Jaunākais izdevums

Šis gads sācies ar nepatīkamu ziņu visiem autobraucējiem – Latvijas valdība nolēma palielināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, tā sadārdzinot benzīna cenu vidēji par trim centiem. Dzīvojot pierobežā, degvielas cenu atšķirība varētu spēlēt par labu Valkas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pēc degvielas var doties pāri robežai. Reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija pētījis, vai tas tā tiešām ir, ka otrpus robežai pie igauņiem ir jūtamas būtiskas degvielas cenu atšķirības.

Izpētot šo situāciju, atklājas, ka igauņi zibenīgi ir noreaģējuši uz degvielas cenas sadārdzinājumu Latvijā un arī jaunā gada pirmajās dienās par pāris centiem palielinājuši cenu benzīnam.

Autobraucējs valcēnietis Mārtiņš, kurš regulāri degvielu iegādājas Valgā, uzskata, ka igauņiem nevajadzētu skriet līdzi letiņiem, lai tādā veidā pildītu savas kabatas ar naudu. Valcēnietis uzskata, ka vajadzētu būt otrādi, ja Latvijas pusē kāda prece maksā dārgāk, tad igauņi noteikti būtu vinnētāji, ja pie viņiem tas būtu nopērkams lētāk. Mārtiņš brīnījās par igauņu spēju tik ātri reaģēt uz degvielas cenu svārstībām, jo vakar, braucot uz darbu ap pulksten 7.30, iebraucis kaimiņpilsētas DUS Neste, kur cena par litru 95E degvielas bijusi vēl zem eiro. Taču īsi pirms dienas vidus tā pakāpusies jau pāri vienam eiro.

Pašmāju degvielas tirgotāja Virši – A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš uzsver, ka arī kaimiņvalstī no 1. februāra paaugstināsies akcīzes nodoklis. Tas sadārdzinās benzīnu un dīzeļdegvielu vēl vairāk nekā Latvijā.

Plašāk - laikrakstā Ziemeļlatvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kultūras iezīmes reklāmā – kas jāzina, eksportējot uz Lietuvu un Igauniju?

Stratēģiskās zīmolu aģentūras Stereo partneris Vaidas Matulaitis, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ

Sandra Dieziņa, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Paplašina zibmaksājumu iespējas inovatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā vairāki normatīvi, paplašinot zibmaksājumu sniegtās iespējas inovatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā, pavēstīja Latvijas Bankā.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem zibenīgiem maksājumiem izmantot ne tikai mobilā tālruņa numuru, bet arī citus klienta kontam piesaistītus identifikatorus, piemēram, maksājumu karti, e-pasta adresi, kā arī nodrošināta iespēja efektīvāk izmantot Zibsaišu reģistru zibenīgu mobilo maksājumu veikšanai.

Latvijas Bankā informēja, ka grozīta «Dalības kārtība Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā», lai nodrošinātu iespēju Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas zibmaksājumu un tradicionālo maksājumu servisu lietotājiem - kredītiestādēm - piedalīties elektroniskajā klīringa sistēmā kā banku grupai ar vairākiem norēķinu kontiem un vairākiem kredītiestādes kodiem (BIC kods).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai veicinātu zibmaksājumu attīstību, paplašinās IBAN reģistra lietotāju loku

Db.lv, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas padome pieņēma «Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību», veica grozījumus «Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā» un kārtībā «Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem». Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabotais Mazda CX-5 ir izaudzis par spēcīgu un iekārojamu auto; atsevišķās disciplīnās tas jau rāda premium klases cienīgu sniegumu

Savelkot kopā visus plusus un mīnusus, var teikt, ka CX-5 šobrīd ir viens no saturīgākajiem savas klases modeļiem, kas no Latvijas pircēju puses līdz šim nav izpelnījies to uzmanību, kādu tas būtu pelnījis. Pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir cena. Priekšpiedziņas Mazda CX-5 bāzes modelis maksās, sākot no 22750 eiro, savukārt ar pilnpiedziņu, – sākot no 29900 eiro. Loģiski, ka šie skaitļi nespēj konkurēt ar Latvijas dižpārdokļa Nissan Qashqai cipariem, taču potenciālajiem pircējiem ir jāliek aiz auss, ka Mazda CX-5 salīdzinājumā ar Qashqai ir krietni augstākas raudzes produkts, un citējot klasiķa teikto: lietas pasaulē maksā tik, cik viņas maksā, un agrāk vai vēlāk investīcijas lielums atmaksāsies. Jebkurā gadījumā Mazda CX-5 ir auto, kas nezinātājiem un šādas klases auto tīkotājiem varētu būt patīkams atklājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sentor farm aptiekas un Recipe plus valdes priekšsēdētāju Dmitriju Juskovecu

Lelde Petrāne, 02.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai naktīs nomoka bezmiegs, un no rīta sajūta muguras zonā ir tāda, ka desmit minūtes nepieciešams veikt stiepšanās vingrinājumus, lai sāktu normāli staigāt? Vai vismaz reizi nedēļā pamostaties nakts vidū bez jebkāda nopietna iemesla, dažkārt sviedros? Miegs uz nepiemērota pamata, vēl jo vairāk, uz nekvalitatīva matrača ir cieši saistīts ar sāpēm muguras un kakla apvidū, un, protams, rezultātā pasliktinās miega kvalitāte. Tomēr kāda veida matracis ir vispiemērotākais gulēšanai? Kas jāņem vērā, izvēloties jaunu matraci? Sniedzam sešus padomus, kas palīdzēs izvēlēties jaunu matraci.

##Vai ir vērts izvēlēties atsperu matraci?

Pirmais jautājums, ko dzirdēsiet, apmeklējot matraču salonu, — kāda veida matraci meklējat. Pirms pirkšanas vienmēr ieteicams painteresēties par esošajiem matraču veidiem: ar ko tie atšķiras, kādi materiāli tiek izmantoti un kādas ir to īpašības. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, un daudz kas ir atkarīgs no cilvēka vajadzībām un uzskatiem, miega eksperti iesaka izvēlēties kvalitatīvus atsperu matračus.

Tirgū ir pieejami divu veidu atsperu matrači Bonell un Pocket. Bonell veida matračiem ir raksturīgas savstarpēji savienotas atsperes — nospiežot vienu matrača vietu, blakus esošās atsperes arī reaģē. Bonell matrači parasti ir lētāki un var izturēt lielāku svaru, bet atsperes nav iestrādātas kabatās, tāpēc laika gaitā tās savstarpēji sāk saskarties un čīkstēt. Rezultātā tiek zaudēta sākotnējā matrača forma, un tiem ir īss kalpošanas laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļai iedzīvotāju sagādā grūtības ikmēneša maksājumu segšana

Žanete Hāka, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka regulāros ikmēneša izdevumus var segt bez grūtībām, tomēr trešdaļai (33%) sabiedrības tas sagādā problēmas, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā trīs no desmit mājsaimniecībām atzīst, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Turklāt teju katra desmitā ģimene ar šādu situāciju saskaras ik pēc pāris mēnešiem vai pat biežāk, kas norāda uz ievērojamu ienākumu un izdevumu atšķirību. Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā – tur attiecīgi 41% un 39% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir pieredzējuši naudas trūkumu regulāro izdevumu segšanai.

«Lai arī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, 2016.gadā palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savus ikmēneša tēriņus spēj segt bez ievērojamām grūtībām, redzam, ka to iedzīvotāju skaits, kuriem ikmēneša izdevumu segšana ir izaicinājums, joprojām ir pietiekami liels. Turklāt visbiežāk finansiāli neaizsargātākās ir ģimenes ar izteikti zemiem ienākumiem, kā arī vientuļie vecāki,» norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevarot nepamanīt. Tas atdzīvinot pilsētas dzīvi un tirgotājiem dodot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski, raksta medijs.

Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala Walk, atklājies, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju.

Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju «spieto» arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā RDA. Vienīgais, ar ko igauņi «izgriež pogas» latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai arī Latvija kāps uz igauņu akcīzes nodokļa grābekļa?

Latvijas Alkohola nozares asociācija, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie Baltijas M&A darījumi pērn

Žanete Hāka, 08.02.2017

1. Iegādātais uzņēmums: Akropolis tirdzniecības centri (Lietuva)
Investors: Vilnius Prekyba UAB (Lietuva)
Darījuma vērtība: >400 miljoni eiro

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī 2016. gads Baltijā uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā (M&A) ir bijis pozitīvs, jaunākajā apskatā norāda AS Prudentia.

2016. gadā kopā tika izziņoti 186 Baltijas M&A darījumi, kas ir par 13 darījumiem jeb 7,5% vairāk nekā 2015. gadā.

2016. gada M&A darījumu skaita pieaugums nav pārsteidzošs, tā kā tieši šāds pozitīvs gada noslēgums tika prognozēts jau iepriekšējā Prudentia M&A FOLIO.

Atskatoties uz vēsturiskajiem darījumiem, eksperti secina, ka Baltijas M&A tirgus tendence atspoguļojas kā ikgadējs darījumu skaita pieaugums. Turklāt kopš 2013. gada Baltijas M&A darījumu skaita summārā ikgadējā izaugsme ir 22,6%. Ar šādu izaugsmes tempu var prognozēt to, ka 2017. gadam ir potenciāls apsteigt 2012. gadu, kad tika izziņoti 212 Baltijas M&A darījumi. Globālais M&A tirgus 2016. gadā bijis reģionāli atšķirīgs. Lielākie pēc kopējo darījumu vērtības tirgi ASV kopā ar Kanādu un Eiropa (globālā tirgus daļa attiecīgi 47,5% un 24,6%) noslēguši 2016. gadu negatīvi – kritums ir bijis gan kopējai darījumu vērtībai, gan darījumu skaitam. Japāna 2016. gadā ir bijis vienīgais M&A reģions, kur pieauga gan darījuma vērtība (2,1%), gan skaits (5,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somi un igauņi pastiprināti sākuši iegādāties alkoholu Valkas un Ainažu jaunatvērtajos alkohola tirdzniecības veikalos.

Kā atzina Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese, kopš robežkontroles punktā Ainaži ir atvērts alkohola tirdzniecības veikals Alko, Ainažos alkohola pircēju skaits ir pieaudzis.

Veikala klienti pārsvarā ir somi un igauņi. Citos veikalos rindas neveidojas un pastiprināta alkohola pirkšana nav novērota.

«Igauņi labprāt iepērkas Ainažu un Salacgrīvas veikalos Top un Maxima, jo pārtika mums ir lētāka, nerunājot par alkoholu,» piebilda Tiesnese.

Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Armands Vents Krauklis (Vidzemes partija) atzinis, ka ievērojami palielinājies pircēju skaits no Igaunijas un Somijas, kuri Valkā iegādājas alkoholiskos dzērienus. Jau tad, kad tapa zināms par akcīzes nodokļa palielināšanos Igaunijā, Valkā tika atvērti vēl divi alkohola tirdzniecības veikali, viens Igaunijas un otrs vietējā investora. Pašlaik tiek būvēta vēl viena šāda tirdzniecības vieta, kuras mērķauditorija galvenokārt ir somu tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Īstenojas ideja par filmas Svingeri Baltijas franšīzi

Lelde Petrāne, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas medijos publiskota ziņa, ka 10. novembrī kinoteātra pirmizrādi piedzīvos režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri – Latvijā populārā komēdija adaptēta kaimiņvalsts vidē un uzfilmēta no jauna, ar pazīstamiem igauņu aktieriem.

Pēc Latvijas distribūcijā gūtajiem panākumiem (filmai, kas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada decembrī, 2017. gada pavasarī skatītāju skaits pārsniedza 100 000) dzimusi ideja par Baltijas franšīzi, un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā, lomās pieaicinot vietējā publikā iemīļotus aktierus – filmā piedalās Jans Ūspolds, Elīna Reinolda, Elīna Purde, Ago Andersons, Ivo Ūkivi, Stens Karpovs un Jekaterina Novosjolova.

Filmas distributors Timo Dieners no kompānijas Hea Film preses relīzē joko, ka Igaunijā tā esot pierasta prakse – lai pašmāju komēdija kļūtu par kases grāvēju, igauņi vienmēr paļaujoties uz tuvāko kaimiņu palīdzību. 2016. gadā un līdz ar to visā atjaunotās valsts periodā par populārāko filmu Igaunijas kinoteātros kļuva komēdija Klases vakars – to noskatījās vairāk nekā 189 000 interesentu (tādējādi tikai par 5000 skatītājiem atpaliekot no 2009. gadā sasniegtā rekorda, ko izcīnīja Džeimsa Kamerona filma Avatars). Šīs filmas pamatā bija dāņu komēdija Klassefesten (2011), kam tapusi arī somu versija, un šogad igauņi nolēmuši pārbaudīt, vai tikpat veiksmīgs komēdiju imports izdodas arī pāri valsts dienvidu robežai, tātad no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbības rezultātā Francijas otras lielākās bankas «Groupe BPCE» struktūrvienību «Banques Populaires» un «Caisses d’Epargne» klienti varēs piekļūt «TransferWise» pakalpojumam un pārsūtīt naudu.

«TransferWise», «Natixis Payments» un Francijas otrā lielākā banka «Groupe BPCE», paziņojusi par sadarbību, kas ļaus 15,1 miljonam «Banques Populaires» un «Caisses d’Epargne» klientiem sūtīt naudu uz vairāk nekā 60 valstīm bez slēptām komisijas maksām. Šis esot pirmais gadījums Eiropā, kad kāda liela banka tieši integrēs «TransferWise» API bankas mobilajā aplikācijā.

Paredzēts, ka «Groupe BPCE», «Natixis Payments» un «TransferWise» sadarbības rezultāts būs redzams 2019. gada sākumā un tas piedāvās digitālu risinājumu, kas ļaus sūtīt naudu ārpus Eirozonas un par tipisko «TransferWise» zemo cenu. Pakalpojums būs pieejams visu diennakti bankas mobilajā aplikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā e-komercijas platformas, jo īpaši pārtika, plaukst un pielāgojas milzīgam pieprasījuma pieaugumam, tam cenšas pielāgoties arī loģistikas sektors, taču spēcīgas izaugsmes periods beidzies biroju tirgiem.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" apskatā par Centrālās un Austrumeiropas valstu valdību pasākumiem ārkārtas situācijā un nekustamā īpašuma sektora prognozēm.

"Baltijas valstis, tāpat kā citas Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstis, reaģē uz Covid-19 ietekmi un valdību veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu ekonomisku un mazinātu izraisīto negatīvu ietekmi. Šobrīd vissmagāk ir skartas mazumtirdzniecības (izņemot pārtikas un dzērienu tirdzniecību un farmāciju) un viesmīlības nozares (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas), līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Nekustamā īpašuma tirgus lielākoties reaģē ar sabremzēšanos un plānu parskatīšanu, taču ir tirgus spēlētāji, kas izmantos šo situāciju savā labā," norāda "Colliers International" Baltijas reģiona vadošais partneris Deniss Kairāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VUGD inventāram un jauniem darbiniekiem nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro

LETA, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO 1.pastāvīgās Jūras spēku grupas (SNMG1) kuģu ierašanās Latvijā vēlreiz apliecina alianses atbalstu saviem sabiedrotajiem, ierodoties Rīgā, žurnālistiem pastāstīja flotiles vadītājs admirālis Hose Enrike Delgado.

Ņemot vērā, ka kuģu galvenā funkcija ir aizsardzība, mēs vēlamies, lai NATO sabiedrotie, tostarp Latvija, ir droša par mūsu klātbūtni Baltijas jūrā, norādīja Delgado.

Kuģu ierašanās Rīgā ir arī sava veida simbols, atgādinot, ka Latvija ir daļa no NATO, piebilda admirālis.

Delgado arī pastāstīja, ka iepriekšējās dienās kuģiem notika mācības Baltijas jūrā, kurā piedalījās Latvijas un Lietuvas jūras spēki. Šajās mācībās pilnveidoja grupas reaģēšanas spējas. Viņš norādīja, ka mācības turpināsies arī turpmāk. Flotilei tuvākajā laikā pievienosies Dānijas fregate un Vācijas zemūdene.

Šogad flotili vada Spānija, bet nākamgad to komandēs Norvēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID komentē igauņu piedāvājumu uz vienu dienu atvērt mājas kafejnīcas Valkā

Lelde Petrāne, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere 15. jūlijā uz vienu dienu ne tikai Valgā, bet arī Valkā atvērt mājas kafejnīcas ir apdraudēta. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uzskata par saimniecisko darbību un atsūtījis garu uzskaitījumu, kas no šiem cilvēkiem tiek prasīts, vēstīja reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Mājas kafejnīcas ideja Igaunijā īstenota gadus desmit. Kustība aizsākās Hijumā un pakāpeniski izpletusies pa daudzām Igaunijas pilsētām. Pērn vienu dienu atvērās mājas kafejnīcas arī Valgā. Šogad igauņi aicināja pievienoties arī valcēniešus, un kāpēc gan ne, jo arī mūspusē cilvēki prot ko gardu pagatavot un savā pagalmā vai dārzā varētu izveidot improvizētu kafejnīcu. Diemžēl Latvijā kāju priekšā šai idejai pieliek birokrātija, precīzāk sakot, likumdošana vai VID likuma skaidrojums, rakstīja medijs. LASI, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru