Ekonomika

Atbalsts krīzes pārvarēšanai. Latvijā un citur Eiropā

Māris Ķirsons, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro radikāli atšķirīgus atbalsta mehānismus, lai Covid-19 pandēmijas raisīto ierobežojumu tieši un pastarpināti skartie sektori izdzīvotu un spētu maksimāli ātri atgūties.

Latvijas atbalsta programmas iespējas var atrast daudzi, bet problēmas radot iestāžu piemērošanās kārtība un interpretācijas plašums.

To liecina zvērinātu advokātu biroja BDO Law pētījums. Lai arī koronavīruss ir pārstaigājis ne tikai visu Eiropu un arī pasauli, tomēr dažādu valstu īstenotie pasākumi ir ļoti atšķirīgi – viena daļa valstu pandēmijas seku mazināšanai vairāk izmanto speciālas programmas, citās piešķir nodokļu atlaides, garākus samaksas termiņus un arī tiešo atbalstu – subsīdijas. Jāņem vērā, ka it īpaši Eiropas lielākajās un ekonomiski spēcīgākajās valstīs bez centrālo valdību sniegtajiem ir arī vietējie jeb municipalitāšu atbalsta pasākumi.

DB jau 6. jūlija numurā vēstīja, ka Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts Eiropā, kura no šā gada 1. jūlija, ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēru, palielinājusi nodokļu izmaksas Covid-19 pandēmijas apstākļos, savukārt citās valstīs tautsaimniecības atveseļošanas paātrināšanai uz laiku samazina pievienotās vērtības nodokļa likmes.

Viena telpa – atšķirīga pieeja

“Lai arī Eiropas Savienība nosacīti ir vienota saimnieciskā telpa, tomēr dalībvalstīm ir bijusi rīcības brīvība attiecībā uz atbalsta instrumentiem koronavīrusa radīto negatīvo seku mazināšanai un krīzes skarto sektoru darbības atjaunošanai,” pētījuma datus analizē ZAB BDO Law vecākā juriste Daiga Muižniece.

Visu rakstu lasiet 13.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par BDO Latvia revīzijas nodaļas vadītāju kļuvis Raivis Jānis Jaunkalns

Db.lv, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raivis Jānis Jaunkalns kļuvis par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia revīzijas nodaļas vadītāju.

Viņa galvenās atbildības jomas būs revīzijas komandas vadība un revīzijas projektu attīstīšana un pārvaldība. Andrei Surmačs turpmāk uzņemas riska partnera lomu un padomes locekļa pienākumus BDO Latvia grupas uzņēmumiem, lai atbalstītu uzņēmuma vadību stratēģiskajā un biznesa attīstībā.

"BDO tīkls un Latvijas dalībfirma turpina ilgtspējīgu izaugsmi, īstenojot globālu ieguldījumu biznesa caurskatāmībā un veicināšanā, kā arī sociālajā un korporatīvajā atbildībā. Ekonomikas aina nekad nav bijusi tik izaicinoša un neparedzama kā šodien. BDO komanda apņemas ieguldīt resursus stratēģijā un nerimstoši to pielāgot, saglabājot impulsu un atrodot jaunus izaugsmes virzītājus. Veidojot un sekmējot stratēģisku pārvaldi tik dinamiskā vidē ir nozīmīga ambīcija. Es ar prieku dalīšos savā profesionālajā pieredzē, atbalstot biznesu pārvaldības un vadības jautājumos," komentē A. Surmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia juridiskās nodaļas vadītāju kļuvis Raivis Leimanis.

Viņa galvenā atbildības joma būs advokātu biroja BDO Law juridiskās prakses vadība un attīstīšana.

Līdz šim R.Leimanis bijis advokātu biroja Ellex Kļaviņš vecākais eksperts un zvērināta advokāta praksē uzkrājis vairāk kā 15 gadu pieredzi, īpaši specializējoties banku un finanšu nozarē, komerctiesībās, tiesvedībā un nevalstisko organizāciju darbības jomā.

Nesen Satversmes tiesā veiksmīgi pārstāvēja lielos tirdzniecības lietā par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumu apstrīdēšanu.

R.Leimanis ieguvis maģistra grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē un MBA grādu Rīgas Biznesa Skolā.

“Priecājos par iespēju pievienoties globālā konsultāciju uzņēmuma BDO dinamiskajai komandai, kurā darbojas enerģiski un motivēti profesionāļi. Kā vadītājs plānoju attīstīt BDO Law juridisko praksi, paplašinot klientu loku un piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī pastiprinot juristu komandu un tās sadarbību ar pārējiem BDO departamentiem un grupas uzņēmumiem,” komentē R.Leimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai?

Māris Ķirsons, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

  • varēja samazināt darbinieka dīkstāves laika kompensāciju, maksājot tikai 70% no darbinieka algas, nevis 100% (vismaz minimālās algas apmērā un ieskaitot minimālo uzturlīdzekļu apmēru par apgādājamo bērnu / bērniem);
  • varēja piešķirt darbiniekam neizmantotu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu neatkarīgi no darbinieka vēlmēm, proti, kad to prasa darba devējs.

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas pūķi Eiropā savalda atšķirīgi

Māris Ķirsons, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus.

Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta. To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

“Tirgus ekonomika nevar pastāvēt, ja patērētajiem nav naudas vai nav pietiekami daudz naudas, lai viņi varētu iegādāties preces un pakalpojumus, tāpēc nav pārsteigums, ka Eiropā tiek īstenoti bezprecedenta pasākumi inflācijas ierobežošanai, cenšoties vismaz tās kāpumu slāpēt,” skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka dažādas valstis ir izvēlējušās stipri atšķirīgas pieejas inflācijas dzēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bezbērnu nodoklis — instruments, kurš nedod rezultātu

Māris Ķirsons, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar bezbērnu nodokli vai tam analogu maksājumu ir spēlējušās daudzas valstis, tomēr šāda ideja nav nedz veicinājusi bērnu dzimstības pieaugumu, nedz arī ļāvusi būtiski papildināt valsts kasi ar naudu, ko novirzīt daudzbērnu ģimeņu atbalstam.

To liecina BDO pētījums. „Vēsturiski valdības vienmēr ir bijušas kreatīvas attiecībā uz ienākumu atrašanu un radīšanu, lai piepildītu valsts maku,” secina AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Demogrāfiskās katastrofas ēnā 

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to,...

Viņš atgādina, ka valsts kase ir tukša ne tikai Latvijas, bet arī vairumam pasaules valstu valdību, jo līdzekļu nav sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu un infrastruktūras finansēšanai, izņemot varbūt aizsardzību. Tā kā Eiropā un ne tikai te iedzīvotāji noveco, ir salīdzinoši maz bērnu, tad, lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti, kā arī darba rokas, tad idejas par kādiem īpašiem risinājumiem, tostarp bezbērnu nodokli, nav nekas jauns. Bez naudas trūkuma otra problēma ir demogrāfijas krīze, tāpēc ir jautājums, kā no tās mēģināsim izkļūt, — sodot par to, ka nav bērnu, vai arī kā citas valstis - atbalstīsim ģimenes ar bērniem daudz vairāk nekā pašlaik un arī ar imigrāciju. „Varu tikai ieteikt visam jaunajam Latvijas Ministru kabinetam vairāk nodarboties ar ģimeņu atbalsta stimulēšanu un labklājības un turības veicināšanu, nevis mētāt idejas par bezbērnu nodokli,” tā J. Zelmenis.

Demogrāfijas bedres

BDO pētniece Marijama Sultanova secina, ka ar dzimstības krīzi cīņas jau notikušas gadsimtiem ilgi un kā risinājumi ir tikusi izmantota nodokļu sistēma, jo īpaši vēršoties pret vecpuišiem un bezbērnu ģimenēm, sākot no Senās Romas un beidzot ar gadījuma rakstura uzliesmojumiem jaunizveidotajā ES. Tomēr bezbērnu nodokļa ideja tā īsti arī nav iedzīvojusies. Tam ir bijuši dažādi iemesli. Interesanti, ka pamudinājumus par bezbērnu nodokļa ieviešanu var novērot teju vai visā pasaulē, jo tādus izsaka politiķi Lielbritānijā, Krievijā, Ķīnā un Vācijā. Savulaik Lielbritānijas sabiedrība, kuras iedzīvotāju novecošanās draudēja ar demogrāfisko krīzi, nonāca bezbērnu nodokļa sarunās pēc tam, kad Oksfordas profesors Pols Morlends pieprasīja politikas veidotājiem veikt izmaiņas. Oponenti uzsvēra, ka ir nepraktiski aplikt ar nodokli daudzas bioloģisku iemeslu dēļ veidojušās bezbērnu cilvēku grupas - neauglīgos, adoptētājus vai audžuvecākus un vēl bezgalīgu izņēmumu sarakstu -, kas, ja netiktu ņemtas vērā, sadusmotu mēreni slaveno Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Šo debašu biežums mūsdienu politiskajā arēnā rada nepieciešamību steidzami iedziļināties bezbērnu nodokļa un tā sekotāju izcelsmē un līdzšinējā ieviešanā.

Visu rakstu lasiet 3.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No inflācijas glābjas ar mazākiem nodokļiem un lielākām algām

Māris Ķirsons, 08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs, Nīderlandē, Francijā un Vācijā paaugstina minimālās algas, Austrija, Francija un Spānija samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet Spānija ievieš pagaidu nodokli bankām un enerģētikas uzņēmumiem.

To liecina BDO pētījums par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes nodokļu izmaiņām, kuras stājās spēkā 2023. gadā, un valstu atbalsta un atvieglojumu sistēmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem — gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis 2023. gadā saglabā samazinātās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, apcirptas arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, un tās sniedz atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem. “Vairākās valstīs no 2023. gada ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vai slieksnis, no kura piemēro noteikto šī nodokļa likmi,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši Baltijas valstis bija inflācijas pieauguma līderos visā Eiropas Savienībā, tomēr atšķirībā no citām bloka valstīm par labākajām zālēm tika uzskatīta pabalstu un atbalsta sistēma, kamēr citviet bez šāda risinājuma tika īstenota arī pievienotās vērtības nodokļu likmju samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai vajadzīgas pārmaiņas, kuru galvenais mērķis ir labklājības radīšana valstī dzīvojošajiem, ko iespējams īstenot ,tikai radot labvēlīgus apstākļus un neuzliekot apgrūtinājumus vai šķēršļus visiem, kuri iegulda eksportspējīgu produktu ražošanā un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšanā.

Tādas atziņas skanēja AS BDO Latvia rīkotajā diskusijā. Tika norādīts, ka Latvija nav spējusi sekmīgi izmantot padomju laiku ražošanas un kapitāla resursu mantojumu, kā rezultātā ir palaistas vējā iespējas piesaistīt investorus tieši eksportspējīgu produktu ražošanai un pakalpojumu radīšanai. Rezultātā sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūra nodrošināšanai pieaug, taču šāda finansējuma radītājiem jau pašlaik nav iespējams segt šīs vajadzības to pilnā apmērā, un vienīgais risinājums ir lielāks budžeta deficīts. Situāciju vēl satraucošāku dara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā ES struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Globālā UIN reforma un Latvijas intereses

Māris Ķirsons, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu G7 iecere ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām ļaus valstīm papildināt savu kasi ar papildu ienākumiem, vienlaikus radot ļoti daudz pagaidām neatbildētu jautājumu par to, kā tas notiks un kad sāksies jaunie laiki.

Idejas un diskusijas par to, kā aplikt pārrobežu – globālos – digitālos pakalpojumus ar nodokļiem, rit jau vairāku gadu garumā. Ir valstis, kuras jau ir ieviesušas sava veida digitālo nodokli, piemēram, Ungārija, Francija un Austrija.

Globālie giganti bez nodokļiem

“Iemesli šādam radikālam solim ir vairāki. Proti, pēdējo 10 gadu laikā digitālo pakalpojumu sniegšanas platformas ir attīstījušās kosmiskā ātrumā un vienreiz uzbūvēta struktūra sekmīgi var piedāvāt produktus (pakalpojumus) visā pasaulē, nevis tikai vienā atsevišķā tirgū, un bez fiziskās klātbūtnes ikvienā valstī pelnīt naudu un nemaksāt nekādus vietējos (patērētāju, tirgus, zemes) nodokļus, savukārt savu juridisko adresi izvietot zemu nodokļu (vai pat beznodokļu) teritorijās un maksāt vai nu saviem gigantiskajiem izmēriem neatbilstoši mazu uzņēmuma ienākuma nodokli, vai arī pat pilnībā izvairīties no tā samaksas,” skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma, nosakot minimālo maksājamo apmēru lielajiem tehnoloģiju gigantiem, var skart arī Latvijā strādājošus uzņēmumus, Jānis Zelmenis, AS BDO Latvia partneris.

No 2023. gada ieviešot minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām, valsts kase iegūs papildu ienākumus, taču arī Latvijā reģistrētajiem lielajiem uzņēmumiem, iespējams, būs cita peļņas nodokļa sistēma.

Tādu pozīciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) panākto vienošanos par starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu pauž AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka jauninājums attieksies arī uz daudznacionālajām uzņēmumu grupām, kuru apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.

“Šiem uzņēmumiem minimālā efektīvā nodokļa likme paredzēta 15% apmērā, un, ja ietilpstošo uzņēmumu grupu dalībnieki to rezidences valstī tiek aplikti ar UIN ar efektīvo likmi, kas ir zemāka par 15%, starpību nāksies segt galvenajam mātes uzņēmumam. Bet Latvijā pašlaik esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma paredz tā maksāšanu tikai tad, ja tiek veikta dividenžu sadale, un tas nozīmē, ka Latvijai līdzās esošajai peļņas nodokļa sistēmai būs jārada blakus vēl viena – tāda pati, kāda tā bija līdz šī nodokļa reformai 2018. gadā,” uzsver J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paplašina uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksātāju loku

Māris Ķirsons, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbinieku, līdz tam šāda nodeva jāmaksā tikai juridiskajām personām, Baltijas kaimiņvalstīs atšķirīga pieeja.

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2023.gadā Latvijā noteikta 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku.

BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova vērš uzmanību, ka katrā Baltijas valstī ir radīta atšķirīga sistēma, kura neļauj ļoti korekti salīdzināt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērus. “Latvijā valsts nodevu ir pienākums aprēķināt ikvienam darba devējam, kuram saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju (ja darba devējs ir kredītiestāde), par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajam darba devējam saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Tā kā Maksātnespējas likumu nepiemēro valsts, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu maksātnespējas procesu noteikšanai, tad uzņēmējdarbības riska nodevu nemaksā: valsts, pašvaldību vai citas publisko tiesību juridiskās personas,” skaidro S. Nesinova. Viņa vērš uzmanību, ka šo nodevu nemaksā arī par darbinieku, par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. “Tas nav ļoti liels — tikai 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis,” skaidro S. Nesinova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija ieviesīs virspeļņas nodokli bankām, tā nebūs vienīgā valsts Eiropā, kurā ir tāds nodoklis. Vienlaikus īpašie peļņas nodokļi konkrētām nozarēm ir ieviesti Polijā un Ungārijā, kā arī valstīs, kurās iegūst naftu.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. Lielākoties šādi īpašie nodokļi tiek piemēroti tādām nozarēm, kurās ir liels ekonomiskais potenciāls vai resursu bagātības, un valsts vēlas gūt ienākumus no šīm aktivitātēm vai kontrolēt to ietekmi uz ekonomiku un vidi. Piemēram, naftas vai gāzes nozarēs īpašie nodokļi var būt izmantoti, lai valsts saņemtu ienākumus no dabas resursu izmantošanas un veicinātu to ilgtspējīgu izmantošanu.

„Īpašie nodokļi Eiropā nav nekas jauns, kaut arī Latvijas kontekstā pēdējo 30 gadu laikā tā ir novitāte,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš atgādina, ka arī Latvijā jau bijušas atšķirīgas peļņas likmes dažādām nozarēm, jo 1993. gadā tobrīd vēl Augstākā padome nolēma, ka peļņas nodokļa likme bankām, apdrošinātājiem, tirgotājiem, valūtas mijējiem būs 45% apmērā, turklāt tie uzņēmumi, kuros ir valsts vai pašvaldību daļa, maksā paaugstināto 35% peļņas nodokli, nevis parasto 25% (izņemot, protams, tos, kuriem jāmaksā 45%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: BDO Latvia un BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte

Armanda Vilciņa, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam ir jāmīl izaicinājumi, jo ar tiem biznesa vidē nākas saskarties ik dienu, uzsver AS BDO Latvia un SIA BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Katra diena ir kā jauns pārbaudījums, un, ja tu no tā baidies, tu vienkārši nevari būt uzņēmējs, secina V. Liberte, atzīstot, ka stresa līmenis jebkurā biznesā vienmēr būs augsts. Tas nav viegli, taču jebkurš izaicinājums ir jāuztver ar smaidu, jo tas palīdz tikt galā pat ar vissarežģītākajām situācijām, atzīst V. Liberte.

No apkopējas līdz sapņu piepildījumam

Esmu strādājusi jau kopš sešu gadu vecuma, jo patstāvība man vienmēr ir bijusi svarīga, stāsta V. Liberte. “Nevarētu teikt, ka mēs bijām pārtikusi ģimene, tāpēc es jau ļoti agrā vecumā uzskatīju, ka nauda ir jānopelna man pašai, nevis jāprasa mammai. Sākumā strādāju par apkopēju skolā, kurā mācījos. Ļoti labi atceros, ka pa dienu sēdēju klasē, bet vakarā to tīrīju. Vienmēr pamanīju, ja kāds klasesbiedrs pielipināja pie galda apakšas košļājamo gumiju, jo zināju, ka vakarā man būs tā jānoņem. Tīņu gados par apkopēju strādāju arī VEF Kultūras pilī. Esmu piepelnījusies, ravējot biešu vagas, un tirgojusi Baltcom pakalpojumus. Arī tā bija interesanta pieredze, kas man daudz iemācīja, jo īsā laikā bija jāizveido kontakts ar jebkuru cilvēku. Es staigāju pa mājām, klauvēju pie durvīm un piedāvāju iegādāties abonementu. Nekad nevarēja zināt, kas tevi sagaida durvju otrā pusē, tāpēc jādomā bija ātri – kamēr durvis vēl nebija aizvērušās,” atminas V. Liberte, uzsverot, ka viņas sapnis gan vienmēr bija iegūt labu izglītību un strādāt intelektuāli izaicinošu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus

Māris Ķirsons, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: Nodokļu izmaiņas Baltijā, Polijā un Somijā

Māris Ķirsons, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēta revolūcija nodokļu likmju paaugstināšanā notikusi Igaunijā, tikmēr Lietuvā un Polijā tiek atceltas uz laiku samazinātās nodokļu likmes, bet Somijā uzņēmumiem tiek palielināti atskaitījumu apmēri ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā.

To rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Polijā un Somijā 2024. gadā. Interesanti, ka 2024. gadā visbūtiskākās izmaiņas nodokļu jomā ir Igaunijā, kamēr Lietuvā un Polijā būtisku izmaiņu ir daudz mazāk. Nodokļu sistēma nekad nestāv uz vietas, un tajā notiek dažādas izmaiņas, kuras diktē gan tehnoloģiju attīstība, gan pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā un arī krīzes.

Neredzēts pārsteigums

“Ja visos pēdējos gados vismazāk nodokļu sistēmu raustīja Igaunijā un tādējādi šajā Baltijas ziemeļu valstī esošo nodokļu sistēmu dēvēja par visnoturīgāko un prognozējamāko, tad 2024. gadā tieši šajā valstī ir notikušas tektoniskas pārmaiņas, kuras vēl turpināsies 2025. gadā, salīdzinot ar pārmaiņām Latvijā, Lietuvā, Polijā un vēl jo vairāk Somijā,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan piebilst, ka vairums no visām pārmaiņām nodokļu jomā nodokļu maksātājiem ir sliktas ziņas, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi. “Savā ziņā valstu lēmumi par nodokļu likmju paaugstināšanu ir signāls tam, ka valstu makiem ir nepieciešams vairāk naudas, un, kaut arī inflācijas lēciens ir būtiski uzskrūvējis cenas un līdz ar to valstu makos būtu jābūt lielākiem patēriņa nodokļu ieņēmumiem, ar to ir par maz, vēl jo vairāk, ja recesija nav tikai draudi, bet gan reāls fakts ne vienā vien tautsaimniecības sektorā un pat vairākās valstīs kopumā,” analizē J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā notiks konference par iespējām kapitāla tirgū – Baltic Capital Markets Conference

www.balticcapmarkconference.com, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 6. oktobrī konferenču centrā ATTA Centre norisināsies konference vietējo uzņēmumu pārstāvjiem un kapitāla tirgus ekspertiem - Baltic Capital Markets Conference, kas pulcēs investīciju kopienas profesionāļus, lai visas dienas garumā gūtu jaunas idejas, apmainītos pieredzes stāstiem un tīklotos.

Vairāk nekā 30 eksperti no investīciju bankām, konsultantu, advokātu un grāmatvedības birojiem aptvers plašu nozares tēmu loku. Pasākums nodrošinās vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem ieskatu kapitāla tirgus nozarē un ļaus atklāt jaunas iespējas finanšu resursu piesaistē.

Baltic Capital Markets Conference norisināsies četrās daļās. Pirmajā daļā tiks diskutēts par akciju tirgus tendencēm, Baltijas IPO 2021. un 2022. gados, par akciju kotēšanu biržā kā iespēju veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Otrā daļa aptvers tēmu par obligāciju emisiju – obligāciju tirgus tendences Baltijā, obligāciju priekšrocības, kā arī praktiski padomi veiksmīgai obligāciju emitēšanai. Trešajā daļā Baltijas institucionālie investori diskutēs par iespējām plašākai privāto un institucionālo investoru iesaistei kapitāla tirgū. Savukārt noslēgumā, ieskats kāda ir “dzīve pirms un pēc kapitāla tirgus” – gatavošanās pirmreizējai akciju vai obligāciju izlaišanai fondu biržā, lietas, kas jāņem vērā, vērtīgi padomi uzņēmumiem, kas plāno veikt akciju vai obligāciju kotēšanu biržā, ceļvedis veiksmīgai finanšu dzīvei pēc akciju vai obligāciju izlaišanas fondu biržā. Diskusijas papildinās uzņēmumu Coffee Address Holding, Indexo un Madara Cosmetics veiksmes stāsti par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis kompāniju izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts Eiropā, kura, no šā gada 1. jūlija ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, palielinājusi nodokļu izmaksas Covid-19 pandēmijas apstākļos, savukārt citās valstīs tautsaimniecības atveseļošanas paātrināšanai uz laiku samazina pievienotās vērtības nodokļa likmes.

To rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Ungārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā 2021. gadā. Lai arī jau 2020. gadā koronavīrusa radīto seku pārvarēšanai daudzās valstīs tika īstenotas vairākas būtiskas izmaiņas, šīm nodokļu izmaiņām dažādās valstīs ir bijuši atšķirīgi uzdevumi un mērķi – vienām tas bija atjaunot tūristu plūsmas, bet, lai potenciālie atpūtnieki neizvēlētos konkurentvalstu piedāvājumus, tika samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes, citām – mainot nodokļu likmes vai to piemērošanas sliekšņus, palielināt it īpaši mazāku algu saņēmēju makos esošo naudas apmēru (iespējams, arī vairojot viņu labsajūtu), vienlaikus paņemot naudu valsts budžetā tieši no turīgāko (lielāko ienākumu) saņēmējiem. Bez tam nodokļu sistēmas izmaiņas ir bijušas vērstas arī uz papildu nodokļu iekasēšanu un melno caurumu aizmūrēšanu. Nenoliedzami, nodokļu sistēma nekad nestāv uz vietas, un tajā notiek dažādas izmaiņas, kuras diktē gan tehnoloģiju attīstība, gan pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā un arī krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visizdevīgāk ir ziedot Lielbritānijā, bet ne Latvijā

Māris Ķirsons, 06.07.2023

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis: „Latvijā un

Igaunijā ir daudz dažādu ierobežojumu, un tāpēc tikai

lielajiem darba devējiem un peļņas guvējiem ir izdevīgi būt

ziedotājiem, savukārt Lietuvā un vēl jo vairāk Lielbritānijā

ieguvumu jutīs jebkura izmēra ziedotājs.”

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedot sportam, kultūrai vai mākslai ir izdevīgāk Lietuvā strādājošajiem uzņēmumiem, Latvijā esošā ziedotāju atbalsta sistēma nav tik pretimnākoša kā dienvidu kaimiņvalstī, un tā ir līdzvērtīga Igaunijai, tomēr tā arī nav tik dāsna.

To liecina AS BDO pētījums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm ziedotājiem. „Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatnības — atšķirības Latvijā un Igaunijā (kur to maksā tikai tad, kad tiek veikta dividenžu izmaksa vai tam pielīdzināmi darījumi) no Lietuvas un parējās Eiropas, kā arī valstu politiskās valdības uzstādījumi un lēmumi, tāpat arī sabiedrības izpratne par pašu ziedošanu ir būtiskākie iemesli, kāpēc atšķiras stimulu pakete ziedotājiem,” pētījuma datus raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka būtībā uzņēmums, kurš strādā vairākās valstīs, izrēķinot izdevīgumu, var izvēlēties, kurā no tām īstenot ziedošanu. „Uzņēmumu ienākuma nodoklis Eiropas Savienībā nav tas, kuru strikti reglamentētu, kā tas ir situācijā ar pievienotās vērtības nodokli, kuram ir noteikta standartlikme, kā arī samazinātās likmes un tā aplikšanas nosacījumi, kuri jāievēro visās ES dalībvalstīs; katra dalībvalsts būtībā var darīt, kā vēlas, un tas arī spilgti izpaužas,” uzsver J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 14.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.

Tā intervijā saka Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14. decembra numurā:

  • Statistika

Eiropas zaļajām ambīcijām nav ražošanas seguma - lielāko daļu zaļās enerģijas produktu, kas vitāli nepieciešami Eiropas Zaļā kursa nodrošināšanai, Eiropas Savienības dalībvalstis ieved no ārpuses.

  • Tēma

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 13.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas sistēmu izstrādātāju SIA "Blue Bridge Technologies" iegādājusies kompānija "Everfield", kas ietilpst Ņujorkā un Londonā bāzētā uzņēmumu grupā "Aquiline Capital Partners".

Darījuma summa un citas detaļas netiek izpaustas. Darījumu konsultēja BDO, Cobalt un Corum Group.

Kompānijā informē, ka jaunais investors aizstāj riska kapitāla fondus "BaltCap" un "Imprimatur Capital", kā arī iegādājies pārējo dalībnieku daļas. Tādējādi "Everfield" iegūst 100% "Blue Bridge Technologies" kapitāldaļu.

"Blue Bridge Technologies" līdzdibinātājs un izpilddirektors Andrejs Strods atzīmē, ka sadarbības sākšana ar "Everfield" ir loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā, jo "Everfield" ilgtermiņa apņemšanās ieviest inovācijas un kvalitāti saskan ar "Blue Bridge Technologies" ceļu.

"Savienība ar "Everfield" ir sākums ilgtermiņa sadarbībai, kas sniegs daudz jaunu iespēju gan mūsu klientiem, gan mūsu komandai. Mums ir pieejamas arī "Everfield" zināšanas, iespējas un investīcijas, lai sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem un darbiniekiem," viņš min.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 09.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

"Kamēr mēs koncentrējamies uz to, kā palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti, un mums tas ir jādara, es cenšos arī pievērst aizvien vairāk savu uzmanību un laiku tam, kā mēs izmantosim šo krīzi un Eiropas dotās iespējas, lai celtos savā attīstībā un varētu ražot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību".

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Žurnāla centrālā tēma - cik konkurētspējīga ir Latvija Baltijas valstu reģionā. Faktus biznesa situācijas Baltijas valstīs salīdzināšanai palīdzējis sagatavot AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Īpašu uzmanību veltām uzņēmēju iebildumiem pret epidemiologu ieteikumu par visu ražotņu slēgšanu, izņemot būtiskākās, kuras noteiktu Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Varbūt valdība šādā situācijā stāsies ikviena, kuram tā aizliegusi strādāt, vietā un maksās gan cilvēku, gan uzņēmumu parādsaistības?

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 9. marta numurā:

Komentāri

Pievienot komentāru