Jaunākais izdevums

Iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" uzsāk jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 13 miljonus eiro un kompleksa kopējā platība paredzēta 8500 kvadrātmetri.

Kompleksu veidos olu šķirošanas cehs, olu vārīšanas cehs un produktu iepakojuma noliktava. Projekts paredz esošās ēkas pārveidi un jauna spārna būvniecību atbilstoši augstākā līmeņa pārtikas drošības BRC kvalitātes sistēmas A kategorijai. Ražošanas kompleksu plānots atklāt 2021.gadā.

Kompleksā paredzēta olu šķirotava ar kapacitāti vienā stundā pārbaudīt un sašķirot 190 000 olu. Ražošanas jaudas palielināsies līdz 4 000 000 olu pārstrādei vienā diennaktī. Šķirotavā ar modernāko tehnoloģiju palīdzību tiek automātiski identificētas un atlasītas bojātas olas, lai tās nenonāk gatavā produkcijā, kā arī tās tiek sašķirotas pēc izmēra.

Jaunā šķirotava ļaus arī attīstīt plašāku sadarbību ar vietējām zemnieku saimniecībām, iepērkot olas tālākai kvalitātes pārbaudei un tirgošanai.

Kompleksa jaunuzbūvētajā spārnā paredzēts arī moderns olu vārīšanas cehs, kura jaudas olu vārīšanai būs līdz 40 000 olām stundā. Vārītas olas kā produktu lielākoties izmanto HoReCa nozares - ēdināšanas uzņēmumi.

"Lepnums, ka lielu ieguldījumu dodat ne tikai novadam, bet arī mūsu reģionam. Ir apsveicami, ka šajā Covid-19 krīzes laikā uzņēmums nestāv uz vietas, izmantojat šo kā izaicinājumu laiku, iespējams kā inovāciju izrāvienu, ieguldot tik milzīgas investīcijas uzņēmuma modernizēšanā," komentē Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

"Esam uzbūvējuši un vēl būvējam vairākas jaunas modernas vistu kūtis, un ražošanas komplekss ir loģisks nākamais solis, lai vēl vairāk uzlabotu arī olu apstrādes iekārtas, palielinot arī ražošanas jaudas. Redzam, ka arvien pieaug gan vietējā tirgū, gan eksporta pieprasījums pēc olām, kas dētas ārpus sprosta - vai nu kūtī vai brīvos apstākļos un vēlamies parādīt, ka Latvija var apmierināt šo pieprasījumu pēc kvalitatīva un ilgtspējīga produkta," skaidro Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors.

Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmuma un nozares attīstībā jau ir investējis vairāk nekā 26 miljonus eiro un nākamā gada laikā investīcijas sasniegs teju 40 miljonus eiro. 2020.gada augustā tika atklāts pirmais ārpus sprosta dējējvistu novietņu komplekss, kas sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti - 120 miljoni olu gadā. Turpinot attīstību, Balticovo plāno nākamgad atklāt arī otro lielizmēra brīvos apstākļos turētu vistu novietni, kurā mājos 20 000 putnu ar astoņu hektāru lielu platību pastaigām.

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma "Balticovo" apgrozījums aizvadītajā gadā bija 50,914 miljoni eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 1,614 miljoni eiro jeb par 70% mazāk nekā 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot piecus miljonus eiro, olu un olu produktu ražotājs Balticovo uzsāk jauna graudu elevatora izbūvi graudu pieņemšanas punktā Iecavā.

Dējējputnu barības ražošanas paplašināšanai uzņēmums izveidojis biznesa struktūrvienību - Balticovo Feeds.

Pašreiz Balticovo graudaugus iepērk Bēnē, Iecavā un Madonā. Iecavā esošā elevatora pieņemšanas veiktspēja ir 60 tonnas stundā un kopējā ietilpība - 23 000 tonnas, kas ražas laikā nespēj nodrošināt vēlamo rezultātu, un zemniekiem nākas gaidīt rindā. Saspringtajā ražas laikā jebkāda gaidīšana rada dīkstāvi, turklāt ierobežo maksimāli iespējamo graudu pieņemšanas apjomu.

Plānots, ka jaunais elevators kopā ar esošo pieņems graudaugus līdz 360 tonnām stundā, un kopējā ietilpība plānota 53 000 tonnas.

No vietējiem zemniekiem iepirktos graudus Balticovo jau šobrīd izmanto dējējputnu barības ražošanai gan Balticovo putniem, gan vietējiem ražotājiem, no kuriem uzņēmums iepērk brīvos apstākļos turētu vistu olas, kā arī bio olas. Lai paplašinātu sadarbību ar mazajiem olu ražotājiem un graudkopjiem, Balticovo Feeds plāno pārdod gan vistu barību, gan graudaugus nelielos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma AS "Balticovo" attīstībā šogad plānots investēt apmēram 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Viņš informēja, ka tostarp lielākās investīcijas - 13 miljoni eiro - paredzētas jaunajā ražošanas kompleksā, kuru ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Jaunajā ražošanas kompleksā plānots izvietot olu šķirošanas centru, kā arī olu vārīšanas līniju, minēja Auškāps, piebilstot, ka jaunā olu šķirotava ļaus uzņēmumam turpināt attīstīties, tostarp iepirkt, šķirot un iepakot olas arī no Latvijas zemnieku saimniecībām tālākai tirdzniecībai eksporta tirgos.

Tāpat 2021.gadā "Balticovo" plāno veikt ieguldījumus, lai palielinātu esošās graudu pieņemšanas jaudas, izbūvējot jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu ar kopējo ietilpību 30 000 tonnu graudu.

"Plānojam arī pieckāršot graudu pieņemšanas jaudas, lai efektivizētu sadarbību ar vietējiem zemniekiem. Tā rezultātā plānojam samazināt rindas graudu sezonā, lai vietēji zemnieki varētu ātrāk nodot izaudzētos graudus, no kuriem tālāk gatavojam barību mūsu vistām," pauda kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo attīrīšanas iekārtu modernizācijā investē 2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo" ekspluatācijā nodevusi bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekts realizēts 12 mēnešu laikā, un tā kopējās izmaksas sasniedz teju 2 miljonus eiro.

Attīrīšanas iekārtu augstā energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas un palīgvielu patēriņu. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt 750 m3 ūdens diennaktī ar slodzi, kas atbilst 20 000 cilvēku ekvivalentam jeb dubultam Iecavas novada iedzīvotāju skaitam.

Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pilnībā automatizētas, un to vadība ir datorizēta, kas avārijas gadījumā nodrošina, ka nenotiek neattīrīto notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē. Iekārtas iesākumā nodrošina mehānisku priekšattīrīšanu (rupjās frakcijas noņemšanu), pēc tam seko daudzpakāpju priekšattīrīšana, kas veic daļēju notekūdeņu piesārņojuma noņemšanu, un tad bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, kad notiek galējā piesārņojuma noārdīšanas fāze. Papildu drošībai izplūdē ir uzstādīta mikrofiltrācijas iekārta, kas Latvijā ir vienīgā tāda tipa iekārta un nepieļauj pat vissmalkāko suspendēto vielu nonākšanu apkārtējā vidē. Kas attiecas izmdūņām, kas atdalītas no ūdens, pēc attīrīšanas tās nonāk biogāzes rūpnīcā "Egg Energy", bet smiltis tiek nodotas atkritumu apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gads pārtikas ražotājiem Latvijā nepaliks atmiņā ne kā pats sliktākais vai izcilākais.

Nopelnīts ir gandarījums graudu nozarē. Par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu. Bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem, secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

"Galvenokārt vīrusa Covid 19 nesto traucējumu dēļ. Iekšzemē un ārzemēs drastiski mainījās iespējas ar pie mums saražotā pārdošanu. Ja gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, tad tagad katra cūka tiek pārdota ar 30-40 eiro zaudējumiem. Dārzeņiem ražas bija labas, bet cenas zemākas nekā pirms gada. Ar sekām būs jārēķinās vēl visa nākamā gada garumā," liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražotāji: Veidot sarakstus ar uzņēmumiem, kas drīkst strādāt, ir neracionāli

Db.lv, 03.03.2021

SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs neskopojas ar ironiju par šī brīža situāciju: “Sākam nopietni pārdomāt SAFu reģistrēt kā baznīcu. Ražošana pilna rituāliem un dogmām. Šādas darbības valdībai līdz šim šķitušas gana drošas. Ko darīt, jāpielāgojas."

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportētāju ieskatā Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās, radīs katastrofālas sekas Latvijas eksporta konkurētspējai reģionā ilgtermiņā.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” kategoriski iebilst pret šiem ierosinājumiem un uzsver, ka šādu rīcības modeli neizvēlas neviena valsts mūsu reģionā.

“Lai gan ir nepieciešams apturēt pandēmijas izplatību un novērst trešā viļņa izplatību, tomēr sākt veidot sarakstus ar ražojošajiem uzņēmumiem, kas šobrīd drīkst strādāt ir neracionāls solis. Mēs ļoti spilgti atceramies pandēmijas sākumu, kad tika definētas atbalstošās nozares pēc NACE kodu klasifikācijas un kādu ietekmi tas atstāja uz uzņēmumiem, kuri izkrīt cauri šāda veida filtram. Uzņēmumos var veikt pastiprinātu testēšanu un laicīgi noķert iespējamu perēkli, kas mums, neesot ārstiem, liekas daudz efektīvāks instruments kā ekonomikas apturēšana un sagraušana,” uzskata Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Komentāri

Pievienot komentāru