Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

Baltic pulp likvidācija Latvijai izmaksās 69 tūkst. Ls – pārējo no 210 tūkst. Ls, kas ir likvidēšanas izmaksas segs pārējie akcionāri.

A/s Baltic Pulp likvidācijas izmaksas segs akcionāri proporcionāli sev piederošo akciju skaitam. Ir parakstīts līgums starp Latvijas valsti un Metsä-Botnia AB (Eiropas otrs lielākais celulozes ražotājs) kas ir a/s Baltic Pulp akcionāri par Latvijas celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp darbības izbeigšanu, norādīts Ministru kabineta informācijā.

Valsti a/s Baltic Pulp darbības izbeigšanas līguma sarunās ar esošo un bijušajiem akcionāriem pārstāvēja Valsts kanceleja. Galvenais Valsts kancelejas uzdevums bija panākt, ka esošais akcionārs (Oy Metsä-Botnia AB) un bijušie akcionāri (Södra cell AB, Zviedrija un Oy Metsäliitto International Ltd., Somija) apliecina, ka tiem nav pretenziju pret Latvijas Republiku saistībā ar 900 milj.eiro vērtā a/s Baltic Pulp“ projekta neīstenošanu. Šādi apliecinājumi ir saņemti no Oy Metsä-Botnia AB, Somija, Södra cell AB, Zviedrija un Oy Metsäliitto International Ltd., Somija.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Patentu valdes 105.gadadienas pasākumu gaitā noskaidroti Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu laureāti, par kuriem kļuvuši "Rīgas zeļļi", "Sudden Lights" un "Tiny Giant", informēja Patentu valdē.

Apbalvojuma "Gada preču zīme" laureāti tika noteikti starp 32 preču zīmēm, kas virzītas apbalvojuma otrajai kārtai no visām 2024.gadā reģistrētajām preču zīmēm, ko 2024.gadā reizi ceturksnī izvērtēja Patentu valdes ekspertu komisija. Savukārt šī gada sākumā atlasītās preču zīmes vērtēja otrās kārtas žūrija, kuras sastāvā bija Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA "Silvanols" pārstāvji.

Marta pirmajās divās nedēļās Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv" organizēja sabiedrības balsojumu, lai noteiktu, kura no 32 preču zīmēm iedzīvotāju skatījumā ir pelnījusi sabiedrības simpātiju balvu.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Latvijas valdība nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju par cenu, kas nav mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. Tādējādi jaunās celulozes rūpnīcas projektu Latvijā turpmāk īstenos Somijas kompānija Metsaliitto viena pati, jo saskaņā ar a/s Baltic Pulp noslēgto akcionāru līgumu, gan arī normatīvo aktu nosacījumiem pirmpirkuma tiesības uz Latvijas valsts kapitāldaļu pieder šim somu uzņēmumam. Jāņem vērā, ka pērnruden vēl viens a/s Baltic Pulp akcionārs (33 %) Zviedrijas kompānija Sodra paziņoja par izstāšanos no šī projekta un savas akcijas pārdos Metsaliitto. Pēc Metsaliitto domām 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % citam Somijas koncernam UPM Kymmene. Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas valstij piederošās kapitāldaļas tiks pārdotas par naudu, tomēr kādi būs šo akciju privatizācijas noteikumi pašlaik nav zināms, jo par tiem vēl lems valdība. Tāpēc valdības sēdē uzdeva Zemkopības ministrijai izstrādāt un iesniegt MK a/s Baltic Pulp valsts kapitāldaļu pārdošanas noteikumu projektu. Taču, lai šādu projektu sagatavotu, būšot nepieciešamas sarunas ar Metsaliitto. «Tas nenozīmē, ka par nominālvērtību tiks pārdotas valsts kapitāldaļas a/s Baltic Pulp, bet gan to, ka tiek noteikta zemākā pārdošanas cena,» tā, noraidot apgalvojumus, ka 65 000 Ls par valsts kapitāldaļu pārdošanu ir pārāk maza summa, jo valsts ieguldījumi ir ievērojami lielāki, situāciju skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos Arvīds Ozols. Valdības sēdē izraisījās diskusija par to, kurai institūcijai būtu jānodarbojas ar a/s Baltic Pulp valsts kapitāldaļas privatizāciju. Pēc valdībā izskanējuša viedokļa, ar to nodarbosies Privatizācijas aģentūra.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

A/s Baltic Pulp turpina darbu pie Sulfātcelulozes rūpnīcas ar jaudu 600 000 t būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma. Noslēguma ziņojums tiks pabeigts pēc dažām nedēļām,norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. A/s Baltic Pulp Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu sāka 2001. gada sākumā, iesaistot 4 zinātniskos institūtus, 5 konsultantu uzņēmumus un lielu skaitu Latvijas un Somijas ekspertu no dažādām organizācijām. «Tomēr pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma iesniegšanas valsts birojā vēl nepieciešams zināms darbs tā pilnīgai pabeigšanai,» situāciju skaidro a/s Baltic Pulp izpilddirektors Jukka Laitinens. Viņš uzsver: «Noslēguma ziņojums ir svarīgs dokuments un tā pabeigšana un rediģēšana prasa vairāk laika nekā bija paredzēts, lai būtu pārliecība, ka materiāls ir pilnībā gatavs.» A/s Baltic Pulp ir projekta uzņēmums, kas pieder Latvijas valstij (33% akciju) un Somijas uzņēmumam Metsaliitto (67% akciju), norādīts a/s Baltic Pulp informācijā.

Balstoties uz nesen publiskoto sociālekonomiskās ietekmes pētījumu, Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no celulozes rūpnīcas projekta nenoliedzami būs ievērojami un izpaudīsies kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, jaunas darba vietas un meža nozares attīstība, norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas Laitinena izplatītaja informācijā. Tomēr, neskatoties uz šiem ieguvumiem, sabiedrībā ir izplatīts daudz nepareizas un nepamatotas informācijas par iecerētās celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, tāpēc a/s «Baltic Pulp» vēlas atzīmēt dažus faktus. Darba ziņojums tika sastādīts, stingri ievērojot likumdošanas normas vides jautājumos un Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja vadlīnijas. Procedūra nosaka novērtējuma finansējuma kārtību, kas jānodrošina pieteikuma iesniedzējam. Darba ziņojums ir atklāts dokuments, ko izvērtē IVN valsts birojs un kas bija pieejams IVN valsts birojā komentāru izteikšanai. Saskaņā ar likuma prasībām sabiedriskās apspriešanas periods tika arī pagarināts. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, ir veikusi augsti kvalificētu ekspertu grupa, kam ir liela starptautiska pieredze celulozes rūpniecības jomā un apkārtējās vides jautājumos. Darba ziņojuma nodaļas, kas sniedz celulozes rūpnīcas un plānotās vides kontroles aprakstu, sagatavoja a/s «Baltic Pulp» sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Jāuzsver, ka šis ziņojums ir pirmais un vienīgais dokuments latviešu valodā, kas aptver tik plašu informāciju par celulozes ražošanas ķīmijas un tehnoloģijas jautājumiem. Celulozes rūpnīca izmantos vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā noteikts Eiropas Savienības atsauces dokumentā par celulozes un papīra rūpniecību. A/s «Baltic Pulp» investori tiek uzskatīti par vieniem no vadošajiem līderiem jaunu un ilgtspējīgu metožu izstrādē un ieviešanā celulozes rūpniecībā. Tādēļ «Baltic Pulp» mērķis ir izveidot un vadīt ilgstpējīgu ražotni, neradot būtisku ietekmi uz Latvijas dabu un Daugavas upi. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, veica SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» (ELLE), kā arī vairāki līdzautori, tai skaitā LU Bioloģijas institūts, SIA «Geo Consultants», Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts, Darba un vides veselības institūts, SIA «PAIC» un individuāli eksperti. Rūpnīcas notekūdeņu ietekmi uz Daugavas upes un tās ūdenskrātuvju ekosistēmu novērtēja zviedru un somu vides konsultantu firmas «AF IPK» un «MFG». Sagaidāmās izmaiņas Daugavas ūdens kvalitātē būs nenozīmīgas. Jebkuru kaitīgu vielu koncentrācija būs ievērojami zemāka par līmeni, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā netiks radīts toksisks piesārņojums un negatīva iedarbība uz Rīgas pilsētas vai citu pie upes esošo lietotāju dzeramā ūdens kvalitāti. Daugavā nav sagaidāmas nekādas būtiskas izmaiņas. Tas savukārt nozīmē, ka neradīsies izmaiņas zivju dzīves vietās Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā un citur Daugavā, kā arī izmaiņas zivju sugu daudzveidībā vai nozvejā. Daugavu varēs izmantot kā peldēšanās, makšķerēšanas un atpūtas vietu tieši tāpat, kā tas notiek pašlaik. Celulozes un papīra rūpniecībai ir senas tradīcijas visā pasaulē. Visas šīs uzkrātās zināšanas jāizmanto, un tas arī tiek darīts, plānojot šādas liela apjoma investīcijas. Potenciālie investori, kuriem ir ilga un bagāta pieredze mežrūpniecības un celulozes ražošanas nozarēs, ļoti nopietni izturas pret iecerēto celulozes rūpnīcu. Somija kā Eiropas Savienības dalībvalsts stingri ievēro visus ES normatīvos aktus, ieskaitot tos, kas attiecas uz celulozes rūpnīcām. Izvērtējot Ozolsalas celulozes rūpnīcas ietekmi, šie ES noteikumi tiek rūpīgi ņemti vērā. Latvija kā potenciālā ES dalībvalsts šobrīd arī ievieš minētos normatīvos aktus,norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas laitinena izplatitaja informācijā.

A/s „Baltic Pulp” akcionāru pilnsapulce valdes locekļus ir ievēlējusi par padomes locekļiem: Eero Kytölä turpmāk būs padomes priekšsēdētājs, bet Uldis Kalniņš padomes priekšsēdētāja vietnieks. Izpilddirektors Jukka Laitinens savukārt ir iecelts par vienīgo valdes locekli, tādējādi izpildirektora amats vairs nepastāv, norādīts a/s „Baltic Pulp informācijā. No 2005. gada 1. februāra A/S „Baltic Pulp” kontaktpersona Latvijā būs Ronalds Drunka.Lai turpinātu A/S „Baltic Pulp” attīstību, „Metsäliitto Cooperative” uzsāks sarunas ar Latvijas valdību. Sākot ar 2005. gada 1. februāri, A/S „Baltic Pulp” jaunā adrese būs Rīgā, Vienības gatvē 87 E, LV – 1004,norādīts a/s Baltic Pulp informācijā.

Lai arī oficiāli pagaidām netiek nosaukta iespējamā Latvijas valstij piederošo 33 % a/s Baltic Pulp kapitāldaļu pārdošanas cena, taču neoficiāli tā tiek lēsta 0.2 līdz 0.8 milj. eiro apmērā.Šāds diapazons tiek minēts atkarībā no tā, no kura brīža (gada) sāk skaitīt valsts izdevumus jaunas celulozes rūpnīcas izveidē: no 2000. gada, kad tika izveidots a/s Baltic Pulp, vai no rūpnīcas idejas pirmsākumiem — 1989. gada. Tādējādi šis skaitlis tiek palielināts ne tikai līdz 800 000 eiro, bet vēl vairāk. «Šobrīd vēl ir pāragri runāt par konkrētu Latvijas valstij piederošo a/s Baltic Pulp kapitāldaļu un ieguldījumu pārdošanas cenu,» skaidro zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norāda, ka gan Somijas meža nozares koncerns Metsäliitto, gan Latvijas puse, kā celulozes rūpnīcas akcionāri ir piedāvājuši savu metodiku Latvijas puses kapitāldaļas un ieguldījumu novērtēšanai, lai tādējādi varētu vienoties par konkrētu cenu. Iespējamā Latvijai piederošo kapitāldaļu pārdošanas cena tiks noteikta, izvērtējot kādus tēriņus var attiecināt uz Latvijas valsts ieguldījumu celulozes rūpnīcas izveidē. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja, ka šā gada 28. janvāra sēdē valdība nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju par cenu, kas nav mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. Tas gan nenozīmējot, ka par nominālvērtību valsts kapitāldaļas a/s Baltic Pulp varētu tikt pārdotas, jo valsts ieguldījumi ir lielāki. Latvijas 33 % lielās kapitāldaļu pārdošana ir cieši saistīta ar projekta realizāciju un tam nepieciešamā celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līguma parakstīšanu starp Latvijas valsti un investoru — Metsäliitto. Tāpēc arī, pēc M. Rozes domām, vispirms ir jāpanāk vienošanās par iespējamo cenu ar investoru, vienošanās valdībā par rūpnīcai piešķiramo valsts atbalstu un tikai tad var cerēt uz reālu naudas saņemšanu. «Tas nevar notikt ļoti ātri,» uzsver M. Roze. Db jau rakstīja, ka Latvijai savas kapitāldaļas būtu jāpārdod ne lētāk kā par summu, kura nosedz Latvijas valsts tēriņus sakarā ar a/s Baltic Pulp, uzskata uzņēmēji. Vairāki nozares biznesmeņi uzskata, ka 33 % akciju pārdošanas cenai jābūt tādai pašai vai pat vēl lielākai nekā Metsäliitto maksāja par Södras akciju iegādi, jo Latvija pie šī projekta strādājusi jau vairāk nekā trīspadsmit gadu. Šī darījuma summa gan netiek atklāta.

Valdības sēdē akceptēti noteikumi «Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā». Drošības zīme ir uz konkrētu objektu, darbību vai situāciju attiecināma zīme, signālkrāsojums, akustisks vai roku signāls, kā arī vārdiska saziņa, kas sniedz drošības informāciju darba vietā. Darba vietā, ņemot vērā attiecīgo situāciju, lieto šādas drošības zīmes: aizlieguma zīme ( zīme, kas aizliedz darbību, kura var radīt bīstamu situāciju; brīdinājuma zīme ( zīme, kas brīdina par risku vai bīstamību; rīkojuma zīme ( zīme, kas norāda uz konkrētu darbību; pirmās palīdzības, evakuācijas izeju un glābšanas papildizeju zīme ( zīme, kas sniedz informāciju par pirmās palīdzības sniegšanas vietām, evakuācijas izejām un glābšanas papildizejām; ugunsdrošības zīme ( zīme, kas sniedz informāciju par ugunsdzēsības iekārtām un līdzekļiem un to atrašanās vietām, kā arī informāciju par apzīmējumiem evakuācijas plānos vai ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu plānos; informācijas zīme ( zīme, kas sniedz papildinformāciju par šajos noteikumos minētajām zīmēm; signālkrāsojums ( krāsojums ar specifisku nozīmi; izgaismota zīme ( zīme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspīdīgu vai caurspīdīgu materiālu, un ir no iekšpuses vai aizmugures izgaismota; akustisks signāls ( kodēts (iepriekš noteikts) skaņas signāls, kas tiek pārraidīts ar attiecīgu ierīci, neizmantojot cilvēka balsi vai to atdarinošu mākslīgi radītu balsi; vārdiska saziņa ( saziņa, kas sniedz kodētu (iepriekš noteiktu) drošības informāciju ar cilvēka balsi vai to atdarinošu mākslīgi radītu balsi, izmantojot piemērotu ierīci; roku signāls ( signāls, kas sniedz kodētu (iepriekš noteiktu) drošības informāciju ar roku un plaukstu kustībām vai pozīcijām personām, kuras izpilda apkārtējiem bīstamus manevrus vai atrodas šo manevru darbības zonā. Darba devējs nodrošina ar drošības zīmēm darba vietas, kurās darba vides risku vai nopietnas un tiešas briesmas nevar novērst vai samazināt ar kolektīvās aizsardzības tehniskajiem līdzekļiem, kā arī darba organizācijā lietotajiem līdzekļiem, metodēm un procedūrām. Darba devējs ir atbildīgs par attiecīgo drošības zīmju uzturēšanu. Darba devējs, izvēloties drošības zīmes, ņem vērā jebkuru darba vides risku darba vietā.

Ceturtdien notika konkursa Gada preču zīme apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada labāko preču zīmju īpašnieki, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.

Latvijas Republikas Patentu valdes (PV) un LTRK veidotais konkurss par godu Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai tiek rīkots jau trešo gadu pēc kārtas, un šogad tajā piedalījās vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis stāsta, ka 2014. gadā PV saņēma vairāk nekā trīs tūkstošus preču zīmju pieteikumu, kur šis skaits apliecina pieteicēju piešķirto vērtību preču zīmju reģistrēšanas lomai uzņēmuma tālākajā attīstībā un atpazīstamībā. «Man prieks, ka jau trešo reizi apbalvojām aizvadītā gada preču zīmju izcilniekus, kuriem ir ambīcijas ne tikai nostiprināties Latvijā, bet arī izcīnīt tirgus daļu ārvalstīs. Tāpat esam gandarīti par aktīvo iesaisti no konkursa dalībnieku un balsotāju puses,» piebilst S. Laganovskis.

Līdz 2003. gada 1. janvārim Latvijas valstij, kā a/s Baltic Pulp akcionāram ir jādod atbilde par savu nostāju attiecībā uz Sodras (šobrīd pieder 33 % akciju) lēmumu pārtraukt dalību jaunās celulozes rūpnīcas projektā un savas akcijas pārdot trešajam uzņēmuma akcionāram Somijas koncernam Metsaliitto (šobrīd pieder 34 % akciju). «Latvijas valsts var pretendēt pat uz 50 % no Sodras kapitāldaļas Baltic Pulp,» situāciju Saeimas pieprasījumu komisijas sēdē skaidroja a/s Baltic Pulp sekretārs Grigorijs Rozentāls. Ja Latvija nekādu interesi par Sodras akcijām neizrādīs, tad Metsalittto pēc Sodras akciju pārņemšanas a/s Baltic Pulp piederēs 67 % akciju, bet Latvijas valstij tikai 33 %. Taču arī tādā gadījumā, ja Sodras daļa tiek dalīta uz pusēm, kontrolpakete ar 50.5 % šajā projektā tomēr piederēs Metsaliitto.

Pārdodot Latvijas valstij piederošās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp 33 % kapitāldaļas spēku zaudēs pašreizējais šīs kompānijas akcionāru līgums. To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi rīkojumā par Latvijas valstij piederošo a/s Baltic Pulp 33 % kapitāldaļu pārdošanu. «Ir loģiski, ka Baltic Pulp akciju pārdošanas līguma nobeigumā tiek iekļauts jautājums par Latvijas valsts izstāšanos no šīs sabiedrības,» skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols. Minētie uzdevumi ir uzticēti Privatizācijas aģentūrai. Noteikts arī, ka Baltic Pulp valsts kapitāldaļas tiks pārdotas vienā paketē un to realizācijas cena nevar būt mazāka par to nominālvērtību — ap 65 300 Ls — un maksājumi būs jāveic latos. Db jau agrāk rakstīja, ka Latvijas valsts kapitāldaļas Baltic Pulp ir izteikusi vēlmi iegādāties pašlaik šī uzņēmuma lielākais (67%) akcionārs Somijas meža nozares koncerns Metsaliitto, kurš būtu gtavas īstenot Latvijā 900 milj. eiro vērto celulozes ražotnes ar jaudu 600 000 t celulozes gadā projektu.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Lai arī Latvijas valdība jau 2003. gada janvārī nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju, tomēr līdz šim — gandrīz divu gadu laikā — darījums nav īstenots.Valdības lēmums paredzēja, ka Latvijas valstij piederošo 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. «A/s Baltic Pulp valstij piederošo akciju pārdošana ir saistīta ne tikai ar pašu pirkšanas — pārdošanas darījumu, bet arī ar investīciju nosacījumiem un paša projekta tālāko virzību, un no tā ir atkarīga arī šo kapitāldaļu vērtība, kuras valsts plānojusi pārdot,» skaidro Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecibu speciāliste Aiga Pelane. Viņa norāda, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem projekta attīstībā bija saistīts ar Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par rūpnīcas celtniecības iespējamību. Šāds atzinums tapa tikai 2004. gada 17. maijā. Taču atzinumā bija uzsvērts, ka iecerētajai rūpnīcai ir aizliegts izmantot balināšanas tehnoloģiju ar hlora savienojumu saturošajām ķimikālijām un a/s Baltic Pulp šo aizliegumu apstrīdēja. «Līdz ar to tikai tagad šis jautājums ir atrisinājies, un būtu vēlams, lai tiktu turpinātas valsts un investora sarunas gan par investīciju nosacījumiem, gan nosacījumiem ar kādiem savas daļas ir gatava pārdot valsts, gan ar kādiem nosacījumiem tās ir gatavs tagad iegādāties investors,» uzsver A. Pelane. Viņa atzina, ka pēdējo mēnešu aktualitāte bija saistīta arī ar a/s Baltic Pulp pārreģistrāciju Komercreģistrā.

Lai arī pērnā gada maijā valdība nolēma valsts mežu nenodot celulozes rūpnīcas pārziņā, tomēr ārvalstu investoru izteikumi liecina, ka šis jautājums tiks bīdīts skatīšanai jaunajā valdībā.Celulozes rūpnīcas izveide 2003. gadā varētu tikt uzsākta, ja tās akcionāri — Metsaliitto, Sodra un Latvijas valsts – panāktu vienošanos par mežu koncesiju, tā 2002. gada septembra Baltic Times numurā norādījis a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Arī Db J. Laitinens norādīja, ka lai īstenotu iecerēto celulozes rūpnīcas projektu akcionāriem būs jāatrod tāda vienošanās koksnes nodrošinājuma jautājumā, kāda apmierina visus akcionārus. Kamēr starp Latvijas valsti un celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra netiks parakstīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgums, tikmēr koksnes nodrošinājuma jautājums rūpnīcai – ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu, koncesiju vai papīrmalkas piegādēm faktiski ir atklāts. Db jau 31.05. 2001. rakstīja, ka Ministru kabinets noraidīja investoru vēlmi celulozes rūpnīcas pārziņā — koncesijā vai uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma — nodod 500 000 ha valsts mežu, kas kalpotu kā koksnes izejmateriālu pašnodrošinājuma garantēšana 40 % apmērā. Tādējādi valdība atbalstīja Latvijas kokrūpnieku un mežizstrādātāju priekšlikumu jaunajā celulozes rūpnīcas kompānijā a/s Baltic Pulp pamatkapitālā ieguldīt nevis 150 000 ha valsts mežu, bet gan naudu, turklāt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai no valsts mežiem noteikt m3 (1,2 miljoni m3), nevis mežu platības izteiksmē. Šāds Latvijas valdības «kurvītis» ārvalstu investoriem nepatika. To, ka ne Metsaliitto, ne Sodrai nav pieņemams Latvijas valsts piedāvājums par papīrmalkas nodrošinājumu 1,2 milj. m3 apmērā, Db savulaik apliecināja arī Metsāliitto International Oy izpilddirektors un jaunās celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes priekšsēdētājs Ēriks Lagervals. Sākotnējie plāni paredzēja, ka Latvijas valsts ar celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra paraksīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgumu 2001. gada pavasarī un tad rūpnīca varētu sākt ražot celulozi jau 2005. gadā, taču pašlaik, ja šāda vienošanās tiek panākta 2003. gadā, ražošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā 2006. – 2007. gadā.

«Ja Metsaliito ir gatava no Sodras atpirkt visas a/s Baltic Pulp akcijas, tad lai arī to dara. No Metsaliitto puses ir dzirdēts, ka šis investors pat vairs neuzstāj uz Latvijas valsts līdzdalības nepieciešamību šajā projektā. Tādējādi arī Latvijas valsts varētu domāt par a/s Baltic Pulp akciju pārdošanu,» tā situāciju ap iespējām Latvijas valstij pretendēt uz Sodrai piedreošajām celulozes rūpnīcas projekta a/s Baltic Pulp akcijām vērtē bijušais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis:. Viņš uzsver, celulozes rūpnīcas projekts ir biznesa projekts, bet Latvija ir tirgus ekonomikas zeme un Latvijas valstij šajā projektā kā akcionāram nevajadzētu piedalīties. Investīciju piesaistes veicināšanai, Latvijas valsts varētu palīdzēt ar infrastruktūras sakārtošanu, kas nepieciešama celulozes rūpnīcai. Tāpat valstij nav jāuzņemās nekādas garantijas par papīrmalkas piegādēm, jo rūpnīcai visas izejvielas jāiegādājas tirgū, norāda A. Kalvītis.