Jaunākais izdevums

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Vienlaikus "BaltCap" aicina operatīvi sakārtot iekavēto regulējumu, kas atļautu Latvijas biogāzes stacijām sākt biometāna ražošanu un nodošanu AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") un AS "Gaso" tīklos. "BaltCap" pārstāvji norāda, ka vietējās biogāzes stacijas varētu saražot vismaz 10% no Latvijā patērētās dabasgāzes - aizstājot importēto, fosilo kurināmo ar vietējo, atjaunojamo enerģiju, kas pārstrādā organiskos atkritumus un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Šobrīd nesakārtotā regulējuma dēļ pastāv liels risks, ka Latvijas biometāns LNG formā tiks eksportēts, kamēr Latvija meklē risinājumus LNG importam. "BaltCap" pārstāvji norāda, ka tiesiskā ietvara sakārtošanai biometāna ražošanai un tirgošanai Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam un Eiropas Zaļajam kursam, nepieciešami grozījumi Enerģētikas likumā, Transporta enerģētikas likumā, kā arī izmaiņas nozari regulējošos Ministru kabineta noteikumos un citos dokumentos.

"BaltCap" infrastruktūras fonds investē atjaunojamās enerģijas, transporta un sociālās infrastruktūras attīstības projektos Baltijā un Polijā.

"BaltCap" infrastruktūras fonda investori ir Baltijas pensiju fondi, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Eiropas Investīciju banka (EIB) un Ziemeļvalstu Vides investīciju korporācija (NEFCO). Fonds ir Igaunijā reģistrēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, un fonda darbības laiks ir 20 gadu.

"BaltCap" ir privātā kapitāla ieguldījumu fonds, kas četros tā darbības virzienos ir piesaistījis 700 miljonus eiro, ietverot iegādes un attīstības, infrastruktūras, izaugsmes un riska ieguldījumu darījumus. "BaltCap" dibināts 1995.gadā, un līdz šim veicis vairāk nekā 100 investīciju un 60 iegādes un attīstības darījumu. Šobrīd "BaltCap" vietējie biroji atrodas Tallinā, Rīgā, Viļņā, Helsinkos, Stokholmā un Varšavā.

Konceptuāli vienojas Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes termināli 

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes...

Jau ziņots, ka valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt LNG termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu

Db.lv, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds uzsāk 42 miljonu eiro vērta vēja parka projekta būvniecību, kurā tiks uzstādītas sešas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 30 MW. Vēja parks atradīsies pilsētā Žvirgždaičiai, Šaķu rajonā Lietuvā.

Projektu finansē BaltCap Infrastruktūras fonds, ieguldot 15 miljonus eiro, un Luminor banka Lietuvā, piešķirot finansējumu 27 miljonu eiro apmērā.

Projektu īsteno Žvirgždaičių energija — BaltCap Infrastruktūras fonda pārvaldībā esošs uzņēmums. Plānots, ka elektroenerģijas ražošana spēkstacijā sāksies 2023. gada otrajā ceturksnī.

Izveido kopuzņēmumu saules enerģijas ražošanai Latvijā  

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais...

"Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem šobrīd pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk, veicinot jaunās globālās enerģētikas ekonomikas veidošanos. Šis ir jau trešais BaltCap vēja enerģijas projekts Baltijā — kopā ar partneriem 2016. gadā Lietuvā un Igaunijā esam attīstījuši un pārdevuši vēja elektrostaciju parkus ar kopējo jaudu 42 MW. Savukārt Latvijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power un AJP Capital fondu šī gada aprīlī paziņojām par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā un izbūvētu saules enerģijas parkus 30 MW apmērā. Investīcijas “zaļajā” enerģijā veicina gan reģiona enerģētisko neatkarību, gan Zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” sacīja Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Spēkstaciju ražos un uzstādīs General Electric's GE Renewables 6 GE Cypress turbīnas, kas atradīsies uz 121 metru augstiem mastiem, un katra ģenerē 5,5 MW jaudu.

2014. gadā BaltCap investēja vēja parka attīstīšanā Lietuvā un Igaunijā. 2016. gadā abi uzņēmumi Eurakras un Tuulueenergia, kas pārvaldīja šos vēja parkus, tika pārdoti toreizējai Lietuvos Energija (tagad Ignitis).

BaltCap ir privātā kapitāla investors Baltijas valstīs kas fokusējas uz uzņēmumu attīstību, kas uzlabo mūsu sabiedrības dzīves kvalitāti. BaltCap Infrastruktūras fonda mērķis ir ieguldījumi klimata risku mazināšanai. BaltCap ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un pieredzējušām investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Azkoyen iegādājas Draugiem Group uzņēmumu Vendon

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors Baltijā BaltCap pārdevis Latvijas uzņēmumu SIA Vendon Spānijas ievērojamākajam starptautiskajam tehnoloģiju uzņēmumam Azkoyen.

SIA Vendon ietilpst Draugiem Group un ir Centrāleiropas vadošais savienojamības un lietu interneta (IoT) risinājumu uzņēmums digitālo maksājumu, kā arī telemetrijas jomā.

Vendon piedāvā attālinātas vadības un maksājumu apstrādes pakalpojumus tirdzniecības automātiem (piemēram, kafijas, dzērienu un uzkodu), kurus nodrošina ar iekārtu, programmaparatūras un programmatūras palīdzību. Uzņēmums ir dibināts 2011. gadā, tā galvenais birojs atrodas Rīgā, bet lielākie noieta tirgi ir Francija, Vācija, Beniluksa valstis un Apvienotā Karaliste ar vairāk nekā 45 000 droši savienotu tirdzniecības automātu tīklu. Vendon ir ceļā no Eiropā bāzēta uzņēmuma uz globālu spēlētāju, jo sniedz savus pakalpojumus vairāk nekā 82 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap izaugsmes fonds (BaltCap Growth Fund) turpina investēt vadošajos specializētajos mazumtirdzniecības segmentos, piešķirot izaugsmes kapitālu strauji augošajam apģērbu un apavu veikalu tīklam Weekend.

BaltCap finanšu konsultants bija Opinio Finance un juridiskais konsultants COBALT. Darījuma vērtība netiek publiskota.

Ieguldījuma galvenais mērķis ir palīdzēt paātrināt uzņēmuma digitalizācijas un internacionalizācijas stratēģijas īstenošanu. Weekend dibinātājs Taavi Laeks turpinās pildīt vairākuma akcionāra un izpilddirektora pienākumus. Weekend ir septītais BaltCap izaugsmes fonda ieguldījums.

Uzņēmums Weekend dibināts 2007. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais apavu mazumtirdzniecības veikals. Tā dibinātāji ir Merlina un Taavi Laeks. Šobrīd tas ir kļuvis par vadošo apavu un apģērbu veikalu tīklu Baltijā, pamatdarbību koncentrējot tieši tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap un Lietuvas Policijas departaments ir parakstījuši līgumu par Šauļu reģiona policijas pārvaldes jaunas galvenās ēkas projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu.

Parakstītā publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līguma kopējā vērtība ir 21,9 miljoni eiro. BaltCap uzņēmums "Safe Community" apņemas trīs gadu laikā pabeigt pārvaldes jaunās galvenās ēkas būvniecību un 12 gadus sniegt objekta uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, tostarp tīrīšanu un tehnisko apkopi.

Jaunā ēka Šauļos ar kopējo platību 5,2 tūkstoši kvadrātmetri atradīsies uz 1,4 ha liela zemes gabala. Tā būs četrstāvu ēka, kas paredzēta 245 darba vietām. Plānots, ka pie ēkas atradīsies autostāvvieta ar 270 vietām, no kurām 49 būs paredzētas apmeklētājiem. Objekta projektu izstrādās “2L architects”.

“Policijas departamenta īstenotā infrastruktūras modernizācijas programma ar PPP modeļa palīdzību ir nozīmīgs veiksmes stāsts Lietuvas valsts sektora infrastruktūras reformā pēdējos gados. Šis ir lielisks piemērs, kā efektīvi un caurskatāmi īstenot PPP projektus. Arī mums Latvijā būtu jāmācās no Lietuvas un Polijas, kur pašvaldības saprātīgos termiņos īsteno simtiem nelielu PPP projektu 5–20 milj. EUR apmērā,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda investīciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais fonds Solar Core Plus ir vienojušies par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā.

Nākamo trīs gadu laikā ir plānots izbūvēt saules enerģijas parkus 30 MW apmērā, tādā veidā stiprinot arī enerģētisko neatkarību Baltijā. Projekts ir radīts ar mērķi, lai nodrošinātu lielu, ražojošu uzņēmumu enerģijas pašpatēriņu, izmantojot saules enerģiju. Plāns paredz arī projektu paplašināšanos visā Baltijas reģionā un saules elektrostaciju jaudu palielināšanu līdz pat 100 MW.

Konkrēts investīciju apjoms netiek atklāts, taču aptuvenās investīcijas 100 MW saules parku izbūvei svārstās no 60 līdz 65 milj. EUR. Jāņem vērā, ka šajos tirgus apstākļos izmaksas var būt mainīgas izejmateriālu cenu svārstību dēļ.

“Šīs investīcijas veicinās gan Latvijas enerģētisko neatkarību, gan ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Zaļā enerģija ir mūsu nākotne, kas ir ne tikai videi draudzīga saimniekošana, bet tai ir arī reāls ekonomisks pamats,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

BaltCap iegulda Lietuvas "vienradzī" Nord Security

Db.lv, 11.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap kopā ar vadošo investoru Novator Ventures, kā arī General Catalyst un Burda Principal Investments piedalījies 100 miljonu ASV dolāru A sērijas finansējuma piešķiršanas kārtā uzņēmumam, Lietuvas otrajam "vienradzim" Nord Security.

Investīcijas ļaus paplašināt Nord Security produktu klāstu un uzņēmumu darbību, kā arī paātrināt kiberdrošības segmenta izaugsmi. Šai kārtai pievienojās arī biznesa eņģeļu investori, tostarp Ilka Pānanens (Ilkka Paananen), Supercell izpilddirektors, Miki Kūsi (Miki Kuusi), Wolt izpilddirektors un Mets Mullenvegs (Matt Mullenweg), Automattic izpilddirektors.

Par Lietuvas otro "vienradzi" kļuvis Nord Security 

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru...

“Baltcap aktīvi investē vietējo uzņēmumu izaugsmes potenciālā - mūsu fondos jau ir četri Baltijas uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru, un tagad tiem pievienojas Nord Security. Šī Lietuvā dibinātā uzņēmuma izaugsmes stāsts ir viens no iespaidīgākajiem Baltijā, kur attīstījušies jau vairāk nekā desmit vienradži. Esam gandarīti pievienoties Nord Security ceļā uz mūsdienīgiem interneta privātuma un drošības risinājumiem,” uzsver Dagnis Dreimanis, BaltCap vadošais partneris.

"Pirms desmit gadiem mēs apņēmāmies radīt drošības un privātuma rīkus, kas palīdzētu radīt uzticamāku un mierīgāku nākotni tiešsaistē. Esam pelnošs uzņēmums, kas līdz šim darbojies paša spēkiem – bez ārējām investīcijām, taču mūsu investoros esam atraduši partnerus, kuri tic mūsu misijai tikpat lielā mērā kā mēs. Tas ļaus mums augt straujāk un stiprināt mūsu apņemšanos izveidot ievērojami labāku internetu. Mēs esam lepni, ka varam palīdzēt Lietuvai, valstij ar patiesu uzņēmējdarbības garu, ienākt jauno tehnoloģiju inovāciju laikmetā," saka Tomass Okmans (Tom Okman), viens no Nord Security izpilddirektoriem un līdzdibinātājiem.

BaltCap pārvaldībā esošie fondi arvien vairāk fokusējas uz strauji augošiem uzņēmumiem Ziemeļvalstu reģionā. Riska kapitāla fonds NordicNinja, ko kopā pārvalda BaltCap un Japāņu partneri JBIC, Panasonic, Omron un Honda, līdz šim investējis jau četros uzņēmumos ar vienradža statusu – Bolt, Veriff, Einride un Voi.

Nord Security 2012. gadā Lietuvā dibinājuši Tomass Okmans (Tom Okman) un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas) ar mērķi izveidot ikvienam viegli pieejamu interneta drošības un privātuma rīku.

Šodien Nord Security produktiem uzticas miljoniem lietotāju visā pasaulē, kā arī virkne uzņēmumu, tostarp Calendly, Adobe, Shutterstock un Vinted, lai nodrošinātu modernāko aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, kas attīstās un kļūst arvien sarežģītāki.

