Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Uzņēmums Spilva paziņojis, ka ir mainīts tā logo.

Ar šī gada oktobri Spilva ir uzsākusi jaunā logo ieviešanu. Mainot logo, tika nolemts atteikties no līdzšinējā logo, jo pasaulē logo evolūcija nozīmē, ka logo kļūst vienkāršāks un saprotamāks.

Kā risinājums tika izvēlēts atteikties no līdzšinējā logo sarežģītākajiem elementiem, būtiskas izmaiņas neieviešot un saglabājot zīmola formu un pamatkrāsas.

Par Spilvas logo pārmaiņām Db.lv komentāru sniedz Spilva mārketinga un kvalitātes direktore Dana Erciņa

Spilva mainās līdzi laikam, papildinās Spilvas produktu klāsts, mainās arī Spilvas logo. Ar oktobri ir uzsākta Spilvas jaunā logo ieviešana. Līdzās citām pārmaiņām radās nepieciešamība sakārtot arī Spilvas logo.

Vācijas autoražošanas uzņēmums "BMW" modernizējis logo, veicot radikālākās vizuālās izmaiņas vairāk nekā 100 gadu laikā.

Uzņēmums jauno logo prezentējis vienlaicīgi ar jauno "i4" koncepta automašīnu.

Veidojot jauno logo, saglabāta līdzšinējā apļveida forma, taču dizaineri atbrīvojušies no tumšajām malām, padarot tās caurspīdīgas; tāpat likvidēts 3D efekts. Tādējādi logo veiktas lielākās izmaiņas kopš tā ieviešanas 1917.gadā.

""BMW" kļūst par attiecību zīmolu," skaidro kompānijas vecākais viceprezidents Jens Tīmers, uzsverot, ka jaunais logo atspoguļo lielāku atvērtību un caurspīdību. "Mēs vēlamies šo versiju izmantot, lai aktīvāk nekā iepriekš aicinātu mūsu klientus "BMW" pasaulē. Jaunais dizains atspoguļo pašreizējās zīmolu digitalizācijas iespējas un izaicinājumus. Tas norāda uz mobilitāti un braukšanas ērtībām nākotnē," sacījis Tīmers.

23. janvāra Ministru kabineta (MK) sēdē valdība pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par paveikto darbu izpildi eiro ieviešanai Latvijā nolēmusi uzdot aktualizēt eiro ieviešanas pasākumu plānu, lai precizētu uzdevumu izpildes mērķus un termiņus atbilstoši situācijai valstī, vienlaikus saglabājot iepriekš apstiprinātās pamatnostādnes, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Eiro ieviešanas procesa vadības komiteja ziņojumā informēja par sešu mēnešu periodā - no pērnā gada jūlija līdz 31. decembrim - paveikto darbu izpildi, kā arī par turpmākajiem plāniem vienotās Eiropas valūtas ieviešanai .

Pašreiz turpinās Finanšu ministrijas izsludinātais konkurss par logo un lozunga izstrādi, kuri tiks izmantoti sabiedrības informēšanas kampaņā par eiro ieviešanu. Vienota logo un lozunga izstrāde iecerēta, lai popularizētu eiro kā maksāšanas līdzekli un veicinātu sabiedrības informētību par eiro ieviešanas procesa norisēm. Logo un lozungs tiks lietots bukletos un cita veida publikācijās, reklāmās, kā arī internetā. Atkārtots konkurss par Eiro ieviešanas logo un lozungu tika izsludināts pērnā gada 20. decembrī, un darbu iesniegšanas termiņš ir 2007.gada 22.februāris.

Neatkarīgi no tā, vai vēlaties atstāt labu pirmo iespaidu vai radīt patīkamu vidi klientiem, darbiniekiem un viesiem, grīdas ir ārkārtīgi svarīga zona, lai arī nereti tiek piemirsta. Jūsu telpu grīda ne tikai parāda uzņēmuma attieksmi pret tīrību, bet arī var tikt izmantota mārketinga nolūkos. Visvienkāršāk to paveikt ar dizaina un logo paklājiem, kas jau no pirmajiem soļiem telpā radīs personalizētu un patīkamu vidi, pievērsīs uzmanību un darbosies kā reklāma. Lasiet tālāk un uzziniet vairāk!

Kādas ir paklāju priekšrocības?

Nereti šķiet, ka paklāju tīrīšana un kopšana ir laikietilpīga, kā arī paklāji ātrāk nodilst, tādēļ telpās, kur tiek pieņemti apmeklētāji, labāk vienkārši izvēlēties viegli kopjamu grīdas segumu. Tas ir mīts. Patiesībā ir gluži otrādi – kvalitatīvi paklāji kalpo ilgi, kā arī to apkopi var uzticēt profesionāļiem. Maināmiem paklājiem telpās ir daudz priekšrocību:

- Savāc netīrumus ieejas zonā, līdz ar to tie netiek ienesti tālāk pārējās telpās.

- Novērš iespēju paslīdēt uz slapjas vai nesen mazgātas grīdas.

- Slāpē trokšņus, padarot vidi akustiski patīkamāku.

Otrdienas, 23. janvāra, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par paveikto darbu izpildi eiro ieviešanai Latvijā nolēma uzdot aktualizēt eiro ieviešanas pasākumu plānu, lai precizētu uzdevumu izpildes mērķus un termiņus atbilstoši situācijai valstī, vienlaikus saglabājot iepriekš apstiprinātās pamatnostādnes.

Eiro ieviešanas procesa vadības komiteja ziņojumā informēja par sešu mēnešu periodā - no pērnā gada jūlija līdz 31. decembrim - paveikto darbu izpildi, kā arī par turpmākajiem plāniem vienotās Eiropas valūtas ieviešanai .

Pašreiz turpinās Finanšu ministrijas izsludinātais konkurss par logo un lozunga izstrādi, kuri tiks izmantoti sabiedrības informēšanas kampaņā par eiro ieviešanu. Vienota logo un lozunga izstrāde iecerēta, lai popularizētu eiro kā maksāšanas līdzekli un veicinātu sabiedrības informētību par eiro ieviešanas procesa norisēm. Logo un lozungs tiks lietots bukletos un cita veida publikācijās, reklāmās, kā arī internetā. Atkārtots konkurss par "Eiro ieviešanas logo un lozungu" tika izsludināts pērnā gada 20. decembrī, un darbu iesniegšanas termiņš ir 2007.gada 22.februāris.

Vēl divas nedēļas - līdz 22. februārim, ilgs Finanšu ministrijas izsludinātais konkurss par logotipu (logo) un lozungu, kuri tiks izmantoti sabiedrības informēšanas kampaņā par vienotās Eiropas valūtas - eiro, ieviešanu Latvijā, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Vienota logo un lozunga izstrāde iecerēta, lai popularizētu eiro kā maksāšanas līdzekli un veicinātu sabiedrības informētību par eiro ieviešanas procesa norisēm. Logo un lozungs tiks lietots eiro ieviešanas kampaņas materiālos - bukletos un cita veida publikācijās, reklāmās, kā arī internetā.

Konkursu Finanšu ministrija izsludināja pērn, 20. decembrī. Tajā ir aicināta piedalīties ikviena juridiska vai fiziska persona vai personu grupa. Saskaņā ar konkursa noteikumiem konkursa dalībnieks drīkst iesniegt ne vairāk kā piecus piedāvājumus, kuri atbilst darba uzdevuma prasībām. Lai piedalītos konkursā, pretendentiem jāiesniedz logo skice un lozungs, pievienojot aprakstu par to, kā logo kopā ar lozungu atspoguļo eiro ieviešanu Latvijā un Eiropas Savienības (ES) ieguldījumu vienotās eiro zonas stabilitātē un attīstībā.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Rīgas logo konkursa vērtēšanas komisija par uzvarētāju atzinusi logo ar devīzi Rīga – šeit cilvēki satiekas, informē Rīgas dome. Šo logo plānots izmantot pilsētas noformējumā dažādos svētkos, tomēr par pastāvīgu Rīgas logo tas nekļūs.

Darba autors ir jelgavnieks Igors Bičkovs. Konkursa vērtēšanas komisijas locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela 15. decembrī pirms Rīgas domes sēdes pasniegs I.Bičkovam apbalvojumu par iegūto 1.vietu.

Konkursa uzvarētāja noteikšanā sakrita gan žūrijas komisijas, gan iedzīvotāju vērtējums sociālā tīkla Facebook Rīgas domes kontā. Par darbu Rīga – šeit cilvēki satiekas tika atdotas 1967 balsis.

Taču visvairāk cilvēku izmantoja piedāvāto variantu – neatbalstīt nevienu no piedāvātajiem logo. Šādu izvēli pauduši 4447 sociālo tīklu lietotāji. Ņemot vērā lielo skaitu balsotāju, kas izteikušies pret visiem piedāvātajiem variantiem, uzvarējušais darbs nekļūs par Rīgas oficiālo logo, nolēma žūrija.

Šodien Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece institucionālo attiecību un komunikāciju stratēģijas jautājumos Margota Valstrēma iepazīstināja ar Eiropas Savienības 50. gadadienas logo, kurš pielāgots visās oficiālajās ES valodās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Šo logo Eiropas Savienības institūcijas izmantos visos 2007. gadā paredzētajos sarīkojumos par godu Romas Līguma parakstīšanas 50. gadadienai. ES dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes ir aicinātas izmantot logotipu savos pasākumos saskaņā ar logo izmantošanas noteikumiem.

Logo autors Simons Skržipčaks (Szymon Skrzypczak) ieguva pirmo vietu konkursā, kuru š.g. jūlijā kopīgi izsludināja Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Konkursam bija iesūtīts 1701 logo.

Latvijas pārstāves Zanes Jēkobsones logo konkursā bija 10 labāko vidū.Logo pielāgoja Simons Skžipčaks, piepalīdzot mākslinieku grupai. Tādējādi logo ir saglabāta tā sākotnējā iecere, bet reizē ir ņemtas vērā dažādām valodām raksturīgās iezīmes.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Divi zobārsti uzvarējuši cīņā ar Francijas modes gigantu Lacoste par tiesībām izmantot zobaino krokodilu kā logo, vēsta Reuters.

Zobārsti Dr. Simon Moore un Dr. Tim Rumney sacīja, ka viņi izvēlējušies krokodilu kā logo, jo reptīlis ir slavens ar zobaino muti.

Savukārt Lacoste uzskata, ka zobārstu izvēlētais logo ir pārāk līdzīgs kompānijas logo - zaļajam krokodilam, kas tiek lietots uz miljoniem preču, kas tiek izplatītas visā pasaulē.

Taču Lielbritānijas Patentu valde pieņēma lēmumu, ka patērētājiem nav iespējams sajaukt zobārstu praksi ar apģērbu kompāniju. Turklāt zobārsti savā logo lieto arī vārdus "The Dental Practice". Atšķirīga esot arī krokodila mugura un zobārstu logo krokodilam nav sarkana mēle.

Lacoste logo cēlies no Francijas tenisista Rene Lacoste, kuram bija iesauka "The Alligator" (Aligators) vai "The Crocodile" (Krokodils).

Finanšu ministrija izsludinājusi konkursu par logotipu (logo) un lozungu, kuri tiks izmantoti sabiedrības informēšanas kampaņā par vienotās Eiropas valūtas - eiro, ieviešanu Latvijā. Vienota logo un lozunga izstrāde iecerēta, lai popularizētu eiro kā maksāšanas līdzekli un veicinātu sabiedrības informētību par eiro ieviešanas procesa norisēm, Db.lv informēja Finanšu ministrijas pārstāve Daiga Reihmane.

Konkursā aicināta piedalīties ikviena juridiska vai fiziska persona vai personu grupa. Saskaņā ar konkursa noteikumiem konkursa dalībnieks drīkst iesniegt ne vairāk kā piecus piedāvājumus, kuri atbilst darba uzdevuma prasībām. Lai piedalītos konkursā, pretendentiem jāiesniedz logo skice un lozungs, pievienojot aprakstu par to, kā logo kopā ar lozungu atspoguļo eiro ieviešanu Latvijā un Eiropas Savienības (ES) ieguldījumu vienotās eiro zonas stabilitātē un attīstībā.

Izstrādātie logo priekšlikumi jāiesniedz Finanšu ministrijā, Smilšu ielā 1, 221.kabinetā, līdz 2006.gada 9.novembra plkst.16.00.

Konkursa nolikums, darba uzdevuma apraksts, līguma projekts, kā arī cita papildu informācija par konkursu pieejama Finanšu ministrijas mājas lapā.

Šodienas, 18. marta, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto kārtējo informatīvo ziņojumu par paveiktajiem un nākamajā pusgadā plānotajiem uzdevumiem vienotās Eiropas valūtas – eiro, ieviešanai Latvijā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Eiro ieviešanas vadības komiteja ar šo ziņojumu sniedza pārskatu par paveikto darbu izpildi laika periodā no 2007. gada 1. augusta līdz 2008. gada 31. janvārim.

Ziņojumā vadības komiteja informē par Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem, ko tā izplatījusi eiro vēl neieviesušajām dalībvalstīm, sniedzot arīdzan šo ieteikumu analīzi Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna kontekstā.

Lielākā daļa EK ieteikumu par eiro ieviešanas procesu jau ir paredzēti arī Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā, piemēram, tajā noteikts, ka Latvijā obligāta cenu paralēlā atspoguļošana notiks 3 mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas, tāpat ir paredzēts, ka tiks veiktas apmācības ar skaidro naudu strādājošam personālam, nodrošināts pietiekams skaidras naudas priekšpiegādes līmenis bankām pirms eiro ieviešanas dienas u.c.

Lai veiksmīgi īstenotu administratīvi teritoriāli reformu, trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā un valsts sekretāru sanāksmē pieteiktā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekta anotācijas.

Šos līdzekļus ceļos plānots investēt laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam.

Savukārt 2020.gadā reformas īstenošanai būs nepieciešami 1,11 miljoni eiro, aplēsusi VARAM. No šīs summas 226 028 eiro tiktu tērēti reformas pabeigšanas organizēšanai, informatīvai kampaņai un komunikācijai, tai skaitā 160 000 eiro socioloģiskiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem, 25 000 eiro novadu izveides rokasgrāmatas izstrādei, 10 000 eiro informatīvai kampaņai un komunikācijai par reformu, bet vēl 30 528 eiro reformas koordinācijai un komunikācijai.

Pašvaldībām reformas īstenošanai 2020.gadā tiktu atvēlēti 892 500 eiro. No tiem dažādu darbu veikšanai saistībā ar reformu, piemēram, novadu apvienošanās projektu izstrādei, kopumā tiktu piešķirti 367 500 eiro, bet attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei - 525 000 eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Kopš NP Foods iegādes norvēģu uzņēmumu grupa Orkla kompānijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldījuši vairāk nekā desmit miljonus eiro un neplāno apstāties

Pirms pusotra gada notika vērienīgs darījums Latvijas saldumu biznesā – SIA NP Foods un zīmoli Laima, Selga, Staburadze, Ādažu čipsi un Pedro nonāca pārtikas nozares milža Orkla paspārnē. Par izmaiņām uzņēmuma dzīvē stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija vadītājs Ēriks Smits-Hansens (Erik Smith-Hansen).

Fragments no intervijas:

Iepriekš Laimai un citiem zīmoliem bija izteikti laba reputācija. Vai tā ir mainījusies?

Ikmēneša tirgus daļas apskats par augustu, ko veic Nielsen, liecina, ka mums ir jauns rekords šokolādes tāfelīšu tirgū – 42,6%, un tas Laimai ir rekords. Domāju, ka patērētājs redz, kā zīmols izskatās plauktos, novērtē, kā garšo, un faktam, kas ir īpašnieks, nevajadzētu būt īpaši svarīgam aspektam. Taču, ja tam ir nozīme, ceru, ka mūs redz kā labu īpašnieku. Protams, Laimai ir īpašs pozicionējums Latvijā, un nevienam citam zīmolam tāda nav.

Sakot ardievas 2010.gadam, žurnāls Fortune apkopojis sliktākos izgājienus ASV biznesa vidē 2010.gadā.

Pirmajā vietā ierindotas bijušā kompānijas BP vadītāja Tonija Heivarda (Tony Hayward) likstas, par kurām daudz rakstīts arī db.lv. Naftas platformas eksplozija un nogrimšana kļuva par pasaulslavenu katastrofu, kuru plaši atspoguļo plašsaziņas līdzekļi. Kompānija šajā sakarā saņēmusi apjomīgu kritiku. Izdevums atgādina, ka tā vēl ilgi turpināja apgalvot, ka katastrofas ietekme būs pieticīga.

Otrajā vietā ierindotas ASV mazumtirgotāja Gap nedienas ar jauno logo. Tikai vienu nedēļu pēc tā ieviešanas tirgotājs jauno logo atmeta kā nederīgu. Logo, kas tika izmantots vairāk nekā 20 gadus, redzams zils lodziņš ar baltu uzrakstu GAP. Jaunajā logo bija redzams melns uzraksts Gap, kas novietots uz gaiša fona, un p burta augšpusē - neliels zils četrstūris. Taču sociālajos tīklos un tiešsaistes forumos mazumtirgotāja jaunais logo tika «nolīdzināts līdz ar zemi». Galu galā kompānijas pārstāvis Marks Hansens norādīja, ka kompānija ir sekojusi līdzi negatīvajiem komentāriem internetā, kas atkal un atkal lūdz atjaunot veco logo. «Tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu darīt tieši to,» viņš apliecināja, piebilstot - ir skaidrs, ka mazumtirgotājs šajā ziņā nav gājis pareizajā virzienā un palaidis garām iespēju par šo jautājumu apspriesties ar klientiem tiešsaistē.

Vairākus miljonus mārciņu vērto Starbucks 18 gadus senā logotipa atjaunošanu atzinīgi novērtējuši zīmolu eksperti, bet pastāvīgie klienti ir šausmu pārņemti, raksta independent.co.uk.

Vārdu Starbucks un kafija izņemšanu no jaunā simbola, kas tika prezentēts vakar pēc gandrīz gadu ilga cītīga dizaineru darba un patērētāju testēšanas, Sietlā bāzētā korporācija nodēvējusi par iepriekšējā logotipa evolūciju, ļaujot tai paplašināt produktu klāstu.

Sākot ar martu, klienti ķēdes 15 tūkstošos kafejnīcu visā pasaulē būs spiesti dzert no krūzītēm, uz kurām būs attēlota tikai stilizēta Sirēna - dēmoniska būtne no grieķu mitoloģijas.

Taču tīmekļa vietnē, kuru Starbucks izveidojusi, lai popularizētu pārmaiņas, jau parādījušās kritizējošas atsauksmes par lēmumu noņemt baltos uzrakstus uz zaļā fona, kas aptvēruši Sirēnas attēlu kopš 1992.gada. Piemēram, viens no klientiem rakstījis, ka tā ir nejēdzīga laika, enerģijas un naudas izšķiešana. Kāds cits klients rakstījis, ka viņš ir bijis liels Starbucks atbalstītājs, veicot dārgus braucienus ar taksometriem, lai padzertu rīta kafiju tieši šīs ķēdes kafejnīcās, un šī mērķa dēļ pat bridis pa dziļu sniegu uzvalkā, bet viņš logotipa maiņā nesaskatot loģiku.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Nākamgad uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi nepiemēros ziedotājiem, kas pārkāps sava uzņēmuma zīmola vai logo izvietošanas ierobežojumus, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne.

Viņa informēja NVO pārstāvjus, ka 2018.gadā līdz ar jauno nodokļu politiku spēkā stāsies arī izmaiņas UIN atvieglojumu piemērošanā ziedojumiem.

Jaunais regulējums paredz, ka ziedojumu saņēmēju loks saglabājas līdzšinējais. Turpretī ziedotājiem būs iespēja izvēlēties pārskata gada ietvaros vienu no trim atvieglojuma variantiem.

Pirmais variants paredz, ka ar UIN neapliek ziedoto summu, kas nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem. Otrais variants paredz ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 2% no iepriekšējā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas. Savukārt trešais variants paredz, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj ziedoto summu, bet par dividendēm aprēķināto UIN ir tiesības samazināt 75% apmērā no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 20% no aprēķinātās UIN summas par dividendēm.

Kafejnīca ar nosaukumu Apfelkind, kas atrodas Vācijas pilsētā Bonnā, uzsākusi juridisku cīņu ar kompāniju Apple par tās logo. Tehnoloģiju milzis cenšas bloķēt kafejnīcas īpašnieces preču zīmes pieteikumu, ziņo thelocal.de.

Kristiāna Rūmere ģimenes kafejnīcu atvērusi šā gada maijā. Nosaukums saistīts ar augļu dārzu, kas atrodas tuvumā. Tā mērķis esot radīt iespaidu par draudzīgu vietu, kur var nobaudīt veselīgus un garšīgus ēdienus, piemēram, mājās gatavotu kūku ar kafiju. Ēdienos ietilpstot arī āboli.

33 gadus vecā īpašniece pasūtījusi kafejnīcas logo - sarkanu ābolu, kurā redzams bērna, kuram ir cepure, siluets. Viņai logo paticis tik ļoti, ka īpašniece to saprintējusi uz spilveniem, krūzēm, krēsliem un pat piegādes velosipēda.

«Es mīlu šo logo un esmu to izmantojusi visur,» viņa stāstījusi.

«Es gribēju rīkoties līdzīgi kā Starbucks un padarīt logo par preču zīmi. Es pat plānoju ar laiku paplašināties un izveidot franšīzes biznesu, lai Apfelkind kafejnīcas varētu atvērt arī citi cilvēki. Tieši tādēļ es gribēju reģistrēt preču zīmi,» skaidrojusi Rūmere.

Latvijas Sarkanais krusts (LSK) varētu iebilst pret tā ilggadējā simbola - sarkana krusta - izmantošanu politiskā spēka - Zatlera Reformu partijas (ZRP) - logo.

LSK prezidents Valdis Nagobads teikto norāda, ka ZRP viņu neesot informējusi par savu ieceri izmantot sarkanajam krustam ļoti līdzīgu simbolu savā logo, vēsta Latvijas Avīze.

«Mēs noteikti iebildīsim,» savu pārliecību paudis Nagobads, tomēr šobrīd vēl notiekot konsultācijas ar juristiem un tiek gaidīts atzinums no Starptautiskā Sarkanā krusta.

Organizācijas princips gan esot izvairīšanās no konfliktiem, tāpēc par šo jautājumu kulaki vicināti netikšot, tomēr tikšanās ar ZRP pārstāvjiem noteikti notiks.

Sarkanais krusts ir simbols, kura izmantošana tiek īpaši aizsargāta starptautiskās konvencijās un dažādu valstu likumos, piemēram, ASV šāds likums pieņemts jau 1905.gadā.