Šogad aprit simts gadi kopš Rīgā uzbūvēts RUSSO – BALT automobilis. Tam par godu Rīgas motormuzejā eksponētajam RUSSO – BALT ugunsdzēsēju auto tika uzmontēti jauni riteņi.

Līdz šim Rīgas vecākais ugunsdzēsēju auto „stāvēja” uz pietuvinātiem kravas auto GAZ riteņiem, kuri speciāli šim transportlīdzeklim tika izgatavoti 70-tajos gados. Pēdējos gados ir veikta detalizēta riteņu konstrukciju izpēte, izstrādātas skices un apzināti izgatavotāji. Jaunie riteņi ir tapuši vairāku valstu speciālistu sadarbības rezultātā. Koka daļas ir izgatavotas Francijā, metāla aploces – Anglijā, atbilstoša parauga un izmēra riepas un kameras – ASV, bet „zeltītās riteņu rumbu cepures” un citas sīkdetaļas izgatavotas Latvijā. Riteņu komplektāciju veica Rīgas Motormuzeja speciālisti.

Projekta realizācija bija iespējama, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedra Jāņa Priedes mecenātismam. Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā redzamo ugunsdzēsēju auto pēc Rīgas Pētera ugunsdzēsēju biedrības pasūtījuma izgatavoja 1912.gadā uz 1 tonnīgās D- modeļa kravas šasijas. Ugunsdzēsēju auto apkalpoja 10 cilvēki un tas varēja attīstīt ātrumu līdz 45 km/ stundā. Pirmā pasaules kara laikā automobilis tika pārbūvēts par sanitāro auto un kopā ar komandu piedalījās ievainoto evakuēšanā piefrontes zonā Lietuvas teritorijā. Pēc kara tas atkal pārtapa par ugunsdzēsēju auto un konstruktīvi tika nedaudz pārveidots 20-to gadu beigās auto nonāca Raunā pie ugunsdzēsēja – Jāņa Mežpapāna, kurš to pārbūvēja par kravas auto. Tas Mežpapānu ģimenes īpašumā atradās līdz 1976. gadam. Diemžēl pēc šiem gadiem auto vairāk līdzinājās lūžņu kaudzei nevis transportlīdzeklim. 1976.gadā senais ugunsdzēsēju auto tika atdāvināts LPSR Antīko automobiļu klubam. Restaurāciju 1977. – 1978.g. veica kluba biedri ar Valsts Ugunsdzēsības pārvaldes finansiālu atbalstu.

Jaunizveidotais pārtikas ražotājs Balt kit plāno ieguldīt 4,8 miljonus latu ražošanas sākšanā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Mārīte Peskiševa.

Viņa sacīja, ka uzņēmums darbosies pārtikas ražošanas nozarē – plānots ražot saldētus, vakuuma un bioloģiskos pārtikas produktus.

Izejvielas – dārzeņus, augļus, ogas un sēnes – sākumā paredzēts iepirkt tikai no Latvijas lauksaimniekiem, kā arī Balt kit gatavojas sākt sev nepieciešamo produktu audzēšanu.

Balt kit vadītāja gan norādīja, ka līdz ar plānoto uzņēmuma paplašināšanu trešajā darbības gadā izejvielas var būt jāiepērk arī no citu valstu zemniekiem. «Pagaidām ražotnē sāksim darbu tikai ar vienu līniju, bet ir ieplānotas četras trešajā gadā, tad varbūt būs jāiepērk [izejvielas] no citu valstu zemniekiem,» klāstīja Peskiševa un piebilda, ka uzņēmums otrajā darbības gadā nepieciešamās kultūras plāno audzēt aptuveni 100 hektāru platībā.

Viens no spilgtākajiem notikumiem 10. Rīgas starptautiskajā autošovā būšot PROMBRON (bijušais Russo-Balt) luksusa bruņumašīnas pirmizrāde.

Luksusa bruņutransportieri PROMBRON tikko prezentēja ekskluzīvo automobiļu izstādē Top Marques Monako, kur par šo spēkratu atzinīgus vārdus teicis gan Monako princis Alberts II, kura drošības dienests pārliecinājās par šīs mašīnas priekšrocībām, gan krievu tenisists Marats Safins, gan citi ekskluzīvo automobiļu cienītāji. Pēc izstādes Monako automobilis tiks nogādāts Rīgā, lai piedalītos 10. Rīgas starptautiskajā autošovā, kas notiks no 7. līdz 10. maijam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

Bruņumašīna pieejama gan kupejas, gan universāla versijā ar 400 ZS benzīna dzinēju vai 360 ZS dīzeļdzinēju, kas līdz pat 4,5 tonnām smagajam spēkratam ļauj sasniegt maksimālo ātrumu – 180 km/h. Auto, protams, apgādāts ar mūsdienīgām ekstrām – ādas salonu, vairākzonu klimata kontroli, ksenona gaismām, astoņu virzienu sēdekļu regulēšanu, atpakaļskata kameru, lielisku audiosistēmu utt. Tomēr tā galvenais un pats svarīgākais uzdevums – sargāt braucēju dzīvības. Automobili ir iespējams pasūtīt pat ar B7 līmeņa aizsardzības pakāpes paketi, kas nozīmē, ka tas apturēs, piemēram, AK-47 raidītas bruņusitējlodes un spēs izturēt pat sprādzienus.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Šomēnes noslēgts darījums par 14 tūkstošu kvadrātmetru noliktavu telpu nomu SIA Balt Cargo Solutions jaunajās noliktavu telpās, tādējādi tas ir šī gada lielākais nomas darījums noliktavu platību segmentā.

Kā informē nekustamā īpašuma konsultants Colliers International, ar kura starpniecību darījums noticis, SIA Balt Cargo Solutions attīsta 24 tūkstošu kvadrātmetru lielas A klases noliktavu platības esošajā loģistikas kompleksā – Stopiņu pagastā, blakus Rīgai, kuras plānots nodot ekspluatācijā 2014. gada martā.

Finansējumu SIA Balt Cargo Solutions 5 miljonu eiro apmērā jauna noliktavu kompleksa attīstības projektam piešķīrusi ABLV Bank, pastāstīja bankas pārstāvji.

Noliktavas būvniecības darbi jau ir uzsākti un uzbūvēts ēkas karkass. Objektā līdz šim investēti aptuveni 3 miljoni eiro un bankas finansējums ļaus pilnībā pabeigt visus celtniecības darbus līdz nodošanai ekspluatācijā.

Administratīvajai apgabaltiesai jau trešo reizi no jauna būs jāizskata strīds par 13 miljonu latu vērto dzelzceļa gulšņu iepirkumu sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums, kas nav pārsūdzams.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts nospriedis atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu, kas bija labvēlīgs pieteicējam - firmai Stīga Balt, un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts atkārtoti izskatīja 2006. gadā aizsākto kompānijas SIA Stīga Balt un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) strīdu par atļauju Satiksmes ministrijai (SM) slēgt aptuveni 13 miljonus latu vērtu līgumu ar Igaunijas kompāniju Swetrak par gulšņu piegādi sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

«Swedbank» ne vēlāk kā 2017.gada maijā pārtraukusi attiecības ar klientiem, caur kuru kontiem notikušas transakcijas, kas izraisījušas aizdomas par naudas atmazgāšanu, par ko ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT, sākotnējā izmeklēšanā secinājusi finanšu izmeklēšanas un datu analīzes kompānija «Forensic Risk Alliance «, kurai «Swedbank» uzticējusi veikt izmeklēšanu par šīm aizdomām.

«Forensic Risk Alliance» analizējusi bankas sniegtos datus par 50 klientu kontiem, taču ne visos gadījumos spējusi noteikt, kas bijis iniciators attiecību ar klientiem pārtraukšanai.

Turpmākajā izmeklēšanā «Forensic Risk Alliance» plāno sīkāk pētīt «Swedbank» un aizdomīgo klientu attiecības.

Zviedrijas «Swedbank» uzraudzības padome pēc «Forensic Risk Alliance» sākotnējās izmeklēšanas rezultātu izskatīšanas paziņojusi, ka pilnībā uzticas bankas vadītājai Birgitei Bonnesenai un viņas spējām bankā vadīt cīņu pret naudas atmazgāšanu, paziņojis padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks.

Savukārt Bonnesena uzdevusi bankā izveidot specializētu finanšu izlūkošanas struktūrvienību.

Ekonomiskā pagrimuma laikā vajadzība pēc parādu piedziņas pakalpojumiem neaug, līdz ar to notiek rīvēšanās par esošajiem klientiem.

Nozarē darbojas vairāk nekā 70 kompānijas, vērā ņemamas ir apmēram padsmit, pārstāvētas gan ārvalstu – pārsvarā Skandināvijas, gan vietējo īpašnieku dibinātās kompānijas, nozarē nodarbināti ap 400 cilvēku. «Tirgū komfortabli var strādāt 6–7 nopietnas kredītmenedžmenta kompānijas. Droši vien paliks starptautiskās firmas pat tad, ja patlaban tās darbojas ar zaudējumiem, to mātes kompānijas ir ieinteresētas atrasties konkrētā tirgū,» spriež SIA Balt Risk valdes locekle Gaļina Seržante.

«Turpmāk varētu kristies parādu skaits, jo pēdējos divus gados nav notikusi kreditēšana, bet atgūto parādu summas palielināsies. Līdz ar to mums saruks apgrozījums, bet peļņa palielināsies – augs rentabilitāte. Savukārt tālākas prognozes liedz veikt vēlēšanu tuvošanās — šobrīd ir tikai populistiski saukļi, pēc tām paredzama līdzīga situācija kā pēc pašvaldību vēlēšanām — ar budžeta griešanām un nodokļu celšanu,» tā SIA Paus konsults valdes loceklis Mārcis Katajs. Vislabāk parādu piedziņas kompānijām ir strādāt tad, kad ekonomika attīstās. «Cilvēki iet, skrien, dara — cita dinamika. Krīzes laiks nav ne viegls, ne patīkams arī parādu piedziņas uzņēmumiem, tas ir daudz sarežģītāks, darbiniekiem psiholoģiski smagāks,» rezumē SIA Creditreform Latvijā valdes loceklis Māris Baidekalns.

Jaunizveidotā pārtikas produktu ražotāja SIA Balt Kit noslēgusi līgumu par pirmo ražošanas iekārtu piegādi, liecina Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā publicētā informācija.

Iekārtas vairāk nekā 2,262 miljonu eiro vērtībā piegādās SIA Rolviks, savukārt par 507 tūkstošiem eiro tiks iegādātas iekārtas no firmas Kronen GmbH. Informācija IUB liecina, ka Balt Kit līgumu par šoka tuneļa iekārtu ar agregātu piegādi par 615 tūkstošiem eiro jau ar SIA Rolvika slēdzis šī gada jūlija beigās.

Jau vēstīts, ka uzņēmums darbosies pārtikas ražošanas nozarē – plānots ražot saldētus, vakuuma un bioloģiskos pārtikas produktus. Izejvielas – dārzeņus, augļus, ogas un sēnes – sākumā paredzēts iepirkt no Latvijas lauksaimniekiem, un Balt Kit gatavojas sākt sev nepieciešamo produktu audzēšanu. Līdz ar plānoto uzņēmuma paplašināšanu trešajā darbības gadā izejvielas, iespējams, būs jāiepērk arī no citu valstu zemniekiem.

Sagaidot Zirga gadu, ekskluzīvo bruņmašīnu autoražotājs Dartz izstrādājis jaunu automašīnu White Horse (Baltais zirgs), kas pielāgota speciāli Ķīnas tirgum, Db.lv apliecināja Dartz īpašnieks Leonards Jankelovičs.

Bruņmašīnas modifikācija White Horse ir automašīnas Black Dragon versija ar zelta krāsas elementiem, ziņo GTSpirit.

L. Jankelovičs Db.lv neatklāja šīs automašīnas cenu, kā arī apjomus, kādos tā tiks pārdota Ķīnā. «Katra automašīna ir individuāli pielāgota, un to īpašnieki grib, lai tāda tā būtu vienīgā,» Db.lv norādījaL. Janukovičs, skaidrojot, kādēļ sīkākus komentārus par White Horse automašīnu nevar sniegt. Tikmēr ārvalstu mediji vēsta, ka Dartz plānojot pārdot 12 šādas automašīnas. Lai arī automašīnas cena netiek atklāta, ārvalstu medijiem avoti aplēsuši, ka tā varētu maksāt aptuveni miljonu ASV dolāru.

Latvijas uzņēmējiem piederošais ekskluzīvo automašīnu ražotājs Čūskas gadu sagaidījis godam, radot «luksusa tanku» - Dartz Black Snake.

Dartz Black Snake izveidota uz Mercedes GL 63 AMG bāzes, un braucamrīkam ir 5,5 litru V8 bi-turbo dzinējs. Tāpat, iegādājoties automašīnu, iespējams izvēlēties kādu no iekšējās apdares materiāliem, piemēram, čūskādu, krokodilādu, strausu ādu vai vaļu dzimumlocekļu ādu. Savukārt «luksusa tanka» grīdas apdarē izmantota baltās haizivs āda. Automašīnas virsbūve rotāta ar zeltu, bet, ja ir vēlme, iespējams to izrotāt arī ar dimantiem.

Uzņēmuma Dartz īpašnieks Leonards Jankelovičs norādījis, ka Dartz automašīnas ir «21. gadsimta meistardarbs», kas tā īpašnieku pasargās ne tikai no lodēm, ja nepieciešams, bet arī būs izdevīgs no finansiālā viedokļa jeb, citiem vārdiem, neesot vērts iegādāties luksusa automašīnu, «ja tas būs kārtējais Rolls-Royce Phantop Drophead Coupé Ricā», L. Jankelovičs pauda ārvalstu medijam forbes.com. Automašīnai tiek paredzēti panākumi Ķīnas tirgū, kas kļūst arvien bagātāka un kurā cilvēki arvien vairāk meklē iespējas iegādāties ko unikālu.

Zviedrijas «Swedbank» nolēmusi uzticēt veikt izmeklēšanu par Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoto, ka ir aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank» nevis auditorfirmai EY, bet gan finanšu izmeklēšanas un datu analīzes kompānijai «Forensic Risk Alliance», otrdien pavēstīja «Swedbank».

Pagājušajā nedēļā «Swedbank» paziņoja, ka izmeklēšanu veiks EY, taču tagad tā mainījusi savu lēmumu.

«Lai nodrošinātu, ka ārējā izmeklēšana atbilst nepieciešamajām prasībām, »Swedbank« šodien nolēmusi nomainīt EY pret »Forensic Risk Alliance«,» teikts «Swedbank» paziņojumā.

«Forensic Risk Alliance» jāziņo «Swedbank» prezidentei Birgitai Bonnesenai un direktoru padomei par izmeklēšanas rezultātiem ne vēlāk kā pirms 28.martā paredzētās «Swedbank» akcionāru sapulces.

Zviedrijas sabiedriskās televīzijas pētnieciskās žurnālistikas programma «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») ziņojusi par aizdomām, ka starp «Danske Bank» un «Swedbank» Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Baltik Elektro ir viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, ar 24 gadu darbības pieredzi, un jau 18 gadus ir Vācijas Würth grupas uzņēmums.

“Mūsu noliktavas sortimentā ir gan ikdienas darbos nepieciešamās preces un instrumenti, kuri paredzēti elektriķiem, montāžniekiem un gala lietotājiem, citiem nozares pārstāvjiem un speciālistiem, kā arī specifiskas un ekskluzīvas preces, par kurām konsultācijas sniegs īstena profesionāļu komanda,” akcentē uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bergholcs.

Uzņēmums šo gadu laikā pamazām, taču mērķtiecīgi ieguvis klientu un sadarbības partneru cieņu un uzticēšanos ar profesionālismu, precizitāti un spēju atrisināt teju jebkuru klienta problēmu. Patlaban Baltik Elektro Latvijā darbojas struktūrvienības Rīgā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā, bet šogad plānots atvērt vēl divas filiāles reģionos.

Viens no lielākajiem farmaceitisko produktu izplatītājiem Tamro Latvija noslēdzis sadarbības līgumu ar SIA Balt Cargo Solutions par jaunu biroja un noliktavu telpu celtniecību. Jaunā Tamro noliktava un biroja ēka atradīsies Noliktavu ielā 5, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, informē uzņēmumā.

Jauno telpu ekspluatāciju paredzēts uzsākt 2016.gada vasarā.

Tamro Baltija rīkotājdirektors Leons Jankelevičs atklāj, ka lēmums par jaunas Rīgas noliktavas celtniecību pieņemts ilgākā laika periodā. Turklāt līguma slēgšana ar SIA Balt Cargo Solutions bijusi īpaši izdevīga abām pusēm - SIA Balt Crago Solutions ir gan jaunā būvniecības projekta īstenotāji, kā arī līdzšinējo Tamro Latvija telpu pircēji.

Tamro Baltija kā Phoenix Grupas uzņēmums ir vadošais Eiropas farmācijas produktu izplatītājs Baltijā. Tā pārdošanas apjomi ir 250 miljoni eiro gadā. Baltijas reģionā uzņēmums nodarbina vairāk nekā 1200 darbinieku. Tamro Baltija pieder BENU aptieku tīkls, kurā pašlaik ietilpst vairāk nekā 200 aptieku.

Īrijas pilsonis Freds Harfords, kurš Latvijā bija vērsies tiesībsargājošās iestādēs, uzskatot, ka viņam izkrāpta nauda, vērsies arī Interpolā.

Par to Db ar elektroniskā pasta starpniecību paziņoja F. Harforda pilnvarotā persona. F. Harfords uzskata, ka "/../ ka policija Latvijā neko nedara, lai palīdzētu viņam šajā jautājumā," Db raksta F. Harforda uzticības persona.

Db rakstīja, ka F. Harfords ar reklāmas aģentūras AD Balt valdes priekšsēdētāju Juri Pānu ticies pirms trim gadiem SIA Baltic Sea Park Development birojā Rīgā, jo J. Pāns tolaik pildīja dāņa Benta Iversena solītā megaprojekta Baltijas jūras atpūtas parks Liepājā sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus. J. Pāns īram stāstījis, ka veido slavenu mūziķu un pazīstamu firmu sabiedriskās attiecības, ka viņam ir daudz klientu. Viņš gatavojies izdot žurnālu un piedāvājis F. Harfordam iesaistīties kā investoram, solot, ka investīcijas tikšot atdotas. F. Harfords viņam iedevis 50 tūkstošus eiro, pārskaitot uz bankas kontu. Pēcāk izrādījies, ka norādītais konts nepieder vis AD Balt, bet biedrībai AD Balsts, kuras vienīgā amatpersona, kā liecina Lursoft dati, ir J. Pāns un kura reģistrēta tajā pašā adresē, kur AD Balt - Rīgā, Saktas ielā. J. Pāna solītie ieguldījumi nav notikuši, bet naudu viņš atmaksāt atteicies, norādot, ka tā ziedota labdarībai.

Kazahstāna ir viena no visstraujāk attīstītām valstīm Centrālāzijā. Tanī pašā laikā valsts ģeogrāfiskais stāvoklis (kontinentāla valsts, tālu no lieliem pasaules tirgiem) jau nosaka, ka tā nav tradicionāla tirdzniecības nācija.

Der zināt, ka vārds kazahs senturku valodā nozīmē brīvs un neatkarīgs nomads. Latvijas uzņēmējiem, kas nu jau vairāk pieraduši pie skandināvu uzņēmējdarbības modeļa, vajadzētu atcerēties, ka Kazahstāna ir Āzijas valsts un tā jau ir «smalka lieta». Lai arī tiek reklamēts Zīda Ceļš, taču pagātnes romantikas te ir daudz vairāk nekā īstenībā. Pašlaik apkārt Zīda Ceļam tomēr ir valstis ar vēl joprojām sliktu transporta infrastruktūru un nedrošiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. Bet Kazahstāna vairs nav gluži nabagais brālis, kas izmisīgi gaida palīdzību no bagāta onkuļa. Salīdzinājumam var minēt, ka 1999.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1 138 $, bet 2009.gadā jau 9 340 $. Tas dabiski rada lielāku nacionālo pašapziņu un kritiskāku attieksmi pret ārzemnieku piedāvājumiem.

Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm.

Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, pavadīt atvaļinājumu, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā, šogad iecerējuši vairums jeb 60% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar pērno gadu ceļotāju skaits palicis teju vai nemainīgs, tomēr iedzīvotāju rocības un optimisma pieaugums atspoguļojas atpūtas brauciena galamērķa izvēlē. Šogad tā sabiedrības daļa, kas plāno doties uz ārvalstīm, palielinājusies par 4%, bet Latvijas apceļotāju īpatsvars sarucis par 5% un ir vien 16%. Tiesa, uz ārvalstīm ceļotgribētāju skaita pieaugums nebūt neliecina par atpūtnieku rīcībā esošajām finansiālajām iespējām, jo katrs piektais ceļotājs bagāžā ņem līdzi kādu aktīvu parādu.

Šajā gadā riska investori ieguldījuši ievērojamas summas jaunuzņēmumos, kas meklē gaļas aizstājējproduktus, liecina Londonas uzņēmuma “Farm Animal Investment Risk & Return” pētījums.

Šajā gadā vairāk nekā 20 šīs Jomas jaunuzņēmumi piesaistījuši aptuveni 1,4 miljardus ASV dolāru. Uz augu bāzes ražotās gaļas un piena alternatīvu ražošanas uzņēmumu piesaistītās investīcijas sasniegušas 1,1 miljardu dolāru, salīdzinot ar 457 miljoniem dolāru 2019.gadā, savukārt uzņēmumi, kas audzē gaļu no šūnām, piesaistījuši trīs reizes lielāku apjomu nekā pagājušajā gadā - 290 miljonus dolāru, salīdzinot ar 75 miljoniem dolāru pērn.

Riska investori cer uz līdzīgiem panākumiem kā kompānijai “Beyond Meat Inc”, kuras akcijas cena kopš IPO 2019.gada maijā pieaugusi par aptuveni 400%.

Saskaņā ar “Nielsen” datiem, pieprasījums pēc mākslīgās gaļas, kas balstīta uz augu bāzes, šogad audzis par 264%. “Farm Animal Investment Risk & Return” eksperti prognozē, ka līdz 2025.gadam šo produktu tirgus sasniegs 17,9 miljardus dolāru.

Šovasar Rīgai jāsāk atmaksāt parāds par skandalozā Dienvidu tilta būvniecībai aizņemto naudu. Šogad jāšķiras no 8.4 miljoniem latu, bet jau nākamgad no 16,9 miljoniem. Tikmēr izmeklēšana par 27 miljonu izšķērdēšanu vēl tikai sākusies.

No 2012. gada līdz 2024. gadam kad katru gadu būs jāšķiras no 37,8 miljoniem latu, bet pēdējos trīs gadus summa proporcionāli samazinās līdz 10 miljoniem latu.

Līgums ar Deutsche Bank AG, kas bija vienīgais konkursa pretendents, tika noslēgts 2005. gada 22. jūnijā, un tas paredz, ka parāds Rīgas pašvaldībai jāsāk atmaksāt piecus gadus pēc parakstīšanas datuma. Tādējādi šogad jūlijā Rīgai ir jāsāk atdot parāds.

Darījums, ko Rīgas domes izveidotā iepirkumu komisija noslēdza ar Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta abu kārtu kreditēšanu 568,1 miljonu latu apmērā (kopā ar kredītprocentiem), parāda, kā pašvaldība var tērēt naudu, neiekļaujot to pašvaldības parādā, raksta Financial Risk Management News and Analysis.

Maijā nodibinātās Latvijas ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) galvenie mērķi ir aizsargāt kreditoru intereses, piedalīties parādu piedziņas nozari reglamentējošā tiesiskā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā.

Tāpat asociācija pārstāvēs parādu piedziņas uzņēmumu kopējās intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, sabiedriskajās un starptautiskajās organizācijās, un informēs sabiedrību par parāda piedziņas tirgus aktualitātēm, kā arī uzturēs iedzīvotāju izpratni par Latvijas parādu piedziņas nozares darbības principiem.

Asociācijas dibinātāji ir kredītmenedžmenta kompānijas: Creditreform Latvijā SIA, Intrum Justitia SIA, Lindorff OY, Balt Risk SIA, Paus Konsults SIA.

«No asociācijas dibināšanas ieguvēji būs gan parādu piedziņas kompānijas, gan kreditori, gan parādnieki, jo LĀPPA uzdevumos ietilpst veidot un uzturēt profesionālu, efektīvu un ētikas normām atbilstošu parādu piedziņas jomu Latvijā,» norāda LĀPPA valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Pašvaldība un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ļāvusi uzņēmumam Balt-1 būvēt Jelgavā vēl vienu ēstuvi Hesburger, vēsta Zemgales Ziņas. Paredzēts, ka tā atradīsies pretī Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālei.

Pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta informējusi, ka pašvaldībā vasarā vērsās SIA Balt-1 ar ieceri būvēt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Hesburger Katoļu ielā 10b. «Ņemot vērā, ka tas ir pilsētas centrs un līdzās atrodas kultūrvēsturisks objekts – Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle –, Jelgavas pilsētas pašvaldības Būvvalde pieprasīja atzinumu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas,» skaidrojusi L.Klismeta.

VKPAI ir apstiprinājusi objekta izvietojumu un vizuālo risinājumu. Būvvalde uzņēmumam izdevusi plānošanas uzdevumu, lai sāktu objekta projektēšanu. Zeme, uz kuras plānots būvēt jauno objektu, ir privātīpašums. Atbilstoši pilsētas teritoriālajam plānojumam, tā ir jauktas dzīvojamās un darījuma apbūves teritorija, norādījusi pašvaldības preses sekretāre.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.