Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Igaunijas banka Coop Pank paziņojusi akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumus – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības stratēģijas finansēšanai.

Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sāksies š. g. 18. novembrī.

Saskaņā ar publiskā piedāvājuma prospektu, banka sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā emitēs līdz 32,2 milj. jaunu akciju, palielinot akciju kopējo skaitu līdz 94,4 milj. Akciju emisijas ietvaros daži no esošajiem mazākuma akcionāriem jaunajiem investoriem pārdos līdz pat 14,1 milj. akciju. Līdz ar to sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā investoriem būs iespēja iegādāties kopumā līdz 46,3 milj. akciju.

Privātie un institucionālie investori var izteikt vēlmi iegādāties Coop Pank akcijas parakstīšanās periodā, kurš sāksies 2019. gada 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Parakstoties akcijām, cenai jābūt 1,15 – 1,3 eiro robežās. Tādējādi kopējais sākotnējā publiskā piedāvājuma apjoms atkarībā no akciju cenas būs aptuveni 55 milj. eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā NASDAQ OMX Riga tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība, informē FKTK.

FKTK brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Iespējamais krāpnieks, visticamāk, mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā. Informācija par uzņēmumu akciju cenām un iepriekš maksātajām dividendēm ir publiski pieejama NASDAQ OMX Riga mājas lapā.

Turpmāk interesentiem vairs nebūs personiski jādodas uz Depozitāriju, lai iegūtu informāciju par sev piederošajām akcijām un uzkrāto naudu no Sākotnējā reģistra un Maksātnespējīgo uzņēmumu reģistra, to var izdarīt ar interneta starpniecību.

Lursoft sadarbībā ar Latvijas Centrālo depozitāriju (LCD) izstrādājuši pakalpojumu, kas iedzīvotājiem padara ērtāku pieeju informācijai par sev piederošajām akcijām. Ja līdz šim izziņu bija iespējams iegūt personīgi ierodoties LCD, patlaban interesējošo informāciju ikviens interesents var ērti Lursoft mājas lapā internetā.

«Esam gandarīti, ka ir rasts tehniski drošs risinājums, kā padarīt šo, tik daudziem svarīgo, finansiālo informāciju ērti pieejamu internetā – vairs nav personiski jādodas uz Depozitāriju. Gandrīz 40 tūkstošiem cilvēku Sākotnējā reģistrā glabājas akcijas – tāpēc prognozēju, ka informācijas saņemšana internetā būs pieprasīta,» komentējot jauno pakalpojumu, norāda Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs Aivars Slokenbergs.

Igaunijas banka Coop Pank otrdien paziņojusi akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumus – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības stratēģijas finansēšanai.

Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sāksies 18. novembrī. Saskaņā ar publiskā piedāvājuma prospektu, banka sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā emitēs līdz 32,2 milj. jaunu akciju, palielinot akciju kopējo skaitu līdz 94,4 milj.

Akciju emisijas ietvaros daži no esošajiem mazākuma akcionāriem jaunajiem investoriem pārdos līdz pat 14,1 milj. akciju. Līdz ar to sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā investoriem būs iespēja iegādāties kopumā līdz 46,3 milj. akciju. Privātie un institucionālie investori var izteikt vēlmi iegādāties Coop Pank akcijas parakstīšanās periodā, kurš sāksies 2019. gada 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Parakstoties akcijām, cenai jābūt 1,15 – 1,3 eiro robežās.

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija, 2025.gada janvārī un februārī pievienotā procentu likme ir samazināta 2625 hipotekārajiem kredītiem, tajā skaitā 2540 kredītiem likmi samazināja pie esošā kreditētāja un 85 kredītiem - kredītņēmējam veicot pārkreditēšanu pie cita pakalpojumu sniedzēja.

Šo kredītu kopējā vērtība sasniedz teju 200 miljonus eiro jeb 4% no visa hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā.

Tiem kredītņēmējiem, kuri kredīta nosacījumus uzlaboja pie esošā kreditētāja, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija 0.5 procentu punkti. Savukārt tiem, kuri veica pārkreditēšanu pie cita kreditētāja, likmes samazinājums vidēji bija 0.85 procentu punkti. Kopumā šāds pievienoto procentu likmju samazinājums gada laikā ļauj kredītņēmējam procentu maksājumos ietaupīt attiecīgi vidēji 370 un 500 eiro.

Ne visi kredītņēmēji var rēķināties ar 0.5 procentu punktu samazinājumu. Statistika liecina - jo augstāka sākotnējā procentu likme, jo lielāks ir vidējais samazinājums. Iespējas samazināt pievienoto procentu likmi ietekmē ne tikai kredītspēja, pietiekamu oficiālo ienākumu esamība, bet arī sākotnējais procentu likmes apmērs. Hipotekārajiem kredītiem, kuriem sākotnējā pievienotā likme bija robežās no 2% līdz 2,25%, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija ap 0.55 procentu punktiem, bet tiem, kuriem sākotnējā pievienotā procentu likme bija augstāka par 3%, tas vidēji pārsniedza pat 1 procentu punktu. Savukārt kredītiem, kam sākotnējā pievienotā procentu likme ir zem 2%, samazinājums ir mērenāks - vidēji aptuveni 0.3 procentu punkti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Ceturtdien (19. novembrī) Ventspils nafta akcionāru sapulce nolēma izmaksāt akcionāriem dividendes. NASDAQ OMX Riga ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par dividenžu saņemšanu.

Kuri uzņēmumi šogad plāno izmaksāt dividendes?

Lēmumus tuvākajā laikā izmaksāt dividendes pieņēmuši uzņēmumi Ventspils Nafta un SAF Tehnika.

Igaunijas Coop Pank akcijas no 10. decembra iekļautas biržas Nasdaq Tallinn Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Coop Pank akciju iekļaušana biržā notiek pēc uzņēmuma akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) investoriem, kas bija spēkā no šī gada 18. līdz 29. novembrim. Kopumā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā piedalījās 10 879 investori, kas parakstījās uz 32,99 miljoniem akciju kopsummā par 37,94 miljoniem eiro.

“Investoru skaits, kas Coop Pank sākotnējā publiskā piedāvājumā iegādājās uzņēmuma akcijas, ir iespaidīgs. Baltijas valstīs pēdējo gadu laikā ir bijuši tikai divi IPO, kuros piedalījās vairāk investoru nekā Coop bankas IPO,” pauda Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots.

"Piesaistot kapitālu sākotnējā publiskā piedāvājuma rezultātā, mūsu uzņēmums, kurā bija tikai 64 akcionāri, tagad kļūst par biržā kotētu uzņēmumu ar gandrīz 11 000 akcionāru," sacīja Coop Pank valdes priekšsēdētājs Margus Rink. "Coop Pank komanda ir apņēmības pilna izpildīt mūsu akcionāriem dotos solījumus un īstenot izaugsmes plānus."

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Valmieras stikla šķiedra izdevīgākas cenas dēļ pāriet no igauņu Enefit pie Latvenergo.

To Db apliecināja a/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) prezidents Andris Oskars Brutāns. Līgums ar Latvenergo ir noslēgts ar nākamā gada 1. janvāri, līdz ar to viens no lielākajiem Baltijas ražotājiem un eksportētājiem VSŠ pēc pusotra gada pārtraukuma elektrību atkal iepirks no pašmāju ražotāja Latvenergo. Kā Db jau rakstīja, pašlaik Latvijas uzņēmumi var iepirkt elektroenerģiju vai nu no a/s Latvenergo vai SIA Enefit, kas ir Eesti Energia meitasuzņēmums.

«Protams, mums kā lieliem elektroenerģijas patērētājiem cena ir ļoti svarīga. Tagad a/s Latvenergo mums ir izteicis izdevīgāku piedāvājumu nekā igauņu Enefit, līdz ar to nākamgad vairāk nekā 2 milj. Ls gadā par elektrību maksāsim vietējam Latvijas uzņēmumam— Latvenergo,» sacīja A.O. Brutāns.

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Pirms gada tirdzniecības centrā Riga Plaza tika atvērta bērnu elektrokartingu halle Blue Shock Race KidsZone. Finansiālais ieguldījums Rīgas halles izveidē un uzturēšanā gada laikā sasniedzis apmēram 100 tūkstošus eiro, biznesa portālam db.lv stāsta Rīgas halles vadītājs Niks Jansons.

Rīgas halle ir prototips, kurā reālajā dzīvē testētas visas Blue Shock Race komandas idejas. Šobrīd Rīgas hallē strādā 8 darbinieki.

«Joprojām turpinām ieguldīt līdzekļus, lai arvien uzlabotu halles darbību, tomēr lielākais ieguldījums noteikti ir bijis laiks. Ieguldītais laiks halles izveidē un attīstībā ir neaprakstāms. Arī šobrīd joprojām attīstāmies un uzlabojam darbības procesu. Šis gads ir bijis saspringts, tomēr notikumiem bagāts,» skaidro N. Jansons.

Pieprasītākais un līdz ar to arī ienesīgākais pakalpojums ir elektrokartings, tomēr arvien biežāk cilvēki izvēloties arī dzimšanas dienas svinību organizēšanas pakalpojumus.

Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Sākotnējā atļauju kvota divpusējiem un tranzīta kravas autopārvadājumiem 2014. gadā būs 82 tūkstošu atļauju apmērā, kas ir par 17 tūkstošiem vairāk nekā šogad.

Par to vienojās abu pušu pārstāvji Latvijas–Krievijas Kopējās komisijas sanāksmē šā gada 23.–24.oktobrī, vēsta VSIA Autotransporta direkcija. Pērn sākotnējā kvota 2013. gadam bija 65 tūkst.atļauju apmērā, bet šis apjoms izrādījās nepietiekams, un septembrī puses vienojās apmainīties vēl ar 7000 atļaujām.

Šoreiz sanāksmes laikā delegācijas vienojās apmainīties ar papildu 10 tūkst. atļaujām, kas pilnībā nodrošina Latvijas kravu autopārvadātāju vajadzības līdz šā gada beigām. Tirdzniecības apjomu pieaugums starp abām valstīm pēdējo trīs gadu laikā norāda uz kravu starptautisko autopārvadājumu tālākas attīstības perspektīvu, secinājuši abu pušu pārstāvji.

Pērn pie Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem un Sākotnējā reģistrā bija reģistrēti 64,5 tūkstoši vērtspapīru konti, kuros glabājās dažādu uzņēmumu vērtspapīri, informēja NASDAQ OMX Riga pārstāvis Āris Dreimanis.

Lielākā daļu vērtspapīru šajos kontos ir biržā kotēto Latvijas uzņēmumu akcijas.

Saskaņā ar Depozitārija datiem vislielākais akcionāru skaits NASDAQ OMX Riga kotētajos uzņēmumos ir Ventspils naftai (vairāk nekā 22 tūkstoši akcionāru), Latvijas Balzamam (14,86 tūkstoši akcionāru) un Latvijas Gāzei (7734 akcionāri).

No 64 528 vērtspapīru kontiem Latvijā 27 tūkstoši konti ir atvērti bankās un ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Par neaktīviem uzskatāmi 37 tūkstoši īpašnieku, kas savus vērtspapīrus joprojām glabā Depozitārija kārtotajā Sākotnējā reģistrā. Lai ar akcijām brīvi rīkotos un pārdotu, īpašniekiem jāpārved tās uz vērtspapīru kontu bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā. Pērn šādi rīkojošies 772 cilvēki.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" šī gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegusi straujāko jaunu klientu skaita izaugsmi, piesaistot 14 359 jaunus pensiju otrā un trešā līmeņa plānu klientus, kas ir par 21,3% vairāk nekā gada sākumā, informē "Indexo" pārstāvji.

Kopējais "Indexo" klientu skaits šī gada 30.jūnijā bija 81 883, pretēji 67 524 klientiem gada sākumā. "Indexo" aktīvi pārvaldībā šī gada pirmā pusgada beigās bija 484,5 miljoni eiro pretēji 468,4 miljoniem gada sākumā.

Pēdējā gada laikā, tas ir, kopš 2021.gada 30.jūnija, "Indexo" klientu skaits palielinājies par 45% jeb 25 488, bet aktīvi pārvaldībā gada laikā ir auguši par 32% jeb 118,4 miljoniem eiro.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis norāda, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos "Indexo" piesaistīja gandrīz tikpat jaunu klientu kā visā 2021.gadā kopā, kad jaunu klientu skaits bija 16 468.