Jaunākais izdevums

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

"Kaut arī redzam, ka vēl joprojām ārpus sprostiem dētās olas Latvijā ir mazāk pieprasītas nekā ārvalstīs, arī pie mums pieprasījums pieaug. Savukārt eksportā pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem, kas ražoti pēc ilgtspējas principiem, pieaug diezgan strauji. Ja pirms vairākiem gadiem saskārāmies ar to, ka eksporta tirgos bija nepieciešams lielāks ārpus sprosta dēto olu apjoms, tad šobrīd redzam strauju pieprasījuma pieaugumu arī tādiem produktiem kā vārītas olas un šķidrie olu produkti," piebilst Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors.

"Jāsaprot gan, ka ceļš līdz olu ražošanai bez sprostu sistēmas vēl ir tāls, jo pieprasījums pēc 3. numura olām vēl joprojām ir lielākais gan Latvijā, gan ārpus Eiropas un vietām arī Eiropā. Ārpus Eiropas lielākā daļa no patēriņa ir 3. numura olas. Tomēr varam šo uzskatīt par pozitīvu soli, kas nozīmē visas Latvijas olu ražošanas nozares attīstību. Un, skatoties uz nākotnes projektiem, "Balticovo" paredzēts celt arvien jaunas ārpus sprostu novietnes, piemēram, nākamgad atklāsim otro lielizmēra brīvās turēšanas novietni, kurā mājos 20 000 putnu ar astoņu hektāru lielu platību pastaigām," papildina T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo attīrīšanas iekārtu modernizācijā investē 2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo" ekspluatācijā nodevusi bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekts realizēts 12 mēnešu laikā, un tā kopējās izmaksas sasniedz teju 2 miljonus eiro.

Attīrīšanas iekārtu augstā energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas un palīgvielu patēriņu. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt 750 m3 ūdens diennaktī ar slodzi, kas atbilst 20 000 cilvēku ekvivalentam jeb dubultam Iecavas novada iedzīvotāju skaitam.

Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pilnībā automatizētas, un to vadība ir datorizēta, kas avārijas gadījumā nodrošina, ka nenotiek neattīrīto notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē. Iekārtas iesākumā nodrošina mehānisku priekšattīrīšanu (rupjās frakcijas noņemšanu), pēc tam seko daudzpakāpju priekšattīrīšana, kas veic daļēju notekūdeņu piesārņojuma noņemšanu, un tad bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, kad notiek galējā piesārņojuma noārdīšanas fāze. Papildu drošībai izplūdē ir uzstādīta mikrofiltrācijas iekārta, kas Latvijā ir vienīgā tāda tipa iekārta un nepieļauj pat vissmalkāko suspendēto vielu nonākšanu apkārtējā vidē. Kas attiecas izmdūņām, kas atdalītas no ūdens, pēc attīrīšanas tās nonāk biogāzes rūpnīcā "Egg Energy", bet smiltis tiek nodotas atkritumu apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar partneriem ar kampaņu "Latvijas Labuma dienas", kas norisināsies no 1.05. līdz 4.05., aicinās iedzīvotājus īpaši atbalstīt Latvijas uzņēmumus, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus, lai mazinātu pandēmijas izraisītās sekas un kopīgiem spēkiem tās pārvarētu.

Ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmumi turpinātu strādāt, cilvēkiem saglabātos ieņēmumi, darbavietas un, pandēmijai beidzoties, ekonomika varētu atsākt darboties ar pilnu jaudu, uzsver LTRK.

"Latvijas Labuma dienās" aicina iesaistīties gan iedzīvotājus, gan vietējos produktu ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, sevišķi piedāvājot Latvijas produkciju iegādāties tieši digitālajās platformās.

"Mēs paši to neapzinoties, veicot pirkumus, ikdienā lemjam - atlaist vai neatlaist no darba mūsu tautiešus. Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt pareizās izvēles - pirkt vietējo, lai nauda paliek ģimenē, kuru saucam par Latviju!" saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piensaimnieki: 5% PVN likmes ieviešana piena produktu cenu samazinātu par 11,7%

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu, pauž Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus. Kā uzsver organizācija, iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā lielie pārtikas veikalu tīkli "Tesco" un "Sainsbury's" noteikuši ierobežojumus pirkumiem, šādi reaģējot uz pircēju paniku, kas, bažījoties par koronavīrusa karantīnas režīmu, veikalu plauktus izpērk tukšus.

Premjerministrs Boriss Džonsons, kurš izpelnījies kritiku par pārmērīgo lēnību un piesardzību koronavīrusa krīzes apstākļos, otrdien sacīja, ka nav iemesla veidot lielus krājumus mājās un pārtikas rezerves ir drošas.

Tomēr lielos pārtikas veikalus visā valstī jau pārņēmusi panika. Viens pēc otra veikalu plaukti izpirkti tukši, bet dažos palicis vien saldējums un Lieldienu olas.

Arī trešdien pie daudziem veikaliem veidojās garas rindas, novēroja ziņu aģentūra "Reuters".

"Kļūst sliktāk," sacīja avots vienā no lielajiem veikalu tīkliem.

Lai savaldītu iepirkšanās paniku, "Sainsbury's" noteiks ierobežojumus pirkumiem.

"Tesco" dažas preces ļaus iegādāties tikai pa divām, arī makaronu, tualetes papīra iepakojumus, ilgtermiņa pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Edijam Masaļskim izdevies attīstīt saldējumu biznesu un radīt zīmolu "Molberts".

Ideja par premium kvalitātes saldējumu ražošanu E.Masaļskim radās jau pirms vairākiem gadiem, tomēr līdz šim visa enerģija tika veltīta pamatbiznesa attīstībai - picērijai Vecrīgā. Saldējumu ražošanai viņš pievērsās Covid-19 krīzes iespaidā, kas ļoti skāra pamatbiznesu un nācās meklēt papildus iespējas, kā palielināt apgrozījumu. Telpas bija, atlika iegādāties iekārtas un sākt gatavot.

Saldējums "Molberts" top Rīgas centrā, picērijas "Mozzo pizza" telpās, kur iekārtota neliela ražošanas telpa. E.Masaļskis pastāsta, ka saldējuma gatavošana ir roku darbs, jo paši gatavo visu no "nulles", sākot ar saldējuma bāzi, kam tiek izmantots saldais krējums, piens, olas, cukurs, līdz beidzot ar dažādām piedevām, ko pievieno gatavajam saldējumam - pašu ceptiem šokolādes braunijiem, cepumiem, sāļo karameli, Latvijas ābolu un ķirbju biezeņiem u.c. Ražotājs nav aizmirsis arī par vegāniem un gatavo vegāniskos saldējumus no pašu gatavota Indijas riekstu piena un citām augu valsts izejvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda "Ola Foundation" ēku kompleksam Ķīpsalā nosvinēti spāru svētki.

"Ola Foundation" ēku komplekss būs pastāvīgā mājvieta ne tikai Integrālās izglītības institūtam, bet arī mākslai, mūzikai, diskusiju platformām, radošai rezidencei un izglītības atbalsta projektiem.

Arhitekta Ulda Pīlēna projektētajai betona un stikla ēkai ir olas forma, kas iemieso vizionāru domas skaidrību, alķīmisku negaidītību un tehnoloģiskas inovācijas. Pārfrāzējot K.G Jungu, ola ir dzīvības dīglis ar dziļu simbolisku nozīmi.

UPB holdings uzsāks multifunkcionāla ēku kompleksa būvniecību Ķīpsalā 

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius...

"Ola Foundation" mērķis ir kļūt par jaunu ideju un sinerģiju telpu Latvijā, tādējādi veicinot laikmetīgu sabiedrības transformācijas procesu. Iecerēts, ka nākotnē "Ola Foundation" mājvieta būs simbolisks ietvars, kurā notiek nemitīga, procesuāla kustība – ideju, domu, objektu, enerģiju, dažādu sinerģiju. Veidošana caur domāšanu un domāšana caur veidošanu. Teorētiķu un praktiķu mijiedarbība.

Līdz ar "Ola Foundation" izveidi notikušas izmaiņas arī Integrālās izglītības institūtā. No 5. novembra institūta vadību pilnībā pārņem Juris Rubenis, kļūstot par valdes priekšsēdētāju, savukārt Integrālā izglītības institūta līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilze Pīlēna, uzņemoties jaunus izaicinājumus, ir kļuvusi par "Ola Foundation" valdes priekšsēdētāju.

Kopš dibināšanas brīža 2017. gadā Integrālās izglītības institūtā ir notikuši 130 klātienes un tiešsaistes semināri, kuros piedalījušies vairāk nekā 4300 dalībnieki. Savukārt institūta veidotais I3 Klubs šobrīd apvieno jau vairāk nekā 400 domu biedrus. 1.novembrī Integrālās izglītības institūta mājas lapā publicēta kārtējā kursu programma 2021. gada pirmajam pusgadam.

"Man ir liels prieks, ka šajos gados mums izdevies ne tikai radīt izcilu un sabiedrībā pieprasītu izglītības programmu, bet arī padarīt Integrālās izglītības institūtu par finansiāli patstāvīgu un ilgtspējīgu vienību. Tas ļauj mums koncentrēties uz jaunā "Ola Foundation" infrastruktūras būvniecību un fonda attīstību, kura ēkā atradīsies arī Integrālās izglītības institūta pastāvīgā mājvieta. Mūsu abu ar Ilzi saikne ar institūtu joprojām būs ļoti cieša, kā arī es turpināšu darboties kā lektors Jura Rubeņa izveidotajās izglītības programmās,’’ saka Uldis Pīlēns.

"Integrālās izglītības institūta attīstība ir iegājusi jaunā fāzē, tāpēc šīs pārmaiņas ir likumsakarīgs solis, lai savas prasmes pilnībā veltītu tā tālākajai izaugsmei. Ar nepacietību gaidām brīdi, kad varēsim sākt darbību "Ola Foundation" jaunajā ēkā," saka Juris Rubenis.

Kaut "Ola Foundation" centrālā ēka atradīsies Rīgā, Ķīpsalā, fonds savu darbību neaprobežos tikai ar aktivitātēm galvaspilsētā un fonds savu darbību plāno izvērst arī ārpus tās.

"Ola Foundation’’ nesen iegādājies īpašumu Vecpiebalgas apkaimē – netālu no brāļu Kaudzīšu memoriālā muzeja "Kalna Kaibēni". Īpašumā atrodas arī 1882. gadā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu celtās skolas drupas (Ogrēnu skola). Pīlēnu ģimene kā vienu no "Ola Foundation" darbības prioritātēm izvirzījusi kādreizējās skolas ēkas atjaunošanu, nākotnē padarot to pieejamu sabiedrībai un fonda radošām aktivitātēm.

"Šajā sarežģītajā laikā svarīgāk nekā jebkad agrāk ir apzināties savas saknes, lai, balstoties uz tām un jau gadsimtiem krātām zināšanām, veidotu mūsu nākotnes sabiedrību. Brāļi Kaudzītes ir daļa no Latvijas kultūras kanona, un mēs ar Uldi esam pateicīgi par iespēju jaunā, 21. gadsimtam atbilstošā kapacitātē cieņpilni atjaunot viņu atstāto mantojumu, mums tas ir liels gods un izaicinājums. Mēs apzināmies, ka olai nav iespējams status quo, tāpat kā dzīvības dīglis, kas no tās izšķiļas, nekad nav identisks. "Ola Foundation" ir telpa, kas attīstās kopā ar tajā esošajiem. Tā ir vieta, kas iemieso izziņas mākslu. Gan sevis, gan pasaules," saka Ilze Pīlēna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālajā zemnieku tirgū "svaigi.lv" kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās ievērojami pieaug pircēju aktivitāte.

Iepriekšējās dienās uzņēmums saprata, ka tirgū ir milzīgs pieprasījums un arī produktu piedāvājums, bet iztrūkst posma, kas savieno abas puses. "Mums iet ļoti spraigi. Pasūtījumu skaits pieaug," saka Elīna Novada, "Svaigi.lv" saimniece.

Pagājušajā nedēļā pēc paziņojuma par ārkārtējo stāvokli valstī, uzņēmumā sāka ienākt tik daudz pasūtījumu, ka vienā brīdī tika apstādināta to pieņemšana. Bija pāris dienas laika pieņemt lēmumu – vai nu apstāties un darīt tik, cik var, vai arī visu pārstrukturēt un palielināt pasūtījumu pieņemšanas un izpildes kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņi koronavīrusa krīzes laikā veido olu krājumus, kas saistāms ar to, ka cilvēki vairāk gatavo ēdienu savās mājās. Tas radījis olu deficītu un ievērojamu cenu pieaugumu, vēsta "CNN".

Saskaņā ar jaunākajiem “Nielsen” datiem nedēļā, kas noslēdzās 14. martā, olu pārdošanas apjomi palielinājās par 44%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

"Walmart" un citi lielie pārtikas preču tirgotāji pēdējās dienās ir ieviesuši ierobežojumus olu, tīrīšanas preču un citu produktu pirkšanai, kas ir īpaši pieprasīti.

"Patērētāji iepērkas panikā un, līdzīgi kā pirms vētrām, viņi pērk pienu, maizi, tualetes papīru un olas. Tikai šoreiz tas notiek valsts mērogā un daudz ilgāku laika periodu," komentējis Braiens Moscogiuri, izpētes uzņēmuma "Urner Barry" pārstāvis.

Mazumtirgotāji šobrīd pasūta līdz sešām reizēm lielāku olu daudzumu nekā ierasts. "Pircēji ir maksājuši milzīgu uzcenojumu, lai nodrošinātu piegādes," viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman kā nākamo iespējamo olu ražotnes vietu izskata bijušo Jēkabpils lidlauku

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums SIA "Gallusman" kā nākamo iespējamo olu ražotnes vietu izskata bijušo Jēkabpils lidlauku Krustpils novadā, liecina paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma sākšanu un sākotnējo sabiedrisko apspriešanu.

Uzņēmums Krustpils novada Krustpils pagastā iecerējis izveidot vistu novietņu kompleksu - olu un olu produktu ražotni. Iepriekš ražotnei tika izvērtēti īpašumi citos Latvijas novados.

Darbība paredzēta vairākos nekustamajos īpašumos bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā, kur paredzēts izveidot olu un olu produktu ražotni jeb mājputnu audzēšanas novietņu kompleksu, kas paredzēts līdz sešiem miljoniem dējējvistu un līdz 1,4 miljoniem jaunputnu vietām. Kompleksa darbības nodrošināšanai plānots radīt līdz 200 jaunu darba vietu.

Kompleksā plānots izvietot līdz 18 dējējvistu novietnēm un līdz 12 jaunputnu novietnēm, graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas cehu, putnu barības ražošanas cehu, olu šķirošanas cehu un olu produktu ražošanas cehu ar gatavās produkcijas uzglabāšanas noliktavu, kūtsmēslu pārstrādes iekārtas to žāvēšanai un granulēšanai. Tiks izbūvētas arī citas saistošās inženierkomunikācijas - ūdensapgādes, kanalizācijas, notekūdeņu attīrīšanas, elektroapgādes, siltumapgādes un sakaru tīklu infrastruktūra, kā arī neliels, stacionārs degvielas uzpildes punkts iekšējā transporta pašpatēriņa vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru