Ražošana

Bio2You kāpina apgrozījumu par 20%

Anda Asere, 10.05.2018

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Pērn kosmētikas ražotāja SIA «Bio2You» apgrozījums sasniedza 522 tūkstošus.

«2017. gads ir pirmais gads, kad sākām nopietni nodarboties ar eksportu, un «Bio2You» dubultoja eksporta apgrozījumu, salīdzinot ar 2016. gadu. Sākām eksportu ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz Krieviju, Ķīnu un ASV. Plānots, ka šogad eksporta īpatsvars pārsniegs 50% no kopējā apgrozījuma,» saka Rita Stražinska, SIA «Bio2You» līdzīpašniece.

Šī gada pirmajos trijos mēnešos apgrozījums salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn ir audzis par 67%. «Jaunums šajā gadā ir tas, ka esam sākuši lielos apjomos ražot zobu pastu, ar ko mēs atšķiramies no visiem pārējiem Latvijas kosmētikas ražotājiem. Ceļš līdz efektīvai zobu pastas receptei un tehnoloģijai bija ļoti grūts un ilgs, taču mēs patiesi lepojamies ar sasniegto rezultātu,» teic uzņēmēja.

Šobrīd uzņēmuma sortimentā ir 165 produkti – sejas kopšanas produkti, matu, ķermeņa un bērnu kosmētika, produkti vannai un zobu pastas. Pagājušā gada beigās uzņēmums laida klajā trīs jaunas sejas maskas. R. Stražinska teic, ka jaunie produkti jau ir pieprasīti un ir sasnieguši lielu popularitāti. Vaicāta, kuri produkti tiek pirkti vislabāk, viņa norāda, ka ir grūti izdalīt kādu pirktāko produktu grupu, jo visi produkti tiek pārdoti līdzīgos apjomos.

Runājot par privāto preču produktu ražošanu, R. Stražinska norāda, ka pagaidām šādi pasūtījumi neveido lielu īpatsvaru, bet daudzi projekti šobrīd ir saskaņošanas stadijā, tāpēc viņa ceru, ka šis segments aizņems aizvien lielāku daļu uzņēmuma darbībā.

Šobrīd uzņēmumā strādā 12 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kosmētikai tērē maz

Anda Asere, 23.04.2018

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Konfekte Gotiņa ar kaņepēm

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Konfekte «Gotiņa» ar kaņepēm, kur izmantota augogle.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ražotnē, kur top konfektes «Gotiņa» ar kaņepēm.

SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ir dibināts 1956. gadā un ir pirmā vieta Latvijā, kur vairāk nekā pirms 60 gadiem sāka ražot konfektes «Gotiņa». Tagad SIA «Skrīveru pārtikas kombināta» ēkās un uzņēmumā saimnieko skrīverieši Baiba un Aigars Lūši. Tas ir ne tikai viņu ģimenes bizness, bet arī viņu sirdsdarbs jau trešajā paaudzē. Aigaram Skrīveru Pārtikas Kombināts savulaik bija pirmā darba vieta - tāpat kā viņa vecākiem un tagad pašu bērniem.

Konfekšu receptūra gadu gaitā ir mainījusies un pilnveidota, Skrīveru «Gotiņas» ir ražotas «Skrīveru pārtikas kombinātā». Šobrīd konfektes tiek ražotas pēc uzņēmuma 70. - 80.gadu autentiskās receptūras un tehnoloģijas .

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics dividendēs maksās 0,09 eiro par akciju

Zane Atlāce - Bistere, 23.05.2018

Foto:LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics dividendēs no pagājušā gada peļņas maksās 0,09 eiro par akciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru kārtējā sapulcē nolemts, ka dividendēs no 1,238 miljonus eiro lielās pērnā gada peļņas tiks izmaksāti 337 071,78 eiro jeb 0,09 eiro par akciju.

Atlikušo peļņas daļu nolemts novirzīt uzņēmuma turpmākai attīstībai.

Par dividenžu izmaksas datumu noteikts 2018.gada 12.jūnijs. Sapulcē ari nolemts izlaist 7000 personāla akciju ar nominālvērtību 0,1 eiro.

Nolemts, ka Madara Cosmetics valde ir tiesīga piešķirt izlaistās personāla opcijas kompānijas darbiniekiem - struktūrvienību vadītājiem un padomes locekļiem, kuri ir snieguši būtisku ieguldījumu uzņēmuma biznesa attīstībā. Kompānijas akcijas emitēs uz kompānijas nesadalītās peļņas rēķina.

Kompānijas akcionāri mainījuši arī padomes sastāvu - darbu uzņēmuma padomē turpinās Zane Tamane, Anna Andersone, Solvita Kurtiša un Anna Ramata-Stunda, savukārt Lienes Drāznieces vietā darbu padomē uzsāks Anu Paulīna Koskinena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kāpina apgrozījumu arī par spīti Lidl ienākšanai

Anda Asere, 04.07.2018

Rivona UAB ģenerāldirektors Daiņus Dundulis (Dainius Dundulis)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti Lidl ienākšanai Lietuvā, lietuviešu uzņēmums Rivona UAB, kas ir veikalu ķēdes Norfa lielākais piegādātājs, kāpina apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumam iepriekšējais gads bija labs – 2017. gadā tā apgrozījums bija 404,3 miljoni eiro (bez PVN), vērtē Rivona UAB ģenerāldirektors Daiņus Dundulis (Dainius Dundulis). «Labā mēnesī tirgojam preces par 36 miljoniem eiro, ļoti labā - par 40 miljoniem, bet sliktos – par 32 miljoniem,» viņš teic. D. Dundulis ir apmierināts ar pagājušā gada apgrozījumu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Lietuvā attīstās Lidl, par ko tirgus dalībnieki bažījušies. Par spīti tam, pērn Rivona uzrādīja izaugsmi par vairāk nekā 5%. «Es neteiktu, ka tas ir ļoti daudz, bet konkrētajā situācijā tas nav slikti. Latvijā Lidl vēl tikai būs, un jums situācija būs nopietnāka,» pieļauj D. Dundulis. Arī šogad uzņēmuma apgrozījums aug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Izstāde kā burziņš

Anda Asere, 22.08.2018

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu tradicionālais uzdevums – parādīt savu produktu un pakalpojumu – iet rokrokā ar tīklošanu un jaunu kontaktu veidošanu.

«Izstāde ir lielisks formāts tīklošanai, jo gan apmeklētāji, gan dalībnieki ir ieradušies, lai veidotu jaunus kontaktus, un ir labvēlīgi noskaņoti un ieinteresēti aprunāties, sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem. Turklāt izstādē parasti ir tīklošanai piemērota vide – neviens nesēž, visi nepārtraukti pārvietojas, ir daudz uzskates materiālu, par kuriem ir iespēja uzdot jautājumus vai tos izmēģināt, notiek dažādi pasākumi un konkursi,» raksturo Aiga Veckalne, SIA Personīgās zīmolvedības akadēmija līdzīpašniece. Viņa uzsver, ka tīklošana ir ilgtermiņa stratēģija, tā nav pārdošana, bet pēc iespējas lielāka cilvēku daudzuma uzrunāšana pasākumā, lai iedotu savu vizītkarti un reklamētu uzņēmumu, produktu vai pakalpojumu. Tā ir attiecību veidošana, tādēļ uzmanīgi jāklausās un jāuzdod jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Daļai uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana nesokas

Armanda Vilcāne, 11.09.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No aptuveni 1200 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Energoefektivitātes likuma prasības šobrīd izpildījuši 880 uzņēmumi.

Lai gan šobrīd Energoefektivitātes likuma prasības izpildījusi lielākā daļa komersantu, kuru elektroenerģijas patēriņš 2017. gadā pārsniedza 500 MWh, teju 300 uzņēmumi attiecīgos pasākumus vēl nav veikuši. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka uzņēmumiem, kas līdz 2018. gada 1. aprīlim likuma prasības nav izpildījuši, var tikt piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta energoefektivitātes fondā. Līdz šim EM pieņēmusi piecus lēmumus par energoefektivitātes nodevas piemērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un šobrīd valsts budžetā iemaksāti 182 tūkstoši eiro, kas tiks izmantoti Valsts energoefektivitātes fonda mērķu īstenošanai, pārējiem komersantiem nosūtīti atgādinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Topinambūrs aizlido

Biznesa Plāns, 06.03.2019

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas zāļu tēju un pulveru ražotne Linda Griin kāpina apjomu, pateicoties sadarbībai ar lidostas duty-free veikaliem.

Mazais ražotājs LindaGriin Ķekavas centrā darbojas gandrīz desmit gadus paralēli citam Briķu ģimenes biznesam – reklāmas aģentūrai B Konsults.Īpašnieks Andris Briķis stāsta –pirmais impulss ražotnes izveidei bija topinambūrs. Tolaik Andris un sieva Sanita nav pat īsti zinājuši, kas tas ir,līdz Latvijā ļoti naski augošais saulespuķes radinieks un tā popularitātes vilnis kļuva par ierosmi ražošanai un pirmo pārdoto produktu. Andris un Sanita piedalījies prezentācijās par «brīnumaugu», un tā ar Sanitas rokām tapa pirmais pulveris. Topinambūra jeb Jeruzalemes artišoka gumu pulveris un vairāku veidu ziedu tējas LindaGriin produktu grozā ir joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ērtāka dzīve kaķumīļiem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 10.04.2019

FOTO: EGONS ZĪVERTS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirmajos darbības mēnešos strauji kāpina realizācijas apmēru.

Ģimenes uzņēmums Kitty Time sācis inovatīvu kaķu tualešu ražošanu. Produktu bija grūti izgudrot, ražot, jo tas ir daudzslāņu produkts, bet izmantot ir viegli, saka firmas īpašnieks Toms Gendriksons.

Pirmie eksperimenti lietošanā ērtu kaķu tualešu izveidē sākās pirms diviem gadiem. Smeļoties iedvesmu pašu pieredzē, Nikola un Toms Gendriksoni saredzēja jaunu biznesa nišu. «Mums pašiem bija divi kaķi un apnika visu laiku mazgāt viņu tualeti, smaka nebija patīkama, tāpēc sākām domāt, kā šo procesu padarīt ērtāku pašiem un citiem,» stāsta N. Gendriksone.

Rezultātā tapis pavisam jauns produkts – vienreizlietojama kaķu tualete, ko nepieciešams nomainīt reizi mēnesī. Tagad vairs nav smakas, nav nepieciešama kastītes mazgāšana, līdz ar to ietaupās gan laiks, gan līdzekļi uz ūdens patēriņa rēķina. Vienīgais, kas jādara – regulāri jāizņem fekālijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Palīdz novākt ražu un izaudzēt nākamo

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 10.04.2019

FOTO: ĢIRTS GERTSONS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

RK Metāls izvēlas apvienot spēkus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 09.05.2019

Foto: Kristers Reinis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot apakšuzņēmējus, RK Metāls grupa būtiski kāpina apgrozījumu

Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem RK Metāls grupa pērn palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 40%, pārsniedzot 20 milj. eiro atzīmi. Iepriekšējos gados tas vidēji bija 12–14 milj. eiro.

Nākotni redz sadarbībā

«Iepriekšējos gados turējāmies pie domas, ka vajag līgt objektus tik, cik paši varam saražot. Tas arī ierobežoja mūsu iespējas,» stāsta SIA RK Metāls grupa valdes priekšsēdētājs Spodris Skalže. «Pirms gada, pusotra mainījām filozofiju – jāņem vairāk objektu, pašiem jāražo tas, kas mums vairāk atbilst, pie pārējā jāpiesaista apakšuzņēmēji.» Tas arī izrādījies pareizais ceļš, ko pierāda būtiskais apgrozījuma kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotāji turpina augt Latvijā un ārpus tās

Anda Asere, 23.05.2019

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar to, ka mainīta uzņēmuma attīstības stratēģija vietējā tirgū un ir sākta sadarbība ar Latvijas lielākajām veikalu ķēdēm, stāsta Raimonds Krampāns, SIA Cita Lieta Pārdošanas daļas vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tu Food saldējumam palīdz zaķi, lapsas un surikati

Kristīne Stepiņa, 05.06.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Privātmājas būvniecība «uz papīra» izskatās lieliska ideja, taču realitātē sagādā ne mazums raižu

Žanete Hāka, 13.06.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmājas būvniecība «uz papīra» vienmēr izskatās lieliska ideja, taču realitātē mājas uzcelšana sagādā ne mazums raižu un problēmu. Nepārdomāti lēmumi, pieredzes trūkums un neiedziļināšanās procesa niansēs vēlāk var nesakrist ar gaidīto par sapņu mājas uzbūvēšanu un tās nodošanu ekspluatācijā. Tie ir tikai daži no riskiem, ar ko var saskarties ikviens, kas nolēmis sev uzbūvēt māju, stāsta Arco Real Estate valdes loceklis Aigars Šmits.

«Privātmājas būvniecības iecere visbiežāk sākas ar apbūves zemes meklēšanu konkrētā vietā. Kad prasībām atbilstošs zemes gabals atrasts, cilvēks izvērtē savu maksātspēju un secina, ka konkrētas zemes iegādei un sapņu mājas būvniecībai nepieciešams aizdevums bankā,» klasisku situāciju privātmāju būvniecības jomā raksturo Aigars Šmits.

Ja potenciālais hipotēkas ņēmējs atbilst kreditēšanas nosacījumiem un viņa ienākumu līmenis ir pietiekams, lai uzņemtos saistības, viņam mutiski tiek apstiprināta iespēja saņemt aizdevumu. Bet, lai to noformētu, klientam vispirms jāiegādājas zeme, uz kuras plānota dzīvojamās mājas celtniecība. Atsevišķos gadījumos banka zemes iegādei var piešķirt aizdevumu 50 % apmērā, taču tas pārsvarā notiek gadījumos, kad klients zemi pērk vietā, kur ir attīstīta infrastruktūra. Banka pirms aizdevuma piešķiršanas var noteikt mājas pamatu iebetonēšanu vai pat ēkas karkasa uzbūvēšanu un jumta seguma ieklāšanu. Šādas darbības kredītiestāde kvalificē kā pašfinansējumu. Pēc zemes iegādes ar arhitekta palīdzību jāsagatavo mājas projekts. Ņemot vērā, ka cilvēks būvē savu sapņu māju un pilnībā uzticas arhitektam, bieži vien mākslinieka idejas var apburt klienta prātu, kā rezultātā sapņu mājas skicēs tiek iekļauti sarežģīti būvniecības mezgli un neadekvāti liela platība. Būvējot savu sapņu māju, cilvēks biezi vien izvēlas dārgus būvniecības un apdares materiālus, kas ir viena no izplatītākajām problēmām un kas ievērojami kāpina būvniecības izmaksas. Pirms atkārtotas došanās uz banku tāpat jāsagatavo arī pilna būvniecības tāme mājas celtniecības pabeigšanai. Esošajos apstākļos kvalitatīvas mājas celtniecības izmaksas sasniedz 1000 – 1100 eiro par kvadrātmetru, norāda Arco Real Estate eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FlyCap realizē savu investīciju Cannelle Bakery

Zane Atlāce - Bistere, 30.09.2019

SIA «Cannelle Bakery» uzņēmuma vadītājs Ivars Skrebelis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kronis: Neesam eksportvalstu kolekcionāri

Daiga Laukšteina, 16.10.2019

Foto: Daiga Laukšteina

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kronis lēnām kāpina apgrozījumu – par aptuveni 10% gadā.

Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks uzsver, ka SIA Kronis ir neliels pārtikas ražotājs, kas nepārtraukti attīstās, bet ne strauji un lēcienveidīgi. Tas notiek lēnām un pakāpeniski iespēju robežās no pašu iegūtiem līdzekļiem vai piesaistītajiem no dažādiem projektiem un fondiem.

Apbalvotās stāvpakas

Tā pēc aptuveni pusotra gada darba šovasar izdevās prezentēt slāvu ēdienu kolekciju jeb trīs zupas – rasoļņiku, zirņu zupu ar gaļu un sēņu zupu – mīkstajās stāvpakās. Inovatīvais iepakojums ir Latvijas Pārtikas kompetences centra atbalstīta projekta rezultāts, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Tajā ieguldīti aptuveni 280 tūkst. eiro, un uzņēmums var lepoties ar iegūto sudraba godalgu septembrī notikušajā starptautiskajā pārtikas ražotāju izstādē Riga Food 2019 rīkotajā konkursā Iepakojums Nr. 1, piekāpjoties vien igauņu kolēģiem. Tie piedāvā līdzīgu produktu, bet A. Svarenieks skaidro: «Atšķiramies ar to, ka zupas koncentrāts tiek iepildīts 4–5 slāņu (polimērs un alumīnijs) iepakojumā un tad termiski apstrādāts 121 grāda vai vēl augstākā temperatūrā.» Pēc tam produkts ir droši izmantojams, pie kam ar divu gadu realizācijas termiņu, kas daudziem ir ļoti svarīgi. Latvijā šobrīd SIA Kronis ir vienīgais, kas strādā ar šādu iepakojumu, un arī pasaulē tas dienasgaismu ieraudzījis salīdzinoši nesen. Vizuāli atšķirības nav manāmas, bet apstrādes procesā pret materiālu ir krietni augstākas prasības. Tur arī slēpjas sarežģītība. Vienlaikus nav atmests ar roku arī vecajām labajām burkām. Jaunajam iepakojumam ir lielāks dabas resursu nodoklis, bet, ņemot vērā, ka to rēķina no materiāla svara, tad mīkstā stāvpaka ir uzņēmējam izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Darbu sāk mezanīna fonds FlyCap

Anda Asere, 29.11.2019

Jānis Skutelis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nav vienotas receptes

Alise Volkova, 03.01.2020

Ilustrācija: stock.adobe.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem būs nepieciešams valsts atbalsts

Lelde Petrāne, 12.03.2020

Mārtiņš Tiknuss

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi novēro negatīvu vīrusa ietekmi uz biznesu, norāda Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", kas ir apzinājusi eksportējošos uzņēmumus. Daļai uzņēmumu vīruss var būt kritisks un būs nepieciešams valsts atbalsts nodokļu brīvdienu formā.

Šobrīd lielākā problēma ir nevis darbinieku prombūtne, bet fakts, ka ir kritušies pārdošanas apjomi uz vīrusa skartajiem eksporta tirgiem vai ir sarežģījumi produktu komplektācijas un piegādes ķēdē. Lai gan uzņēmumi komplektē vai ražo produkciju Latvijā, bieži sastāvdaļas vai izejmateriāli tika iepirkti no Ķīnas vai citām vīrusa skartajām valstīm. Ja šīs piegādes kavējas, tad nav iespēju nokomplektēt produkciju un kavējas piegādes, kas attiecīgi ietekmē uzņēmuma finanšu plūsmu.

Daudzi uzņēmumi ir sajutuši pārdošanas apjomu kritumu, kas iespaido arī ražošanai nepieciešamās jaudas. "Mūsu biznesu vīruss skar negatīvi, jo mūsu klientiem krīt pārdošanas apjomi, kas ietekmē to, vai klients no mums var pirkt iekārtas un pakalpojumus. Valsts atbalsts būtu svarīgs, ja situācija uzņēmumā kļūs kritiska," pauž Kristiāns Vēbers, "Vendon" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bio2You: Visiem spēkiem ceram noturēties

Monta Glumane, 20.03.2020

Kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

Monta Glumane, 23.03.2020

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" radītā pieprasījuma dēļ arī kosmētikas zīmols "Bio2You" izstrādā jaunus dezinfekcijas produktus un plāno tos piedāvāt gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Klientiem jau tiek piedāvāts antiseptisks sprejs ar alkoholu 70% un Pantenolu. Spreja ražošana uzsākta 23.martā un tas pieejams ierobežotā daudzumā.

Vēl tuvākajā laikā uzņēmums tirdzniecībā piedāvās 50ml roku dezinfekcijas gēlu; 1000ml roku dezinfekcijas gēlu, ražošanas procesā ir antibakteriālas cietās un šķidrās ziepes.

"Visi mūsu līdzekļi izstrādāti tā, lai maksimāli rūpētos par roku ādu. Mēs pievienojam dažādas sastāvdaļas, lai spirts tik agresīvi nesausinātu rokas, un roku āda tiktu mitrināta un pasargāta ilgstošākā periodā," komentēja kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Viņa norāda, ka pasūtījumi ir ļoti apjomīgi, tāpēc šobrīd tiek apzinātas finansējuma iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konfiscēto spirtu pārstrādās dezinfekcijas līdzekļos

Zane Atlāce - Bistere, 26.03.2020

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

FlyCap piesaista jaunu investoru – NEFCO

Anda Asere, 24.04.2020

Jānis Skutelis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru