Jaunākais izdevums

"BaltCap Private Equity Fund III" (BPEF III) iegādāsies uzņēmuma "Baltic Ticket Holdings OÜ" vairākuma daļas, lai atbalstītu tā izaugsmi Baltijā un plašākā mērogā, informē SIA "BaltCap AIFP".

Uzņēmuma mazākuma daļas iegūs līdzinvestors Svens Nūtmans (Sven Nuutmann), kurš darbosies kā uzņēmumu grupas izpilddirektors. Pašreizējā vadības komanda turpinās darbu uzņēmumā. Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

"Baltic Ticket Holdings" (BTH), kas dibināts 1997.gadā Igaunijā, ir biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā, un tajā ietilpst uzņēmumi "Piletilevi" AS, "Biļešu Serviss" SIA, "Nacionalinis bilietu platintojas" UAB un "Kvitki Bel".

BTH galvenā darbības joma ir biļešu tirdzniecība izmantojot digitālās platformas un vairāk nekā 700 klātienes biļešu tirdzniecības vietas. 2019.gadā uzņēmuma pārdoto biļešu apjoms pārsniedza 6 miljonus un aptvēra 36 000 pasākumus. Papildus tam, BTH piedāvā mārketinga un konsultāciju pakalpojumus, nodrošina biļešu programmatūru un aprīkojumu pasākumu organizētājiem. BTH ir pieredze kultūras un sporta pasākumu apkalpošanā, ieskaitot lielākos pasākumus reģionā ar vairāk nekā 100 000 dalībnieku.

"Darījums veicinās BTH tiešsaistes platformu attīstību un uzlabos pakalpojumu piedāvājumu. Gan bizness, gan vadības komanda man ir labi pazīstami, tādēļ ceru ātri iekļauties jaunajā lomā. Kopā ar pašreizējo uzņēmuma komandu vēlos uzsākt jaunu posmu BTH izaugsmes ceļā," komentēja S.Nūtmans. Viņš ir uzkrājis plašu pieredzi vadot dažādu uzņēmumu attīstību, kā arī viņš ir pieredzējis mediju nozares eksperts.

Jānus Beilmanns (Jaanus Beilmann), ilggadējais BTH valdes loceklis, norāda, ka ieguldījums apliecina Igaunijā bāzēta uzņēmuma starptautisko konkurētspēju. Viņš ir gandarīts sadarboties ar jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem. "Svenam un "BaltCap" komandai ir vērā ņemami sasniegumi digitālā biznesa stratēģiju izstrādē. Balstoties uz viņu pieredzi un "BaltCap" klātbūtni Ziemeļvalstīs, spēsim nodrošināt BTH veiksmīgu attīstību nākotnē "apliecina J.Beilmanns.

Olivers Kulmans (Oliver Kullman), "BaltCap" partneris, norāda uz uzņēmuma izaugsmes potenciālu tirgū un vērtē BTH sasniegumus biļešu tirdzniecības digitālajos risinājumos.

"Lai gan 2020.gads kultūras un izklaides nozarei bija grūts, mēs ticam, ka pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas tirgus ātri atgūsies. Mēs plānojam izmantot šo pēckrīzes posmu, lai veiktu investīcijas uzņēmuma digitālo produktu un risinājumu uzlabošanā. Esmu gandarīts strādāt ar pašreizējo vadības komandu, kuras nopelns ir grupas līdzšinējā attīstība, un atzinīgi vērtēju Svena plašo pieredzi, kas ļaus nodrošināt BTH attīstību arī turpmāk," piebilst O.Kulmans.

Darījumu konsultēja "Cobalt", "PwC" un "Civitta". Darījuma vērtība un citas detaļas netiek atklātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

BaltCap pārdevis vienu no vadošajiem dārza koka mēbeļu ražotājiem Eiropā

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Latvia Venture Capital Fund pārdevis EKJU SIA, vienu no vadošajiem āra koka mēbeļu un interjera elementu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu iegādājies AMATA SIA ar privātā kapitāla fonda Flycap un Signet Banka atbalstu.

BaltCap investēja uzņēmumā EKJU 2012.gadā. Šajā laika periodā EKJU ievērojami kāpināja eksporta apjomus, nostiprināja uzņēmuma pozīcijas galvenajos Eiropas tirgos un ieviesa ilgtspējības principus. EKJU uzsāka veiksmīgu darbību e-komercijā, un šobrīd ir vieni no veiksmīgākajiem šajā nozarē dārza mēbeļu tirgū Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Uzņēmums ieviesa LEAN un TOC ražošanas metodes, būtiski palielinot produktivitāti un pārdošanas apjomus – no 5,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro 2020. gadā.

Pēteris Treimanis, BaltCap investīciju direktors norāda, ka līdztekus biznesa izaugsmei, EKJU ir kļuvis par līderi darba vides un ilgtspējības jautājumos. "Šodien EKJU ir pieprasītākais darba devējs un viens no vadošajiem nodokļu maksātājiem reģionā. BaltCap investīciju periodā EKJU samaksāto nodokļu apjoms pārsniedza 7,3 miljonus eiro un būtiski veicināja reģiona attīstību. BaltCap uzticas jauno īpašnieku ilgtermiņa vīzijai par uzņēmuma turpmāko attīstību," piebilst P.Treimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums AS "Eco Baltia" ar privātā kapitāla investoru - "INVL Baltic Sea Growth Fund" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas - atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Ecoservice" vismaz 85% akciju iegādi, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Ecoservice" akciju iegāde no privātā investīciju fonda "BaltCap Private Equity Fund II" tiks pabeigta tad, kad būs saņemts Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājums.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsvēra, ka šis ir jauns posms "Eco Baltia" attīstībā, kas palīdz stabilākiem soļiem virzīties starptautiskajā tirgū. "Ar šo apvienošanos vērtēts, ka grupas kopējie ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, sasniedzot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Apvienojot savus un "Ecoservice" resursus, mēs spēsim klientiem piedāvāt jaunas produktu līnijas un pakalpojumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā kā aprites ekonomika Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā ieņem arvien būtiskāku lomu, "Eco Baltia" ir teicamā pozīcijā, lai spertu nākamos soļus tās veicināšanā, kā arī uzņēmumu grupas izaugsmē," skaidro M.Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot un modernizējot pakomātu tīklu, "Latvijas Pasts" izsludinājis iepirkumu 60 jaunu pakomātu iegādei un paralēli pakomātu iegādes līguma ietvaros ar riska kapitāla fondu "Baltcap" turpina esošā pakomātu tīkla ietilpības paplašināšanu un pakomātu nomaiņu ar jaunākas paaudzes modeļiem.

"Latvijas Pasts" savam pakomātu tīklam arī piepulcējis pirmo āra pakomātu, kas izvietots Rīgā, pie tirdzniecības centra "Rīga Plaza".

"Pirms gada, iegādājoties pakomātu tīklu, solījām, ka tas ir tikai pirmais solis turpmākai tīkla paplašināšanai un jaunu pakalpojumu piedāvāšanai, un, lai gan Covid-19 mūsu plānus nedaudz sabremzēja, šobrīd mērķtiecīgi dodamies uz priekšu," komentē "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

"Latvijas Pasts" izsludinājis iepirkumu 60 jaunu pakomātu iegādei, paredzot to pakāpenisku izvietošanu gan šogad, gan 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Coffee Address Holding", tirdzniecības automātu un kafijas pakalpojumu sniedzējs Baltijā, kas pazīstams ar zīmolu "Coffee Address", iegādājies kafijas automātu nomas un servisa uzņēmumu SIA "Kafe Serviss", informē "BaltCap".

"Darījums tika parakstīts 2019.gada decembrī un noslēgts gandrīz gadu vēlāk, 2020.gada 17.novembrī. Covid-19 pandēmija ietekmēja Latvijas Republikas Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas grafiku un makroekonomiskā nenoteiktība ietekmēja darījuma pabeigšanu," komentē "BaltCap" partneris Sandijs Āboliņš-Ābols.

"Apvienojot spēkus ar "Kafe Serviss" komandu, mēs varēsim piedāvāt ievērojami labāku pakalpojumu un produktu klāstu mūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem Latvijas tirgū. Es priecājos, ka abas puses ticēja darījuma abpusējiem ieguvumiem un spēja veiksmīgi pārvarēt ar Covid-19 saistītos izaicinājumus," sacīja Viktorija Meikšāne, "Coffee Address Holding" valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" noslēdzis ražošanas līgumu un saņēmis pirmos pasūtījumus augstas sarežģītības elektronikas ierīces ražošanai un piegādei transporta industriālā segmenta klientam Ziemeļvalstīs, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Klienta nosaukums saskaņā ar līguma nosacījumiem netiek izpausts.

Prognozētais "HansaMatrix" kopējais ieņēmumu apmērs no jaunā līguma līdz 2022.gada beigām varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

"Sadarbības sākšana Covid-19 ierobežojumu situācijā ar jaunu industriālo klientu Ziemeļvalstīs jāvērtē, kā augsts "HansaMatrix", kā EMS piegādātāja novērtējums. Priecājamies, ka sagatavošanās darbs rezultējies pasūtījumā un klients uzticējis mums uzsākt sava jaunā produkta ražošanu," paziņojumā norāda "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" asociētais uzņēmums "LightSpace Technologies" parakstījis vienošanos par 2,25 miljonu eiro granta saņemšanu Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas programmā "Apvārsnis 2020", teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus Eiropas Inovāciju padomes kapitāla fonds, nodrošinot jauktu finansējumu, veiks līdz 1,7 miljonu eiro ieguldījumu "LightSpace Technologies" kapitālā, parakstot atsevišķu ieguldījuma līgumu.

"LightSpace Technologies" ar projektu "Nākamās paaudzes uzlabotās papildinātās realitātes 3D brilles medicīniskajai izglītībai, pirmsprocedūras plānošanai, intraprocesuālai vizualizācijai un pacienta rehabilitācijai" ir uzvarējis 4000 projektu konkursā "Apvārsnis 2020" Eiropas Inovāciju padomes pilotshēmas "Accelerator" programmas ietvaros, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Covid-19 ārstēšanas iniciatīvām, skaidrots paziņojumā.

Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra radioloģijas ārste Ilze Enģele atzīmējusi, ka "LightSpace Technologies" augmentētās realitātes 3D brilles radīs būtisku pievienoto vērtību onkoloģijas ķirurgiem, operāciju plānošanas nolūkiem ļaujot vieglāk un efektīvāk pārskatīt datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses datus augstas izšķirtspējas 3D attēlos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kokapstrādes uzņēmumā Ekju ar Covid-19 saslimuši 14 darbinieki

LETA, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmumā "Ekju" konstatēti 14 saslimšanas gadījumi ar Covod-19, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Danieks.

Uzņēmums patlaban turpina darbu.

Dārza mēbeļu ražošanā investēs 2,7 miljonus eiro 

Ziemeļeiropā lielākais koka dārza mēbeļu un aksesuāru ražotājs SIA "Ekju" bankas "Citadele"...

Danieks norādīja, ka sākotnēji pozitīvas analīzes konstatētas pieciem darbiniekiem, pēc kā uzņēmums uz trim dienām - pagājušajā pirmdienā, otrdienā un trešdienā - pārtrauca darbību abās tā ražotnēs. Pēcāk saslimšana konstatēta vēl deviņiem uzņēmuma darbiniekiem.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atklāja, ka 13 saslimšanas konstatētas darbiniekiem Cecīļu ielas ražotnē Ieriķos, savukārt viens no saslimušajiem bijis uzņēmuma administrācijas darbinieks, kurš pamatā strādā otrā ražotnē - Dārdu ielā Ieriķos.

Danieks atzīmēja, ka astoņām personām noteikts vīrusa kontaktpersonu statuss, un viņi darbā atrasties nevar. Pēc fiksētajiem gadījumiem veikta pilna sadzīves un koplietošanas telpu dezinfekcija apmēram 2000 kvadrātmetru platībā, un brīžos, kad strādniekiem jākontaktējas vienam ar otru, darbinieki valkā sejas maskas vai vairogus. Tāpat darbiniekiem noteikta prasība lieki nepārvietoties starp cehiem.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Ekju" apgrozījums pagājušajā gadā bija 10,403 miljoni eiro savukārt kompānijas peļņa - 322 423 eiro. Uzņēmumā pērn bija reģistrēti vidēji 175 darbinieki.

Kompānija "Ekju" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,518 miljoni eiro. Uzņēmums pieder trim privātpersonām un SIA "BaltCap Venture Capital" (40%), kā arī Jurim Skoliņam (42,6%), Jānim Splītem (12,90%) un Agrim Valdmanim (4,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes trifeļu ražotājs SIA "Pure Chocolate" samazinās pamatkapitālu par 3,4 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma pamatkapitāls tiks samazināts, lai segtu iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus, uzlabojot uzņēmuma pašu kapitālu.

Viņš pauda, ka Covid-19 krīzes izraisītās sekas un iekrātie zaudējumi liedz uzņēmumam saņemt valsts atbalstu, tādēļ, lai uzņēmums varētu pretendēt uz atbalstu nākotnē, nolemts segt uzkrātos zaudējumus, samazinot pamatkapitālu.

Čakste minēja, ka plānots pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" piedāvātajām atbalsta programmām, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām.

"2020.gads mums bija slikts gads," sacīja Čakste, piebilstot, ka uzņēmuma ieņēmumos nozīmīga komponente ir dāvanas un tūrisms, taču Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi uzņēmumi atteicās no ikgadējām korporatīvajām dāvanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots

Armanda Vilciņa, 05.05.2021

Bioenerģijas ražošanas uzņēmuma Graanul Invest izpilddirektors Haralds Vīgants.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju, liecina Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) prognozes; izdzīvos valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Apstiprinot paredzētos grozījumus MK noteikumos 560. un 561., divu gadu laikā varētu bankrotēt vairāki simti uzņēmumu, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), paredz nozare. Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumi sagatavoti, izpildot Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) noteikto deleģējumu MK izstrādāt elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas aprēķinu veikšanas, kā arī vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas kārtību un nosacījumus. AER nozares pārstāvji atbalsta sektora sakārtošanu, taču uzskata, ka pašlaik izstrādātais mehānisms ir nepamatots, negodīgs un var pilnībā sagraut sektoru.

Trūkst tālredzības

Komentāri

Pievienot komentāru