Atlaižu kuponi ir kļuvuši par populāru mārketinga rīku jaunu klientu piesaistīšanā. Zināms arī, ka neveikli izveidota atlaižu kuponu kampaņa biznesam var nenest gaidīto efektu, tādēļ mārketinga pētnieki, par piemēru ņemot trīs uzņēmumus, noskaidrojuši, kā šāda veida kampaņas ietekmējušas uzņēmējdarbību īstermiņā un ilgtermiņā.

Pētnieks Barats Radžans un V. Kumars aplūkoja atlaižu kuponu kampaņas trīs lokālos uzņēmumos kādā ASV dienvidaustrumu pilsētā – nacionālās virtuves restorānu, kura neto peļņa mēnesī parasti bija 2,5 tūkst. ASV dolāru, automašīnu mazgāšanas pakalpojuma uzņēmumu, kas ik mēnesi parasti nopelnīja sešus tūkst. ASV dolāru un skaistumkopšanas salonu/SPA, kura mēneša peļņa parasti veidoja 6,6 tūkst. ASV dolāru mēnesī, raksta sloanreview.mit.edu.

Pētnieki «uzmanīja» šos uzņēmumus vienu gadu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kuros gadījumos atlaižu kuponu kampaņas uzņēmuma peļņu palielinās.

Tika noskaidrots, ka pašreizējā formā atlaižu kuponi nav ideāli piemēroti klientu piesaistīšanai un uzņēmējdarbības peļņas palielināšanai. Lai arī visiem trīs uzņēmumiem, kas piedalījās pētījumā, izdevās atlaižu laikā piesaistīt ievērojamu skaitu patērētāju, visas trīs kompānijas mēnesī, kad norisinājās akcijas kuponu kampaņa, piedzīvoja būtiskus zaudējumus. Nacionālās virtuves restorānā zaudējumi pirmajā mēnesī veidoja septiņus tūkst. ASV dolāru, automašīnu mazgāšanas uzņēmumam – 6,3 tūkst. ASV dolāru, bet SPA - 11,76 tūkst. ASV dolāru.

Internetā uzdarbojas krāpnieki, kas dažādos atlaižu kuponu portālos piedāvā iegādāties ceļojumus, taču reāli šādu pakalpojumu nesniedz, brīdina policija. Patlaban policija konstatējusi vairāk nekā 25 gadījumus, kad šādā veidā iedzīvotājiem izkrāpta nauda.

Atlaižu kuponu portāli piedāvāja cilvēkiem iegādāties tūrisma braucienus uz dažādām Eiropas valstīm, un iedzīvotāji iegādājās atlaižu kuponus vērtībā no 50 līdz 340 latiem.

Pēc Db.lv rīcībā esošās informācijas, krāpšana ar atlaižu kuponiem notikusi portālos orangelife.lv un kupon.lv, un patlaban ir aizturēts šo portālu vadītājs. Policija norāda, ka pēc izmeklēšanas likumsargi pagājušās nedēļas beigās aizturēja kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu.

Gan kupon.lv, gan orangelife.lv pārvalda SIA Izdevīgi pirkumi.

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Pircēji par atlaidēm visbiežāk uzzina, ieraugot tās veikalā (31%) un pētot lielveikalu atlaižu avīzes (30%). Tikai 18% aptaujāto atzīst, ka par atlaidēm lielveikalos neinteresējas, secināts portāla Gudriem.lv sadarbībā ar Draugiem.lv veiktajā aptaujā, kurā 53 909 cilvēki.

Trešais populārākais informācijas avots par atlaidēm veikalos ir TV reklāma, šo atbildi izvēlējušies 15% respondentu. Tikai neliela daļa iedzīvotāju veikalu atlaides apskata internetā: 4% regulāri pēta lielveikalu tīklu mājas lapas, bet 2% aptaujāto izmanto portāla Gudriem.lv lielveikalu atlaižu sadaļu.

