tikai viens MUN maksātājs bija strādājis ar apgrozījumu virs 100 tūkst. eiro, Zemgalē un Vidzemē – divi, Kurzemē – neviens, toties Rīgā – 19.

Igauņi apskauž Latviju par mūsu nodokļu politiku, mēs apskaužam igauņus, bet patiesībā savi plusi un mīnusi ir katrai valstij

Bieži tā negadās – igauņi atklāti atzīst, ka kaut kas Latvijā ir izdarīts labāk nekā viņu zemē. Vēl retāk mēs paši tā jūtamies, spēlējot nepārtraukto salīdzināšanās spēli ar kaimiņiem. Tāpēc šis zināmā mērā ir vēsturisks brīdis, ka Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev raksta – igauņi apskaužot Latvijas nodokļu sistēmu. Latvijai esot labi plānota un mērķtiecīga nodokļu politika jaunajiem uzņēmumiem. Kā noprotat, runa ir par Latvijā daudz aprunāto un žņaudzīto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kādas Igaunijā nav. Protams, mēs paši apzināmies, ka pēc pēdējiem likuma grozījumiem un uzliktajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ne tuvu vairs nav tik draudzīga mazajiem uzņēmumiem, kāda tā bija iepriekš, bet tas netraucē igauņiem jūsmot par to, ka Latvija kļuvusi par lecekti augošām kompānijām.

Uzņēmēji nodokļu politikas jomā sagaida solījumu pildīšanu un prasa neveikt nepārdomātas darbības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmkārt, es sagaidu, ka tiek ievērota valdības apņemšanās darbaspēka nodokļu samazināšanā un patēriņa un kapitāla nodokļu sloga palielināšanā. Sagaidu, ka visi solījumi, arī IIN samazināšana, tiks izpildīti, DB intervijā sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Otrkārt, valstij ir jādomā par kopējo nodokļu ieņēmumu apjoma noturēšanu. Tas nozīmē izmaiņas citās jomās, piemēram, nekustamā īpašuma jomā. «Jāmeklē nodokļu formas, no kā nevar izvairīties, un no tām arī jāmēģina iekasēt, taču darbaspēka nodokļu slogs ir jāmazina,» uzsvēra J. Gulbis.

Nevajadzētu atlikt

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

«Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21.gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem,» norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet.

Swedbank apspriedusi eiro ieviešanu ar kolēģiem Igaunijā. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars. «Igauņiem monētas bija problēma - viņi banku filiālēs apzināja visas iespējamās slēdzamās telpas, rūpīgi skatījās, kāds ir grīdas segums, cik daudz monētas var novietot uz vienu kvadrātmetru, lai nākamā dienā tās neattaptos pagrabā,» par kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanas laikā stāstīja Bērziņš.

Apskatoties Latvijas Bankas mājaslapā, cik monētas Latvijā ir apgrozībā un kāds ir katras monētas svars, aplēsts, ka Latvijā apgrozībā ir 1100 tonnas monētu. «Daļu droši vien neatnesīs, saglabās kā suvenīrus, bet lielāko daļu atnesīs, pat 500, 600 vai 700 tonnas ir ļoti ievērojams svars. Jāsaprot, ka naudas nomaiņa notiek caur diezgan ierobežotiem kanāliem - dienas beigās tā saplūst vai nu pie tirgotājiem vai pie bankām, un šis naudas apjoms relatīvi īsā laikā būs jāpārvieto, kas būs liels un fiziski smags darbs,» raksturoja Bērziņš.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Gadījumā, ja tiks nolemts samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam apjomu par, piemēram, 10%, tad visi Latvijai dotie solījumi saistībā ar lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu tiks «noslaucīti no galda», šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietnieks un kooperatīva Trikāta KS vadītājs Uldis Krievārs.

Komisijas sēdē, kura tika rīkota, lai uzklausītu nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus par paveikto un turpmāk darāmo Latvijas interešu aizstāvēšanas jomā, Krievārs uzsvēra, ka pēc tikšanās reizēm ar ES amatpersonām un dalībvalstu pārstāvjiem Latvijas ierēdņi nāk ar «pārāk skaistiem secinājumiem», kuri vienā brīdī var izrādīties arī nepareizi.

Viņš gan atzina, ka Baltijas valstis ir saņēmušas gan oficiālus, gan neoficiālus apliecinājumus, ka mūsu lauksaimnieku intereses tiks ņemtas vērā. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze apliecināja, ka Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca izteiktie solījumi liek paredzēt, ka galīgā vienošanās par budžetu netiks panākta pirms nebūs ņemtas vērā Latvijas zemnieku intereses.

Iebilstot pret tā dēvētā «nolikto atslēgu principa» ieviešanu, viens no banku un to lobiju galvenajiem argumentiem ir potenciālais hipotekāro kredītu sadārdzinājums, kas, viņuprāt, ir neizbēgams. Sabiedrība un amatpersonas tiek biedētas ar drūmu perspektīvu gan turpmākā kredītu pieejamībā, gan kopējo izmaksu sadārdzinājumā.

Turklāt bankas vēl pamanās pozicionēties par upuri no plānotajām izmaiņām līdzšinējā kārtībā, lai gan šķietami jau tiek stāstīts, ka cietēji būs visi citi – sabiedrība un valsts ekonomika. Iespēja dzīvot pašam savā, nevis īrētā mājoklī, protams, ir katra indivīda interese, tomēr pastarpināti tā ir arī naudas aizdevēju interese jeb biznesa sastāvdaļa, piešķirot personām kredītus viņu sapņu īstenošanai. Tāpēc nenoliedzams, ka iespējā indivīdiem dzīvot savā sapņu mājoklī ir ieinteresētas arī bankas. To mērķis ir pelnīt uz tādu cilvēku rēķina, kas vēlas kādu labumu saņemt un baudīt jau šodien, nevis pēc daudziem gadiem, kad pašiem būtu izdevies sakrāt lielajam pirkumam nepieciešamo summu.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) no satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) sagaida piedāvājumu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģiskās attīstības virzībai, tostarp, redzējumu par uzņēmuma vadību.

Kā aģentūru LETA informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere, Siliņa uzsver, ka Satiksmes ministrijai kā aviokompānijas kontrolpaketes turētājai ir jāīsteno valdības dotie uzdevumi.

"Tā ir arī pašas kapitālsabiedrības atbildība izvērtēt riskus un rīkoties saimnieciski kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tā kā politiski esam devuši satiksmes ministram rīcības brīvību, sagaidu no viņa piedāvājumu šī jautājuma virzībai, tai skaitā arī par uzņēmuma vadību," pauž Siliņa.

Politiķe atzīmē, ka runa ir par Latvijas valstij un "airBaltic" svarīgām biznesa interesēm. "Tā ir kompānija, kas katru dienu pārvadā tūkstošiem cilvēku no daudzām pasaules vietām," norāda Ministru prezidente.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Visi uzņēmējiem dotie solījumi valdības apstiprinātajā nākamā gada budžeta plāna projektā ir saglabāti, sestdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

«Tas, ko mēs esam pieņēmuši, ir plāns. Diskusija par budžetu vēl notiks, bet solījumi, ko esam devuši uzņēmējiem, ir saglabāti - iedzīvotāju ienākumu nodoklis par vienu procentpunktu tiks samazināts,» teica Straujuma.

Viņa norādīja, ka budžetu Saeimā plānots iesniegt līdz 10.decembrim, kā tas iepriekš bija plānots, bet līdz tam vēl plānotas diskusijas ar vairākiem sociālajiem partneriem.

Tāpat Straujuma pastāstīja, ka valdība sestdien vienojusies pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas darbu nodot no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Finanšu ministrijai, kurai līdz nākamā gada 1.jūlijam jāizstrādā jauns Finanšu izlīdzināšanas likums.

«Šie solījumi man ir ļoti svarīgi, jo tie ir mūsu kā Vienotības dotie solījumi. Mums jāspēj tos piepildīt. Tiesa, mēs nevaram solīt, ka nebūs nepopulāru lēmumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz jautājumu, cik lielā mērā Vienotība turēsies pie saviem vārdiem, stāstījusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).

«Ejot uz vēlēšanām, mēs solījām, ka neatcelsim pazeminātās PVN likmes, PVN likmes necelsim, mēģināsim ieviest progresīvu sistēmu mājokļa nodoklim, ka atslogosim darbaspēka nodokļus, ka darīsim visu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi. Nevaram solīt, ka nebūs nepopulāru lēmumu, jo budžets būs jākonsolidē. Tomēr ir jāmaina parlamentāro debašu filozofija - mums atklāti jādebatē par visiem priekšlikumiem, lai galu galā izvēlētos mazāk sāpīgākos budžeta samazināšanas veidus,» viņa skaidrojusi.

«Pieņemot budžetu, ir jāskatās tālāk, plašāk, jāiezīmē ekonomiskās attīstības scenāriji, ir jāmēģina rādīt sabiedrībai gaisma tuneļa galā, lai tas būtu ne tikai īstermiņa redzējums, bet dotu cerību nākotnei. Saeimai ir tāda iespēja,» turpinājusi Āboltiņa.

Rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 šī gada N4 klases čempiona titulu izcīnījušais Aivis Egle, kurš savu sacīkšu Mitsubshi Lancer EVO ir novietojis garāžā, bet tā vietā uz starta izies ar Subaru Impreza WRC automobili.

Aivis Egle šā gada Latvijas autorallija čempionāta pēdējā, sestajā posmā uz starta stāsies ar 1999.gada Subaru Impreza WRC, taču tas nebūtu bijis iespējams, ja vien nu jau pieckārtējais Latvijas autorallija čempions šā gada titulu nebūtu nodrošinājis iepriekšējā čempionāta posmā – rallijā Kurzeme 2009. Tieši ar šādu tehniku savā laikā braucis arī britu rallists Ričards Bērnss, kurš 1999.gadā ieguva pasaules vicečempiona titulu, savukārt Subaru rūpnīcas komanda pietrūka tikai četri punkti, lai togad iegūtu Ražotāju kausu.

Kā stāsta Aivis Egle, viņam Subaru Impreza WRC sagādājusi kompānija Baltic Rally Rent. "Auto pieder somu rallistam Saku Vierimā un igauņu kompānija, ar kuras starpniecību to dabūju, apgalvo, ka auto ir pilnā komplektācijā – tieši tāds, kāds piedalījās 1999.gada pasaules rallija čempionātā. Par rezultātu prognozēm pagaidām vēl neizteikšos, jo Impreza ir tehnoloģiski vecāka nekā pārējie WRC auto, kas brauks Latvijas rallijā. Bet imprezai vēl ir visi aktīvie reduktori, tā kā domāju, ka būs interesanti braukt," saka Aivis Egle.

Man negribas domāt par to, kas notiktu, ja viens no mūsu redzamākajiem oligarhiem būtu spiests uzstāties Financial Times organizētā konferencē Londonā.

Tā intervijā norāda ekonomists, Džordžtaunas universitātes Vašingtonā ekonomikas profesors Juris Vīksniņš.

Cik svarīgas bija šīs Saeimas vēlēšanas, ņemot vērā, kādā situācijā atrodas Latvijas ekonomika?

Vēlēšanas jau ekonomisko stāvokli būtiski tūlīt nemainīs, bet psiholoģiskais moments tautā un ieguldītājos varēt būt ļoti svarīgs. Ir iespējams, ka līdzšinējo orientāciju uz rietumiem jauna valdība varētu krasi mainīt, ja ienāk koalīcija, kas izteikti skatās uz austrumiem.

Jūsuprāt, cik vērti ir pirmsvēlēšanu debatēs dotie partiju solījumi?

Solīts makā nekrīt. Man šķiet samērā muļķīgi, ka kandidāti apsola radīt, piemēram, 50 tūkstošus darba vietu Rīgā. Vai tad politikāņi pārvalda kādas darba vietas? Taču nē, tās rada uzņēmējdarbība, kuru valdība var bremzēt ar aizliegumiem, atļaujām un licencēm, kā arī ar nodokļiem, bet var tikai minimāli atbalstīt ar pozitīvu politiku.

Tuvāko divu nedēļu laikā japāņu kompānija Mitsubishi paziņos, kuru no divām Baltijas valstu ostām izvēlējusies kā stratēģisko partneri kravu piegādei uz savu Austrumeiropas rūpnīcu Kalugā, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Japāņi nolēmuši trīskāršot auto ražotnes apjomus Krievijā un līdz ar to, piegādājot izejmateriālus, ievērojami palielināt kravu plūsmu. Viņi meklējot jaunu piegādes ceļu uz Krieviju - vai nu caur Rīgu vai arī Tallinu. Ja konkurencē ar Igaunijas galvaspilsētu uzvarēs Rīgas brīvosta, tās konteinerkravu apjoms pieaugšot vismaz par trešdaļu, varbūt pat uz pusi. Tomēr Latvijas ierēdņu neizdarības dēļ, kā arī Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku necaurspīdīgums draud novest pie tā, ka kaimiņi igauņi būs atkal mums priekšā un saņems ievērojamo Mitsubishi pasūtījumu, norādīja raidījuma veidotāji.

«Jāizdara brīnums», lai kravas plūstu nevis caur Tallinu, bet Rīgu, decembrī laikrakstam Dienas bizness sacīja DB Schenker Latvia direktors Aivairs Tauriņš. Dažu simtu eiro izmaksu pieaugums, salīdzinot ar Rīgu, japāņus diezin vai atbaidīšot. Viņaprāt, Rīga ir nr. 2 šajās sacensībās, un tikai tad, ja igauņiem kaut kas noiet greizi, Latvija var izmantot savu iespēju.

Šis gads sācies ar nepatīkamu ziņu visiem autobraucējiem – Latvijas valdība nolēma palielināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, tā sadārdzinot benzīna cenu vidēji par trim centiem. Dzīvojot pierobežā, degvielas cenu atšķirība varētu spēlēt par labu Valkas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pēc degvielas var doties pāri robežai. Reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija pētījis, vai tas tā tiešām ir, ka otrpus robežai pie igauņiem ir jūtamas būtiskas degvielas cenu atšķirības.

Izpētot šo situāciju, atklājas, ka igauņi zibenīgi ir noreaģējuši uz degvielas cenas sadārdzinājumu Latvijā un arī jaunā gada pirmajās dienās par pāris centiem palielinājuši cenu benzīnam.

Autobraucējs valcēnietis Mārtiņš, kurš regulāri degvielu iegādājas Valgā, uzskata, ka igauņiem nevajadzētu skriet līdzi letiņiem, lai tādā veidā pildītu savas kabatas ar naudu. Valcēnietis uzskata, ka vajadzētu būt otrādi, ja Latvijas pusē kāda prece maksā dārgāk, tad igauņi noteikti būtu vinnētāji, ja pie viņiem tas būtu nopērkams lētāk. Mārtiņš brīnījās par igauņu spēju tik ātri reaģēt uz degvielas cenu svārstībām, jo vakar, braucot uz darbu ap pulksten 7.30, iebraucis kaimiņpilsētas DUS Neste, kur cena par litru 95E degvielas bijusi vēl zem eiro. Taču īsi pirms dienas vidus tā pakāpusies jau pāri vienam eiro.

Latvieši iepērkas Igaunijā, savukārt igauņi Latvijas preces izliekoties nezinām, apgalvo Igaunijas socioloģisko pētījumu kompānijas Faktum&Ariko sociologs Kalevs Peti. Taču pierobežas iedzīvotāji stāsta pavisam ko citu.

Igauņi itin labprāt iepērkas Latvijas veikalos. Neatkarīgā noskaidroja, ka vismaz Valkā, Apē un Ainažos Igaunijas iedzīvotāji īpaši iecienījuši saimniecības preču veikalu piedāvājumu, jo Igaunijā neesot tik liels preču klāsts. Viņi pērk arī pārtiku. Robežai tuvīnajā Valkas veikalā Walk cenas esot norādītas arī eiro, lai vieglāka rēķināšana.

Valcēniete Inguna Medne saka – paziņas, kas strādā vai dzīvo Valgā, stāstot, ka pēc eiro ieviešanas preces ir kļuvušas dārgākas. Tāpēc arī cilvēki meklējot, kur lētāk. «Es esmu ievērojusi, ka igauņi pērk pārtiku un rūpniecības preces. Šeit ir arī būvmateriālu veikals, bet, manuprāt, tie gan Igaunijā ir lētāki. Pie pašas robežas ir veikals Selver. Uz to vienīgo šad tad gāju, bet man šķiet, ka tur cenas augstākas nekā Latvijā,» novērojumos dalās I. Medne.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.