Citas ziņas

Baltijas tirgus pārmaiņu priekšā

Līva Melbārzde, 67084463, 19.08.2008

«Ilgtermiņa risinājums Latvijā viennozīmīgi ir atomenerģija. Nevajag baidīties runāt par savu atomelektrostaciju, jo daudz alternatīvu mums nav,» tā a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

Foto: Edmunds Brencis, DB

Jaunākais izdevums

«Nevar gribēt visu: absolūtu drošību, enerģētisko neatkarību un vēl tirgu, ir jāizdara izvēle.» Tā intervijā Dienas biznesam norāda Kārlis Miķelsons, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Enerģētikas sektors Latvijā ir pietiekami aktīvs, gan skatot jaunus bāzes jaudas stacijas projektus, gan energoresursu pieejamību un nemitīgi augošās cenas. Jautājums ir arī politiski jutīgs gan attiecībā pret Krieviju, jo īpaši sakarā ar Krievijas pēdējo militāro konfliktu Gruzijā, gan arī saistībā ar Eiropas Savienības vides, modernizācijas un vienotā enerģētiskā tirgus prasībām. To, kā aktuālo enerģētikas situāciju un Latvijas elektroenerģijas tirgus attīstību vērtēt, kādus soļus spert, Db jautāja lielākā un ilgu laiku arī vienīgā Latvijas elektroenerģijas uzņēmuma a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājam Kārlim Miķelsonam.

Ņemot vērā straujo dabasgāzes cenu pieaugumu un ministru prezidenta šīs vasaras paziņojumu, ka jaunas gāzes bāzes stacijas būvniecības iespēja ir sarukusi līdz minimumam, kādi tagad ir Latvenergo varianti par tuvāko un tālāko Latvijas enerģētikas attīstību, kas līdz šim tomēr ievērojamā mērā tika saistīta ar jaunu dabasgāzes projektu attīstību?

Latvijas variantus var malt šurpu turpu, taču lielas izvēles mums nav. Kas attiecas uz Latvenergo plāniem, mūsu prioritāte vēl arvien ir TEC2 rekonstrukcija. Nomainot vecās iekārtas, mēs ar līdzīgu daudzumu gāzes varētu saražot ievērojami vairāk elektrības un siltuma, respektīvi, būt efektīvāki. Attiecībā uz premjera paziņojumu, gāzes stacijai - nē, mēs viņu saprotam un tulkojam šādi: runa ir par valsts atbalstu, un tas, ko ir pateikusi valdība, parāda, ka acīmredzot šim projektam valdības atbalsta nebūs. Premjers jau arī ir pateicis: ja komersanti, arī Latvenergo, tomēr šādu projektu vēlas, ja viņiem tas ir izdevīgi, tad gāzes stacija var tapt un darboties, bet ar saražoto enerģiju būs jāstartē tirgū, un tikai tirgus parādīs, vai šādi saražotās enerģijas cena ir konkurētspējīga, vai nav. Savādāk uz šo jautājumu nevar skatīties.

Vai tas jāsaprot tā, ka savu TEC 2 projektu tomēr realizēsiet iepriekš nolemtajā kārtībā un dabasgāzes cenas pieaugums jūsu plānus neietekmē?

To es neesmu teicis. Runājot par tālāko investīciju programmu TEC 2, ja mēs redzēsim, ka šīs investīcijas mums neatmaksājas, mēs šādu soli nespersim. Tāds ir bizness. Mēs nevaram uzbūvēt kaut ko tikai tāpēc, ka mums tā gribas, bet es bieži vien minu elektrību kā preci, un tā tāda ir gan Igaunijai, gan Lietuvai, bet mums nav. Mēs elektroenerģiju mūždien esam iepirkuši, izņemot pavasarus, kad mēs varam pārdot savu HES saražoto elektroenerģiju. Bet uz elektrību kā preci jāskatās ar skaidru saprātu. Ja mēs ar to Baltijas un Eiropas tirgū varam piedalīties, tad kāpēc mums to nedarīt? Paskatoties, kā saražotā elektrība izskatās Lietuvas un Igaunijas importa-eksporta bilancēs, varam secināt, ka Latvijas ekonomikai elektroenerģijas ražošana lielākos apjomos nāktu tikai par labu.

Un tomēr, kādi tad būtu Latvijai izdevīgākie un tuvākajā nākotnē speramie soļi, lai veiksmīgi startētu elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā?

Nav vienas konkrētas receptes vai viena soļa, ir soļu kopums. Mums jābūt izlēmīgiem, un laiks nav mūsu sabiedrotais. Tuvāko nākotni vispār ir ārkārtīgi grūti prognozēt. Kā rāda pēdējie notikumi Kaukāzā, Baltijas enerģētikas jomā daudz kas varētu mainīties.

Vai varētu paskaidrot sīkāk, tieši kādas pārmaiņas sagaidāt?

Nav ko noliegt, ka mēs visu laiku strādājam vienotā energosistēmā ar Krieviju. Negatīvas pieredzes līdz šim mums šajā sakarā nav bijis, arī bēdīgajos 90. gados, un es negribu izteikt biedinājumus arī tagad, tomēr energosistēmas drošums ir viena no būtiskākajām lietām, par ko jādomā, un mums ir jābūt gataviem strādāt dažādos apstākļos. Izdarot secinājumus, ceļi mums ir tikai divi: bāzes staciju būvniecība vai pavisam savādāka veida kooperācija ar kaimiņiem Igauniju un Lietuvu, - tāda kooperācija, kas pēc savas būtības izslēgtu tirgus faktoru. Un tas ir ļoti būtiski. Nevar gribēt visu: absolūtu drošību, neatkarību no lielā kaimiņa un vēl tirgu. Izvēle ir jāizdara.

Runājot par bāzes stacijām, ja dabasgāzi atmetam, kas tad vēl paliek? Ogles, atjaunojamie energoresursi, Daugavas hidroelektrostaciju (HES) modernizācija?

HES modernizācijas procesu uzsākām jau 1996. gadā, ejam soli pa solim, viss vēl nav pabeigts, bet tikai ar šādu efektivitātes soli vien mēs nevaram sasniegt tik daudz papildu elektroenerģijas kā ar gāzes staciju. Tas pats attiecas arī uz atjaunojamajiem resursiem. Es nevienā brīdī neesmu teicis, ka tie ir slikti, ka Latvijai šādus projektus nevajag, tomēr tā nav panaceja. Īstermiņā risinājums varētu būt ogles, bet ilgtermiņā noteikti atomenerģija.

Sava atomelektrostacija tieši Latvijā, nevis sadarbībā ar lietuviešiem?

Nu, te der palūkoties, kāda ir starpība,- vai jauna atomelektrostacija top Lietuvā vai Latvijā? Lietuvas variantā tā tāpat būtu tuvu Latvijas robežai, krietni tuvāk Daugavpilij, nevis, piemēram, Kauņai vai Viļņai. Neredzu argumentus, ar ko lietuviešu projekts būtu labāks. Tur ir gatavāka infrastruktūra, pieredze, bet jaunai atomelektrostacijai ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks. Pa to laiku mēs varam šo pieredzi nopirkt pasaulē, varam mācīt savus cilvēkus. Nevajadzētu baidīties par šādu projektu Latvijā sākt runāt, un problēmas ir jārisina.

Un ja mainītu mūsu kooperāciju ar kaimiņvalstīm, ko tas praktiski nozīmētu?

Patlaban varētu vien vēlēties, lai mums kopējā Baltijas tirgū būtu visām valstīm vienādi nosacījumi, lai arī mēs varētu strādāt Lietuvā un Igaunijā brīvas konkurences ap­stākļos. Patlaban Latvijas tirgu var dalīt visi, kam nav slinkums, kamēr mūsu uzņēmumam šādas iespējas kaimiņvalstīs ir liegtas, un tas ir negodīgi.

Kā vērtējat citu energouzņēmumu konkurenci Latvijas tirgū?

Tikai pozitīvi. Jā, mēs esam zaudējuši dažus klientus, mēs no tā mācāmies un izdarām secinājumus. Tā kā nekas labāks par konkurenci tirgū nav izdomāts, mēs par to priecājamies, īpaši, ja varam iepirkt vienu otru mums nepieciešamu resursu konkurences apstākļos. Bet es vēlreiz uzsveru, ka par vienoto Baltijas un Eiropas elektroenerģijas tirgu mēs varēsim runāt tikai tad, kad visiem tirgus dalībniekiem būs dotas vienādas iespējas, un šobrīd tas tā nav.

Cik tālu ir pavirzījies progress ar Latvijas piesaisti Rietumeiropas elektroenerģijas tīklam?

Politisks lēmums ir bijis. Baltijas valstu sistēmu operatori savu gribu ir pauduši, bet tas ir ilgs process, kuram nepieciešamas arī investīcijas, un šeit nav runa par dažiem miljoniem. Minēšu cenu robežās 500 milj. latu un uz augšu. Griba no Baltijas puses ir pietiekama, jautājums ir par laika perspektīvu un tehniskiem savienojumiem. Risinot šo problēmu, gribētu teikt, ka bumba patlaban vairāk ir Polijas pusē. Jautājums, vai Polija ir gatava šādām investīcijām, kas gulsies uz Polijas patērētājiem. Kamēr šādu savienojumu nav, mēs jau varam pasludināt, ka negribam darboties sinhroni ar Krievijas sistēmu, bet mums nav alternatīvas.

Kādas ir jūsu prognozes par elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Latvijā tuvākajos gados? Kā Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana ietekmēs elektroenerģijas cenu Baltijas tirgū?

Tas ir brīnumaini, bet elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 2007. gadu, Latvijā ir pieaudzis. Vērojot šī gada pirmo 7 mēnešu statistiku, Latvijā ir patērēts par 2% elektroenerģijas vairāk nekā iepriekšējā gadā. Eiropas Savienībā normāls gada pieaugums skaitās 1.5%. Protams, salīdzinot ar 5% vai 6% pieaugumu iepriekšējos gados, pieaugums Latvijā nav liels, bet tas parāda reālo situāciju. Ignalinas slēgšana gan neradīs Latvijai elektroenerģijas deficītu, elektrības pietiks, bet jautājums ir par cenu, ko par šo elektrību maksāsim, un iemesls cenu pieaugumam ir vienkāršs. Patlaban mums vēl ir Ignalinas jaudas - 1300 megavatu (MW) Baltijas reģionā, kuru cena nav atkarīga no dažādiem tirgus faktoriem, piemēram, gāzes un naftas cenas. Aizverot Ignalinu, viss būs atkarīgs no tā, cik maksās gāze, plus elektroenerģijas cenai jāpievieno arī tā sviesta kārtiņa, ko radīs CO2 izmešu izmaksas. Pašlaik, saskaņā ar nacionālo plānu, piešķirto CO2 kvotu mums pietrūkst, un mēs tās esam spiesti piepirkt. Līdzīgi tas būs arī Lietuvā, tāpēc secinājumi ir skaidri.

Secinājumi, ka elektroenerģijas cena tikai kāps un kāps?

Kopējā tendence ir uz augšu, tomēr iespējama arī cenas krišanās. Tas ir līdzīgi kā ar naftas cenu, kad tā sasniedza 140 dolārus par barelu, tūlīt runāja, ka tā kāps līdz 200 dolāriem, šobrīd cena krītas; kāpēc tā krītas, neviens nezina, tas ir tirgus, un ar to ir jāsamierinās. Arī par elektroenerģiju maksāsim vienubrīd nedaudz dārgāk, citreiz mazliet lētāk. Būs jāpierod.

Un kā jūs ieteiktu patērētājiem pie tā pierast?

Mēs esam aizmirsuši vienu fundamentālu lietu - taupīšanu. No tās nevajag kaunēties. Vēl no savas bērnības es atceros 2 tipiskus brīdinājumus: vienu sita ar nagliņām pie staba Nekāp nositīs, otra bija iestādēs pie visiem slēdžiem Aizejot nodzēs gaismu. Protams, tā nav panaceja, bet tas var palīdzēt. Par energoefektivitāti jārunā ne tikai attiecībā uz siltumu, bet arī uz elektroenerģiju. Jābūt prasīgākiem, izvēloties ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, varbūt neekonomējot uz cenu, bet skatoties, cik konkrētais agregāts patērē elektroenerģiju. Tie ir soļi, kas jāsper gan mums - ražotājiem, gan sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pārmaiņas «izgāž» darbinieki vai vadība? Zelta likumi veiksmīgai pārmaiņu vadībai

Ieva Kukule, komunikācijas un korporatīvo attiecību eksperte, 22.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā īpaši izteikti novērojama organizāciju cīņa ar ārējiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, kas ne vienam vien uzņēmuma vadītājam lika pieņemt lēmumus par finanšu un organizācijas struktūru optimizāciju, darbinieku skaita un atalgojumu samazināšanu, darbinieku rotāciju, uzņēmumu apvienošanu vai jaunu darbības sistēmu ieviešanu. Īsāk sakot, bija un joprojām ir jāievieš pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija ir viena no tām valstīm, kas enerģiju izmanto visneefektīvāk

LDDK finanšu un tautsaimniecības eksperts Mārcis Dzelme, 15.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, starp Eiropas Parlamenta komitejās 7.oktobrī atbalstītajiem labojumiem emisiju tirdzniecības direktīvā un atjaunojamās enerģijas direktīvā un 20. un 21. oktobrī plānoto Vides padomes sanāksmi, 16. oktobrī Rīgā tiek rīkota starptautiska konference par klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu biznesam un veidiem, kā to pārvarēt izmaksu efektīvā veidā, nezaudējot konkurētspēju.

Zinātniski pierādītā klimata pārmaiņu saistība ar pieaugošo emisiju apjomu bija pamatā tam, ka ES Kioto protokolā noteica mērķi laikā no 2008.-2012. gadam samazināt emisijas par 8%, šo slogu sadalot uz visām ES dalībvalstīm. Starptautiski ES ir uzņēmusies vadošo lomu, lai pārvarētu klimata izmaiņas, uzlabojot energoefektivitāti, vietējo enerģijas resursu izmantošanas palielināšanu, energoresursu un piegādātāju diversifikāciju, nacionālās enerģijas infrastruktūras decentralizāciju un integrāciju ES enerģijas tirgū.

Klimata pārmaiņas neatgriezeniski ietekmē un pārveido tautsaimniecību un ekosistēmu. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, kopš 1990-tajiem gadiem oglekļa izmešu apjoms ir būtiski samazinājies un Latvija šodien izpilda starptautiskās emisiju samazināšanas saistības. Aktuāls ir jautājums par to, vai saistības spēsim pildīt arī nākotnē, attīstot ražošanu un tautsaimniecību. Lai neierobežotu ražošanas attīstības potenciālu un vienlaicīgi samazinātu izmaksas, mums katram ir jādomā par iespēju efektīvi un racionāli izmantot energoresursus, izmantot atjaunojamos energoresursus, un risināt energoapgādes jautājumus ar inovāciju palīdzību, un izšķirošu lomu jāspēlē valsts atbalstam. Papildus tam ir izšķiroši svarīgi strādāt pie emisijas kvotu sadales plāna un Latvijas dalības starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, ņemot vērā Latvijas nozaru intereses, respektējot to attīstības potenciālu un tautsaimniecības ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labi zināmā atziņa, ka «pastāvēs, kas pārvērtīsies», attiecināma arī uz uzņēmējdarbību, kur pārmaiņas un to vadīšana ir viens no līderu svarīgākajiem uzdevumiem. Pieņemot, ka pārmaiņu mērķis ir uzņēmuma rādītāju uzlabošana un tās tiek ieviestas pakāpeniski, kas jāievēro, lai sasniegtu rezultātu un neapstātos pusceļā? Biznesa konsultants Stīvens Ārčers personāla vadības forumā HR Zone uzskaita piecas lielākās kļūdas pārmaiņu ieviešanā un kā no tām izvairīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: VARAM līdzekļi klimata pārmaiņu mazināšanai tiek ieguldīti arvien neefektīvākos projektos

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi. Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt sekas.

Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē.

Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā.

Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Māris Mančinskis - par Swedbank vadīšanu, naudas ieguldīšanu un hobijiem

Kristīne Stepiņa, Žanete Hāka, 25.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados lielāko banku trijnieks ir mainījies, taču lielākās bankas godu stabili šajā laikā saglabājusi a/s Swedbank

Tā spējusi izkuģot caur pārmaiņu vējiem finanšu sektorā. Krīzes laikā bankai nācās saskarties ar ievērojamu zaudēto kredītu apmēru un atvēlēt aizvien lielākus līdzekļus dažādu regulatoru prasību īstenošanai, taču kredītiestāde spējusi tikt ar tiem galā un patlaban ir lielākā banka Latvijā gan aktīvu, gan klientu, gan peļņas ziņā.

A/s Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis banku vada no Saules akmens visaugstākā punkta – ērta biroja ar fantastisku panorāmu ēkas 24. stāvā. Lai nezaudētu formu, viņš apgūst cīņas sporta veidu džiu džitsu (jiu jitsu), spēlējas ar akcijām pasaules fondu tirgos un nākamajā vasarā plāno braukt uz darbu ar velosipēdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā nereti novārtā atstāj fāzi pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Baltijas uzņēmumi - lēti, ar labiem finanšu rādītājiem un vāju likviditāti

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijā līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi

Viktors Bolbats - Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītais 2018.gads finanšu nozarei nav bijis viegls, tas banku sektorā ir iezīmējis nozīmīgas pārmaiņas ārvalstu un vietējo klientu apkalpošanā.

Latvijas bankas pakāpeniski maina savu biznesa modeli, tomēr aizvien tiek saglabāts fokuss uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem. Aizvien lielāku nozīmi arī 2019.gadā iegūs klasiskie banku pakalpojumi, kas tiek piedāvāti, attīstot un izmantojot jaunus kanālus klientu sasniegšanai.

Tāpat Latvijas bankas pašlaik aktīvi piesaista ES un EEZ klientus, nodrošinot tiem arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus, jo redzam tiem labas attīstības perspektīvas nākotnē. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi. Daudziem finanšu jomas profesionāļiem, tajā skaitā Baltic International Bank strādājošajiem, pārmaiņu nepieciešamība bija redzama jau krietni agrāk, un daļa banku arī nekavējās ar to ieviešanu. Prognozējams, ka pēc pietiekami sarežģītā pārejas posma pabeigšanas tieši šīs bankas arī būs pirmās, kas sajutīs reformu pozitīvos rezultātus, pieļauju, jau nākamgad.Piemēram, Baltic International Bank akcionāri un padome jau 2016. gadā pieņēma virkni lēmumu, kuru konsekventa īstenošana mainīja bankas prioritātes, biznesu un attīstības virzienus. Toreiz mēs pieņēmām jaunu stratēģiju, kas arī tiek strikti realizēta. Sekoja būtiskas izmaiņas padomē, valdē, nozīmīgos amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ziņojums: Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā

LETA, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd visi uzņēmēji saprot: strādāt kā līdz šim, nozīmē strauju bojāeju, un patreiz jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tamdēļ pēc uzņēmēju ieteikuma laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar Fontes š.g. 18. decembrī Rīgā, viesnīcā Reval Hotel Latvija (Elizabetes ielā 55) rīko forumu Kā strādāt pārmaiņu laikā?.

Forums tiek rīkots kā diskusija starp ekspertiem un uzņēmējiem, un galvenais mērķis ir atbildēt uz jautājumu – ko darīt Latvijas uzņēmējam, lai uzņēmums veiksmīgi darbotos arī saspringtos apstākļos? Forumu moderēs un diskusijas vadīs laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone.

Forums Kā strādāt pārmaiņu laikā? plānots četrās tematiskās diskusijās, un katrā diskusija uzstāsies attiecīgās nozares spējīgākie Latvijas eksperti.

1. diskusija: Vadība un personāla vadība.

- Darba tirgus un atalgojuma tendences.

- Kā mainīt darbu izpildes mērījumus un atalgojuma struktūru?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pārmaiņu laikos risināt sarežģītas problēmas, iekams «vilciens nav aizgājis», pieredzējuši vadītāji stāsta jaunajā izdevniecības Lietišķās informācijas dienests grāmatā Pārmaiņas. Sarunas ar pasaules biznesa līderiem.

Sers Niks Šīls (Nick Scheele), bijušais Vorvikas Universitātes rektors, 38 gadus ir strādājis Ford Motor Company, tai skaitā prezidenta un izpilddirektora amatā. Viņš uzskata, ka komunikācija ir viens no svarīgākajiem atbalsta punktiem, kas ļauj darbiniekiem justies drošiem un līdzdarboties problēmu risināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāvis piedalīsies lielākajā jauno līderu sanāksmē ANO vēsturē

Db.lv, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Global Shapers Riga Hub biedrs izvēlēts no 7000 jauniešiem dalībai ANO Jaunatnes klimata samitā Ņujorkā

Oto Davidovs tika izvēlēts kā viens no 100 jauniešiem, kuri pieteicās apmeklēt Jaunatnes klimata samitu un kuriem tika dota ANO «Zaļā biļete». Šie jaunieši ir apliecinājuši apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus un pierādīt līderpozīcijas šo risinājumu virzīšanai un izpildei globālā mērogā.

Papildu darba pienākumu veikšanai Baltic International Bank korporatīvo finanšu pārvaldes vadītāja lomā, O. Davidovs ir arī Global Shapers Riga Hub līdzdibinātājs. Global Shapers ir Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) aizsākta iniciatīva ar mērķi veicināt jauniešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot dzīvesvidi. Kopā ar saviem komandas biedriem O. Davidovs strādā pie projekta, lai uzlabotu vietējo mazo un vidējo uzņēmumu korporatīvās ilgtspējas praksi, jo īpaši, pievēršoties uzņēmumu «oglekļa pēdas» ietekmei uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu organizācijās mazāk nekļūs; vadītājiem straujāk jāiegūst nepieciešamās kompetences, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban ļoti daudzos uzņēmumos paralēli notiek daudz dažādu pārmaiņu, kas saistītas gan ar darbaspēka skaita samazināšanos, gan tehnoloģiju attīstību, situāciju raksturo viena no semināra lektorēm VSIA Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca valdes locekle Arta Biruma.

Lielākā daļa pārmaiņu uzņēmumos netiek novestas līdz galam, un, ja iepriekšējos gadus vadītāju lielākais izaicinājums bija piesaistīt jaunus darbiniekus, tad šobrīd uzmanība jāvelta tam, kā ar ierobežotiem naudas līdzekļiem noturēt labākos darbiniekus un radīt motivāciju strādāt. Tādēļ ceturtdien, 25.augustā, notiks pirmais jaunās sezonas Dienas Bizness Akadēmijas seminārs par patlaban aktuālu tēmu: Kā noturēt labus darbiniekus?.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumus strauju pārmaiņu laikā, vadības konsultāciju uzņēmums "Ieva Zaumane Systemic Change SIA" radījis praktisku iekšējās komunikācijas rīku vadītājiem "Saruna par pārmaiņām".

Šajā laikā vadītāji piedzīvo milzu izaicinājumus, kas saistīti ar biznesa izdzīvošanu, transformēšanos un adaptēšanos jaunajos apstākļos. Tam visam pa vidu jautājumi, ko un kā teikt darbiniekiem par šo sarežģīto laiku un uzņēmuma pieņemtajiem lēmumiem. Valda daudz neziņas un emocijas, kas apgrūtina efektīvu komunikāciju un spēju veiksmīgi virzīties cauri pārmaiņām.

Instrumenta "Saruna par pārmaiņām" mērķis ir palīdzēt vadītājiem atvērt sarunu, kurā darbiniekiem ir iespēja paust savas domas un emocijas par plānotajām un notiekošajām pārmaiņām organizācijā. Šī aktivitāte ļaus komandām justies iesaistītām un uzklausītām.

Vadītājiem šis instruments palīdzēs veidot strukturētu sarunu, saņemt atgriezenisko saiti un saprast darbinieku problēmjautājumus, kas savukārt ļaus mērķtiecīgi definēt pārmaiņu vēstījumus un veidot pārmaiņu komunikācijas stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intervija: Ieviešot Luminor zīmolu, diezgan bieži dzirdējām, ka neizskatāmies pēc bankas

Dienas Bizness, 04.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nosaukta DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda

Žanete Hāka, 17.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. maijā paziņota apstiprinātā plānotās DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda Baltijas valstīs.

Vadības komandas, tostarp Luminor uzņēmumu vadītāju katrā valstī apstiprināšana visās trīs Baltijas valstīs ir nozīmīgs posms jaunās bankas izveidē. Kerli Gabriloviča apstiprināta Luminor vadītājas amatam Latvijā. Andrijus Nacajus (Andrius Nacajus) apstiprināts Luminor vadības komandā un apvienotās bankas vadītāja amatā Lietuvā, un Gunārs Tomemets (Gunnar Toomemets) kļūs par bankas vadītāju Igaunijā.

Kerli Gabriloviča ir vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kā arī plašām zināšanām stratēģijas izstrādē un ieviešanā, korporatīvā un biznesa attīstībā, pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos vairāk nekā 10 gadus viņa bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju izstrādi un produktu ieviešanu, kā arī pārmaiņu vadību, strādājot dažādās vadības pozīcijās un vēlāk kļūstot par aktīvu valdes locekli lielākajā telekomunikāciju uzņēmumā Latvijā Lattelecom. Kerli ir liela pieredze mārketingā, produktu attīstībā, digitālos risinājumos un tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar foto - Apbalvo labākos NASDAQ OMX Baltijas biržu uzņēmumus

Žanete Hāka, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozarei 2008. gads sākās bez jūtamām grūtībām un ar 2007. gada eiforiju, taču gada beigās nozares pārstāvji ar bažām sāka runāt par 2009. gadu.

Tūrisma aģentūras Latvia Tours valdes priekšsēdētājs Aigars Smiltāns 2008. gadu tūrisma nozarē vērtē pozitīvi. «2008. gadā gan ienākošais, gan izejošais Latvijas tūrisma tirgus turpināja attīstīties. Savukārt valstī notiekošie procesi rudens pusē ienesa zināmas korekcijas arī tūrisma nozarē. Sāka vērties ciet (bankrotēt) mazākas tūrisma firmas, atstājot klientus bez paredzētajām brīvdienām, cilvēki sāka taupīt, jo bija neziņā par saviem komunālo maksājumu rēķiniem. Šīs lietas ieviesa zināmas korekcijas arī plānotajos ieņēmumos. Mēs joprojām spējam noturēt ieņēmumus, bet peļņa samazinās. 2008. gads ar valstī notiekošajām pārmaiņām lika aizdomāties par kompānijās notiekošajiem procesiem un to efektivitāti, lietu optimizāciju un darbu pārdalījumu,» saka tūrisma kompānijas Latvia Tours valdes priekšsēdētājs Aigars Smiltāns.

Komentāri

Pievienot komentāru