Nord Security darbojas 20 valstīs visā pasaulē un turpina strauji paplašināties – darbinieku skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 50 %, un uzņēmumā šobrīd ir 200 vakances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) ir vienojušies par Baltijas valstīs un Polijā vadošā specializētā sūknēšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA Uprent Group pārdošanu uzņēmumam Renta Group Oy.

Renta Group ir Somijā bāzēts celtniecības mašīnu un iekārtu nomas uzņēmums ar vairāk nekā 100 specializēto nomas punktu un 1000 darbinieku Skandināvijā un Eiropā. BaltCap pārdod kapitāla daļas kopā ar pārējiem uzņēmuma mazākuma daļas dalībniekiem, Renta Group iegādājoties 100% uzņēmuma kapitāla daļu.

BPEF II veica investīcijas Uprent Group 2016. gadā. Investīciju perioda laikā uzņēmums veiksmīgi palielināja savu nomas punktu skaitu Baltijā un Polijā un paplašināja savu pakalpojumu klāstu, ieviešot jaunus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus sūknēšanas pakalpojumu tirgū.

Sandijs Āboliņš-Ābols, BaltCap partneris, skaidro, ka šī bija unikāla iespēja finansiāli atbalstīt motivētus uzņēmuma dibinātājus un vadības komandu, palīdzot kļūt par vadošo nozares spēlētāju Baltijas valstīs un Polijā. “Komandai bija ļoti skaidrs stratēģiskās attīstības mērķis kļūt par tirgus līderi specializētu sūknēšanas pakalpojumu tirgū, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un risinājumiem dažādu šķīdumu pārsūknēšanai un atūdeņošanai. Mēs bijām daļa no izaugsmes procesa, kura norises laikā uzņēmums paplašināja savu ģeogrāfisko tvērumu un paaugstināja savu profesionalitātes līmeni,” uzsver S.Āboliņš-Ābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Baltic Investment Fund III pārdevuši INTRAC Group, Baltijas vadošo mežizstrādes, būvniecības, lauksaimniecības un rūpniecības tehnikas izplatītāju, Baltijas investīciju uzņēmumam UP Investment Group (UPI).

Ar šo darījumu UPI iegūs 100% INTRAC Group, ieskaitot Nalka Invest un mazākuma akcionāru akcijas.

INTRAC Group ir industriālās un lauksaimniecības tehnikas ražotāju importētājs un izplatītājs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Grupa pārstāv tādus lauksaimniecības tehnikas ražotājus kā John Deere Forestry, Manitou, Doosan, Case, Bomag un Massey Ferguson un citus zīmolus. INTRAC Holding AB ir INTRAC uzņēmumu grupas mātesuzņēmums, kura galvenais birojs atrodas Stokholmā.

"BaltCap komanda ir gandarīta par uzņēmuma INTRAC attīstības stāstu — uzņēmums ir audzis vairāk nekā četras reizes kopš tajā ieguldījām. INTRAC izaugsmes ceļā bijuši arī izaicinājumi, tostarp vairāki krīzes periodi un tirgus pārmaiņas, ko izdevās veiksmīgi pārvarēt. Esam gandarīti, ka kopā ar uzņēmuma vadību esam attīstījuši INTRAC par vadošo smagās tehnikas tirgotāju Baltijas reģionā," uzsver Dagnis Dreimanis, BaltCap vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Newsec iegādājas Baltijas īpašumu pārvaldītāju BPT Real Estate

Db.lv, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrība Newsec no privātā kapitāla fondu pārvaldnieka BaltCap iegādājusies vienu no lielākajām īpašumu pārvaldīšanas kompānijām Baltijā BPT Real Estate.

BPT Real Estate pieder tāda paša nosaukuma īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī kontrolpakete uzņēmumā Projector, kas sniedz tehnisko konsultāciju un TDD (tehniskās uzticamības pārbaudes) pakalpojumus Baltijas valstīs.

Pēc šī darījuma Newsec kļūs par lielāko nekustamo īpašumu pārvaldības kompāniju reģionā. Darījuma summa netiek publiskota.

Newsec vadītājs Baltijā Ugnius Meidus skaidro, ka šis ir stratēģisks solis, lai stiprinātu savu klātbūtni visos trīs Baltijas tirgos un būtiski nostiprinātu savas pozīcijas kā reģionālā nekustamo īpašumu pārvaldītāja un būvniecības vadības eksperta statusā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas sistēmu izstrādātāju SIA "Blue Bridge Technologies" iegādājusies kompānija "Everfield", kas ietilpst Ņujorkā un Londonā bāzētā uzņēmumu grupā "Aquiline Capital Partners".

Darījuma summa un citas detaļas netiek izpaustas. Darījumu konsultēja BDO, Cobalt un Corum Group.

Kompānijā informē, ka jaunais investors aizstāj riska kapitāla fondus "BaltCap" un "Imprimatur Capital", kā arī iegādājies pārējo dalībnieku daļas. Tādējādi "Everfield" iegūst 100% "Blue Bridge Technologies" kapitāldaļu.

"Blue Bridge Technologies" līdzdibinātājs un izpilddirektors Andrejs Strods atzīmē, ka sadarbības sākšana ar "Everfield" ir loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā, jo "Everfield" ilgtermiņa apņemšanās ieviest inovācijas un kvalitāti saskan ar "Blue Bridge Technologies" ceļu.

"Savienība ar "Everfield" ir sākums ilgtermiņa sadarbībai, kas sniegs daudz jaunu iespēju gan mūsu klientiem, gan mūsu komandai. Mums ir pieejamas arī "Everfield" zināšanas, iespējas un investīcijas, lai sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem un darbiniekiem," viņš min.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu fonds "BaltCap Private Equity Fund III" (BPEF III) ar tā meitasuzņēmuma "Adoro" starpniecību ir parakstījis līgumu par sociālas aprūpes centra "Dzīves ābece" aktīvu iegādi, tādējādi plānojot attīstīt sociālo un veselības aprūpes centru ķēdi, informē uzņēmuma investīciju direktors Juris Pārups.

Tas ir fonda pirmais solis, ienākot sociālās un veselības aprūpes nozarē Latvijā. J.Pārups norāda, ka sabiedrības novecošana veicina pieaugošo pieprasījumu pēc senioru aprūpes pakalpojumiem, un patlaban Latvijā vērojams augstas kvalitātes pakalpojumu trūkums vecāka gadagājuma cilvēkiem. Latvijas pašvaldībās, tostarp Rīgā, ir garas rindas uz sociālo aprūpi.

"Saskaņā ar mūsu pašreizējiem plāniem piecu gadu laikā tiks attīstīti trīs jauni sociālās aprūpes centri vairāk nekā 500 cilvēkiem, kam līdztekus tiks izveidota arī īstermiņa veselības aprūpes funkcija ar rehabilitācijas, fizioterapijas un citiem pakalpojumiem,” teic Adoro izpilddirektors Uldis Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" asociētais uzņēmums SIA "Lightspace Technologies" sācis procesu akciju kotācijai Toronto biržā, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Lēmums kļūt par publiski kotētu uzņēmumu Toronto biržā "TSX Venture Exchange" pieņemts, lai sasniegtu "Lightspace Technologies" stratēģiskos biznesa attīstības mērķus, izvērtējot stratēģiskās attīstības iespējas, kā arī, ņemot vērā sarežģīto investīciju klimatu reģionā. Finansējums tiks piesaistīts, izmantojot privāto investoru ieguldījumus.

Sīkāku informāciju par kotāciju biržā uzņēmums atklās atbilstoši normatīvu prasībām.

"HansaMatrix" pieder 67,7% "Lightspace Technologies" kapitāldaļas ar meitasuzņēmuma AS "Lightspace Holding" starpniecību.

Vienlaikus kompānijā min, ka "HansaMatrix" daļu skaits uzņēmumā samazināsies, pirms kotēšanas biržā konvertējot no trešajām pusēm saņemtos konvertējamos aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS "HansaMatrix" šogad prognozē koncerna apgrozījumu 26-28 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Iepriekš martā uzņēmums prognozēja koncerna apgrozījumu šajā gadā 24-26 miljonu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumā prognozē EBITDA rentabilitāti 9-12% apmērā, pretēji martā prognozētajiem 13-15%.

Savukārt 2023.gadam "HansaMatrix" prognozē 32-34 miljonu eiro apgrozījumu un EBITDA rentabilitāti 10% līdz 13% apmērā.

Paziņojumā biržai teikts, ka "HansaMatrix" neizpildīto pasūtījumu apmērs 2022.gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 19,2 miljonus eiro, kas, nedaudz uzlabojoties pusvadītāju pieejamībai, samazinājās par 11,9%, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju 2022.gada otrā ceturkšņa beigās.

Maržas 2022.gadā ietekmējuši tādi faktori kā ražoto produktu klāsta izmaiņas, globālais pusvadītāju deficīts un enerģijas cenu pieaugums un svārstīgums, kas, cita starpā, veicina vispārējo un algu inflāciju Latvijā, Eiropas Savienības un citās valstīs, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vēl viena Lemon Gym diennakts sporta kluba izveidē investē 750 000 eiro

Db.lv, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pavasarī durvis vērs jauns “Lemon Gym” sporta klubs Rīgā, Grostonas ielā. Telpu iegādē un sporta kluba iekārtošanā uzņēmums investējis 750 000 eiro.

Uzņēmumā informē, ka šis būs viens no lielākajiem ķēdes sporta klubiem Latvijā. “Esam patiesi lepni, ka neskatoties uz sarežģītajiem pandēmijas apstākļiem, turpinām paplašināties, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstākās kvalitātes sporta klubus par pieejamu cenu. Jaunā sporta kluba platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, tā interjers tiks veidots atbilstoši jaunam konceptam, savukārt papildu trenažieru zālei klientiem būs pieejama pirts un arī grupu nodarbības, kas šobrīd pieejamas četros no sešiem sporta klubiem,” stāsta Impuls LTU valdes priekšsēdētāja Ingrida Damuliene.

Globālā pandēmija ir veicinājusi vairāku paradumu maiņu, tostarp arī to, kurus laikus cilvēki velta sportošanai. Ja pirms pandēmijas, cilvēki labprāt sportoja pēc darba laika, šobrīd tendences rāda, ka cilvēki labprāt vēlētos sportot agri no rīta vai pat nakts stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc kopstrādes biroju telpām, 2023. gada sākumā Rīgā, jaunajā biznesa centrā Verde tiks atvērts otrais Workland Group kopstrādes birojs Workland Verde.

Jau ir uzsākta biroju rezervācija un vērojama liela interese gan par privātiem birojiem, gan kopstrādes telpu risinājumiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Workland Verde izveidē Rīgā investēs vairāk nekā miljonu eiro.

Workland Verde izveidē Rīgā investēs vairāk nekā miljonu eiro 

Elelastīgu biroju telpu risinājumu uzņēmums “Workland” paplašinās savu tīklu Baltijā, vienojoties...

"Izvēloties jaunus projektus, Workland Group tīkla paplašināšanai, viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir ilgtspējība. Workland Verde ir mūsdienīgs kopstrādes koncepts - zaļākā un pieejamākā biroja telpa, ko mēs varējām piedāvāt Rīgā," atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Biroja centrs Verde ir A klases biroju ēka, kas atrodas Rīgas Skanstes rajonā, tikai nelielas pastaigas attālumā no centra. Koprades birojs Workland Verde aizņems visu jaunuzceltās ēkas otro stāvu. Centrā būs pieejamas aptuveni 180 darba vietas, kas paredzētas kopienas veidošanai, izmantojot elastīgus telpu nomas risinājumus.

"Hibrīddarbs kļūst par dominējošo stilu daudzos uzņēmumos, un Workland centros ir viegli palielināt vai samazināt darba vietu skaitu atkarībā no tā, kā mainās komanda un tās vajadzības," secina I. Hāls.

"Jau sen esam pārvarējuši novecojušos stereotipus, ka darba vieta ir tikai telpa ar rakstāmgaldiem, krēsliem un ilgtermiņa līgumiem. Tā kā darba ražīgumu lielā mērā ietekmē apkārtējā vide, vēlamies, lai tā būtu iedvesmojoša un atbalstoša. Tāpēc jaunās „Workland Verde” biroja telpas ir veidotas tā, lai iedvesmotu un atbalstītu jebkuru darba stilu," norāda Workland biroju centru vadītāja Latvijā Agnese Pidrika.

"Visiem Workland birojiem ir raksturīga brīva atmosfēra, kuru mēs ņēmām vērā, projektējot Workland Verde telpas. Izvēloties apdares materiālus, mēbeles un apgaismojumu, sekojām jaunākajām tendencēm, tādējādi radot patiesi inovatīvu un ilgtspējīgu biroja telpu," teic arhitektu biroja Lauder Architects arhitekte Rita Laudere.

"Tā kā Workland Verde biroju telpas ir pielāgotas mūsdienu uzņēmēju vajadzībām - gan mazām komandām, gan lielākām korporācijām, pirmie telpu nomnieki jau ir izvēlējušies savus "stūra birojus" un ir gatavi ievākties, tiklīdz jaunas biroju centrs vērs savas durvis," papildina A. Pidrika.

Kopumā Workland kopstrādes biroju telpās visās trijās Baltijas valstīs būs pieejamas aptuveni 750 darba vietas. Workland Group kopstrādes biroju tīklā Baltijā ir 13 biroju centri, no kuriem divi ir Rīgā – Workland Telegraph un Workland Verde, pieci Tallinā, pieci Viļņā un viens Kauņā. Workland Group lielākais akcionārs ir privātā kapitāla investors BaltCap.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstījis līgumus ar "SEB banku" un "SEB līzingu" par faktoringa, overdrafta, garantiju līnijas, reversā faktoringa un kredīta termiņu pagarināšanu līdz 2023.gada 30.novembrim par kopējo summu 5,92 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Līdzekļi tiek izmantoti investīciju, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un saimnieciskās darbības vajadzībām, tai skaitā eksporta darījumiem.

"HansaMatrix" sāka sadarbību ar SEB grupu 2017.gada decembrī. Parakstītie finansējuma termiņu pagarinājuma līgumi turpina sadarbību ar banku un ļauj uzņēmumam nodrošināt nepieciešamo finansējumu pietiekošā apmērā, skaidro "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerna apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos bija 20,171 miljons eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns cieta 1,293 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2021.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz izaugsmi ar privātā kapitāla finansējumu

Kristīne Bērziņa, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “Deloitte” 2022. gada pētījumu* Baltijas valstu iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos pieejamais finansējums strauji augošiem uzņēmumiem ir gandrīz miljards eiro.

Varam lepoties ar pirmo Latvijas vienradzi jeb miljardu dolāru vērto uzņēmumu “Printful” un esam iemācījušies, ka jaunuzņēmums un jauns uzņēmums nav sinonīmi. Tomēr Latvijā joprojām strauji augošiem uzņēmumiem, iespējams, piemērotākais finansējuma veids – iespējkapitāls un privātais kapitāls (Venture Capital and Private Equity) – ir mazāk zināms un arī retāk izmantots nekā citi finansējuma veidi.

Kas tad tas ir? Vienkāršojot – tas ir ieguldījums uzņēmuma kapitālā apvienojumā ar investora aktīvu atbalstu uzņēmuma vadības komandai, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumam ambiciozi un pat ļoti ambiciozi izaugt. Tas ir viens no ceļiem, kā no jaunuzņēmuma vai vietējā tirgus uzņēmuma kļūt par pasaules klases uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" no industriālā sektora klienta Ziemeļvalstīs saņēmis ražošanas pasūtījumu 5,3 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, "HansaMatrix" saņēmis ražošanas pasūtījumu elektrības pārvades gaisvadu līniju bojājumu indikatoru sistēmu ražošanai un piegādei esošam klientam Ziemeļvalstīs industriālā tirgus sektorā.

Plānoto piegāžu apmērs 2022. un 2023.gadā sasniegs 5,3 miljonus eiro, sākot no 2022.gada ceturtā ceturkšņa.

Klienta nosaukums atbilstoši konfidencialitātes līguma nosacījumiem netiek izpausts.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 21,962 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, bet koncerna zaudējumi palielinājās 2,3 reizes un bija 1,952 miljoni eiro. Vienlaikus "HansaMatrix" mātesuzņēmums pērn strādāja ar 21,359 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2020.gadā, kā arī cieta 1,453 miljonu eiro zaudējumus, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru