Jaunākais izdevums

Atjaunojamo energoresursu nozari Latvijā būtu jāatbalsta no valsts budžeta, nevis iedzīvotājiem, sacīja Latvijas Atjaunojamo energoresursu federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš skaidroja, ka nepareizi ir tas, ka šis atbalsts tiek ņemts pa tiešo no iedzīvotājiem, lai gan tam būtu jānāk no valsts budžeta. D. Palejs sacīja, ka nav akceptējama kārtība, kādā iedzīvotāji maksā Latvenergo – uzņēmumam, kurš strādā ar peļņu – par importētiem energoresursiem.

Energokompānijai Latvenergo būtu jāpērk atjaunojamie energoresursi, nevis importētā gāze. Cits veids, kā atbalstīt atjaunojamo energoresursu nozari, būtu atvērt tiem brīvo tirgu. Arī nozarē pazīstami enerģētiķi ar lielu pieredzi apliecina, ka ir jāiet uz šādu risinājumu.

Atjaunojamo energoresursu federācijas valdes priekšsēdētājs arī skaidroja, ka elektrības cenu kāpums, visticamāk, ir atkarīgs no tirgus svārstībām pašām elektrības cenām. Lielākais elektrības cenu ietekmētājs ir gāze, jo lielākais atbalsts patlaban tiek maksāts gāzei. Savukārt, runājot par atbalsta sistēmu, ir skaidrs, ka tā nav izveidota pareizi un ir jāmaina, sacīja D. Palejs.

D. Palejs arī skaidroja, ka laikā, kad atbalsta sistēma tika veidota, jau izskanēja viedokļi, ka nav adekvāti, ja atjaunojamās enerģijas atbalsts ir piesaistīts gāzei. Atjaunojamo energoresursu pārstāvji jau tajā laikā esot teikuši, ka tas nozari diskreditēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas nozarei nepieciešams kombinēts atbalsts, atstājot gan tiešo maksājumu par saražoto enerģiju, tiesa, būtiski mazāku, gan izmantojot budžetu un patērētājus neapgrūtinošus instrumentus, piemēram, nodokļu atbrīvojumu investoriem uz noteiktu laiku.

Šādu viedokli pauž Latvijas biomasas asociācijas LatBIO valdes loceklis, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš pauda pārliecību, ka atbalsts ir vajadzīgs, skaidrojot, ka atbalsts gāzei vai citiem fosilajiem energoresursiem ir bijis gadu desmitiem.

Pēc Paleja domām, būtu jāatstāj tiešais maksājums par saražoto enerģiju, kas būtu būtiski samazināts, salīdzinot ar pašreizējo. Viņš vērtēja, ka, iespējams, to nevajag pa tiešo attiecināt uz elektroenerģijas tarifu.

«Valstij ir daudz dažādu ienākumu veidu, kaut vai no Eiropas Savienības (ES) fondiem, un tos var novirzīt enerģijas atbalstam. Tie var būt ienākumi no valsts īpašumu izmantošanas. Ir daudz un dažādi mehānismi, daudz piemēru, uz kuriem var paraudzīties citās ES valstīs,» vērtēja organizāciju pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Biogāzes asociācija uztraucas par «tautas musināšanu»

Vēsma Lēvalde, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajiem ražotājiem elektroenerģijas tarifu sadārdzina ne tik daudz atjaunojamie energoresursi (AER), cik koģenerācija no dabasgāzes, apgalvo Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

«Jau tā saspringtajā enerģētiskajā situācijā, kad acīmredzami un apzināti tiek noniecināti atjaunojamie energoresursi un neatzīta to loma tautsaimniecības attīstībā, Jūs savā laikrakstā, līdzīgi kā daudzi citi, tai skaitā, diemžēl, arī LR Ekonomikas ministrija, runājat puspatiesībās un publicējat nepareizi tulkotus faktus, kas sabiedrībā rada kļūdainu priekšstatu par reālo situāciju.»

Tā savu nostāju pauž A. Kārkliņš, komentējot DB 15.janvāra rakstu Metalurģija cenšas pārcirst tirgus žņaugus. A. Kārkliņš apstrīd rakstā minētos KPMG pētījuma datus par OIK daļu elektroenerģijas tarifā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s Liepājas metalurgs akcionāra Sergeja Zaharjina atklātā vēstule*

Sergejs Zaharjins, a/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no nākotnes risinājumiem zaļās enerģijas atbalstam ir valsts garantēti kredīti staciju būvniecībai.

To publiskajā diskusijā «Atjaunojamie energoresursi (AER) Latvijā: par ko un pret ko cīnāmies?» sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka valsts garantēti kredīti ļautu staciju būvniekiem saņemt banku aizdevumus uz garākiem termiņiem nekā pašlaik.

Ekonomikas ministrija arī secinājusi, ka līdzšinējā AER atbalsta politika Latvijas iedzīvotājiem drīzumā var izmaksāt pārāk dārgi, 2033. gadā sasniedzot jau 7,2 miljardus latu. Pašlaik AER un dabasgāzes koģenerācijas staciju īpašnieki atbalstu paaugstināta tarifa veidā saņem caur tā saukto obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas ir iekļauta visu elektrības patērētāju tarifos. Pašlaik OIK ir 1,23 sant./kWh, bet no nākamgada varētu būt jau 1,94 sant./kWh, lēš EM, gan piebilstot, ka lielāko daļu OIK 2011. gadā veidoja tieši atbalsts gāzes koģenerācijas stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunojamās enerģijas federācija pieprasa pārtraukt atbalsta izvērtējumu un rīkot jaunu iepirkumu

Vēsma Lēvalde, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM), kurā apstrīd EM izsludinātā iepirkuma Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai uzdevumu un noteikumus.

LAEF lūgusi EM anulēt iepirkuma konkursu bez rezultāta un izsludināt jaunu iepirkumu ar pārstrādātu darba uzdevumu.

«Jau iepriekš esam pauduši bažas par EM vilcināšanos iesaistīt atjaunojamās enerģijas nozari valsts jaunās atbalsta sistēmas izstrādes praktiskajā procesā. Baidāmies, ka nepilnības šā iepirkuma noteikumos var novest pie virspusēju rezultātu ieguves, kas nepatiesi parādītu, ka gaidāmā elektroenerģijas cenu kāpuma galvenais iemesls ir atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, nevis no fosiliem energoresursiem koģenerācijas stacijās. Tādēļ esam lūguši Ekonomikas ministriju anulēt izsludināto konkursu un izsludināt jaunu iepirkumu ar precizētu un papildinātu darba uzdevumu,» skaidro Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lai apmierinātu nākotnes pieprasījumu pēc naftas, nepieciešamas 25 triljonu dolāru investīcijas

Lelde Petrāne, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 25 gados, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, naftas ieguvē jāinvestē 25 triljonus ASV dolāru, Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņojis Saūda Arābijas valstij piederošā energogiganta Saudi Aramco vadītājs Amins Nasers.

Pēc viņa sacītā, globālais pieprasījums pēc naftas un gāzes nākamajās desmitgadēs joprojām augs. Pieprasījums ir augsts, un nafta «ar mums būs vēl vairākus gadu desmitus», viņš sacījis.

Līdz ar to globālajai naftas un gāzes nozarei ir jāpaplašinās un tai nepieciešamas investīcijas.

Pēc viņa teiktā, atjaunojamie energoresursi varētu iegūt zināmu tirgus daļu ilgtermiņā, bet ne dominējošu stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar foto - Aizkrauklē par 5,8 miljoniem eiro uzbūvēta jauna šķeldas katlu māja

Žanete Hāka, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas elektrības tirgū būtisku vietu ir ieņēmuši atjaunojamie energoresursi – pamatā vēja un saules stacijas, arī Latvijā ir satraukums par konvencionālo staciju konkurētspēju tirgū .

Tas ir viens no būtiskiem secinājumiem, ko var izdarīt no DB sadarbībā ar Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, a/s Latvenergo un a/s Latvijas gāzi (LG) rīkotās ikgadējās enerģētikas konferences, kam šogad bija dots nosaukums Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā. Kā savā konferences atklāšanas uzrunā norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, situāciju enerģētikas nozarē šobrīd raksturo tas, ka vecie «milži» zaudē savas pozīcijas un kopējā Eiropas virzība esot uz to, lai ne Gazprom, ne arī kāds cits atsevišķs uzņēmums turpmāk nevarētu diktēt enerģētikas cenas. Šīs politikas sastāvdaļa ir arī Eiropas Enerģētikas savienības izveide, kurā valdīs solidaritāte un Eiropa kopumā palīdzēšot atsevišķām dalībvalstīm sarunās ar enerģijas piegādātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem būs pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu projektiem, kas veicinās energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

No Kohēzijas fonda (KF) pirmajai projektu atlases kārtai paredzēti 35 miljoni eiro.

Projekta ietvaros KF līdzfinansējumu komersanti varēs saņemt centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecībai, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcijai, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Tāpat tiks līdzfinansētas pārvades un sadales sistēmas būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas, kā arī koģenerācijas staciju pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināts ar atjaunojamiem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijai būs pieejami 53 miljoni eiro

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Arābu un Irānas bīstamā arabeska

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interešu mudžeklis starp ķildniekiem Persijas līcī der tepiķa rakstam, bet ne rīcībspējīgai stratēģijai reģionā un attiecībās ar Eiropu un ASV

Ak, skaistā un vienkāršā Dimā laikmeta romantika, kad lietu noskaidrošanai atlika vien atrast pareizo sievieti! Nenoliedzami, ka arī tolaik tas nenozīmēja atrisinājumu – tā dēļ romantiķi šāvās, dūrās un, sniega vērpetēs vīti, lēca zem vilciena, tomēr rīcību motivējošais emocionālais strāvojums bija skaidrs un monolīts, kaut arī iemiesojās katram savā liktenīgajā femme fatale. Kopš romantiskā cherchez la femme vietā ir stājies pragmatiskais «meklējiet naftu!», viss ir sagriezies ar kājām gaisā. Nafta ar tās ieguves, tirgošanas, dažādu embargo, sankciju un cenu politiku kā «paskaidrojošais» kopsaucējs ir palaidusi pasaulē tādu interešu un emociju džinu plejādi, ka tikt ar tiem kaut vai apmēram vienos vārtos ir principā neiespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs

Lelde Petrāne, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniedz atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Hesburger ir Somijas, Salmelu ģimenes uzņēmums un, kā jau var noprast pēc mana uzvārda, arī es esmu Salmelu ģimenes locekle. Lielākā daļa Salmelu ģimenes strādā Hesburger ķēdē, mans lēmums bija likumsakarīgs.

Esmu precējusies ar Kari Salmelu, Hesburger dibinātāju dēlu. Mēs iepazināmies Rīgā, bet pēc kāda laika pārcēlos uz dzīvi Somijā un sāku darbu ģimenes uzņēmumā. Mainīju biznesa vidi par 180 grādiem - no vadības konsultāciju uzņēmuma Latvijā pret darbu Hesburger Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Atjaunojamie energoresursi – bumba ar laika degli

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu kārtējā komunikācijas katastrofa – nevar populistiski solīt lētu elektroenerģiju tur, kur tā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama

Diskusijas ap vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu Latvijā jau labu laiku ir balansējušas uz naža asmens, un visas pazīmes liecina, ka kritiskais punkts ir sasniegts. AER nozares pārstāvji, kā liecina DB 13.04.2016. publikācija, ir sašutuši par kaut cik prognozējamas politikas trūkumu – ir tiešām traki, ja nozari regulējošie normatīvie akti sešu gadu laikā ir tikuši grozīti vismaz 15 reizes, bet kā dzīvot tālāk, joprojām nav saprotams. Lai cik dārgas vai lētas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas arī nebūtu, lai kā tās arī kādam patiktu vai nepatiktu, ir nepieņemama lielā dez- informācija, kas par šo sektoru valda, pirmkārt, jau politisko lēmumu pieņēmēju līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu sistēmas atcelšanai izstrādāti 15 potenciālie instrumenti

Monta Glumane, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai intensīvi strādā, lai rastu labākos risinājumus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) sistēmas atcelšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Darba grupa kopš aprīļa beigām ir diskutējusi un vairāku organizāciju vadītāji ir snieguši detalizētas prezentācijas par iespējamajiem nākotnes scenārijiem OIK sloga mazināšanai. Šobrīd ir radīts 15 potenciāli iespējamo instrumentu katalogs un uzsākta rūpīga to analīze, lai rastu labāko risinājumu obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vienlaikus maksimāli samazinot tiesvedību risku. Darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini dalās – vieni atbalsta OIK maksājuma pilnīgu atcelšanu, otri – OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedību riskus valstij. Pēc visu instrumentu rūpīgas analīzes darba grupai būs jāpieņem lēmums, kādus priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetam, izpildot tai doto uzdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Energoefektivitātes asociācijai jauna vadība

Dienas Bizness, 12.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) biedru kopsapulcē pieņemti grozījumi organizācijas statūtos, palielinot valdes locekļu skaitu un skaidrāk iezīmējot jau iesāktos darbības virzienus - energoefektivitāte, elektromobilitāte un atjaunojamie energoresursi.

Kopsapulce vienojās par valdes locekļiem ievēlēt līdzšinējos pārstāvjus valdē Aldi Sirmaču un Raimondu Ķeirānu, kā arī - Lindu Zeltiņu no uzņēmuma Photon L, Latvijas Elektromobilitātes kompetences centra vadītāju Aivaru Rubeni no SIA IVORY GROUP un Zaļo Tehnoloģiju klastera vadītāju Salvi Rogu. Kopsapulcē piedalījās arī iespējamie LATEA

jaunie biedri un sadarbības partneri.

Jaunizvēlētā valdes no sava vidus kā LATEA valdes priekšsēdētāju ievēlēja Lindu Zeltiņu.

LATEA biedri arī balsoja par īpaša LATEA Ētikas kodeksa pieņemšanu ar mērķi veicināt atbildīgu un kvalitatīvu darbu un korektas savstarpējās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK: Līdz 2030.gadam CO2 izmeši jāsamazina par 40%

LETA--AFP, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2030.gadam jāsamazina oglekļa dioksīda izmeši par 40%, trešdien pavēstīja Eiropas Komisija (EK).

EK izstrādātie ierosinājumi klimata izmaiņu ierobežošanai arī paredz, ka līdz 2030.gadam bloka dalībvalstīm jāpanāk, ka 27% no kopējā enerģijas daudzuma nodrošina atjaunojamie energoresursi.

Iepriekšējais plāns, kuru aizstās jaunais EK priekšlikums, paredzēja, ka līdz 2020.gadam oglekļa dioksīda izmešu apjoms jāsamazina par 20%, salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem.

Visām 28 ES dalībvalstīm būs jāapstiprina EK izstrādātais plāns, kas nosaka rīcību līdz 2030.gadam, lai tas varētu stāties spēkā.

Tomēr pašu dalībvalstu vidū valda asas domstarpības par prioritātēm laikā, kad ES cenšas atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu kārtējā komunikācijas katastrofa – nevar populistiski solīt lētu elektroenerģiju tur, kur tā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Klimata pārmaiņas ir stimuls tehnoloģiskām inovācijām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī turpmāk Vācijā ir jārēķinās ar elektrības maksājumu pieaugumu, jo atjaunojamie energoresursi arvien spēcīgāk tiek dzīti iekšā tirgū – tāds ir politiskais lēmums

To DB rīkotajā Energoforumā sacīja bijušais Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas un enerģētikas ministrs Ernsts Švānholds.

Vācija nereti tiek pieminēta kā paraugvalsts, īpaši, ja ir runa par atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču bijušais ministrs norāda arī uz vairākiem būtiskiem blakusefektiem, kuri nopietni ietekmē Vācijas konkurētspēju citu valstu starpā. Pats viņš nāk no Vācijas reģiona, kurā dominē no akmeņoglēm ražotā enerģija. Piecus gadus viņš bija atbildīgs arī par enerģētikas sektoru Vācijas ietekmīgākajā ķīmijas koncernā BASF, kurš ir arī liels elektrības ražotājs, pamatā – uz dabasgāzes bāzes. «Līdz ar to uz enerģētikas tirgu skatos no divām pusēm. Varu teikt, ka enerģētika bija mūsu labklājības dzinējspēks. Ja enerģētikas tirgos izjūk līdzsvars, vienalga – politikas vai krīžu dēļ – izjūk balanss arī visā rūpniecības sektorā,» uzsver E. Švānholds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 2012. gadā 15 uzņēmumi ir pieņēmuši pozitīvu lēmumu īstenot plānotos investīciju projektus par kopējo apjomu ~20,8 miljoni latu (29,6 miljoni eiro). Projektiem pilnībā īstenojoties tiks radītas 1249 jaunas darba vietas.

Jaunradīto darbavietu skaita ziņā šis gads ir daudz ražīgāks par iepriekšējo gadu, jo 15 investoru pieņemtie lēmumi radīs par 30% vairāk jaunu darbavietu nekā pagājušā gadā 17 pozitīvie lēmumi kopumā (944 darbavietas), norāda LIAA.

LIAA piesaistīto investīciju pieņemto pozitīvo lēmumu saraksts (daudziem projektiem šobrīd nosaukumi vēl ir konfidenciāli):

1. Konfidenciāli Rīgas reģions (Vācija/Itālija, jahtu būve) – kompānija izskata iespēju Latvijā izveidot prototipu inovatīvai jahtu mājai, kuras viens no enerģijas avotiem būtu atjaunojamie energoresursi. 2012.gada 1.ceturksnī uzņēmums ir informējis par lēmuma pieņemšanu par labu Latvijai kā projekta īstenošanas vietai. Jaunradīto darbavietu skaits – 2.

Komentāri

Pievienot komentāru