Jaunākais izdevums

Uzņēmumiem reizi 10 gados būs jāapsver revidentu maiņa, bet valsts un pašvaldību institūcijām ikreiz sešos gados būs jāmaina auditors, turklāt revidentu uzņēmumi nedrīkstēs sniegt konsultācijas un citus pakalpojumus pārbaudāmajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz sagatavotie grozījumi Zvērinātu revidentu likumā, kuri pašlaik tiek skatīti Saeimā. Izmaiņu pamatā ir 2014. gada jūnijā pieņemtā Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras prasības Latvijai un pārējām ES dalībvalstīm jāpārņem līdz 2016. gada 17. jūnijam. Līdzīgi kā ar jauno Publisko iepirkumu likumprojektu, arī grozījumu sagatavošana Zvērinātu revidentu likumā ir aizķērusies. «Direktīvas normas savos normatīvajos aktos ir iekļāvušas tikai dažas ES dalībvalstis, piemēram, Ungārija, Vācija un Slovākija, bet daudzās citās joprojām notiek nacionālo normatīvo aktu vai to grozījumu izstrāde, kuras pabeigšana līdz jūnija vidum diez vai ir iespējama, un Latvija šajā jautājumā nebūt nav uzskatāma par kavētāju,» skaidro SIA KPMG Baltics vadošā partnere, zvērināta revidente Armine Movsisjana.

Visu rakstu Auditoru var nākties mainīt reizi 10 gados iespējams izlasīt otrdienas, 14.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 5.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "CastPrint", kas ražo 3D fiksācijas līdzekļus, sāk sadarbību ar ārstiem Londonā, lai pacienti šajā metropolē varētu ārstēties tikpat moderni kā Latvijā

"Līdzīgi kā Latvijā, sadarbību uzsākam ar privātajām klīnikām un medicīnas speciālistiem, piedāvājot "CastPrint" risinājumu saviem pacientiem. Process ir identisks kā Latvijā: pacients vēršas pie iestādes, kur ir pieejams "CastPrint" skeneris, viņš tiek noskenēts un vienas līdz trīs dienu laikā tiek pie sava individuāli izstrādātā fiksatora," saka Jānis Oliņš, SIA "CastPrint" līdzīpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēta tieši Londona, viņš teic, ka tur uzņēmums nonācis, pateicoties vietējo ārstu izteiktajai vēlmei piedāvāt "CastPrint" savās praksēs un klīnikās. "Londona ir viena no ekonomiski attīstītākajām pilsētām pasaulē un pēc tirgus izpētes secinājām, ka ir liels iedzīvotāju skaits, kam būtu nepieciešams tāds risinājums," saka J. Oliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltic Restaurants Latvia veido iekšējo higiēnas testu laboratoriju

Zane Atlāce - Bistere, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Baltic Restaurants Latvija" (BRL), kurā konstatēto vispārējo higiēnas prasību, kā arī citu ar ēdiena gatavošanu saistītu pārkāpumu dēļ ar akūtu zarnu infekciju saslima cilvēki Siguldā, Rīgā un Liepājā, pastiprinājis pārtikas produktu piegādātāju un produkcijas ražotāju auditu, informē uzņēmumā.

Turpmāk pārtikas piegādātāju piedāvātie produkti tiks ne tikai pārbaudīti pēc organoleptiskiem kvalitātes rādītājiem, bet tiks arī veiktas sistemātiskas mikrobioloģisko rādītāju pārbaudes, izmantojot sertificētas laboratorijas pakalpojumus.

"Arī līdz šim esam veikuši pārbaudes pie piegādātājiem, vizuāli izvērtējot telpu un iekārtu stāvokli, higiēnas vizuālos rādītājus, periodiski pārbaudot produktu mikrobioloģiskos rādītājus. Gadījumos, kad piegādātāji šīs pārbaudes nebija izturējuši, sadarbība tika pārtraukta, vai, jaunu piegādātāju gadījumā, netika uzsākta, līdz visi trūkumi no piegādātāju puses tika novērsti," uzsver BRL valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PrivatBank valdē ievēlēts bijušais Deutsche Bank un Commerzbank finanšu speciālists

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS PrivatBank valdes locekli ievēlēts bijušais Vācijas banku Deutsche Bank un Commerzbank vadošais finanšu speciālists Roberts Kristians Šepfs (Robert Christian Schoepf), informē bankas pārstāvji.

Viņš turpmāk atbildēs par AS Privatbank biznesa stratēģijas un filiāļu tīkla attīstību.

R. Šepfs ir guvis plašu starptautisku finanšu pieredzi strādājot vadošajās Vācijas bankās – Deutsche Bank un Commerzbank. Profesionālo karjeru R. Šepfs iesāka Minhenē kā Deutsche Bank auditors. Vēlāk pārcēlās strādāt uz Deutsche Bank centrālo biroju Frankfurtē, kur vairākus gadus vadīja Deutsche Bank filiāļu tīkla un meitas uzņēmumu audita grupas, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

No 1998. līdz 1999. gadam R. Šepfs vadīja Deutsche Bank Audita un konsultāciju departamentu Maskavā. Savukārt no 2000. līdz 2008. gadam kā viceprezidents un darbības koordinators bija atbildīgs par Deutsche Bank biznesu un attīstību Centrālāzijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankrotējuša kriptovalūtas uzņēmuma klienti pieprasa dibinātāja ķermeņa ekshumāciju

Lelde Petrāne, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juristi, kas pārstāv bankrotējušās kriptovalūtas biržas "QuadrigaCX" lietotājus, pieprasa Kanādas varas iestādēm ekshumēt dibinātāja ķermeni, vēsta BBC.

Ekshumācija esot jāveic, ņemot vērā "QuadrigaCX" dibinātāja nāves "apšaubāmos apstākļus".

Džeralds Kottens (Gerald Cotten) pērn pēkšņi mira Indijā no komplikācijām, kas saistītas ar Krona slimību.

Pēc viņa nāves birža vairs nespēja darboties. 30 gadus vecais dibinātājs bija vienīgā persona, kurai bija paroles digitālajiem makiem, kuros kriptovalūtās atradās 180 miljoni Kanādas dolāru.

Viņa pāragrā nāve piespieda slēgt "QuadrigaCX", kurai tajā laikā bija aptuveni 115 000 lietotāju.

Kopš tā laika ir izplatījušās baumas, spekulējot ar to, ka Dž. Kottens patiesībā nav miris un aizbēdzis ar visiem finanšu līdzekļiem, lai gan gada laikā kopš viņa nāves tam nav gūti nekādi pierādījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cīrule: Joprojām vērojama dažu VID darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām

LETA, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daudzi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki ir gatavi mainīt ierastās darba metodes, tomēr joprojām vērojama daļas darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas deputātiem, sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Var saprast, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek. VID ir bijusi diezgan maza kadru mainība, daudzi strādā 15-20 gadus, tāpēc ir darbinieki, kuri strādā pēc principa vienmēr tā ir bijis un nevēlas pārmaiņas, skaidroja Cīrule.

Viņa norādīja, ka pērn sāktās reformas, rotācijas, darbinieku aiziešana, atsevišķi sāktie kriminālprocesi, ir atstājuši iespaidu ne tikai uz VID tēlu sabiedrībā, bet arī uz iekšējo situāciju iestādē.

Procesi vēl nav beigušies, tāpēc dažādas vēstules raksta esošie un bijušie darbinieki, mēģinot aizstāvēt savas intereses. Arī VID Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošana ir ievilkusies, tāpēc tagad vērojama abu policiju sacensība, cenšoties pierādīt, kura ir labāka. Šo situāciju risināšana prasa daudz spēka un resursu, bet tas viss ir jāatrisina vistuvākajā laikā, uzsvēra Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas auditētā peļņa pērn – 2,99 miljoni eiro

Db.lv, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) noslēgusi 2019. gadu ar 2,99 miljonu eiro auditēto peļņu, bankas pašu kapitālam pieaugot līdz 47,2 miljoniem eiro. Bankas aktīvi gada beigās sasniedza 286,3 miljonus eiro.

RIB pagājušajā gadā veiksmīgi īstenoja bankas biznesa modeļa transformāciju saskaņā ar attīstības stratēģiju 2019. – 2022. gadiem, kas paredz uzsvaru maiņu no universālas bankas darbības uz kreditēšanu un finanšu pakalpojumiem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bankas rezultātu auditors bija "EY".

Jaunās stratēģijas ietvaros banka pērn jau izsniedza jaunus kredītus 29,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Gada beigās bankas kredītportfelis bija 71,2 miljoni eiro.

"Pēc vairākiem pārmaiņu gadiem Latvijas banku sektorā, RIB ir skaidra attīstības perspektīva. Pagājušajā gadā mēs fokusējāmies uz mūsu jaunā biznesa modeļa ieviešanu – veicām padziļinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas vajadzību izpēti, stiprinājām mūsu kreditēšanas komandu un izvērtējām mūsu risku pieeju šim biznesa virzienam. Iepriekšējā gada rezultāti un bankas spēcīgie bilances rādītāji mums dod pārliecību, ka bankas attīstības ceļš ir izvēlēts pareizi," saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība šobrīd nespēj izvērtēt, cik Lielbritānijai būtu jāmaksā Briselei, kad tā pametīs ES bloku. Šādu situāciju lielā mērā rada fakts, ka daudzas detaļas ir jāizsver sarunu procesā, tā ES galvenais auditors ziņo Eiropas tiesību iestādēm.

Pēc Reuters informācijas, Eiropas Auditoru Tiesas prezidents ES nākotnes saistības iesaka nosegt no kopējā budžeta 344 miljardu eiro apmērā, tomēr viņš pagaidām nekomentēja to, cik liela daļa no šīs summas kristu uz Lielbritānijas pleciem.

ES amatpersonas, gatavojoties sarunām ar Lielbritānijas premjerministri, izsaka hipotēzi, ka Londonai, lai nosegtu esošās saistības, būtu Eiropas Savienības budžetā jāiemaksā līdz 60 miljardiem eiro.

«Runājot par skaitļu proporcijām, ar kādām būtu jārēķinās Lielbritānijai, mēs šobrīd nevaram sniegt nekādus aprēķinu rezultātus, jo tiem būtu jābalstās uz daudziem pieņēmumiem, kuri, savukārt, ir savstarpējo diskusiju daļa,» saka EP budžeta komitejas priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi

Anita Kantāne, Žanete Hāka, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu shēmošanas nacionālās īpatnības

Ēriks Jēkabsons, bijušais iekšlietu ministrs, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SG Capital Partners ir izveidojis 80 miljonu eiro investīciju fondu, lai iegādātos ilgtspējīgu Baltijas komerciālo nekustamo īpašumu biroju un tirdzniecības ēku segmentā Rīgā, Viļņā un Tallinā, informē SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

«Mēs redzam augošu interesi no starptautisko un vietējo kompāniju puses nomāt un iegādāties telpas ilgtspējīgās un videi draudzīgās ēkas, kas sniedz augstu komforta līmeni to darbiniekiem. No ieguldījumu viedokļa, šāda veida ēkas sniedz augstāku ieguldījumu drošību un labu ienesīgumu investoriem,» viņš uzsver.

Fonda kopējais plānotais apjoms ir 200 miljoni eiro. Fonda termiņš ir 8 +2 gadi. Fonda ieguldītāju vidū ir SEB, Swedbank un INVL pārvaldītie pensiju fondi, kā arī lielākā privātbanka Baltijā – ABLV banka. Fonda pirmā slēguma kapitāla apjoms veido 41 miljonu eiro. Nākamie fonda slēgumi gaidāmi 2017. un 2018. gadā.

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management AS, valdes priekšsēdētājs: «Baltijas komerciālais nekustamais īpašums piedāvā atraktīvas ieguldīšanas iespējas, sevišķi salīdzinājuma ar līdzvērtīgiem aktīviem Eiropā. Fonda komandai ir spēcīga investīciju pieredze un fonda fokuss uz ieguldījumu ilgtspēju labi atbilst pensiju plānu dalībnieku ilgtermiņa interesēm un arī mūsu korporatīvajām vērtībām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jaunais starptautisko autobusu reisu pārvadātāja Lux Express grupas vadītājs šoruden darbu sāk ilggadējais finanšu uzņēmuma KredEx vadītājs Andrus Treiers (Andrus Treier), kurš šai pozīcijai tika izvēlēts publiskā konkursā, izvērtējot 65 pretendentus, informē Lux Express komunikācijas konsultante Aiva Eiduka.

Viņa pārziņā turpmāk būs uzņēmums, kas ik gadu apkalpo vairāk nekā divus miljonus pasažieru.

Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem jaunais vadītājs ir izvirzījis mērķi turpināt sekmīgi iesākto darbu, lai motivētu cilvēkus, kuri līdz šim ceļojuši ar personīgajām automašīnām, tā vietā izvēlētos braucienu ar autobusu.

Lux Express ir daļa no Mootor Grupp, kuras īpašnieks ir Hugo Osula. Viņš ir pārliecināts par uzņēmuma turpmāko attīstību, īpaši novērtējot A. Treiera zināšanas finanšu jomā un lielo pieredzi vadītāja amatā.

A. Treiers ir bijis KredEx - valsts finanšu iestāde Igaunijā - vadītājs, tāpat arī iepriekš strādājis loģistikas uzņēmumā DHL un bijis auditors un konsultants uzņēmumā KPMG. Vēl pavisam nesen strādājis medicīnas aprīkojuma izpētes un attīstīšanas uzņēmumā SelfDiagnostics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom joprojām ir akcionāru vidū

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Problēmu novēršana VID izbrāķētajiem kases aparātiem izmaksās pusmiljonu, taču maksāt neviens negrib

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS Bigbank Latvijas filiāles vadītāju kļuvis Ģirts Kurmis, kurš pēdējos 10 gadus ieņēmis vadošas pozīcijas dažādos finanšu jomas uzņēmumos Latvijā un Eiropā.

Jaunajam filiāles vadītājam Ģirtam Kurmim ir bagāta pieredze finanšu jomā. Savu karjeru sācis 90-tajos kā auditors Arthur Andersen, strādājis vairākos Latvijā zināmos uzņēmumos kā finanšu direktors, pēdējā laikā Ģirts savas spējas attīstījis Spānijā, strādājot starptautiskos FinTech nozares uzņēmumos kā finanšu direktors un izpilddirektors. Iepriekš, strādājot vadošos amatos tādos uzņēmumos kā Elvi grupa, Biznesa augstskolā Turība.

Ģirts ir uzkrājis bagātu pieredzi ne tikai finanšu jomā, bet arī uzņēmumu vadīšanā. Augstāko izglītību finanšu un kreditēšanas jomā Ģirts ieguvis Latvijas Universitātē, vēlākos gados savas zināšanas papildinot gan Rīgas Biznesa skolā, gan Anglijā London Skills Institute.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos gados fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums SIA CastPrint cer palīdzēt ārstēt 20% lūzumu Ziemeļeiropā.

Šāds «ģipsis» ir daudz vieglāks, līdz ar to ir vienkāršāka rehabilitācija. Pacients var iet dušā, un viņa ikdiena rit gandrīz kā agrāk. «Ja risinājums nepieciešams četrām nedēļām, var paciesties, bet, ja tie ir divi trīs mēneši, tad šāda alternatīva ir krietni ērtāka, jo īpaši bērniem, jauniešiem, uzņēmējiem,» saka Jānis Oliņš, SIA Cast- Print līdzīpašnieks.

Latvijā gadā ir aptuveni 20 tūkstoši kaulu lūzumu gadījumu, Baltijā – 60 tūkstoši, Ziemeļeiropā – 300 tūkstoši. Skatoties uz galveno mērķauditoriju – bērniem, sportistiem, fizisko aktivitāšu cienītājiem, uzņēmējiem un jauniešiem –, CastPrint cer tuvāko gadu laikā palīdzēt 15 līdz 20% gadījumu. Līdz šim uzņēmums palīdzējis vairāk nekā 45 pacientiem. Salīdzinot ar «klasisku» jaunuzņēmumu standartu, šāds klientu skaits varētu likties gaužām mazs, bet CastPrint uzskata, ka medicīnā šis ir ievērojams skaits. Nākotnē iecerēts, ka jebkurā pasaules malā dakteri var noskenēt pacientu, izvēlēties vajadzīgo fiksācijas līdzekli, un pēc CastPrint receptes tas tiek izdrukāts tuvākajā 3D printēšanas centrā. «Taisām augšā revolūciju,» teic Sigvards Krongorns, SIA Cast- Print līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank aicina izvērtēt iespējamos kreditoru interešu pārstāvju piedāvājumus

LETA, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» atkārtoti aicina bankas kreditorus īpaši rūpīgi izvērtēt iespējamos kreditoru interešu pārstāvju piedāvājumus, aģentūru LETA informēja bankā.

Būtiski pievērst uzmanību, vai piedāvātās priekšrocības nav pretrunā ar likumu, jo tādiem piedāvājumiem nav tiesiskā pamata.

«ABLV Bank» informēja, ka pēdējā laikā vēlreiz aktivizējušies dažādi konsultāciju uzņēmumi, kas piedāvā pārstāvēt kreditoru intereses bankas pašlikvidācijas procesā, apsolot «nodrošināt priekšrocības vai cita veida ieguvumus». Par šādu pakalpojumu tiek prasīta samaksa avansā, procentuāla daļa no kreditora saņemtās naudas summas, solot ātrāku naudas izmaksu.

Likvidējamā «ABLV Bank» vērš uzmanību, ka bankas pašlikvidācijas process tiek īstenots tikai un vienīgi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināto pašlikvidācijas plānu un piemērojamiem Latvijas likumiem - neparedzot nekādas ārpuskārtas prioritātes. Šajā procesā iesaistīts arī starptautiskais auditors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vadoša darbinieka atziņa: «Īstā skola sākas pēc skolas»

Egons Mudulis, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstā skola sākas pēc skolas; jābūt tiltam starp uzņēmuma stratēģiju un varēšanu atkarībā no finansēm un resursiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltijas un 1520.reģiona (Krievija, Baltija un NVS) finanšu direktors Gatis Sviklis.

Viņš studējis finanses Konkordijas Universitātē Tallinā, septiņus gadus strādājis kā auditors un revidents PwC, kur beigās vadījis audita komandas lielākajiem Latvijas klientiem. Tad viņš divarpus gadus nostrādājis pie viena no PwC bijušajiem klientiem – Veho grupas uzņēmumā, kas importēja Citroën markas automašīnas Latvijā un Lietuvā. Tur arī iznācis saskarties ar Gefco, kura līdzīpašnieks ir PSA grupa, kurai pieder Citroën. Tiešās meklēšanas rekrutēšanas uzņēmuma uzrunāts, viņš uzvarējis konkursā uz Gefco Baltijas finanšu direktora amatu. Paralēli tam visam viņš kļuvis par zvērinātu revidentu, taču tagad apkalpo vien pāris klientu gadā no darba brīvajā laikā. Pērn augustā viņš kļuvis par 1520.reģiona zonas (pēc sliežu platuma milimetros NVS, Baltijā) finanšu direktoru: «Tagad jau ir gads un pāris mēneši, kopš esmu starp Rīgu, Maskavu un Parīzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru