Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» līdz gada beigām tirdzniecības parkā «Alfa» ieviesīs otro pašapkalpošanās skeneru sistēmu, pastāstīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka pašapkalpošanās skeneriem, kas patlaban atrodas tikai «Rimi» veikalā Krišjāņa Valdemāra ielā, ir «adekvāts pieprasījums». Valdemāra ielas veikalā ap 10% pirkumu tiek veikti ar pašapkalpošanās skeneriem, kas liecinot, ka cilvēki šīm pārmaiņām ir gatavi.

«Redzama vispārēja tendence, ka pieaug tā pircēju daļa, kas izvēlas norēķināties, izmantojot pašapkalpošanās risinājumus. Šobrīd vidēji 34% pircēju izvēlas pirkumus apmaksāt pašapkalpošanās kasēs, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 5%,» skaidroja Turlais.

Jautāts, kāda ir vēlamā proporcija, cik pirkumu varētu tikt veikts caur šiem skeneriem, Turlais atbildēja, ka šādi mērķi nav izvirzīti. Viņš skaidroja, ka ir veikali, kuros pieprasījums pēc pašapkalpošanās risinājumiem ir tik liels, ka mazumtirgotājam nākas palielināt pašapkalpošanās kasu skaitu.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair piedāvā jaunu lidojumu galamērķi uz Vāciju no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.

Turpmāk Ryanair piedāvās arī lidojumus no Viļņas uz Karlsrūi Vācijā. Lidojumi šajā maršrutā notiks trīs reizs nedēļā. Palaban Ryanair no Viļņas piedāvā sešus lidojumu galamērķus – Dublinu, Londonu, Milānu, Romu, Barselonu un Brēmeni.

Jau vēstīts, ka Īrijas zemo cenu aviokompānija, sākot no 26. oktobra, piedāvā lidojumus no Rīgas uz Bādenbādeni, Karlsrūi. Tiesa gan no šī datuma ir iespējams iegādāties biļetes, bet lidojumi sāksies nākamā gada martā. No Rīgas ar Ryanair patlaban ir iespējams lidot uz 17 lidostām – Brēmeni, Bristoli, Šarleroijas lidostu, kas atrodas netālu no Briseles, Vīzi lidostu netālu no Diseldorfas, Dublinu, Frankfurtes lidsotu, Pretvikas lidostu netālu no Glāzgovas, Karlsrūi, Līdsu, Liverpūli, Londonas Stanstedas lidostu, Milānas Bergamo lidostu, Ridži lidostu netālu no Oslo, Ciampino lidostu netālu no Romas un Stokholmas Skvastas lidostu, kā arī uz Tamperi. Savukārt no Tallinas lidostas tiek piedāvāti 11 lidojumu maršruti, ieskaitot Barselonu, Edinburgu un Londonas Lutonas lidostu.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair rudenī plāno atklāt jaunu maršrutu no Rīgas lidostas uz Berlīni, informē lidsabiedrība.

Maršrutu plānots atklāt 27.oktobrī, un lidojumi notiks vienreiz dienā. Biļetes uz Berlīni varēs iegādāties no 6.marta.

Uz desmit gadiem noslēgtais Ryanair līgums ar Rīgas lidostu beidzas marta beigās. Lidostā skaidro, ka aviokompānija Ryanair ir iesniegusi starptautiskajai lidostai Rīga vasaras lidojumu sarakstu, tādējādi ir pamats uzskatīt, ka kompānija darbu Rīgā plāno turpināt, tomēr vēl nav noslēgts līgums ar virszemes pakalpojumu sniedzēju. Patlaban aviosabiedrībai līgums par virszemes pakalpojumu sniegšanu noslēgts ar lidostu. Tas būs spēkā līdz šī mēneša beigām, un joprojām notiek komunikācija par jauna līguma slēgšanu, ziņo LETA.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) neprognozē, ka no lidostas Rīga varētu aiziet Īrijas aviokompānija Ryanair, kuras līgums par darbību Rīgas lidostā beidzas nākammēnes.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ministrs, Ryanair uzsākusi biļešu tirdzniecību arī pēc līguma darbības beigām, proti, vasaras sezonai, kas apliecinot, ka kompānija neplāno pārtraukt darbību Rīgā.

Arī lidostas vadītājs Andris Liepiņš esot Matīsam apliecinājis, ka tuvākajā laikā problēmas saistībā ar Ryanair darbību nesaskata.

Kā ziņots, Ryanair janvārī svinīgi sagaidīja lidsabiedrības astoņmiljono pasažieri savos maršrutos uz un no Rīgas. Lai arī skaidrības par Ryanair nākotni lidostā Rīga vēl nav, lidsabiedrības pārstāvji paziņoja, ka plāno palielināt pārvadāto pasažieru skaitu līdz 885 000 klientu jeb 15%. Tāpat plānots uzturēt lidostā un reģionā 885 darbavietas. Ryanair lidojumu saraksts 2015.gada vasarai jau ir pieejams mājaslapā, kur klienti var izvēlēties kādu no 13 interesantiem maršrutiem un kopumā 55 reisus nedēļā.

Septiņu Lielbritānijas lidostu operators BAA ir piekritis pārdot Getvikas lidostu, kas ir otrā noslogotākā lidosta Lielbritānijā. Lidostu pārdos Global Infrastructure Partners (GIP) par 1.51 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu, ziņo BBC.

BAA informējis, ka ieņēmumi no pārdošanas galvenokārt tiks izmantoti parāda atmaksai.

Investīciju fondam GIP jau pieder Londonas Pilsētas Lidosta.

BAA tika dots rīkojums pārdot Getvikas lidostu, jo izmeklēšanā konstatēja, ka klienti cieš no konkurences trūkuma starp lidostām. Tam pieprasīts pārdot arī Stanstedas lidostu un Glāzgovas vai Edinburgas lidostu, bet BAA pret šo rīkojumu iebilst.

«BAA mainās, un šodienas paziņojums iezīmē jaunu sākumu gan Getvikas lidostai, gan BAA,» sacījis BAA vadītājs Kolins Metjū (Colin Matthews). Viņš piebildis, ka BAA tagad koncentrēsies uz Hītrovas un citu tās īpašumā esošo lidostu uzlabošanu.

Getvikas lidostas pārdošana, kura vēl jāapstiprina Eiropas Savienībai, varētu tikt pabeigta decembrī.

Lielbritānijas varas iestādes ir ieviesušas valsts mēroga drošības operāciju saistībā ar masveida zādzībām no lidostu beznodokļu veikaliem, kuras pastrādājuši austrumeiropieši, ziņo policeprofessional.com.

Zagļu mērķi pārsvarā ir maza izmēra lietas, piemēram, smaržas, tualetes piederumi, drēbes un cigaretes. Noziedznieki pirms došanās mājās lido no vienas lidostas uz citu un izdara noziegumus.

Lai apkarotu šo noziedzību, Lielbritānijā izvērsta nacionāla mēroga operācija, kurā piedalās policija, Lielbritānijas robežsardzes aģentūra, visu britu un vairāku Austrumeiropas valstu lidostu apsardzes dienesti un aviokompānijas.

Policija ir identificējusi aptuveni 50 dažādu tautību indivīdus, bet biežāk tie ir ieceļotāji no Latvijas un Lietuvas. Viņi pārsvarā manīti darbojas Getvikas lidostā. Visā Eiropā identificēti aptuveni 140 aizdomās turētie, kas regulāri apzog lidostu veikalus.

Vācijas pilsētas Frankfurtes lidostā darbu sākuši jaunākās paaudzes visa ķermeņa skeneri. Starptautiskajai lidostai Rīga ķermeņu skeneru jautājums patlaban nav aktuāls, Db.lv sacīja lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane

Tikmēr Frankfurtē šāda veida pārbaudes sākotnēji attieksies uz lidotgribētājiem, kuri dosies uz ASV.

Iepriekš Vācija eksperimentēja ar ķermeņa skeneriem Hamburgā, kur tos izvietoja 2010. gadā. Tomēr šī pieredze vāciešiem neizvērtās īpaši laba – iekārtas lielākajā daļā gadījumu izraisīja viltus trauksmi, un Vācijas iekšlietu ministrija atteicās no idejas skenerus ieviest valsts lidostās.

Frankfurtes lidostas pārstāvji norāda, ka jaunākās paaudzes ķermeņa skeneri esot uzlaboti un vairs neizraisīs viltus trauksmes, vēsta The Local.

Visa ķermeņa skeneri izplatīti ASV lidostās, savukārt Eiropas Savienībā (ES) pret tiem līdz šim bijusi noraidoša pozīcija. Skeneri ir daudz kritizēti kā personas privātumu pārkāpjoši un ar iespējamām veselības sekām.

Itālijā pavisam ir 101 lidosta, taču tikai dažas lielākās no tām spēj strādāt ar peļņu. Mazajās lidostās, no Bolzāno līdz Salerno, ir vairāk darbinieku nekā pasažieru, un to uzturēšana iztukšo valsts un pašvaldību kasi, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Mazo lidostu kopējie zaudējumi pēdējos trīs gados esot sasnieguši 150 miljonus eiro. Aizejošā tehnokrātu valdība Mario Monti vadībā nolēmusi samazināt valsts finansējumu lidostām, mudinot mazākās lidostas piesaistīt privātos līdzekļus vai izbeigt darbību, norāda laikraksts.

Kas kopīgs Bolzāno lidostai pašos Itālijas ziemeļos ar Brešas Montikjāri lidostu 200 kilometrus uz dienvidrietumiem? Atverot šo lidostu mājaslapu, sadaļā «šodien izlido/ielido» valda pilnīgs tukšums, skaidro Latvijas Avīze. Abās lidostās joprojām strādājot ugunsdzēsēju brigāde un finanšu policijas iecirknis, bet pasažieru nav. Krīzes dēļ aviokompānija Air Alps nesen atcēlusi pēdējo reisu Bolzāno – Roma. Kamēr reiss vēl bija aktīvs, lidosta apkalpoja 3000 pasažieru mēnesī, tagad nevienu. Brešas lidosta apkalpo tikai dažus kravas reisus.

Lielbritānijas lidostu operatoram BAA nāksies pārdot Stanstedas lidostu, kā arī atbrīvoties no Glāzgovas vai Edinburgas lidostas, lēmusi Lielbritānijas Konkurences komisija, vēsta BBC.

Jau 2009. gada martā komisija lika BAA pārdot Getvikas un Stanstedas lidostas, kā arī atteikties no vienas lidostas Skotijā, proti, Glāzgovas vai Edinburgas lidostas. BAA pārdeva Getvikas lidostu, bet apstrīdēja lēmumu pārdot pārējās.

Spānijas kompānijai Grupo Ferrovial piederošais lidostu operators BAA kontrolē Hītrovas, Southemptonas, Aberdīnas, Stanstedas, Glāzgovas un Edinburgas lidostas.

Lielbritānijas konkurences komisija uzskata, ka BAA ir pārāk liels monopols pār Skotijas un Londonas lidostām, kas «var negatīvi ietekmēt gan pasažierus gan arī lidsabiedrības».

Db.lv jau rakstīja, ka Lielbritānijas lidostu operators BAA 2010.gadā cietis 317 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (262 miljoni latu) zaudējumus, ko veicinājis vulkānisko pelnu mākonis, streiki un sniegs.

Uzņēmums TAV Construction, kas tāpat kā TAV Airports ir TAV Group meitas uzņēmums un specializējas būvniecībā, oficiāli atzīts par pasaulē lielāko uzņēmumu lidostu būvniecības sektorā - šo novērtējumu TAV Construction piešķīris viens no respektablākajiem nozares izdevumiem Engineering News Record (ENR).

«Pēdējo trīs gadu laikā esam guvuši ievērojamus panākumus Persijas līča reģionā un esam īstenojuši tādus projektus kā Abū Dabī lidostas vidējās zonas termināls, Medīnas lidosta, aviokompānijas Saudi Airlines angāri Jedahas lidostā un Rijādas lidosta,» uzsver TAV Group prezidents un izpilddirektors Sani Seners (Sani Şener).

Pateicoties straujai izaugsmei Turcijā un citās reģiona valstīs, TAV Construction īsā laika posmā kļuvis par vienu no līderiem lidostu būvniecībā un šobrīd ir pasaulē lielākais uzņēmums lidostu būvniecības sektorā. 2014. gadā TAV Construction ieņēmumi sasniedza 1 245 800 000 (1,245 miljardus) ASV dolāru. Uzņēmuma līdz šim realizēto projektu kopējā vērtība pārsniedz 16,2 miljardus ASV dolāru.

Lietuvas valdība gatavojas pārkvalificēt tās īpašumā esošās trīs lidostas par akciju sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), taču tajā pat laikā valsts pārvalde uzsver, ka šis solis nav ceļš uz lidostu privatizāciju, atsaucoties uz Lietuvos Radijas, ziņo BBN.

Valsts satiksmes ministrs Arunas Staras norāda, ka šādā veidā uzlabosies lidostu pārvalde Viļņas, Kauņas un Palangas lidostās un palielināsies šo lidostu konkurētspēja starptautiskajos tirgos.

«Patlaban es varu noliegt visas runas par lidostu privatizāciju. Mēs šeit runājam par efektīvākas pārvaldes ieviešanu,» norāda A. Staras.

Viņš apgalvo, ka patlaban lidostu darbība lielā mērā ir ierobežota, jo tās nevar izveidot filiāles vai panākt vienošanos ar kādām citām kompānijām.

Ja Lietuvas Seims atbalstīs lidostu pārkvalifikāciju par SIA, gaidāms atklāts konkurss par lidostu pārvaldi.

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Ja izveidosies situācija, kurā aviokompānija Ryanair nebūs noslēgusi līgumu ne ar vienu virszemes pakalpojumu sniedzēju Rīgas lidostā pēc līguma beigām 31.martā, tā apmaksās rēķinu par konkrēto saņemto pakalpojumu, taču lidojumi netiks traucēti, informēja lidostā.

Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi vasaras lidojumu sarakstu no Ryanair, kas paredz 55 lidojumus nedēļā. Tā kā lidostā strādā arī otrs virszemes pakalpojumu sniedzējs - Havas un daļa kompāniju apkalpo lidosta, daļu - Havas, tad aviokompānijām ir iespēja izvēlēties, kura kompānija to apkalpos.

Virszemes pakalpojumu sniedzējs lidostā Havas iepriekš atzina: «Kamēr jebkādas sarunas par Ryanair apkalpošanu ir procesā un nav noslēgts neviens konkrēts līgums, mēs atturēsimies komentēt Havas Europe dalību šajā sarunu procesā».

Ryanair pagaidām komentāru šajā jautājumā nav sniedzis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

«Ja prece ir pieprasīta, mēneša laikā var uztaisīt gada apgrozījumu,» stāsta interneta veikalu preču piegādātājs Ruslans Straķis. «Pirms trīs gadiem lielas perspektīvas šeit neredzēju, bet, tad mums izdevās atrast tā saucamo bestseller preci, kura pirmajā mēnesī vien apgrozīja 20 000 eiro, otrajā ap 30 000 eiro! Tā sākās mana ticība šim biznesam. Nekas nevar tā pārliecināt kā nauda kontā!» savā pieredzē dalās jaunais uzņēmējs.

«Internetā stundas laikā ir redzams, vai precei ir pieprasījums, protams, tas vislabāk redzams mēneša sākumā vai vidū, kad ir algas dienas. Mūsu uzdevums ir skaidrs – atrast pēc iespējas kvalitatīvāku un iepirkumā lētāku preci. Jāorientējas pieprasījumā, kādā sezonā vai svētkos, kas ir visvairāk cilvēkiem vajadzīgs, un jāturas pie tā gadu no gada, jo pirkšanas paradumi mainās reti. Lielu uzmanību pievēršam arī tam, ko kultivē vai reklamē televīzijā un žurnālos.»

Savu uzņēmumu SIA Online Trade Ruslans dibināja 2013. gadā ar mērķi no investora pārņemt kolektīvās iepirkšanās portālu Starday.lv, idejas pamatā bija, ka Latvijā pazīstami cilvēki iesaka iegādāties preces, pretī saņemot peļņas daļu no katra darījuma.

Lietuva varētu atgriezties pie idejas par pilnīgi jaunas lidostas būvniecību, vienlaikus neatmetot lidostu koncesijas projektu, bet, iespējams, to paplašinot, norādījis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Lietuvas lidostu koncesijas likums, kas tika pieņemts pagājušā gada jūnijā, paredz, ka koncesijas līgums varētu tikt slēgts uz laiku līdz 25 gadiem, un par koncesionāru varētu kļūt investors, kas atbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm. Līdz šim izstrādātajā koncesijas projektā paredzētas divas attīstības alternatīvas - Viļņas lidostas termināļa attīstība vai jauna termināļa celtniecība. Koncesionārs attīstītu visas trīs Lietuvas lidostas - Viļņas, Kauņas un Palangas. Katras lidostas pārvaldīšana un attīstīšana tiktu regulēta atsevišķi, bet, koncesijai beidzoties, īpašumu pārņemtu valsts.

Koncesijas projektu par 2,117 miljoniem eiro izstrādājusi un Lietuvas starptautisko lidostu operatoru Lietuvos oro uostai konsultē Nīderlandes aviācijas, transporta un tūrisma konsultāciju kompānija InterVistas Consulting.