Privātie pirmsskolas iestāžu īpašnieki Rīgā rosina pašvaldībai izmantot esošos privātos bērnudārzus, tomēr Rīgas pašvaldība piedāvājumus noraida.

Ātrāk negrib

Cits gadījums bijis ar uzņēmumu SIA Cramo, kas piedāvājuši Rīgas domei būvēt moduļu bērnudārzus, kas tiek plaši izmantoti Skandināvijas valstīs. SIA Cramo direktora vietnieks Ričards Batarags Db teica, ka moduļu bērnudārzu būvniecība nesanāk daudz lētāka, tomēr tos var uzbūvēt īsā laikā, tādējādi risinot bērnudārzu rindu problēmu. «Turklāt moduļu bērnudārzu ekspluatācijas laiks var būt līdz 25 gadiem,» tā viņš. R. Batarags norādīja, ka piedāvājumi būvēt moduļu bērnudārzus izteikti arī citām pašvaldībām, no kurām bijusi labvēlīgāka attieksme – par labu risinājumu bērnudārzu rindu mazināšanai SIA Cramo piedāvājumu atzinušas Carnikavas, Cēsu, Ķekavas, Siguldas un Ropažu pašvaldības, un pārstāvji no pēdējām trim pašvaldībām pat devušās uzņēmumam līdzi uz Skandināviju, lai iepazītos sīkāk ar piedāvājumu. Skandināvijā pašlaik tiek izmantoti apmēram 200 moduļu tipa bērnudārzu, un arī prasības Skandināvijas valstīs nav zemākas, kā Latvijā. Pašlaik gan, kamēr Rīgas dome noraida piedāvājumus, bērni, kuriem trūkst vietas pašvaldības bērnudārzos, ir spiesti vai nu algot auklītes, vai arī sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās maksa ir apmēram 300 latu mēnesī par vienu bērnu. Jāpiebilst, ka SIA Cramo pērn gada beigās uzstādījis pirmās pārvietojamās moduļu mājas Katastrofu medicīnas centra vajadzībām, Alsungā – tas nozīmē, ka arī Latvijā moduļu sistēmas tiek praktizētas un ir derīgas dažādām vajadzībām.

Gadījumā, ja starptautiskās institūcijas atteiks aizdevumu Latvijai, mums nav alternatīva turpmākās attīstības plāna. To intervijā Db atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičev­skis. Tomēr joprojām netiek sniegtas atbildes ne par to, cik īsti naudas Latvija grib aizņemties, ne arī to, cik ilgā laikā tā būs jāatdod.

Ir skaidrs, ka Latvijas valdība vēlas aizņemties vairākus miljardus eiro no SVF un citiem starptautiskajiem tirgiem. Par cik lielām summām īsti ir runa?

Esam izdarījuši pirmo darbu, uzņēmēju valodā to sauc par biznesa plānu. Esam to sagatavojuši un par to vienojušies. Naudas devēji pieņem lēmumu par to, cik liela ir šā plāna vērtība, un tikai tad, kad viņi būs pieņēmuši lēmumus par iespējamā atbalsta apjomiem un savstarpējām sakarībām starp naudas iespējamo aizdevēju listi, mēs varēsim par to runāt. Mēs esam pilnībā atvērti, ļoti labi zinām, kādas ir mūsu vajadzības, kuras no tām ir primārās, kuras - sekundārās.

Latvija šogad plāno iet starptautiskajos tirgos ar vērtspapīru emisiju un gatavoties 2012.gadam, kad sāksies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma atmaksa, raidījumā 900 sekundes norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš arī atzīmēja, ja Latvijas mērķis ir mūžīgi būt SVF programmā, tad Latvijai nav jāvēršas starptautiskajos finanšu tirgos. Taču šāds mērķis nav un arī SVF nav mērķis mūžīgi turēt valstis savā programmā.

«Kamēr tiek uzskatīts, ka Latvija nevar sevi starptautiskos tirgos nofinansēt, tikmēr kredītrisks atspoguļojas arī samazinātā kredītu pieejamībā uzņēmējiem. 2012.gadā mums būs jānofinansē budžeta deficīts, kas mums būs provizoriski 2,9% no IKP, pluss jāatmaksā 200-300 miljoni,» piebilda premjers.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija diez vai vēlas visu laiku būt SVF programmā un klausīties aizdevēju norādēs par to, kur samazināt un kādus nodokļus celt.

Pašlaik lielākais izaicinājums Rīgas attīstībai un konkurētspējai Baltijas reģionā ir nekontrolētā Pierīgas attīstība, uz ko savā ziņojumā par Latviju norādīja arī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD), atzina sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

«Nopietns izaicinājums slēpjas tajā, ka Rīgas infrastruktūru - ceļus, skolas, bērnudārzus, kultūras iestādes, parkus - patērē vairāk cilvēku, nekā par to maksā nodokļus. Ir vairāk nekā 600 tūkstoši iedzīvotāju, kuri Rīgā ir deklarēti, un vēl tikpat ir Pierīgā jeb metropoles areālā, un lielākā daļa no viņiem patērē arī Rīgas resursus. Turklāt pēdējos gados mēs redzam, ka Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās vai stāv uz vietas, bet Pierīgā ir redzama izaugsme. Taču Rīgas resursu noslodze pieaug,» sacīja Celmiņš, piebilstot, ka tas ir fundamentāls jautājums, kurš nākotnē būs jārisina, ja gribam, lai Rīga turpina attīstīties un konkurēt Baltijas reģionā.

Lai attīstītu pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru un tādējādi veicinātu vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, pilsētām Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitātē būs pieejami vairāk nekā 24 miljoni latu. Šonedēļ nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri saņems uzaicinājumus iesniegt projektu pieteikumus.

Piesaistot ES fondu finansējumu, pašvaldībām ir iespēja būvēt jaunus bērnudārzus vai renovēt esošos, tai skaitā īstenot energoefektivitātes pasākumus, labiekārtojot pirmsskolas izglītības iestāžu teritoriju, modernizējot aprīkojumu un nodrošinot vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem un vecākiem ar bērniem.

Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 24.74 miljoni latu, tajā skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 21.03 miljoni latu, bet nacionālais publiskais finansējums – 3.71 miljons latu.

Tiek plānots, ka par šiem līdzekļiem līdz 2013.gadam varētu uzbūvēt vai paplašināt vairāk nekā 10 bērnudārzus tādējādi par 11% samazinot rindas uz vietām bērnudārzos.

Rīgas dome pieņēma 2009. gada budžetu ar 22.5 miljonu latu deficītu, nobalsojot par vairākiem priekšlikumiem, kas garantē pabalstus bērnu vecākiem un piemaksas izglītības iestādēm un līdz gada beigām.

Budžets pieņemts ar deficītu, neskatoties uz to, ka valdības finanšu saistības ar Starptautisko Valūtas fondu paredz pašvaldību budžeta deficīta nepieļaušanu. Rīgas mērs Jānis Birks apgalvoja, ka 15 miljonu latu deficīts ir valdības atļautais aizņēmums Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšanai un priekšfinansējuma nodrošināšanai. Savukārt 7.5 miljoni latu ir summa, kas atbilst 2008. gada budžeta pārpalikumam, jo ar premjeru Ivaru Godmani esot bijusi saruna, ka pašvaldības drīkstēs izmantot šos līdzekļus, sastādot šā gada budžetu. Tomēr nav nekādu dokumentu, kas apstiprinātu šādas vienošanās esamību.

Par budžetu nobalsoja 37 no 60 Rīgas domes deputātiem. Tika atbalstīts vicemēra Almera Ludvika priekšlikums par 4.49 miljonu latu piešķiršanu piemaksām skolu pedagogiem, pabalstiem tiem vecākiem, kuru bērni neapmeklē bērnudārzus, tāpat piešķirs finansējumu privātajiem bērnudārziem, līdzfinansēs brīvpusdienas 1. klašu skolēniem un papildus dotēs bērnudārzus, lai nebūtu jāpaaugstina vecāku maksājumi.

Viena no pagājušās nedēļas lielākajām komercķīlām — 63.9 milj. latu apmērā ir saistīta ar dzīvojamā kompleksa Soleville un Metropolia attīstītājiem.

Komercķīlas ņēmējs ir a/s Swedbank, bet devējs AFI Europe N.V, parādnieks vienā gadījumā SIA AFI Investment, bet otrā gadījumā — SIA B.R. Holdings.

Ar uzņēmuma atbildīgajām personām Db.lv pirmdien, 15. jūnijā sazināties neizdevās.

Db (12.11.2007.) rakstīja, ka AFI Europe Latvijas uzņēmums Rīgā, Pļavniekos, uzsācis milzu projektu Soleville, kas paredz izveidot 2600 dzīvokļus un uzbūvēt 4 bērnudārzus.

AFI Europe tirgū ienāca 2007. gada martā, iegādājoties uzņēmumu BS Management un tā divus projektus — Metropole (Metropolia) Imantā un Soleville Pļavniekos. Uzņēmums ietilpst starptautiskā holdingkompānijā AFI Group. AFI Europe attīsta projektus Vācijā, Polijā, Čehijā, Bulgārijā, Rumānijā.

Rumānijā, paplašinot pašreizējo militāro kompleksu, tiek būvēta lielākā NATO militārā bāze Eiropā, vēsta televīzijas kanāls "Euronews".

2,5 miljardus eiro vērtais projekts paredz kompleksu izveidot 2800 hektāru platībā. Tajā varētu izvietot līdz 10 000 NATO karavīru un viņu ģimenes locekļu. Kompleksā plānots izbūvēt skrejceļus, angārus, skolas, veikalus un slimnīcu.

Darbs pie NATO bāzes ir sākts ar pamata infrastruktūras, piemēram, pievedceļu un elektrotīklu būvniecību, un drīzumā tiks sākta jauna skrejceļa izbūve paralēli esošajam.

Tiek ziņots, ka valsts valdība ir piešķīrusi 2,5 miljardus eiro projektam, kas bāzi Konstancas apgabalā pārveidos par nozīmīgāko NATO objektu Eiropā. Gaidāms, ka jaunā bāze būs plašāka par līdzīgo Ramšteinas bāzi Vācijā.

Projekts paredz pielāgotas dzīvojamās telpas, bērnudārzus, bērnudārzus, skolas, veikalus, aptiekas, slimnīcu, un citu nepieciešamo infrastruktūru karavīriem un viņu ģimenēm. Jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā, kad aiz Rumānijas robežas notiek karš, bāzes izveide stiprinās NATO austrumu flangu, norāda televīzijas kanāls.

Tallinā tiks atcelta maksa par bērnudārzu, sākot no vienas ģimenes otrā bērna, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, trešdien paziņojusi pašvaldība.

Līdz šim vecāki Tallinā bija atbrīvoti no maksas par bērnudārzu, sākot no trešā bērna.

"Covid-19 pandēmija īpaši jūtami skārusi ģimenes, kurās aug bērni, - sevišķi tad, ja viņu ir vairāki," norādījis Igaunijas galvaspilsētas vicemērs Vadims Belobrovcevs. Viņš atgādinājis, ka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtais lēmums uz laiku pilnībā atbrīvot vecākus no maksas par vietu bērnudārzā ataisnojies un ļāvis bērnudārzus apmeklēt arī bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.

"Tādēļ esam nolēmuši, ka turpmāk par bērnudārza apmeklēšanu Tallinā nebūs jāmaksā, sākot no otrā bērna ģimenē. Tas ļaus ģimenēm gadā ietaupīt maksu par vietu bērnudārzā vairāk nekā 800 eiro apmērā," viņš piebildis.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Nepieciešams izveidot jaunu valsts atbalsta programmu, lai aktivizētu nekustamo īpašumu tirgu reģionos, uzskata Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Vajadzīgs būtu kāds papildus rīks, lai mazinātos monocentriska attīstība uz Rīgas rēķina. Bankas šobrīd vienkārši nevar nofinansēt mājas būvniecību, piemēram, talantīgam ārstam Alūksnē, jo tas neatbilst nekādiem kritērijiem,» viņš teic.

«Gribētos, lai jaunās, talantīgās ģimenes aizķeras reģionos un mēs varētu runāt par policentrisku attīstību, jo šobrīd situācija ar nekustamajiem īpašumiem reģionos ir diezgan bēdīga,» piebilst E. Šīns.

Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš uzsver, ka bankās teju katrs trešais pirkums ir ar Altum atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. « Ja tiktu apturēta Altum programma, efekts būtu graujošs,» viņš atzīst.

35 gadu laikā a/s Sadales tīkls 6000 kilometrus gaisvada elektrolīniju ieguldīs kabeļos, izmaksas gulsies uz tarifiem.

Stiprā vēja dēļ bez elektrības atkal palikušas ap 14 tūkst. Latvijas mājsaimniecību, šādas ziņas pēdējā laikā izskan regulāri. A/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis DB skaidro, ka laika apstākļi pēdējos gados tiešām būtiski mainījušies, tāpēc šādi postījumi rodas biežāk nekā līdz šim.

«Ilgtermiņā vienīgais risinājums pret dabas stihiju izraisītiem bojājumiem elektrolīnijās ir to guldīšana kabeļos. Ilgtermiņā tāpēc, lai mēs ar tarifu varētu šo pro-grammu nofinansēt. 35 gadu periods ņemts tāpēc, ka tas ir laiks, cik ilgi šāda līnija parasti kalpo. Iespaids uz tarifu šai programmai neizbēgami būs, taču tas nav mūsu pašmērķis, tomēr citu ieņēmumu kā tarifu mums nav,» tā A. Pinkulis, noliedzot, ka šādiem mērķiem varētu piesaistīt ES fondu līdzekļus.

Ir svarīgi, lai nākamā gada valsts budžeta konsolidācija nenotiktu uz nodokļu palielināšanas rēķina, bet gan izdevumu samazināšanas rēķina, saka Latvijas Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šajā gadā par valsts ārējā parāda apkalpošanu mēs samaksāsim saviem aizdevējiem 270 miljonus latu. Neko nedarot un turpinot dzīvot uz nenopelnītas naudas, nākamgad šī summa jau būs 300 miljoni latu. Ir ļoti svarīgi, ka budžeta konsolidācija notiek uz budžeta izdevumu samazināšanas rēķina, nevis nodokļu celšanas rēķina. «Tas mums dotu iespējas šeit piesaistīt investīcijas, jo ārzemnieki redzētu, ka Latvija kļuvusi konkurētspējīga,» tā intervijā Latvijas Radio norādījis Latvijas Bankas prezidents.

«Lai kā mēs mēģinātu varbūt novirzīt uzmanību no budžeta un runāt par kaut kādām investīcijām un jaunām darba vietām, tas viss ir vienīgi un tikai saistīts ar 2011. gada budžetu,» budžeta sakārtošanas svarīgumu uzsver I. Rimšēvičs.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Dažus arhitektus māc šaubas par to, vai iecerēto Ziemeļu koridoru varēs īstenot līdz 2018. gadam, taču projekta attīstītāji pārliecināti, ka varēs.

Vēl pirms gada Ziemeļu koridora lēstās izmaksas viens miljards eiro, taču tagad izmaksas pieaugušas vismaz divreiz un lēstas ap 1.5 miljardiem latu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ārējais konsultans un Kolumbijas universitātes profesors Sigurds Grava izteicis šaubas par to, ka Rīga varētu īstenot tik dārgu projektu līdz 2018. gadam, norādot, ka tas ir pilnīgi neiespējami, jo pašvaldība to nofinansēt nespēs, un grūti iedomāties, kurš to varētu. Arī Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe teica, lai arī nav Ziemeļu koridors nav viņa kompetencē, tomēr iekļauties desmit gados varētu būt grūtības. Savukārt domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis pastāstīja, ka projektu iecerēts īstenot tuvāko 10 gadu laikā, un pagaidām nekādas izmaiņas vai atkāpes neesot. Arī Ziemeļu koridora attīstības biroja vadītāja vietnieks tehniskajos jautājumos Gatis Pāvils Db pastāstīja, ka pašlaik notiek darbs un viss rit uz priekšu, tāpēc bažām par projekta neīstenošanu nav pamata.

Aviokompānijas airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks gatavs apsvērt iespēju nopirkt visas valstij piederošās lidsabiedrības akcijas.

«Teiksim tā - jā, ja varēs šo nofinansēt, tad uz to var skatīties,» uz jautājumu par gatavību no valsts nopirkt tai piederošos 52,6% aviosabiedrības akciju teica Fliks. Viņam pieder lielākais privātais airBaltic akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tomēr viņš kā svarīgāko patlaban izvirza uzņēmuma stratēģijas definēšanu kopā ar valsti turpmākajiem trīs līdz pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusija, kas izraisījās pagājušajā nedēļā par BAS plāniem veidot aviosabiedrību Lietuvā, aktualizējusi jautājumu par to, ka ir nepieciešams runāt par airBaltic kā stratēģiski nozīmīga uzņēmuma lomu arī Latvijas valsts attīstībā.

Pirmdien Ungārijas premjers paziņoja, ka nevēlas izmantot atlikušo palīdzību no Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) 5.7 miljardu eiro apmērā un tā vietā dod priekšroku naudas aizņēmumiem starptautiskajos tirgos. Varētu rasties jautājums - vai arī Latvijai nevajadzētu rīkoties līdzīgi un attiekties no tālākiem aizņēmumiem no šim organizācijām?

Šogad Latvijai no starptautiskajiem donoriem plānots aizņemties aptuveni 2.5 miljardus eiro, pie tam Valsts Kasē 2009. gada beigās glabājās nopietns likviditātes «spilvens» vairāk nekā 700 miljonu latu apmērā. Vai mums tik daudz ir nepieciešams?

Atbilde ir lielā mērā atkarīga no budžeta izpildes. Ja viss iet pēc plāna, šie līdzekļi mums bez lielām problēmām ļauj nofinansēt šī un nākamā gada budžeta deficītus, liekot justies samērā komfortabli, kaut vai salīdzinājumā ar tiem pašiem grieķiem. Taču bez budžeta deficīta finansēšanas vēl jau pastāv arī iekšējie latu aizņēmumi, kas visu laiku jārefinansē, turklāt jau 2012. gadā nāksies sākt atmaksāt pirmos SVF kredītus. Līdz ar to varam secināt, ka šie līdzekļi mums ir nepieciešami (varētu vēl diskutēt, vai nevajadzēja tos ņemt nedaudz vēlāk, aiztaupot procentu maksājumus), taču jautājums paliek - vai varam aizstāt starptautiskos «donorus» ar ārvalstu investoriem un vai tas ir nepieciešams?

Nākotnē gaidāmos iedzīvotāju skaita samazināšanās riskus ir iespējams «mīkstināt», palielinot ekonomisko izaugsmi līdz 5% gadā un būtiski samazinot ienākumu atšķirības starp Rīgu un novadiem

Par to, kā ekonomiskā politika ietekmē demogrāfiju, intervijā DB stāsta domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Fragments no intervijas:

Kuri novadi iedzīvotāju krituma ziņā ir riska zonā?

Jo tālāk no Rīgas, jo lielāks apdraudējums.

Viena no Latvijas problēmām ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo ļoti izkliedēti, līdz ar to infrastruktūras uzturēšana ir dārga. Vai un kādu jūs redzat risinājumu?

Lauki nekļūs tukši, taču būs novadi, kur iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies. Iespējams, šajās ļoti reti apzīvotajās vietās ar laiku būs mežs vai lauksaimniecības zemes. Tomēr, runājot plašāk par to, ka mēs dzīvojam samērā izkliedēti, jāteic, ka šāds modelis iespējams tikai pie finansiāli ļoti spēcīgas Rīgas, kas spēj to nofinansēt.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Eiropas platuma dzelzceļa līnija "Rail Baltica" Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto, vēsta LTV raidījums "De facto".

Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap 2 miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka tas varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap 8 miljardiem eiro. "Rail Baltica" pamattrasei jābūt gatavai līdz 2030.gadam.

Šonedēļ noslēdzies iepirkums par pamata trases būvēšanu. Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu, tiesības slēgt līgumu ieguvis Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena bijusi 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu lētāku piedāvājumu finālā noraidīts kā neatbilstošs.

Ekonomikas stabilizācija, augšupeja ir jārealizē ar konkrētu politiku. Šajā brīdī tas ir pirmais nepieciešamais solis, redzot, ka IKP prognozes ir ievērojami mazākas, nekā iepriekš bija plānots.

Novērtējot to, cik lielā mērā nākamgad būs mazāki budžeta ieņēmumi, protams, bija nepieciešams ļoti ātri reaģēt uz to, lai nepieļautu tādus izdevumus, kurus nav iespējams nofinansēt. Jā, bija jāierobežo budžeta deficīts. Taču tālāk ir jābūt izstrādātiem konkrētiem soļiem, kā nākošajā gadā stabilizēt ekonomiku un nodrošināt tai augšupeju.

Pašreiz realizētajā plānā es redzu tādu kā stopkrāna noraušanu — tiek apturēta, ierobežota darbība. Taču pieņemtajā plānā es neredzu attīstību nākotnē. Vismaz pagaidām pieņemtais plāns izpaužas attiecīgajā šābrīža darbībā.

Ir pieņemts nepieciešams viena mirkļa darbības lēmums, bet tālāk ir jābūt reālām darbībām, kādā veidā ekonomika tiks stabilizēta, kā valsts redz scenāriju, lai izietu no krīzes. Vienkārši tikai samazinot izdevumus, bet visu pārējo politiku atstājot tādu, kāda tā bija iepriekš, atsevišķas lietas realizējot mazākā apmērā, bet vēl citas — nerealizējot nemaz, netiek nodrošināta perspektīva ekonomiskajai situācijai iet uz augšu. Ir jāmaina iepriekšējā politikas plānošana, ņemot vērā, ka arī faktiskā situācija ir mainījusies.

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.