Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro radikāli atšķirīgus atbalsta mehānismus, lai Covid-19 pandēmijas raisīto ierobežojumu tieši un pastarpināti skartie sektori izdzīvotu un spētu maksimāli ātri atgūties.

Latvijas atbalsta programmas iespējas var atrast daudzi, bet problēmas radot iestāžu piemērošanās kārtība un interpretācijas plašums.

To liecina zvērinātu advokātu biroja BDO Law pētījums. Lai arī koronavīruss ir pārstaigājis ne tikai visu Eiropu un arī pasauli, tomēr dažādu valstu īstenotie pasākumi ir ļoti atšķirīgi – viena daļa valstu pandēmijas seku mazināšanai vairāk izmanto speciālas programmas, citās piešķir nodokļu atlaides, garākus samaksas termiņus un arī tiešo atbalstu – subsīdijas. Jāņem vērā, ka it īpaši Eiropas lielākajās un ekonomiski spēcīgākajās valstīs bez centrālo valdību sniegtajiem ir arī vietējie jeb municipalitāšu atbalsta pasākumi.

DB jau 6. jūlija numurā vēstīja, ka Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts Eiropā, kura no šā gada 1. jūlija, ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēru, palielinājusi nodokļu izmaksas Covid-19 pandēmijas apstākļos, savukārt citās valstīs tautsaimniecības atveseļošanas paātrināšanai uz laiku samazina pievienotās vērtības nodokļa likmes.

Viena telpa – atšķirīga pieeja

“Lai arī Eiropas Savienība nosacīti ir vienota saimnieciskā telpa, tomēr dalībvalstīm ir bijusi rīcības brīvība attiecībā uz atbalsta instrumentiem koronavīrusa radīto negatīvo seku mazināšanai un krīzes skarto sektoru darbības atjaunošanai,” pētījuma datus analizē ZAB BDO Law vecākā juriste Daiga Muižniece.

Visu rakstu lasiet 13.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!