Pēc aptaujas datiem, visvairāk par lielveikalu atlaidēm interesējas sievietes – tikai 13% dāmu norādījušas, ka lielveikalu atlaides viņām neinteresē. Vīriešu vidū šāda atbilde bija 27% respondentu. Sievietes dod priekšroku atlaižu novērtēšanai jau pirms veikala apmeklējuma – 50% no viņām šķirsta atlaižu avīzes vai skatās TV reklāmu, bet veikalos atlaidēm uzmanību pievērš vairāk vīriešu nekā sieviešu (attiecīgi 32 un 31%).

Konkurences padome (KP) piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o., informēja KP.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Lietas izpētes gaitā KP vērtēja uzņēmumu noslēgtos līgumus un grāmatvedības dokumentus, kā arī uzņēmumu iekšējo un ārējo saraksti.

KP atklāja, ka abi uzņēmumi vismaz no 2009.gada līdz 2014.gadam klientiem - lielākajiem būvmateriālu mazumtirgotājiem, piemēram, Depo, K-Rauta, Krūza, Kurši u.c., - piemērojuši lojalitāti veicinošu atlaižu sistēmu, kas ierobežoja mazumtirgotāju iespējas izvēlēties citus piegādātājus un kavēja pārkāpumā sodīto uzņēmumu konkurentu ienākšanu tirgū. KP norāda, ka konkurenci ierobežojošās atlaižu sistēmas noteikumi ilgstoši radīja motivāciju mazumtirgotājiem prioritāri iepirkt Knauf grupas uzņēmumu ģipškartonu un citus šīs grupas uzņēmumu ražotos un izplatītos būvmateriālus pēc iespējas lielākā apjomā.

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā ziedojumu samazinājums sportam var būt graujošs, jo lielajām kompānijām zudīs interese atbalstīt sportu bez nodokļu atlaides

Tā intervijā DB stāsta LNK Boxing valdes priekšsēdētājs, olimpietis Jevgēņijs Saproņenko, piebilstot, ka boksa nozares mērķis ir sagatavot profesionālus bokserus Maira Brieža līmenī.

Fragments no intervijas:

Pirms gada ar ambiciozu mērķi nodrošināt konkurētspējīgu Latvijas pārstāvniecību 2020.gada olimpiskajās spēlēs tika nodibināts boksa klubs LNK Boxing. Vai bokss Latvijā var būt arī bizness?

Var teikt, ka tas ir mazais bizness. Bokss pašlaik ir populārs visā pasaulē. Turklāt ne tikai profesionālais bokss, ne tikai kā sporta veids, bet arī kā fiziskās formas un veselības uzturēšanas veids. Mūsu klubā ar boksu nodarbojas arī sievietes un meitenes, zēni un vīrieši, kuri negatavojas kāpt ringā. Tie ir arī, piemēram, uzņēmēji, kuri vēlas būt lieliskā fiziskā formā. Būtībā mēs laužam stereotipu, ka bokss ir bīstams sporta veids, ka atnāksi un tiksi piekauts vai ka ar boksu nodarbojas cilvēki, kuri mīt nelabvēlīgos pilsētas rajonos. Kaut gan jāatzīst, ka šāds stereotips joprojām pastāv. Mēs, gluži otrādi, rādām, ka bokss var būt nodarbība veselībai, dzīvespriekam, ka bokss var būt patīkama nodarbe. Treniņi, protams, nav bezmaksas, klubu apmeklē liels cilvēku skaits, un mēs šādā veidā nopelnām. Pērn augustā atvērām pirmo klubu A. Saharova ielā, tad decembrī durvis vēra jau otrs mūsu klubs, kas atrodas Olimpiskajā sporta centrā Grostonas ielā. Te ir liela zāle, tas atrodas Latvijas labākajā sporta centrā, un tajā ir pats labākais boksa aprīkojums, kā arī Baltijas valstīs vienīgais sertificētais olimpiskais rings.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

42% Latvijas iedzīvotāju izmanto dažādas atlaižu kartes, liecina iepirkumu centra Kimko veiktā aptauja.

No gandrīz 700 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 42% atzina, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos aktīvi izmanto dažādas atlaižu kartes. Aktīvākas atlaižu karšu izmantotājas ir sievietes, kas uz pusi biežāk nekā vīrieši atzinušas, ka tas ir veids, kā ietaupīt un iepirkties izdevīgi.

21% aptaujāto respondentu atzina, ka neredz labumu no atlaižu kartēm, tās lieki aizņemot vietu makā, tādēļ viņi tās neizmanto. Turpat 37% aptaujāto respondentu atzina, ka viņi izvēlas atlaižu kartes tikai no tiem veikaliem, kuros iepērkas vismaz reizi nedēļā.

Piecas Latvijas bankas izstrādā vienota risinājuma koncepciju, kas nodrošinās plašu bezkontakta karšu pieņemšanu, ietverot arī atlaižu un pabalstu ērtu saņemšanu, rūpējoties par sociāli mazaizsargātajām grupām, informē VediCard valdes locekle, EPCA (European Payment Consultancy Association) vadītāja Ludmila Bērziņa.

Sākotnēji risinājumu plānots ieviest sabiedriskajā transportā visā Latvijā, pēc tam arī tirdzniecības vietās, skolās un citviet, kur norēķinos tiek izmantotas nelielas summas. Prognozēts, ka Latvijas iedzīvotājiem šis risinājums būs pieejams no 2017.gada.

Projektā ir iesaistījušās Swedbank, SEB banka, Citadele banka, DNB banka un Norvik Banka sadarbībā ar maksājuma karšu konsultāciju kompāniju VediCard, kas ir EPCA (European Payment Consultancy Association) pārstāvis Baltijas valstīs.

Patlaban ir noslēdzies atlaižu administrēšanas risinājuma koncepcijas izstrādes posms bezkontakta karšu izmantošanai un bankas izskata potenciālo pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus. Interesi par pakalpojumu sniegšanas iespējām un risinājuma nodrošināšanu ir izrādījušas tādas kompānijas kā First Data Latvia, Verifone Baltic, Complete Payment Systems un ZZDats.

Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku mārketinga akcijām, kas paredz tūlītējus ietaupījumus - pastāvīgo klientu lojalitātes programmas (64%) vai cenu atlaides (63%), liecina Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra (UKC) veiktā aptauja.

«Prasmīgi izvēlēta mārketinga stratēģija un taktika veicina uzņēmuma attīstību. Aptauja atspoguļo tendenci, ka iedzīvotāji visvairāk novērtē pastāvīgo klientu lojalitātes kartes. To iespējams izskaidrot ar faktu, ka, saņemot lojalitātes karti, klients ne tikai iegūst atlaides, bet arī piederības sajūtu konkrētajam zīmolam. Lojalitātes kartes ir lielisks palīginstruments arī pārdevējiem, kas palīdz veidot lojālo klientu loku un sniedz informāciju par klientu, kura dod iespēju pārdevējam izvērtēt , cik lielā mērā viņa pieņēmumi par klienta vēlmēm atbilst realitātei un kā to uzlabot, par labu klientam un sava uzņēmuma ilgtspējai,» komentēja Kristīne Krauze-Slucka, Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra vadītāja.

Mazumtirdzniecības nozare vienmēr ir sinhroni līdzdarbojusies pircēju iepirkšanās paradumiem, kurus, savukārt, ietekmē dažādi ārējie notikumi un apstākļi. Pēdējo gadu laikā ir notikuši daudzi negaidīti pavērsieni, kas ir ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un veidu, kā tiek veikti ikdienas pirkumi.

Pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir “sašūpojis” gan ekonomiku, gan arī mazumtirdzniecības nozari, kā arī licis pircējiem pārdomāt savus tēriņus un pielāgot iepirkšanās paradumus.

Latvija – atlaižu kultūras eksperti

Baltijā Dzeltenas vai sarkanas, lielāka izmēra, ar uzrakstu treknrakstā – tā izskatās tipiskas preču cenu zīmes, kuras liela daļa pircēju ar acīm vienmēr sameklē, veicot savus ikdienas pirkumus. Pēc Strategic Planner Global apkopotajiem datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) izvēlas preces, kurām ir atlaide, tādējādi ierindojot Latviju un tās atlaižu kultūru trešajā vietā starp visām 28 Eiropas valstīm.

Nr. 1 interneta veikals Latvijā www.220.lv pasludina atlaižu sezonas ēras beigas un kļūst par pirmo tirgotāju Baltijā, kas klientiem turpmāk piedāvās VIENMĒR LABU GALA CENU.

Latvijas e-komercijas līderis izsludina radikālas izmaiņas preces cenas attēlošanai – klientiem rādīt vienmēr labu gala cenu bez jebkādām atlaidēm. Lēmums mainīt preces cenas attēlošanas veidu un piesaistīt klientus ar vienmēr labu cenu, nevis atlaidēm ir balstīts uz pēdējos 3 gados veiktajām analīzēm, pētījumiem un klientu uzvedības izpēti – informē Laila Snidzāne, interneta veikala 220.lv valdes locekle.

Analizējot klientu uzvedību un pirkšanas tradīcijas internetā, mēs skaidri saskatījām tendenci, ka laba cena ir iemesls nr.1 kāpēc iepirkties internetā un labas cenas nozīmība tikai pieaug. 2017. gada maijā veiktais pētījums tikai apstiprina, cik nozīmīga ir Labas cenas ietekme. 60% no respondentiem to minēja kā galveno iemeslu, kāpēc viņi iepērkas internetā vai plāno to darīt nākotnē. Salīdzinājumā ar 2015. gada pētījumiem labas cenas nozīmība ir pieaugusi par 25%. Arī aptaujājot standarta veikalu pircējus un uzdodot jautājumu, kas mudinātu tos iepirkties internetā, atbilde bija skaidra, proti, laba cena mudinātu 32% no aptaujātajiem respondentiem iepirkties internetā pirmo reizi vai iepirkties biežāk.

Iepirkšanās un izklaides centra "Akropole" rīkotās lielo atlaižu dienas "Ņemam!", kas piesaista tūkstošiem pircēju, šajā pavasarī netiks organizētas, informē tirdzniecības centrs. Lēmums pieņemts, lai novērstu liela cilvēku skaita pulcēšanos.

"Lai gan ārkārtas situācijas laikā noteiktie ierobežojumi tiek mīkstināti, šobrīd vissvarīgākais ir nezaudēt modrību un turpināt rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību un drošību. Mūsu darbinieku un apmeklētāju drošība ir absolūta prioritāte, tieši tādēļ šajā pavasarī "Ņemam!" lielo atlaižu dienas netiks organizētas.

Šobrīd novērojam pakāpenisku apmeklētāju skaita palielināšanos, un arī veikali un restorāni, kas bija uz laiku pārtraukuši darbu, pakāpeniski atsāk savu darbību. Tomēr jāatceras, ka drošība ir pirmajā vietā, tādēļ mēs turpinām sekot līdzi visu nepieciešamo pasākumu īstenošanai," pauž Zane Kaktiņa, iepirkšanās un izklaides centra "Akropole" vadītāja.

Elkor mērķis, piedāvājot klientiem 11% atlaidi pirkumam, bija piesaistīt jaunus klientus no ārvalstu tūristu vidus un parādīt Latviju kā ārzemniekiem draudzīgu un izdevīgu iepirkšanās vietu, tā pārmetumus par vietējo pircēju diskrimināciju skaidro Elkor.

Mūsu piedāvājumā nekur nebija teikts par priekšrocībām vai īpašu pretimnākšanu kādai konkrētai valsts iedzīvotāju grupai.

«Ar šādu akciju Elkor vēlējās pievērst Rīgas viesu uzmanību saviem veikaliem un preču piedāvājumam. Ņemot vērā, ka tuvojas aktīvākie tūrisma sezonas mēneši, uzņēmums izveidoja akciju, kas piedāvātu ārvalstu tūristiem iespēju iegādāties preces par pēc iespējas izdevīgākām cenām. Šādi tika plānots veicināt tūristu iztērēto līdzekļu ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kā arī veidot pozitīvu tēlu ārzemnieku acīs, lai tie arī nākamajā Rīgas apmeklējuma reizē izvēlētos iepirkties Elkor veikalos. Domājot par atlaidēm, ņēmām vērā citu Rietumeiropas un ASV veikalu pieredzi, kas arī rīkojas līdzīgi un nesaņem par to pārmetumus,» norāda Elkor valdes loceklis Ronalds Feldmanis.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti sadarbībā ar ISIC Latvia izveidojuši lietotni Qfer&ISIC. Tajā apkopotas vienuviet visas atlaides, kas pieejamas ISIC karšu īpašniekiem Latvijā. Bezmaksas aplikācija pieejama ierīcēm ar iOS vai Android.

Lai atbalstītu studentus un jaundibinātu uzņēmumu, ISIC Latvia izvēlējās savu jauno aplikāciju veidot sadarbībā tieši ar Qfer. Balstoties uz TNS pētījumu, ir pieaudzis viedtālruņu pielietojums vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kā arī ISIC Latvia aptaujas dati liecina, ka 71% jauniešu no vairāk kā 1100 aptaujātajiem lietotnes telefonā izmanto vismaz reizi dienā. Jaunā lietotne ļaus ātri atrast atlaides savā tuvumā un nepalaist garām jaunākos piedāvājumus.

Qfer savu pirmo lietotni izveidoja 2014. gadā kā start-up projektu. Jau 2015. gadā, vienojoties par sadarbību ar lielāko jauniešu atlaižu tīklu Latvijā, uzņēmums sāka darbu pie bezmaksas lietotnes, kas veidota pēc kritērijiem, kādu izvirzīja paši studenti – kā viņiem visērtāk būtu sekot līdzi ISIC kartes atlaidēm.

Atceros, kad atlaižu portālos vēl tikai sāka parādīties super izdevīgi piedāvājumi, kopā ar sievu iegādājāmies gan SPA, gan restorānu, gan baseinu apmeklējumus un daudz ko citu. Taču šis laika periods drīz vien pagāja. Sākām iepirkties uzmanīgāk, bet atsevišķas jomas no sava klāsta vispār svītrojām.

Sākumā pārstājām iegādāties atlaižu kuponus uz restorāniem. Tas notika pēc gadījuma, kad ar atlaižu kuponu aizgājām uz nelielu un patīkamu restorāniņu, kur ļoti garšīgi gatavoja spageti. Mēs bijām pastāvīgie tā klienti un zinājām, ka šejienes virtuve ir ļoti laba. Taču šajā reizē no ēdiena, ko mums pasniedza, mēs nenotiesājām pat pusi. Pusauksti, līdz galam neizvārīti spageti ar jēlu sakultu olu. Tas bija kas briesmīgs. Mēs devāmies prom un turpmāk šajā restorānā vairs nekad neiegriezāmies. Starp citu, nesen tas tika aizvērts. Sakiet, kā vienam nelielam restorāniņam var būt izdevīgi piešķirt 50 % atlaidi, nomaksāt komisiju interneta portālam un vēl nodrošināt ēdiena kvalitāti un strādāt plusā? Atbilde – tas nav iespējams. Līdz ar to arī izpaliek arī ēdiena kvalitāte.

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atlaižu un akciju iespaidā mēdz veikt spontānus pirkumus. Vienlaikus gandrīz divas trešdaļas šo respondentu norāda, ka vēlāk savus pirkumus ir gadījies nožēlot, to atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.

Aptaujas rezultāti liecina, ka spontāniem pirkumiem sievietes ļaujas mazliet biežāk nekā vīrieši, tomēr vīrieši salīdzinoši biežāk mēdz nožēlot atlaižu laikā veiktos pirkumus. Arī paši vīrieši 17% gadījumu jeb divreiz biežāk nekā sievietes apgalvo, ka atlaižu akcijas viņu iepirkšanās paradumus neietekmējot.

Aptauja apstiprinot faktu, ka vien pie veikala izlikts paziņojums par atlaidēm var motivēt cilvēkus iegriezties veikalā, kuru iepriekš apmeklēt nav bijis paredzēts.

Lielākā daļa respondentu par pietiekami motivējošām neplānotam veikala apmeklējumam uzskata atlaides virs 40%. Tomēr katrs desmitais aptaujas dalībnieks apgalvo, ka apmeklējumam par iemeslu var kalpot arī reklāma par atlaidēm 10-30% robežās vai arī tikai vārds «atlaides».

2010.g. Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento veica pētījumu, kurā tika konstatēts, ka Latvijā samazinājusies pacientu pieejamība medikamentozai ārstēšanai, kam par iemeslu kalpojušas ieviestās izmaiņas valsts kompensējamo medikamentu sistēmā un pacientu līdzmaksājumu daļas palielināšana.

Tādējādi 45% pacientu kompensējamās zāles nepieciešamajā apjomā vairs iegādāties nespēj. Līdz ar to iegūst hroniskas slimības, kas vēlāk prasa no valsts ievērojamus papildu līdzekļu to ārstēšanai, kā arī palielina valsts neatliekamās palīdzības izmaksas. Šajā situācijā, par svarīgu kļūst jautājums par iespēju aptiekās piešķirt atlaides arīdzan kompensējamiem medikamentiem, lai kaut nedaudz mazinātu situāciju, ka iedzīvotāji neiegādājas ārsta izrakstītos medikamentus. Tomēr pavisam nesen tika saņemts skaidrojums kāpēc valsts institūcijas metodiski apkaro visas iespējas sniegt atlaides. Veselības Ministrija uzskata, ka atlaižu sniegšana aptiekās ir kaitējums sabiedrībai, sabiedrības un personas tiesību aizskārums un patērētāju finansiālo interešu apdraudējums.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Aptiekas aktīvi sākušas popularizēt atlaižu programmas medikamentu iegādei situācijā, kad kompensējamo medikamentu izdevumi no valsts budžeta samazinās.

Salīdzinot ar 2008. gadu, zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Latvijā samazināti no 48 uz 38 eiro uz vienu iedzīvotāju, atgriežoties 2007. gada līmenī. Lietuva, neraugties uz recesiju, kompensējamo medikamentu izdevumus plāno palielināt no 59 uz 67 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunija - no 61 uz 71 eiro, liecina Veselības ekonomikas centra dati.

Šajā situācijā aptiekas sākušas piedāvāt atvieglojumus zāļu iegādei, uzsverot, ka iedzīvotāju finansiālais stāvoklis ir grūts un nespēja iegādāties medikamentus nopietni ietekmēs iedzīvotāju kopējo veselības stāvokli valstī. Vairākas aptiekas realizē dažādas atlaižu programmas, izmantojot lojalitātes kartes. Piemēram, oktobrī ieviesto aptieku tīkla Euroaptieka lojalitātes karti MEDUS savā īpašumā iegādājušies jau 40 tūkstoši cilvēku. Lietuvā Euroaptieka atlaižu programmu izmantojot jau 600 tūkstoši Lietuvas iedzīvotāju, informē Euroaptieka.

Aviokompānijas, lidojot uz Rīgu, varēs saņemt 50–100% atlaidi pasažieru apkalpošanas maksai, tomēr par jaunās sistēmas efektivitāti izsakās atturīgi.

Pēc daudzu gadu gatavošanās valdībā beidzot apstiprināta jauna lidostas Rīga atlaižu sistēma. Iepriekšējā apjoma atlaižu sistēma lidostā tika ieviesta 2004. gadā un 2008. gadā pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma tika atcelta. Tagadējā sistēma paredz, ka tās aviokompānijas, kas kalendārā gada laikā pārvadās vairāk pasažieru nekā iepriekšējā gada laikā (bet ne mazāk kā vienu tūkstoti), parastās 2,18 latu pasažieru apkalpošanas maksas vietā varēs maksāt 1,09 latus par katru izlidojošo pasažieri. Ar atlaidēm atalgotas tiks arī tās aviosabiedrības, kas ieviesīs jaunus maršrutus, turklāt jo jaunais maršruts tālāks, jo lielāka atlaide pasažieru apkalpošanas maksai.

„Grāmatvedības pamati - 1.līmenis”

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs ar 2013.gada 6.maiju uzsāk jauno mācību sezonu ar mācību programmu „Grāmatvedības pamati – 1.līmenis”

Mācību programma paredzēta grāmatvežiem, kuri uzsāk savu karjeru finanšu jomā un tiem nepieciešamas zināšanas, kā no pašiem uzskaites pamatiem nonākt līdz kompānijas gada pārskatam.

Divu mēnešu, mācoties nelielā grupā, programmas dalībnieki apgūs grāmatvedības pamatus un nodokļus kursā „Grāmatvedības pamati - 1.līmenis” Tā ir LZRA Izglītības centra darba specifika, ka tiek veidotas grupas ar nelielu dalībnieku skaitu, jo Izglītības centra mērķis ir nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izteicis ideju izveidot negodīgo interneta veikalu un kolektīvās iepirkšanās portālu «melno sarakstu». Šādu ideju atbalsta arī kolektīvās iepirkšanās kuponu cenu salīdzināšanas portāls Gudriem.lv.

Portāls Gudriem.lv ir saskāries ar sūdzībām par kolektīvās iepirkšanās portālu darbību – visbiežāk klienti žēlojas par preču un pakalpojumu zemo kvalitāti, kā arī par reklamētās atlaides neatbilstību reālajai atlaidei, norāda portāla pārstāvis Dmitrijs Zaznovs.

Kolektīvās iepirkšanās kuponu tirgū vajadzētu ievest kvalitātes standartu programmu – tā, komentējot PTAC uzsākto kampaņu drošiem pirkumiem internetā, pauž Zizu.lv zīmola īpašnieka Kupikupon Global Baltijas valstu reģionālais direktors Samads Muhamedovs.

«Lai ieviestu kārtību un nodrošinātu augstas klases apkalpošanu mūsu nozarē, mums ir jāvienojas ar lielajiem agregatoriem, tādiem, kā portāls Gudriem.lv, par to, ka šie agregatori apņemas nepublicēt aizdomīgu uzņēmumu piedāvājumus savos salīdzināšanas rīkos,» pārliecināts Zizu.lv pārstāvis. Kā «melnā saraksta» potenciālos uzņēmumus viņš min tādas kompānijas, kurām nav klientu apkalpošana servisa vai tādas, par kurām saņemtas vairākas sūdzības.

2017. gadā iedzīvotāji un uzņēmēji varēja izmantot vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumu veidus, kas viņu rīcībā atstāja vairāk nekā 2,55 miljardus eiro. Nākamgad tiks uzsākta nodokļu atvieglojumu revīzija

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, vērtējot Valsts kontroles revīziju Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus. Tas, ka nodokļu atlaižu sistēma piedzīvos pārmaiņas, ir skaidrs, tikai jautājums - cik ilgā laikā. Vienlaikus arī politiķiem jāsaprot, ka nodokļu atlaižu miljardi nav aka, no kuras varētu pasmelt naudu savu solījumu izpildei. Proti, daudzas no atlaidēm, par kurām runāts Valsts kontroles revīzijā (uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā), vairs neeksistē, bez tam daļa no tām ir noteikta ES direktīvās. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēki nebūt neizmanto visas nodokļu atlaides, kuras viņiem pienāktos.