Latvija pērn bija viena no tām 60 pasaules valstīm un teritorijām, kuras visbiežāk tika izmantotas naudas atmazgāšanas darījumos, liecina ASV Valsts departamenta jaunākais gadskārtējais ziņojums par naudas atmazgāšanas un finanšu noziegumu apkarošanu pasaulē.

Starp šādām valstīm ASV Valsts departaments iekļāvis arī Krieviju, Ukrainu, Šveici, Lihtenšteinu un Savienotās Valstis. No ES valstīm līdzās Latvijai sarakstā ir arī Austrija, Francija, Grieķija, Itālija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Spānija un Vācija.

Abas pārējās Baltijas valstis Lietuva un Igaunija netiek uzskatītas par valstīm, kurās situācija ar naudas atmazgāšanu būtu vissatraucošākā.

Ziņojuma autori secina, ka Latvijā, kas ir augošs reģionāls finanšu centrs, joprojām pastāv būtiski naudas atmazgāšanas riski, kas saistīti ar korupciju, organizēto noziedzību un lieliem nerezidentu noguldījumiem, lai gan pēdējā laikā ir vērojami uzlabojumi likumu un regulējošu pasākumu jomā.

Igaunijas bankas sūdzas, ka valsts atrašanās līdzās Latvijai un Krievijai, kuru banku reputācija ir zema, traucē to attīstībai un rada grūtības veikt maksājumus ASV dolāros, vēstīja biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Igaunijas lielākā vietējā banka LHV Pank paziņojusi, ka tai ir grūtības atgūt piekļuvi ASV dolāru maksājumiem pēc tam, kad Vācijas lielākā banka Deutsche Bank pagājušajā mēnesī pārtrauca tādu pakalpojumu, lēmumu pamatojot ar plašu tās klientu datu pārskatīšanu.

LHV Pank uzsvērusi, ka grūtības lielā mērā saistītas ar ģeogrāfiju, jo tai ir problemātiski pamatot savu vērtību pasaulē, kur bankas cenšas samazināt riskus. Turklāt potenciālos partnerus aizbiedēt varot tuvums Latvijai - naudas no bijušās Padomju Savienības reģiona mezglam, kas cīnās pret naudas atmazgāšanas reputāciju - un Krievijai, pret kuru vērstas ASV un Eiropas Savienības sankcijas par tās agresiju Ukrainā.

Bankām, kuras nodarbosies ar palīdzēšanu naudas atmazgāšanā varētu tikt piešķirta soda nauda 10% apmērā no apgrozījuma, savukārt atsevišķas personas varētu sagaidīt pat piecus miljonus eiro lieli sodi, liecina jaunākie Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi.

Saskaņā ar EK ierosinājumiem, bankām vajadzētu lielāku uzmanību pievērst savu klientu identitātēm un transakcijām. Noteikumi atteiktos uz juridisko pakalpojumu sniedzējiem, spēļu namiem un juvelierveikaliem.

EK ierosina, ka juvelierveikaliem un citiem luksusa preču pārdevējiem, vajadzētu veikt tādu klientu pārbaudes, kas skaidrā naudā spēj apmaksāt vairāk nekā 7,5 tūkstošus eiro vērtu rēķinu. Spēļu namiem šī robeža tiktu noteikta vēl zemāka – divi tūkstoši eiro.

Tāpat ES valstīm vajadzētu izveidot Finansiālās Informācijas vienības, kurām pēc pieprasījuma jāveic apmainīšanās ar informāciju, kas ļautu sekot nelegāli iegūtas naudas kustībai pār valstu robežām.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Bijušais Ogres novada deputāts Arvis Auziņš, kurš savulaik Nekā personīga žurnālistiem piedāvāja kukuli par sižeta nerādīšanu, šonedēļ apcietināts. Šī ir jau otrā reize, kad Auziņu aiztur Finanšu policija. Pirms pusgada viņu turēja aizdomās par naudas atmazgāšanas shēmas organizēšanu. Krimināllietu turpina izmeklēt, ziņo raidījums Nekā personīga.

Policijai zināms, ka no 7.jūlija viņš savu naudas atmazgāšanas tīklu atjaunojis, vienojies ar agrākajiem līdzdalībniekiem, ka iepriekšējās problēmas ir nenozīmīgas, iestāstījis, ka ar policistiem viņam viss sarunāts un sācis strādāt no jauna. Trīs mēnešu laikā viņš esot paspējis atmazgāt vairāk kā vienu miljonu latu. Tā tas turpinājās līdz šai nedēļai, kad Finanšu policisti Auziņu apcietināja un izkratīja viņa klientu birojus.

Ņemot vērā, ka Auziņš ir ne tikai turēts aizdomās par jauniem noziegumiem, bet arī pārkāpis iepriekš viņam noteiktos ierobežojumus, Ziemeļu rajona tiesa viņam noteica jaunu drošības līdzekli – apcietinājumu. Naudas atmazgāšanas lietās tas ir retums.

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Par iespējamo četrus gadus ilgušo naudas atmazgāšanu, kurā apgrozīti ap 140 miljoni latu, aizdomās turētā Liepājas uzņēmēja Arta Hartmaņa biznesa partnere Iveta Bora ir vadoša Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pretizlūkošanas darbinieka Aigara Bora sieva, informē portāls pietiek.com.

SAB vadošā darbinieka sievu un Hartmani saista iespējamajā naudas atmazgāšanā iesaistītā Liepājas ostas firma Baltic Bunkering Company, kura pirms dažiem gadiem iegādājās jaunu Aston Martin DB9 un kurā Hartmanim, kā liecina Lursoft informācija, līdz pat šā gada aprīlim piederēja 42,5% kapitāldaļu, norāda portāls.

Kopš šā gada 21.aprīļa 80% Baltic Bunkering Company īpašniece ir Panamā reģistrētā Shipeco INC. Savukārt SAB darbinieka Aigara Bora, kurš pēc neoficiālas informācijas ieņem SAB pretizlūkošanas šefa amatu, sievai Ivetai nu pieder 20% BBC daļu.

Uzņēmējs Artis Hartmanis, kurš par, iespējams, nelikumīgi iegūtu naudu iegādājies ekskluzīvu automašīnu Aston Martin, uzskata, ka VID uzsāktais kriminālprocess ir atriebība pret viņu, bet visu informāciju par kompānijām Finanšu policijai un KNAB iedevis cilvēks vārdā – Jevgēnijs Tihonovs, ar kuru iepriekš uzņēmējam bijis kopīgs bizness.

Jāatgādina, ka, iepriekš VID informēja, ka uzņēmējs par nelikumīgi iegūto naudu, iespējams, iegādājies arī privāto lidmašīnu un kuteri. Četru gadu laikā nelegālajā biznesā šis liepājnieks esot apgrozījis aptuveni 140 milj. Ls, tomēr precīzu atmazgātās naudas un nenomaksāto nodokļu summu izmeklētāji vēl noskaidros.

Intervijā Neatkarīgajai A.Hartmanis skaidro, ka J.Tihonovam Londonā esot ierosināts kriminālprocess, jo viņš strādājot Shell, piesavinājies lielas naudas summas. Pēc A.Hartmaņa domām J.Tihonovs gribējis iekļūt Latvijas liecinieku aizsardzības programmā, tāpēc atklājis informāciju par uzņēmumiem.

Ar J.Tihonovu uzņēmējam bijis kopīgs bizness. «Mēs ar viņu strādājām – pārkrāvām priekš Shell produktu. Man pēdējā laikā bija ar viņu nopietni konflikti. Šī varētu būt atriebība. Turklāt viņš strādā tieši tāpat kā es – viņam Latvijā ir ofiss. Tikai šo ofisu neviens nez kāpēc neaiztiek,» stāsta A.Hartmanis.

Rīgas domes Īpašuma departaments par 2,67 miljoniem eiro veiks Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēku fasāžu renovāciju, logu maiņu un norobežojošo konstrukciju siltināšanu. Konkursā uzvarējusi pilnsabiedrība, kurā ietilpstošs uzņēmums – SZMA Rīga – reiz tika saistīts ar nodokļu atmazgāšanas lietu.

Konkursā, kurā būvnieku aktivitāte nebija liela (atsevišķās konkursa kārtās pieteicies viens vai divi uzņēmumi), par uzvarētāju tika pasludināta pilnsabiedrība Baltprojekts & SZMA Rīga, kas piedāvāja zemāko cenu.

Šī pilnsabiedrība reģistrēta pērnā gada 1. novembrī, un tajā apvienojušies uzņēmumi – SIA Baltprojekts un SIA SZMA Rīga. SIA Baltprojekts reģistrēta 2010. gada aprīlī. Uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 165 tūkstošus eiro. Savukārt peļņa veidoja 37,9 tūkstošus eiro. Uzņēmumā, kurā nodarbināts 21 cilvēks, vienīgais valdes loceklis ir Oskars Balodis. Savukārt SIA SZMA Rīga, kas reģistrēta tajā pašā adresē – Bērzaunes ielā 7, Rīgā, dibināta 1996. gadā. Kompānijas 2012. gada apgrozījums ir 9,6 miljoni eiro, bet peļņa – 21,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā 2012. gadā strādāja vidēji 58 darbinieki, savukārt valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Aleksejs Zagarskis.

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmās aizvien biežāk tiek iesaistīti jaunieši, kas ir bīstama tendence, un Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests aicina iedzīvotājus neiesaistīties šādā naudas atmazgāšanā.

Dienests šo naudas atmazgāšanas shēmu, ko angļu valodā sauc par «phishing», iekšienē sauc par «makšķerēšanu».

Tā kā šī naudas izkrāpšanas un atmazgāšanas shēma ir populāra Rietumeiropā un citviet pasaulē, tad pamazām tā kļūst arvien populārāka arī Austrumeiropā. Pirmie "makšķerēšanas" gadījumi Latvijā parādījās pirms trim četriem gadiem, taču šobrīd diemžēl tā jau ir vērtējama kā masveida parādība, liecina prokuratūras mājaslapā pieejamā informācija, ko sagatavojis Kontroles dienests.

2010.gadā dienests Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei saistībā ar šiem noziegumiem nodeva 67 materiālus, bet 2011.gadā jau policijai pirmstiesas izmeklēšanas sākšanai tika nodoti 318 materiāli un šā gada dažos mēnešos jau tuvu 40 materiāliem.

Ceturtdien Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi noziedzīgā gupējuma darbību, kurš sadarbojies ar firmu, kuras klienti ir arī valsts uzņēmums a/s Latvenergo un vienīgais gāzes apgādes uzņēmums Latvijā a/s Latvijas Gāze, liecina DB rīcībā esoša informācija.

Grupējums nodarbojies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

SZMA Būve pēdējos gados bijis daudz pasūtījumu no Latvenergo. Starp dažiem dārgākajiem minami, piemēram, 2008. gadā slēgts viens 240 tūkst. Ls un vēl viens 121 tūkst. Ls vērts būvniecības līgums, liecina Latvenergo mājaslapā atrodamā informācija.

Uzņēmuma SZMA Rīga vienīgais valdes loceklis ir Aleksejs Zagarskihs, kas ir arī kompānijas lielākais īpašnieks. Kā liecina Lursoft dati, viņam pieder 88% šīs firmas kapitāldaļu. Tās 10% īpašniece ir Žanna Kirjanova, bet 3% pieder Vladimiram Ivanovam. Šī būvniecības uzņēmuma pamatkapitāls 300 tūkst. Ls.

Stiprinot savas pozīcijas finanšu pakalpojumu eksporta jomā, AS PrivatBank vienlaikus pastiprinās cīņu arī pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas iespējām, informē bankas pārstāvji.

Par naudas līdzekļu atmazgāšanas novēršanu un bankas darbības atbilstības kontroli turpmāk atbildēs jaunais valdes loceklis Sandijs Vectēvs, kuram ir vairāk nekā 12 gadu pieredze šajā jomā.

Vectēvs ir Latvijas Komercbanku asociācijas Darbības atbilstības kontroles komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Kontroles komitejas loceklis. Viņš ir sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists (CAMS sertifikāts), kā arī starptautiskās naudas atmazgāšanas novēršanas asociācijas (ACAMS) biedrs.

AS PrivatBank valdes loceklis Sandijs Vectēvs: «Mans uzdevums AS PrivatBank ir uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Tas ietver gan atsevišķu biznesa risku pārskatīšanu, gan arī kontroles mehānismu pilnveidošanu. Papildus minētajiem uzlabojumiem procesos un kontroles mehānismos liels akcents tiek likts uz augstām risku kultūras un profesionālās ētikas vērtībām. Jāņem vērā, ka bankām katru gadu tiek izvirzītas arvien jaunas prasības un to izpilde kļūst arvien sarežģītāka. Bankai jābūt pietiekoši elastīgai, lai spētu apgūt un ieviest izmaiņas, apzinoties banku pieaugošo lomu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas īpaši svarīgi ir AS PrivatBank, kas savus pakalpojumus piedāvā gan vietējiem, gan ārvalstu klientiem.»

«Manuprāt, ja kādam no šādu [naudas atmazgāšanas] shēmu veidotājiem tiktu piespriesta reāla brīvības atņemšana, liekot dažus gadiņus pasēdēt cietumā, situācija uzlabotos,» savā viedoklī DB norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Viņš norāda, ka jau no 2005. gada mūsu valstī kā viena no prioritātēm ir noteikta tieši lielo naudas atmazgāšanas shēmu apkarošana, un tādējādi pēdējo gadu laikā arī statistikas dati tiek apkopoti atbilstoši šai prioritātei.

Par lielām naudas atmazgāšanas shēmām tiek uzskatīti gadījumi, kad tajās ir iesaistītas vismaz 20 juridiskas vai fiziskas personas. 2008. gadā tika konstatētas 23 šādas shēmas, 2009. gadā - 21, 2010. gadā - 54, 2011. gadā - 52, bet šogad līdz pašreizējam brīdim - 21 shēma. Salīdzinot šā gada datus ar tiem, kādi bijuši pērn vai aizpērn, protams, ir vērojams zināms samazinājums. Tomēr jāpievērš uzmanība faktam, ka iesaistīto dalībnieku skaits šogad konstatētajās shēmās ir bijis tiešām liels. Turklāt tieši šogad ir atklāta shēma ar rekordlielu dalībnieku skaitu - 194 personas. Tāpat jau vairākus gadus tiek pievērsta uzmanība tam, cik daudzos gadījumos naudas atmazgāšanas shēmas kopējā summa ir vismaz viens miljons latu. Tātad 2008. gadā šādu gadījumu ir bijis 31, 2009. gadā - 22, 2010. gadā - 29, 2011. gadā - 43, bet no šā gada sākuma līdz pašreizējam brīdim - 33.

Nauda, kas atmazgāta skandālā CityTime, kura pamatā ir projekts, kas paredzēja ieviest elektronisku kontrolsistēmy Ņujorkas pašvaldības darbiniekiem, plūdusi arī caur bankām Latvijā, ziņo NYDailyNews.com.

ASV Izmeklēšanas departaments un federālie prokurori CityTime skandālā aizturējuši sešas personas, kas tiek apsūdzētas sarežģītās naudas atmazgāšanas shēmās, kuru rezultātā sākotnējās projekta CityTime izmaksas 68 miljonu ASV dolāru apmērā 10 gadu laikā tās noslēpumaini palielinājās līdz 700 miljoniem dolāru.

Krāpnieki to panākuši mākslīgi palielinot projektam nepieciešamo konsultāciju izmaksas.

Aizturēto vidū ir divi kompānijas Spherion augsta ranga konsultanti, kurus Ņujorkas pilsēta noalgoja projekta kvalitātes uzraudzībai. Viens no viņiem Marks Meizers (Mark Mazer) izstrādāja sarežģīto shēmu, kuras ietvaros atmazgātā nauda tika sūtīta uz bankām Latvijā un citām valstīm austrumos un vēlāk atpakaļ uz fiktīvu kompāniju kontiem.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Parīzē uzsākts tiesas process France Offshore lietā, kurā iesaistīti arī Rietumu bankas pārstāvji

Kāda ir šī tiesas procesa būtība? Par to intervijā DB stāsta Rietumu bankas Juridiskās pārvaldes vadītāju Jaroslavs Zamullo.

Ar ko saistīts tiesas process, kas pašlaik notiek Francijā, saistībā ar kuru izskanējis arī Rietumu bankas vārds?

Šis process ir dabisks turpinājums izmeklēšanai, kas pirms dažiem gadiem tika uzsākta pret France Offshore un tā vadītāju Nadavu Bensusānu. Šī lieta ir par Francijas nodokļu maksātāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Kāpēc šajā lietā figurē Rietumu banka?

Virkne ar N. Bensusāna kungu saistītu kompāniju savulaik ir bijušas Rietumu bankas klienti. Turklāt mums bija noslēgts aģenta līgums, kas deva viņam tiesības piesaistīt bankai klientus. Šis līgums uzlika aģentam pienākumu identificēt klientus un nodrošināt naudas atmazgāšanas risku novēršanu atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.

Igaunijas izmeklētāji atklājuši apjomīgu Krievijas, Latvijas un Igaunijas naudas atmazgātāju shēmu, kurā vairāku gadu garumā legalizēti vismaz 64 miljoni eiro (45 miljoni latu), vēsta laikraksts Postimees.

Naudas atmazgāšanas shēmas piramīdas virsotnē ir uzņēmums Ateka Resource, ar kuru saistītas simtiem kompānijas, no kurām vairums atrodas Krievijā, bet daļa arī Latvijā.

«Tā ir tikai daļa no attēla. Pēc Ateka Resource slēgšanas naudas plūsma uz Krieviju samazinājās piecas reizes,» sacīja Centrālās kriminālpolicijas noziedzīgo ienākumu biroja vadītāja Krista Āsa.

Uz Ateka Resource kontu Igaunijā tika pārskaitīta nauda no Krievijas un Latvijas. Kompānija naudu konvertējusi ASV dolāros vai eiro un izņēmusi to no bankas skaidrā naudā. Pēc tam uzņēmuma kurjeri naudu somās ieveda atpakaļ Krievijā. Procesā arī nauda pārskaitīta no viena konta uz otru, izveidotas jaunas čaulas kompānijas un slēptas pēdas.

Lielbritānijas banku milzis HSBC, kas aizvadītajā gadā saņēma ievērojamu sodu ASV saistībā ar naudas atmazgāšanu, saskāries ar jaunām apsūdzībām Argentīnā, vēsta BBC.

Argentīnas finanšu regulatori norāda, ka bankas Aregantīnas struktūrvienība bija izveidojusi nelegālu shēmu, kas ļāva valsts iedzīvotājiem ar tās palīdzību izvairīties no nodokļu nomaksas. Ar HSBC atbalstu Aregentīnas iedzīvotāji pamanījušies nobēdzināt aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Banka sadarbojusies ar organizētās noziedzības grupējumiem, viltojusi dokumentāciju, izmantojusi neeksistējošus kontus un dažādām kompānijām palīdzējusi atmazgāt finanšu līdzekļus.

HSBC izplatījusi paziņojumu, kurā nav noliegusi izvirzītās apsūdzības un piekritusi sadarboties. «Jebkurā vietā, kur strādā HSCB, banka likumu ievēro ļoti stingri un pilnībā atbalsta valdības un regulatoru centienus atklāt nelegālas darbības un pieņemt pareizus mērus,» teikts bankas izplatītajā paziņojumā.

Zviedrijas finanšu tirgus uzraugs piemērojis ievērojamu naudas sodu banku grupām Nordea un Handelsbanken par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas likuma pārkāpumiem, raksta Reuters.

Ziemeļvalstu lielākajai bankai Nordea piemērots lielākais sods – 50 miljoni Zviedrijas kronu (5,3 miljoni eiro), savukārt Handelsbanken nāksies maksāt 35 miljonus kronu (3,73 miljonus eiro).

Finanšu uzraudzības iestāde uzsvērusi, ka atklājušies milzīgi trūkumi Nordea pieejai naudas atmazgāšanas darījumiem. «Tas ir slikti, tiešām ļoti slikti,» norāda institūcijas pārstāvis Pērs Hakansons, uzsverot, ka banka pat nav bijusi pārliecināta, ka tai ir augsta riska klienti.

Viņš norādījis, ka ir augsta iespēja, ka Nordea nespētu pamanīt, ja kāds mēģinātu legalizēt nelegālas finanses vai finansēt terorismu.

Latvijas bankām ir būtiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā, secināts Vašingtonā bāzētas militāro un drošības analītiķu nevalstiskās organizācijas C4ADS izmeklēšanas ziņojumā.

Pētījuma autori veikuši desmit mēnešus ilgu izmeklēšanu par Ukrainas un Krievijas valsts ražotāju ieroču darījumiem, analizējot datubāzēs pieejamos kuģu kravu un transportēšanas dokumentus par pēdējiem 12 gadiem.

Ziņojumā Odesas tīkls pētītas Ukrainā, pārsvarā Odesā, bāzētas personas un transporta uzņēmumi, kas nodarbojas ar Krievijas un Ukrainas valsts uzņēmumu ražoto ieroču pārvadājumiem. Pierādījumi liecina, ka daļa no šīm kompānijām piegādā ieročus arī vairākiem represīviem režīmiem, pārkāpjot starptautiskos embargo.

«Galvenie loģistikas apakšuzņēmumi Krievijas un Ukrainas ieroču eksportam ir kuģniecības, kuru galvenie biroji atrodas Odesā, savukārt finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas dažkārt tiek izmantoti peļņas «attīrīšanai», atrodas Latvijā,» teikts ziņojumā.

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Pēc krīzes periodā Valsts ieņēmu dienests novērojis satraucošu tendenci, proti, ne tikai vidējie uzņēmumi, bet ari lielie, reāli strādājošie uzņēmumi atgriezušies pie naudas atmazgāšanas pakalpojumu un shēmu izmantošanas, norāda VID Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Čerņeckis.

Viņš atzīmēja, ka šogad jau atklāti vairāki šādi gadījumi uzņēmumos, kuros strādā pat vairāki simti darbinieku. «Uzņēmums var strādāt «tīri», bet tāpat izmanto šos te naudas atmazgāšanas pakalpojumus: maksā aplokšņu algas, slēdz fiktīvus PVN darījumus. Tā ir tendence, ko šogad esam pamanījuši. Lielajiem nevajadzētu pēckrīzes periodā atgriezties pelēkajā un melnajā zonā,»uzsvēra K. Čerņeckis.

Viņš arī atzīmē, ka arī darbiniekiem, kuri saņem aplokšņu algas, vajadzētu aizdomāties, no kurienes šīs nauda nāk. Pēc viņa teiktā aplokšņu alga ir tā nauda, kas iegūta nelikumīgā veidā, piemēram, izkrāpjot PVN.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gala lasījumā atbalstīja Latvijas pārstāvja Krišjāņa Kariņa (Vienotība/ETP) virzīto likumprojektu, kas ieviesīs jaunus noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī paredz vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi Eiropas Savienībā (ES), informē K. Kariņa padomniece Ieva Zīberga.

Likumprojekts tiesībsargājošajām iestādēm dos jaunu instrumentu efektīvai cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī nodokļu krāpšanās shēmām. Neskatoties uz sākotnējo Eiropas institūciju un atsevišķu dalībvalstu pretestību, ir izdevies panākt atbalstu vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidošanai ES. Tajā būs pieejama informācija par uzņēmumu, tai skaitā, ofšoru īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Reģistra izveidošana padara daudz stingrāku sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto likumprojektu un ir Krišjāņa Kariņa virzīts priekšlikums.

Reģistrs ļaus uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinās godīgu konkurenci un, līdz ar to, arī uzlabos investīciju klimatu dalībvalstīs. Likumprojektā noteikts, ka tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī bankām, juristiem, auditoriem un citām likumprojektā atrunātajām institūcijām būs pieejama informācija par patiesā labuma guvējiem visā ES teritorijā. Tāpat informācija būs pieejama mediju pārstāvjiem un citām institūcijām un personām, veicot reģistrāciju.

Turpinot pastāvīgu banku darbinieku zināšanu papildināšanu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem, 62 banku darbinieki ir beiguši mācību ciklu un saņēmuši sertifikātu Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un Baltic Compliance kopīgi organizētos kursos, informē LKA.

Savukārt LKA praktiskajā seminārā zināšanas par naudas atmazgāšanas novēršanas teorijas un prakses jautājumiem ir papildinājuši 35 banku nozares pārstāvji.

Kopumā LKA mācību kursos par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu organizē jau vairāk nekā desmit gadus – kopš 2005. gada decembra, un jau 1035 Latvijas banku darbinieki ir ieguvuši sertifikātus par zināšanu un prasmju paaugstināšanu vairākos līmeņos.

Cīņa ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts iestāžu un finanšu institūciju darbā, tādēļ Latvijas bankas velta arvien vairāk resursu šim jautājumam. Regulatorā vide finanšu nozares dalībniekiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē attiecībā uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu kļūst arvien stigrāka, sagaidāmā prasību izpildes latiņa nemitīgi paaugstinās. Latvijas bankas apzinās šos riskus, un pieliek arvien lielākas pūles, lai tos vadītu un mazinātu.

Britu finanšu tirgus regulators (FCA) šodien publiskojis lēmumu par Deutsche Bank sodīšanu saistībā ar Krievijas izcelsmes naudas atmazgāšanu; shēmā figurē arī Latvija

(Pievienots Latvijas FKTK komentārs)

Britu likumsargs relīzē norāda, ka Deutsche Bank uzliktais vairāk nekā 163 milj. GBP (virs 191 milj. EUR) sods ir lielākais, kādu FCA vai tā priekšgājēji jebkad kādam ir piemērojuši. Banka naudas atmazgāšanas pretpasākumu (AML) noteikumus nav ievērojusi laikā no 2012. gada sākuma līdz 2015. gada beigām.

Bankai tiek pārmests, ka tā ar nepietiekami pārraudzītiem globālajiem darījumiem ir pakļāvusi Apvienoto Karalisti finanšu noziegumu riskiem. Nepietiekamās AML ievērošanas dēļ neidentificēti klienti caur Deutsche Bank ir pārskaitījuši ap desmit miljardiem USD nezināmas izcelsmes naudas. Tā no Krievijas caur Londonu ir pārskaitīta t.s. spoguļu darījumu shēmā, beigu beigās nonākot ofšoru kontos. Notikušo darījumu shēma pieļauj ļoti lielu iespēju, ka tas ir bijis finanšu noziegums.