Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija bažījas par iespēju zaudēt Vienotajai veselības nozares elektroniskajai sistēmai (E-veselībai) piešķirtos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Rancāne šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda, ka 2007.-2013.gada projektos patlaban turpinās pēc uzraudzības periods, kur Latvijai jādemonstrē, ka izveidotie e-pakalpojumi strādā, lai nebūtu riska zaudēt ES finansējumu.

«Pārbaudes parāda atsevišķus riskus, ka atsevišķi pakalpojumi tomēr nestrādā tā, kā vajadzētu, testa vide atšķiras no reālās vides,» skaidroja Rancāne. Viņa uzsvēra, ka Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nekavējoši jānovērš trūkumi, tie jāanalizē un atbildīgāk jāpieiet projektu vadībai. Savukārt šajā plānošanas periodā projektu gaita tāpat nav pietiekamā kvalitātē, ņemot vērā gan jau pagājušo laiku, gan arī prognozējamo kavēšanos. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka patlaban signāli ir tādi, ka iepriekšējā perioda negatīvā prakse tiek turpināta.

«Patlaban sasniegts nav nekas, līgumi nav noslēgti. Respektējam NVD un Veselības ministrijas darbu, pārskatot projekta koncepciju, bet laiks iet uz priekšu,» teica Rancāne. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka ir redzams, ka arī budžetā projektam ieplānotie līdzekļi netiek izmantoti cilvēkresursu kapacitātes dēļ. «Ja turpināsies tik nozīmīgi kavējumi arī tālāk, ko mēs arī paredzam, tad ir ārkārtīgi nozīmīgi stiprināt NVD kapacitāti, jo pretējā gadījumā resursi varētu tikt ieguldīti apšaubāmi, kas varētu nozīmēt līdzekļu zaudēšanu turpmāk,» brīdināja Rancāne.

Veselības ministrijas (VM) pirms gada sagatavotā atskaite par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā liecināja, - lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro. No šī finansējuma 1.kartā, kas tika izveidota vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp astoņi e-pakalpojumi, tika ieguldīti 325 630 eiro.

Vienlaikus lielākā daļa finansējuma jeb 9,558 miljoni eiro tika izmantoti projekta īstenošanas 2.kārtā, kad tika izveidots e-veselības portāls, veselības informācijas sistēma, kā arī pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi. Vēl 6,444 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti.

Kā norāda VM secinājumos par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā, lielākā daļa jeb 71% no pamatnostādnēs un plānā iekļauto pasākumu ir ieviesti. Vienlaikus 8% pasākumu nav izpildīti lietderības apsvērumu, bet 21% pasākumu - finansējuma trūkuma dēļ.

VM skaidroja, ka sākotnēji apstiprinātais plāns paredzēja, ka e-veselības ieviešanai papildus nepieciešami 42,149 miljoni eiro, tostarp 2008.gadā 9,207 miljoni eiro, 2009.gadā 16,496 miljoni eiro, bet 2010.gadā. Plānotajā apjomā papildu finansējums netika piešķirts, proti, 2008.gadā tika piešķirti tikai 7% no plānā paredzētā, bet 2009.gadā - tikai 2%.

Kā rezultātā bija iespējams īstenot tikai mazu daļu no plānotajiem pasākumiem, norāda ministrijā. E-veselības ieviešanu Latvijā pavadīja virkne problēmu, kas ilgāku laiku liedza sistēmu pilnvērtīgi izmantot pacientu un mediķu vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatot šā gada budžetā plānotos izdevumus pasākumiem, kas Covid-19 pandēmijas dēļ šogad nenotiks, ministrijās atbrīvojušies trīs miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rezolūciju visiem ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus un neizlietoto finansējumu novirzīt Covid-19 seku mazināšanai. "Covid-19 pandēmijas rezultātā ir virkne pasākumu, kas šogad ir atcelti un nenotiks. Esmu uzdevis ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus. Neizlietoto finansējumu valdība novirzīs Covid-19 seku mazināšanai. Esmu aicinājis uz šādu rīcību arī neatkarīgās valsts institūcijas," pauda Kariņš.

FM apkopojusi ministriju iesniegto informāciju par izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem un tie kopumā veido ap trim miljoniem eiro. Sasummējot šos līdzekļus ar marta sākumā ministrijās atbrīvotajiem līdzekļiem 1,4 miljonus eiro apmērā, kopumā izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir rasti aptuveni 4,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

MK lemj mainīt kārtību ES fondu atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās

Žanete Hāka, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku un efektīvāku ES fondu investīciju veikšanu valsts ēku atjaunošanā, paātrinot uzsākto projektu īstenošanu un dodot iespēju atjaunot vēl papildu ēkas, Ministru kabinets š.g. 10. septembra sēdē pieņēma lēmumu konceptuāli mainīt kārtību, kādā tiek sniegts ES fondu atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās.

Kā zināms, ES fondu atbalsta programma «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās» tika uzsākta 2016. gadā, paredzot veikt valsts ēku atjaunošanu ar nozīmīgu ES fondu finansējuma atbalstu - 85% apmērā no kopējām projekta izmaksām. Kopumā valsts ēku atjaunošanai šīs programmas ietvaros tika paredzēti 111 371 714 eiro.

Apstiprinot atbalsta programmu, vienlaikus tika apstiprināts saraksts ar konkrētām ēkām, kuras plānots atjaunot programmas ietvaros. Kopš 2016. gada septembra, kad tika sākta projektu pieņemšana šajā atbalsta programmā, energoefektivitātes paaugstināšana pabeigta tikai 14 ēkās no sākotnēji plānotajām 120 valsts ēkām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules līdzekļu pārvaldīšanas industrijā pēdējos gados turpinās sava veida revolūcija. Fondu pārvaldītājus, kas klientiem bieži sola panākt labākus rezultātus ar konkrētu vērtspapīru izvēlēšanos, izkonkurē pasīvie indeksu fondi.

Iegādāties šādus biržā tirgotos fondus (Exchange traded fund jeb ETF) ir viegli, un turklāt to turēšana bieži saistās ar zemākām pārvaldīšanas maksām.

Pasīvās investēšanas triumfu nupat iezīmējusi situācija, kad pirmo reizi vēsturē šādu ASV bāzēto indeksu fondu aktīvu apmērs pārsniedzis aktīvo fondu aktīvu apjomu. Būtībā turpinās jau gadiem vērojamā tendence, kad indeksu fondi atņem tirgus daļu tradicionālajai fondu industrijai.

Proti, augustā ASV kādam indeksam sekojošo fondu aktīvu apjoms sasniedzis 4,27 triljonus ASV dolāru. Tikmēr aktīvi menedžētie fondi pārvaldījuši līdzekļus 4,25 triljonu ASV dolāru apmērā, liecina Morningstar aplēses. Mēneša laikā investori ASV ETF virzienā pludinājuši 90 miljardus ASV dolāru, bet no aktīvajiem fondiem nopludinājuši gandrīz 125 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija, kas līdz šim bijusi atsaucīga pret kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem, tagad pievilkusi grožus šiem uzņēmumiem un aptuveni trešdaļai kompāniju anulējusi licenci.

Jāatzīmē, ka Igaunija līdz šim izcēlusies ar atvērtu pieeju šādām kompānijām, un bija starp pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kas sāka izsniegt licences uzņēmumiem, kas maina un palīdz klientiem uzglabāt virtuālo naudu, tostarp, bitkoinus. Licencēšanu šiem uzņēmumiem valsts ieviesa 2017.gada beigās, un līdz šim regulators licences izsniedzis vairāk nekā 1400 uzņēmumiem. Tomēr patlaban regulators bažījas, ka daudzas kompānijas veic nelegālas darbības ārpus valsts, izmantojot platformas nelegāliem pārskaitījumiem.

Tā rezultātā vairāk nekā 500 uzņēmumiem licences anulētas. Kā liecina dati, lielākoties tās ir kompānijas, kas Igaunijā nav sākuši darbību sešu mēnešu laikā pēc licences iegūšanas. Tāpat uzraugs brīdinājis, ka vairāk nekā 50% no atlikušajām 900 kompānijām var zaudēt licenci, jo tās nesniedz pakalpojumus Igaunijā un arī vadība atrodas ārpus Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda finanšu tirgū, ja tā atrodas riskantākos instrumentos, var sadegt vienā mirklī. Nupat notikušais akciju krahs sevišķi nežēlīgs bijis pret daudzu naftas nozares pārstāvju vērtspapīriem.

Tiesa gan, tas tāpat nav īsti pielīdzināms tiem zaudējumiem, ko piedzīvojuši šādi fondi ar reizinātāju.

Proti, ja kāds spekulants patiesām pēc paša brīvas gribas vēlas piedzīvot sevišķi krāsainu emociju gammu, tad viņš var iegādāties fondus ar reizinātāju. Tie sevišķi labi parasti sāk izskatīties brīdī, kad cenas ilgstoši kāpušas, un alkatība liek meklēt arvien lielāku risku. Tiesa gan, eksperti ar šādiem ieguldījumiem investoriem, kas nav ļoti pieredzējuši, īpaši aizrauties neiesaka. Turklāt gandrīz nekad šādu fondu turēšana nav attaisnojama ilgtermiņā. Tie pārsvarā ir piemēroti vien īsāka termiņa spekulācijām.

Ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tad attiecīgi var cerēt nopelnīt, piemēram, trīs vai četras reizes vairāk nekā ir kāda kopējā tirgus indikatora vērtības izmaiņa. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs - sevišķi tiem, kas gluži neizprot, kā darbojas konkrētais mehānisms. Izejvielu gadījumā šādi fondi ir īpaši riskanti, ja ņem vērā to, ka tā pati naftas cena var mainīties strauji un neparedzami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plānam pašvaldībām tiks piešķirts papildu finansējums 150 miljonu eiro apmērā, pirmdien vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Finanšu ministrijā (FM) stāstīja, ka, izvērtējot plānoto investīciju aktualitāti un jaunos apstākļus ekonomikā reģionos un valstī kopumā, pašvaldību atbalsta projektiem tiks pārdalīts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 150 miljonu eiro apmērā.

"Valsts ekonomikas lejupslīdes laikā ES fondu finansējums jāiegulda efektīvākajos projektos. Atbalsts tiks piešķirts tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi," norādīja FM.

Papildu finansējums tiks piešķirts no aizdevuma, kas saņemts no Ziemeļu Investīciju bankas (ZIB). Paredzams, ka pašvaldības aizņēmu projektu realizēšanai varēs saņemt no Valsts kases un izdevīgiem nosacījumiem. Finansētas tiks gan projektu attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Paaugstinās maksu NMPD izsaukumiem situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība

Žanete Hāka, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā otrdien tika apstiprināts atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām aktualizētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādis, kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus, informē NMPD.

NMPD uzsver, ka cenrādis nav attiecināms uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Papildus savai pamatfunkcijai NMPD ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, nodrošinot medicīnisko palīdzību masu pasākumos, plānveida medicīnisko transportēšanu, veicot pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

Viens no maksas pakalpojumiem ir arī mediķu brigādes izsaukums situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, vēršoties pie ģimenes ārsta, pie dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. Šādos gadījumos dienests zvanītāju novirza konsultācijas saņemšanai un informē par alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem. Ja zvanītājs tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu ar nosacījumu, ka to pieļauj operatīvā situācija. Attiecīgi zvanītājs tiek informēts par samaksu jau izsaukuma pieteikšanas laikā, bet izrakstītais rēķins vēlāk tiek nosūtīts pa pastu. Saskaņā ar nupat apstiprināto NMPD maksas pakalpojumu cenrādi, par šādu pakalpojumu no 1.septembra būs jāmaksā 62,20 eiro (šobrīd pakalpojuma maksa ir 56,56 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Baltijas reģionā lielākajiem kurjerdienestiem Venipak paziņoja, ka ir apdrošinājis savus darbiniekus Latvijā un Lietuvā pret koronavīrusu. Lai nodrošinātu viņu finansiālo drošību un augstākā līmeņa aprūpi COVID-19 vīrusa gadījumā, uzņēmums parūpējās par apdrošināšanu, kas slimības gadījumā garantēs fiksētās izmaksas līdz 1300 eiro.

Uzņēmuma vadītājs Justs Šablinsks (Justas Šablinskas) minēja, ka par apdrošināšanu darbiniekiem tika domāts jau pandēmijas sākumā: „Šis laika periods mūsu kurjeriem ir pietiekami sarežģīts, jo viņi ikdienā sūtījumus piegādā tūkstošiem cilvēku. Risinājumu meklējām jau karantīnas sākumā, bet tagad mums ir reāla iespēja šo lietu īstenot. Tomēr neviens no mums nav pasargāts no šīs slimības,” apgalvo uzņēmuma vadītājs.

Pēc J.Šablinska teiktā, uzņēmuma darbinieki tika apdrošināti sadarbībā ar pasaules apdrošināšanas brokeru sabiedrību AON Baltic: „Latvijā šādu apdrošināšanu piedāvā BALTA, ar kuru sākām cieši sadarboties ar savu partneru AON Baltic starpniecību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No nākamā gada aprīļa kompensējamo medikamentu receptēs rakstīs tikai zāļu ķīmisko nosaukumu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas» darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš informēja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi. «Situācija pašvaldībai ir nopietna - pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti - 665 000 eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šo summu izmaksu,» norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka «kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs». «Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar «Latvijas krājbanku». Kā var bankai, kas atrodas «riska zonā» atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts «štelle» naudas izkrāpšanai vai reiderisms,» sašutumu neslēpa Elksniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas nozarei pēdējos gados nācies sadzīvot ar arvien stingrāku regulāciju, ko esam novērojuši arī Latvijā. Būtībā dažādās pasaules malās tiek pieņemti dažādi likumi, kuru mērķis ir smēķēšanas ierobežošana. Turklāt, ja valdībām ir vēlme palielināt nodokļus, tad bieži vien tabakas izstrādājumi šajā ziņā mēdz būt pirmrindnieki.

Pieejamā informācija liek domāt, ka nākotnē nav izslēgta situācija, kad darba devējs arvien stingrāk pēta to, vai tā darbinieki smēķē. Piemēram, vairākās vietās ASV (jeb 21 šīs valsts štatā) šis faktors jau var tikt ņemts vērā darba intervijās.

Turklāt dažos gadījumos viss iet tikt tālu, ka tiek ņemti cilvēku analīžu rezultāti, lai tad attiecīgi saprastu vai viņš smēķē, vai tomēr nē. "Financial Times" kā piemēru šajā ziņā izceļ ASV Ohaio štatu, kur gluži vai par normu kļuvuši potenciālo veselības aprūpes sektora darbinieku nikotīna testi.

"Sākotnēji man bija negatīvs viedoklis par šādu kompānijas pretsmēķēšanas politiku. Tomēr es vairāk gribēju saglabāt savu darbu nekā smēķēt. Pēc astoņiem gadiem es uzskatu citādāk. Tas man palīdzēja to atmest, un es esmu laimīga, ka to izdarīju," tā par Cleveland Clinic šādu praksi "Financial Times" teic šī uzņēmuma darbiniece Mabela Battle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums akceptējis gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tika atbalstīts gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas priekšlikums.

Atbalstītais JKP deputātu priekšlikums nosaka ārkārtējas situācijas laikā sakarā ar Covid-19 aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. JKP priekšlikums paredzēja izņēmumu arī interaktīvajām azartspēlēm, bet interaktīvo azartspēļu aizliegumu paredz ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums. JKP priekšlikums paredz kā izņēmumu arī skaitļu izlozes un momentloterijas, bet ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums paredz visu azartspēļu licenču apturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.

Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA liek Daugavpils siltumtīkliem atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu

LETA, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvā dibinās fondu, lai investētu grūtībās nonākušajos uzņēmumos

LETA--BNS, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi dibināt fondu, lai veiktu investīcijas uzņēmumos, kuri Covid-19 dēļ nonākuši grūtībās, un tādējādi samazinātu pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un veicinātu biznesa attīstību.

Paredzēts, ka šis fonds investēs lielajos un vidējos uzņēmumos, kuriem pašreizējā situācijā radušās problēmas, palīdzot nodrošināt to darbību arī pēc krīzes beigām, teikts valdības kancelejas ziņojumā.

"Mēs redzam, ka problēmas ir ne tikai mazajiem un vidējajiem, bet arī lielajiem uzņēmumiem. Tāpēc tiek ierosināts izveidot fondu, lai nodrošinātu pietiekamu piekļuvi finanšu resursiem arī lielajiem uzņēmumiem, kas līdz šim darbojušies veiksmīgi, bet tagad izjūt vīrusa izplatības ietekmi," norādījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, kas pilda arī ekonomikas un inovāciju ministra pienākumus.

Pēc viņa teiktā, šis fonds investētu pašos uzņēmumos - to akcijās vai parāda vērtspapīros, un fonda līdzekļi tiktu izmantoti gadījumos, kad nav iespējams piesaistīt līdzekļus citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin revolucionārā ienākšana valūtu pasaulē aizsākās pirms gadu desmita, nu tas sen izaudzis no bērna autiņiem. Raugoties uz bitmonētas panākumiem, radušies arī sekotāji - eksistē daudzas citas kriptovalūtas, piemēram, NEO, litecoin un ethereum, tomēr bitcoins ir vispazīstamākā virtuālā kriptovalūta.

Kriptovalūta ir digitālā valūta, kas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi - bez centrālo banku vadošajiem norādījumiem un regulējumiem. Līdzšinējās pasaules valūtas ir pakļautas stingriem noteikumiem, bet kripto ķēdes regulē paši lietotāji.

Kriptovalūta ir izvietota blokķēžu tehnoloģiju pasaulē. Tajā ir savi noteikumi un procesi - bitcoinus var iegūt ar rakšanas (mining) palīdzību, saņemot atalgojumu par padarīto darbu.

Bitmonētu rakšana ir pa spēkam jebkuram, lai gan ir vajadzīgi ieguldījumi datortehnikā un programmatūrā. Jebkuru darījumu blokķēdē apstiprina vairāki sistēmas dalībnieki, tāpēc nekāda banku vai regulatora uzraudzība vienkārši nav vajadzīga. Vienkārši izsakoties, bitcoins ir decentralizēta kriptovalūta, ar netraucētu attīstības ciklu. Jāpiebilst, ka bitcoinus var arī iegādāties par naudu, proti, iemainīt pret eiro, dolāriem un citām valūtām. Tāpēc kriptovalūtas ir kļuvušas par daudzu iecienītu investīciju mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Reirs: Lēmums par ES fondu sadalījumu jāpieņem nacionālā līmenī

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus un Kohēzijas fonda (ES fondu) ieviešanu 2021. – 2027. gadā Latvijā. Latvija vienlaikus starptautiski aizstāv savu nostāju un nacionālā līmenī veic nepieciešamos priekšdarbus nākamā plānošanas perioda savlaicīgai uzsākšanai.

«Eiropas Komisija ierosina koncentrēt 65% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem viedākas un zaļākas Eiropas mērķiem, kas valstīm atstāj mazas manevra iespējas risināt citus nozīmīgus izaicinājumus, īpaši izglītības, veselības un sociālās iekļaušanas jomās. Tomēr Latvijas nostāja ir, ka lēmums par finansējuma sadalījumu ir jāpieņem nacionālā līmenī, jo katrai valstij ir savi risināmie izaicinājumi un savas investīciju prioritātes,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisija (EK) plāno noteikt finansējuma tematisko koncentrāciju, proti, ka viedai Eiropai (pētniecība, inovācijas, uzņēmējdarbība, digitalizācija, prasmes) un zaļai Eiropai (energoefektivitāte, aprites ekonomika, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošana) jāatvēl attiecīgi 35% un 30% no Eiropas Reģionālā un attīstības fonda finansējuma. Vienlaikus dalībvalstīm ar atlikušajiem 35% finansējuma ir jānodrošina rezultāti pārējos tematiskajos mērķos – savienota Eiropa, iedzīvotājiem tuvāka Eiropa un it īpaši sociāla Eiropa, kur EK Latvijai identificējusi vairākus izaicinājumus, piemēram, sociālās iekļaušanas un veselības aprūpes jomās. Latvija pauž viedokli, ka elastība attiecībā uz finansējuma pārdali starp jomām un mērķiem nacionālā līmenī ir nepieciešamība maksimāli efektīvām investīcijām, lai sasniegtu iespējami augstus rezultātus visās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 8. oktobrī, nolēma iepriekš Skanstes tramvaja projektam paredzēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) finansējumu 70 000 000 eiro apmēra novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, informēja Satiksmes ministrija (SM).

Valdība šā gada 13. septembra sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.

Atbilstoši MK 13. septembra sēdē pieņemtajam lēmumam valsts budžeta fiskālās telpas atbrīvošanai daļa no ES fondu snieguma rezerves/ finansējuma atlikumiem tiek novirzīta stratēģiski nozīmīgiem augstas gatavības projektiem, tai skaitā elektrovilcienu vagonu iegādes projektam.

Minēto finansējumu veido gan Skanstes tramvaja projekta izbeigšanas rezultātā atbrīvotais ES fondu finansējums 70 000 000 eiro apmērā, gan no citiem SM un Ekonomikas ministriju (EM) pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem pārdalāms ES fondu finansējums. Līdz ar to pasažieru elektrovilcienu vagonu iegādei kopumā tiek novirzīts ES fondu finansējums 113 609 656 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru