Turpinot attīstīt dabīgu produktu lietošanu uzturā, uzņēmuma Saldus Pārtikas Kombināts ražotajiem produktiem tiek piešķirta preču zīme Dabīgs Produkts.

Šī preču zīme apliecina produktu atbilstību kritērijiem, tie nesatur kaitīgās pārtikas piedevas vai ģenētiski modificētus produktus, kā arī to ražošana atbilst prasībām – apkārtējā vide un ražošanas process neatstāj negatīvu ietekmi uz produkta kvalitāti un dabiskumu.

«Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņi, ieejot veikalā, atpazīs un varēs izvēlēties produktus, kas ir dabīgi un kas nenodarīs kaitējumu veselībai. Prieks, ka Latvijā ir šādi uzņēmumi, kas domā par pircēju labklājību, pieliek visas pūles, lai saražotu kvalitatīvus, veselīgus produktus no vietējām izejvielām un ļauj par to uzzinot, atbilstoši marķējot produkciju,» atzīmē biroja Dabīgs Produkts projektu vadītāja Ieva Rozenberga.

Uzņēmuma Durbes veltes ražotajai produkcijai piešķirta preču zīme «Dabīgs produkt», kas apliecina produktu augsto kvalitāti un dabīgo izcelsmi.

Zīme «Dabīgs produkts» piešķirta uzņēmuma ražotajai produkcijai trešo gadu.

Biroja «Dabīgs Produkts» mērķis ir veicināt dabīgu produktu patēriņu Latvijā, informēt sabiedrību par iespējām un nozīmību izvēlēties savā uztura lietot dabīgus Latvijas produktus, kas nesatur kaitīgas vielas un tā ražošana nenodara ļaunumu organismam un dabai.

Durbes veltes ir pārtikas uzņēmums ar klasiskām vērtībām un tradicionālām produktu pagatavošanas metodēm. SIA Elvi&Jo ar preču zīmi Durbes veltes ražo ievārījumus un kompotus, pikantos sāļos salātus un marinējumus. Tie izgatavoti no Latvijā audzētām izejvielām, kuru ražošanā netiek izmantotas ķimikālijas.

Ņemot vērā, ka uzņēmumi labprāt piedalās dažādās izstādēs, un izvērtējot pastiprināto interesi, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) izskatījis iespēju piešķirt uzņēmumiem līdz 50% finansējuma izstādes Riga Food 2012 stenda laukuma nomai.

«Izstāde ir vieta, kur uzņēmumiem ir iespēja sevi apliecināt gan starptautiskā mērogā, gan apmeklētāju vidū, tādējādi paplašinot sadarbības partneru un klientu skaitu. Atsaucoties uz cilvēku interesi, nolēmām tiem uzņēmumiem, kas vēl nav pieteikušies, dot iespēju sevi pierādīt starptautiskā izstādē, piešķirot līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai,» sacīja LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Uzņēmumiem ir iespēja šo atlaidi saņemt, gan piedaloties izstādē individuāli, gan piedāvājot savu produkciju LUAC preču zīmju Dabīgs Produkts, Latvijas Produkts un Quality Product of Latvia kopstendā.

Savā brūzī pelnītā maize izrādās ar garozu; vietējie uzraugi ir bargāki nekā Eiropā

Ar mērķi atbalstīt lauku tūrismu, dodot iespēju uzņēmējiem, kas gatavi attīstīt nelielus brūžus un vīna darītavas, papildināt piedāvājuma klāstu un gūt papildu ienākumus, savulaik veikti atvieglojumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Gandrīz visi uzņēmumi, kas izveidojās, tiešām uzņem tūristus, vada ekskursijas un vīna tūres. Dažiem vīndariem vīna darīšana ir kļuvusi par pamatbiznesu, tomēr viņi atzīst, ka sākotnēji lēstie apjomi, ka mazam vīndarim vajadzētu saražot tonnu vīna gadā vai 15 tonnas drusku lielākam vīndarim, rāda, ka ne viens, ne otrs modelis autonomi pastāvēt nespēj.

Ražotāji lēš, ka no kopējā pārdotā alkohola apjoma Latvijā tie būs ne vairāk kā procentu simtdaļas, tirgū tiek piedāvāta atzīstama dažādība – vīni, tostarp arī dzirkstošie vīni, sidri, degvīni, ābolu brendijs. Tūrisma pakalpojumu izstādē Balttour kāds apmeklētājs smējis, ka Latvija jau pielīdzināma vīna zemei Francijai. Līdz tai gan, protams, vēl ir tālu, tomēr pamazām atsijājas labākie, veidojas un stabilizējas piedāvājums, un ir redzams, ka mājas vīna ražošana piepilda tiem atvēlēto nišu un ar savu unikālo sortimenta mainību un elastību bagātina Latvijas ražojumu klāstu.

Latvieši izveidojuši eko produkta biznesu, kas pēc uzņēmuma pārstāvju paustā, divu gadu laikā kļuvis konkurētspējīgs pasaules tirgos. Patlaban tiek meklēts tā pircējs, kas to iegādātos pa diviem miljoniem eiro, liecina portālā Db.lv publicētais sludinājums.

«Šis ir bioenerģijas produkts, kam ir vienīgais patents pasaulē, un mēs patlaban pārdodam gatavu biznesa shēmu – divu gadu laikā viss ir izveidots, tā lai šis uzņēmums varētu veiksmīgi darboties,» Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis, kurš nevēlējās atklāt, kas ir uzņēmums, kas tiek pārdots, tomēr, kā pēc nelielas izpētes noskaidroja Db.lv, tiek pārdots uzņēmums un patentēta ideja ekoloģiskā grila ražošanai.

Kā noskaidroja Db.lv, tiek pārdota biznesa shēma par aptuveni 20 centimetru diametra ekoloģiska grila pārdošanu. Kā liecina informācija šī produkta mājas lapā, produkts ir pilnīgi dabīgs un arī sadeg, neizdalot sārņus un ķīmiskas vielas, izņemot tās, kas rodas, sadegot kokam. Dabīgais koka grils deg aptuveni 2,5 stundas un ir gatavs lietošanai pēc divdesmit minūtēm.

27. oktobrī Latvijas mazākajā pilsētā Durbē notiks zemnieku, mājražotāju un amatnieku tirgus. Galvenais tirgus princips – savā zemē pašu izaudzēts, savām rokām darināts, iesaiņots un pārdots dabīgs produkts.

«Pasākuma organizatori saka nē! sintētiskajai gultasveļai, cukurvatei un čehu lunaparkam un aicina tirgotājus pārdomāt, vai dabīgs, pašu audzēts un glīti pasniegts tiešām padara produktu par modes un stila aksesuāru, nereti liekot to pārvērtēt līdzīgos tirdziņos galvaspilsētā,» pauž tirdziņa rīkotāji.

Amatnieku un zemnieku preču tirdziņš notiks otrā mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla Zemlika ietvaros. Paralēli festivāla mūzikas programmai pēc rekonstrukcijas atvērtajā Durbes muzejā notiks kolektīva mājas vīna darīšana vietējās vīndares un citu dabas velšu pārstrādātājas Evijas Kopštāles vadībā.

Pēc vecmāmiņas receptes tapušās SIA EkoMako olu nūdeles tagad tiek piedāvātas ne tikai lauku labumu tirdziņos, bet arī lielveikalos.

Cēsu pusē Amatciemā jau kopš 2009. gada Sīlīšu ģimenes uzņēmumā top olu nūdeles. Jau iepriekš jaunā uzņēmēja Linda Sīlīte DB stāstīja, ka iedvesmu smēlusies ģimenes vērtībās – gan pašiem, gan draugiem ļoti garšoja vecmāmiņas gatavotās nūdeles, bet tagad jau pierādījies, ka tās garšo ne tikai pašiem.

SIA EkoMako ražotās olu nūdeles kļuvušas par stabilu bioloģisko un ekoloģisko produktu veikaliņu un tirdziņu produktu. Tas ir arī pieprasīts Latvijas, tiesa, vairāk gan galvaspilsētas restorānos.

Salīdzinoši neilgajā darbības laikā SIA EkoMako ir iesākusi un turpina sadarbību ar veikaliem un restorāniem, kas nodrošina turpmāko attīstību. Par ievērojamu soli darbības paplašināšanā noteikti uzskatāma sadarbība ar SIA Rāmkalni projektu Klēts Rimi ķēdes lielveikalos.

SIA Bauskas alus šogad uzsācis inovatīva produkta - tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha rūpniecisku ražošanu Baltijā, papildinot bezalkoholisko dzērienu segmentu, informē uzņēmumā.

SIA Bauskas alus rūpnieciski izgatavotais tējas sēnes dzēriens D. Kombucha ir 100 % raudzēts, bezalkoholisks un dabīgs dzēriens.Jaunā produkta izstrādē ir investēti 300 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Inga Zālīte

«Līdz šim tējas sēnes dzērienu gatavoja galvenokārt mājas apstākļos un tas ir pazīstams daudzām tautām no seniem laikiem. To uzskata par patiesu dzīvības eliksīru. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas, zarnu trakta darbības uzlabošanai un kā detoksikācijas līdzekli. Rūpnieciski SIA Bauskas alus izgatavotais tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ir 100 % raudzēts, dabīgs dzēriens ar viegli dzirkstošām, veldzējošām un tonizējošām īpašībām. Satur B grupas vitamīnus: B1, B3, B6 un B12 un nesatur konservantus,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore D. Kārkliņa.

Latvijas augu spēku Laura Kreišmane iesaiņo pudelītē, bet sertifikāts Ecocert apliecina viņas produkcijas dabiskumu.

Sākot mājas apstākļos gatavot kosmētiku, parasti cilvēki izvēlas taisīt lūpu krāsas vai krēmus, t.i., kaut ko tehnoloģiski vienkāršu. Savukārt Laura izvēlējusies iet citu ceļu. Gatavojot ziepes vai krēmus, visbiežāk sapērk visas sastāvdaļas un samaisa kopā, skaidro Laura. Savukārt viņa gatavo produktu pilnīgi no jauna. «Redzu gan pašu sākumu, gan beigas. Gribējās izcelt Latvijas spēku un dabu,» saka Laura Kreišmane, SIA Dabba īpašniece. Viņas uzņēmums ražo dabisku, sertificētu kosmētiku. Pagaidām kosmētikas klāstā ir tikai ziedūdeņi, kas gatavoti no Latvijas augiem un ir ievākti bioloģiski sertificētās saimniecībās.

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Pašmāju kosmētikas zīmols Kivvi spējis savaldzināt ne vienu vien sievieti, šobrīd tas cenšas iegūt arī vīriešu uzmanību.

Pirms dažiem gadiem SIA Kivvi cosmetics sāka ar pieciem zīmola Kivvi produktiem – sejas, acu un roku krēmiem. «Pirmie pieci produkti tika izloloti un izauklēti ilga radīšanas procesa rezultātā,» pirmajās intervijās teica idejas un uzņēmuma līdzīpašniece Agate Kanča. Tagad to klāsts izaudzis līdz trijiem desmitiem, un vēl ir, kur attīstīties, jo sagatavošanā ir nākamās līnijas. Kosmētikas receptūras ir Kivvi uzņēmumā izstrādātas un radītas. Uzņēmuma vadītājai ķīmija ir asinīs – Agates vecāki un vecvecāki bijuši ķīmiķi un biologi. Arī šobrīd uzņēmuma galvenā tehnoloģiju speciāliste ir Agates mamma.

Dabas iedvesmots, ģimenes uzņēmums SNAILLAT radījis - kā tas apgalvo - Latvijā un pasaulē vēl nebijušas sveces- SNAILY CANDLE.

Tās ir sveces vīngliemežu čaulā. SNAILY CANDLE sveces jau esot atradušas klientus gan Itālijā, gan Vācijā, gan arī Zviedrijā.

SNAILY CANDLE sveces ir Latvijā ražots produkts ar 100% dabīgām sastāvdaļām: Latvijas vīngliemeža čaula, kokvilnas dakts un ECOSoya vasks.

«SNAILLAT ir jauns ģimenes uzņēmums, kurā darbojas pamatā 2 cilvēki, kā arī - pie lielākiem pasūtījumiem - tiek piesaistīti pārējie ģimenes locekļi,» biznesa portālam db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Normunds Tože. Galvenā SNAILY CANDLE sveču sastāvdaļa ir Latvijā lasītās vīngliemeža čaulas. «Pavasara vidū tiek uzpirkti pārsvarā Latgales reģionā salasītie vīngliemeži, kuri vēlāk tiek pārstrādāti. Sagatavotais vīngliemezis tiek eksportēts uz Franciju un Itāliju, bet atlikušās čaulas tiek sagatavotas oriģinālajam produktam - SNAILY CANDLE svecēm. Varam droši apgalvot, ka tāds risinājums, kuru piedāvā SNAILLAT komanda, ir pagaidām unikāls pasaulē,» skaidroja N. Tože.

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Ražotāji vēlētos, lai ar laiku bezalkoholiskais alus būtu brīvprātīga izvēle, kam cilvēki dod priekšroku garšas dēļ, nevis tāpēc, ka konkrētos apstākļos nedrīkst iemalkot alu

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Bezalkoholiskais alus Latvijā ir nišas produkts, aizņemot mazāk nekā 1% no kopējā pašmāju alus tirgus. Analizējot pēdējo trīs gadu tirgus datus, jāsecina, ka Latvijā bezalkoholiskā alus apjomi nepalielinās un tā popularitāte nepieaug, tomēr jāņem vērā, ka šeit līdz šim nav veiktas aktivitātes, lai mērķtiecīgi informētu sabiedrību par bezalkoholiskā alus segmentu un tā lietošanas kultūru un paradumiem. Iespējams, ka pieprasījums līdz šim nav audzis arī mazās izvēles, garšas īpašību, kā arī stereotipu dēļ, ka bezalkoholiskais alus negaršo pēc alus un nav baudāms,» saka Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga nodaļas vadītāja.

Inovatīvas bioloģiskas produkcijas ražotājs SIA Edvark vienojies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna

«Esam ceļa sākumā, jo noslēgtā vienošanās ir tikai pirmais solis, lai ASV tirgū varētu realizēt ražotos ogu izstrādājumus, turklāt bez valsts atbalsta par būtiskiem panākumiem šajā tirgū ir grūti cerēt,» situāciju vērtē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs. Kontakti ar ASV gūti ar uzņēmēju kluba Rīgas marka sadarbības partneru palīdzību. Lai tiktu līdz konkrētam līgumam ar izplatītāju, ir bijis jāsagatavo pamatīgs mājas darbs. «Bez izpildīta mājas darba nav vērts doties ne pie ASV, ne pie Ķīnas, ne arī kādas citas valsts izplatītāja – tirgotāja,» par pieredzi stāsta E. Kravecs. Būtiska ir pat nianse, kas rakstīts uz etiķetes – kā novākta produkcija (ar rokām), no kuras ražots izstrādājums, atzīmēja E. Kravecs.

Rūjienas saldējums gatavojas uzsākt eksportu uz ASV tirgu, un patlaban pāri okeānam ir aizceļojis pirmais Latvijā ražotā Rūjienas saldējuma konteiners, Db.lv atklāja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Pirmais konteiners, kas aizceļojis uz ASV, ir ar Rūjienas saldējuma preču zīmi, tomēr nākotnē, realizējot lielākus apjomus, plānots izstrādāt citu zīmolu, ar ko Rūjienas saldējuma ražojumi tiktu pārdoti ASV tirgū. Patlaban amerikāņiem tiks piedāvāti plombīra, šokolādes un kļavu sīrupa saldējumi vafeļu glāzītēs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs neatklāj, par cik varētu tikt palielināts uzņēmuma apgrozījums un cik lieli apjomi varētu tikt realizēti ASV tirgū. Tāpat pagaidām komercnoslēpums ir SIA Rūjienas saldējums ASV sadarbības partneris.

«Sadarbības partnera pamatnosacījums ir, lai saldējums būtu dabīgs produkts un tā sastāvā būtu piens un krējums,» norādīja I. Miezis. ASV tirgū Rūjienas saldējums būs tā saucamajā mainstream segmentā, cenšoties piedāvāt to par līdzīgu cenu, kā citi saldējuma ražotāji. Šobrīd premium segmentā nereti tiek pozicionēti nevis tie produkti, kas to patiesi pelnījuši, bet tie, kas iegulda lielus līdzekļus mārketingā un reklāmās, uzskata I. Miezis. «Tie, kas «nozombē» patērētāju ar reklāmām, arī tiek pie labākā kumosa, parasti tie ir lieli spēlētāji,» uzskata SIA Rūjienas saldējums vadītājs. Patlaban liela daļa tirgotāju cenšas darīt visu, lai samazinātu cenu, tomēr esam centušies nesekot šai tendencei, neizmantojot lētākās augu tauku izejvielas. Jau iepriekš I. Miezis DB pauda, ka pirms diviem gadiem sāktā Rūjienas saldējuma cīņa par īsta piena un krējuma saldējuma ražošanu ir vainagojusies rezultātiem un arī citi rūpnieki sākuši ražot auksto saldumu no dabīgām izejvielām.

Māla krītiņi Drawies sākotnēji radīti, lai palīdzētu bērniem ar redzes problēmām izzināt krāsas un formas, bet tos iecienījuši arī Montesori un Valdorfa skolas piekritēji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Drawies ir krītiņi no māla, kas ir Ievas Pastares diplomdarbi, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju. «Esmu pabeigusi funkcionālā dizaina nodaļu, un vienkrāsainie, ergoterapeitiskie krītiņi zīMULĪŠI ir mans bakalaura darbs, bet krītiņi Krāsainie auglīšu un dārzenīšu formā ir mans maģistra darbs,» stāsta Ieva. Bakalaura darba izpēti viņa sāka ar dabas krāsvielām, jo gribēja radīt dabiskus zīmēšanas piederumus. Viņa daudz eksperimentēja, bet neviens rezultāts neapmierināja līdz galam. «Laika gaitā «aizrakos» līdz mālam, jo vēlos, lai produkts ir dabīgs, nācis tepat no Latvijas, būtu bērniem atbilstošs,» saka Ieva. Mālu dēvē par Latvijas zeltu, un tā Latvijā ir daudz. Arī no biznesa viedokļa māls ir salīdzinoši lēts materiāls. Turklāt Ievu interesē dziedniecība un dabīgās ārstniecības metodes un mālam piemīt daudz dziedniecisko kvalitāšu. «Vēl viens faktors – ar krītiņiem var zīmēt uz dažādām virsmām – uz papīra, tāfeles, ārā uz asfalta, jo konsistence ir līdzīga krītam. Zīmējot uz asfalta, idejiski veidojas atgriezeniskais cikls – māls ir nācis no dabas un aiziet tajā atpakaļ,» viņa ilustrē.

Latvijas uzņēmums SIA Linum Color izstrādājis produktu, kas varētu būt viens no pirmajiem Eiropas tirgū. Tas ir bezkrāsains lineļļas pernicas pārklājums ārdarbiem ar izteikti paaugstinātu saules UV staru aizsardzību, pastāstīja uzņēmumā.

SIA Linum Color Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) inkubācijas ievaros attīsta jauna produkta receptūru, kas paredzēta izmantošanai ārdarbos uz koka virsmas, saglabājot tā dabīgo toni un nodrošinot virsmas aizsardzību ilgtermiņā. Tam būšot izteikta noturība pret negatīviem ārējās vides faktoriem kā, piemēram, saules staru intensitāti, krasas temperatūras maiņu, izteiktu gaisa mitrumu un pelējumu.

«Pārklājuma receptūras meklējumi galvenokārt ir balstīti uz klientu izteiktajām vēlmēm un inovācijām nozarē. Mūsdienu mainīgajā vidē ir būtiski ieklausīties klientu teiktajā – ieklausieties savos klientos un esiet pirmie, kas spēj vēlmes piepildīt! Gan pieaugušie, gan bērni arvien vairāk novērtē dabīgos materiālus un ekoloģiskos pārklājumus, kas ir veselībai un videi draudzīgs produkts. Kā viena no vēlmēm ir maksimāli saglabāt koksnes dabīgo toni. Ja iekšdarbos izstrādājums jau ir, tad ārdarbos nav tik vienkārši radīt šādu produktu, it īpaši, ja apdares materiāls ir pilnīgi dabīgs. Šobrīd tirgū esošais piedāvājuma klāsts šo vēlmi vēl nespēj apmierināt,» stāsta SIA Linum Color projektu vadītāja Velga Balode.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Kosmētikas ražotājam Kiro Cosmetics piešķirta preču zīme «Dabīgs produkts», kas apliecina, ka uzņēmuma produkti nesatur kaitīgās piedevas un ražošanas process un apkārtējā vide neatstāj negatīvu ietekmi uz produktu.

Kiro Cosmetics kosmētika nesatur ūdeni, tādējādi tas ļauj atteikties no pilnīgi visiem sintētiskajiem konservantiem, kas nepieciešami, lai spētu nodrošināt ūdens saturošās produkcijas uzglabāšanu, norāda ražotājs.

Produkti, kurus uzņēmums ražo, sastāv no pirmā spieduma eļļām, ekstraktiem, augu un aļģu pulveriem. Kosmētikas ražošanas procesā netiek izmantota augsta temperatūra.

Jau ziņots, ka uzņēmuma ražošanas tehnoloģijas novērtētas arī ārvalstīs – Krievijā, Igaunijā un drīzumā plānots ar izgatavotajiem produktiem iepazīstināt arī Zviedrijas, Ukrainas un Lietuvas iedzīvotājus.

Ivars Minkevičs savam izlolotajam produktam cēlis augstu latiņu, un tas arī izdevās kvalitatīvs, dabīgs, iegūts, ražots un veidots šeit – Latvijā

Tas ir uztura bagātinātājs – upeņu un melleņu tinktūras ar medu un C vitamīnu, kas lietojamas nelielās devās un gripas laikā spēcina imunitāti, kā arī visādi citādi labvēlīgi ietekmē organismu, pat uzlabojot ādas stāvokli un līdzot pret galvassāpēm. I. Minkevičs klausa savām izjūtām un tiecas uz pilnību, tāpēc pirmā 2014. gadā saražotā partija bija klasiskā tīrā ogu tinktūra, kas pašu receptes autoru īsti neuzrunāja alkohola aromāta dēļ. Lai gan patiesībā tai nebija ne vainas, tomēr šķita, ka jāuzlabo. Tā nāca ideja par ozolkoka mucām, kur gatava ogu tinktūra tiek noturēta vēl pāris mēnešus un iegūst daudz tīkamāku garšas un smaržas buķeti, gluži kā ar franču vīniem. I. Minkevičs arī pats atzīst: «Sapnis ir ražotne ar paša izaudzētām ogām. Līdzīgi kā saimnieki Itālijā vai Francijā – audzē izejvielu, no kā turpat tālāk top vīns.»